LETA: Zatlers atlaiž Saeimu

Andris: Saeimu pašlaik var atlaist tikai tauta. Zatlers to zina, LETA nezina. Zatlers teica tā: Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu: „Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48.pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā, 2011.gada 28.maijā.”

Rīga, 28.maijs, LETA. Pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers šovakar ir atlaidis Saeimu, tā Zatlers paziņoja savā uzrunā tautai Latvijas televīzijā.

Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPP) dzīvesvietā, ”ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu”. Saeima savā balsojumā uzrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize – 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokurotu, kur virzījatioesu varas augstākā amatpersona.

Zatlers uzsvēra, ka šai Saeimai ir arī citi ”netikumi” – tirgošanās par amatiem tā vietā, lai domātu par valsti, tās ekonomisko situāciju. Tā ir parādījusi, ka aizstāv savas personīgās intereses.

“Redzam, ka Saeima jūtas komfortabli savā melu gaisotnē,” akcentēja Valsts prezidents. Viņš uzsvēra, ka šādas Saeimas gaisotnē ir stipri ietekmēts arī valdības darbs, kad tās pārstāvji skatās, ko saka cilvēks ārpus valdības.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija veiksmīgi pārvar krīzi, un tas ir visas Latvijas tautas nopelns. Bet krīzes rezultātā cieta daudzi – tika samazināta algas. Kā vārdā Latvijas tauta cieš, vaicāja prezidents. Un jautāja – lai vairotu oligarhu peļņu? Lai tiesiskums kļūtu nenozīmīgs?

Viņš uzsvēra, ka pārāk labticīgi tika vērotas cilvēku grupu interešu izpausmes un situācija ar katru brīdi kļuva sliktāka. 9.Saeimai uzticējās 6% iedzīvotāju, bet 10.Saeimai – 10%.

Tuvojas demokrātijas privatizācija, tāpēc ir jārīkojas, teica Valsts prezidents. Ir jāpieliek punkts šādai personu grupu patvaļai, kad mūsu bagātība nogulst ofšoru kontos, kad atsevišķi reģioni ir īpaši. Ir jāpieliek punkts, ka domājam vienu, bet darām ko citu. Nedrīkst būt šādā attieksme pret cilvēkiem, tautu un valsti, uzsvēra prezidents.

Jau ziņots, ka 26.maija plenārsēdē Saeima neļāva veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā.

Iepazīsimies! Pilnsabiedrība “C.OCK.SH”


Ikšķiles vidusskolas stadiona “rekonstrukcija” ir nopietns projekts, tādēļ tā pievārēšanai apvienojušās veselas 3 firmas. Tā kā mūsu Ikšķiles vadonīšiem parasti neveicas ar darbu uzraudzību, tad sabiedrībai jāuzņemas zināma slodze, lai nu jau nonāvēto bērzu vietā par Ls 700.000 uzbūvētu patiešām šīs naudas vērtu būvi.

Iedzīvotāj, skaties pa logu, skaties garām ejot. Un noteikti bildē – ar foto aparātu, ar telefonu, vai kaut zīmē! Visu labo pēc tam kopā saliksim, visu slikto uzreiz gaismā celsim, lai tas labs taptu.

Firmām sveiciens! Nekā personīga, tikai bizness. Jums nauda, mums prece.

Latvijas Vēstnesis > 08.03.2011 37 (4435) > Sludinājumi > Komercreģistra ziņas

Firma: pilnsabiedrība “C.OCK.SH”

Reģistrācijas datums: 03.03.2011.

Reģistrācijas numurs: 40103388763

Veids: pilnsabiedrība

Adrese: Ogres nov., Ogre, Austrumu iela 10

Personiski atbildīgie biedri:

Sporta halle, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vienotais reģistrācijas nr. 40003332710, Rīga, Brīvības iela 106/3;

ORIONS CELTNIECĪBAS KOMPĀNIJA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vienotais reģistrācijas nr. 40003411813, Ogres nov., Ogre, Celtnieku iela 37;

CEĻDARIS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vienotais reģistrācijas nr. 47402000112, Ogres nov., Ogre, Austrumu iela 10

Personiski atbildīgie biedri: CEĻDARIS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, vienotais reģistrācijas nr. 47402000112, Ogres nov., Ogre, Austrumu iela 10, ar tiesībām pārstāvēt personālsabiedrību atsevišķi

Publikācijas Nr.: KMR00049084257651

Firma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sporta halle”

Reģistrācijas datums: 11.03.1997.

Reģistrācijas numurs: 40003332710

Veids: SIA

Ieceltas amatpersonas:

Valde: Grigalāvičus Arvīds, Rīga, Braslas iela 27-82, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar visiem valdes locekļiem; Krūmiņa Kristīne, Ozolnieku nov., Ozolnieku pag., Ozolnieki, Ezera iela 18, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar visiem valdes locekļiem

Izmaiņas: 16.07.2009. mainītas amatpersonas, grozīti statūti

Publikācijas Nr.: KMR00034869361623.

Firma: sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ORIONS CELTNIECĪBAS KOMPĀNIJA”

Reģistrācijas datums: 25.09.1998.

Reģistrācijas numurs: 40003411813

Veids: SIA

Ieceltas amatpersonas:

Valde: Tarkovs Igors, Ogres nov., Ogre, Suntažu iela 1, Valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi

Izmaiņas: 05.08.2009. mainītas amatpersonas

Publikācijas Nr.: KMR00035317821261.

Firma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “CEĻDARIS”

Reģistrācijas datums: 18.04.1991.

Reģistrācijas numurs: 47402000112

Veids: SIA

Mainīts amata nosaukums un pilnvarojuma apjoms:

Valde: Bužers Pēteris, Ogres nov., Ogresgala pag., Ciemupe, Uzvaras iela 8-9, valdes priekšsēdētājs, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi; Voicehovičs Paulis, Rīga, Lugažu iela 4-24, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem

Izmaiņas: 02.03.2010. mainītas amatpersonas

Publikācijas Nr.: KMR00040271022433.

Vai mēs viens PRET otru vai visi PAR Latviju?

Diena.lv

Normāls Rungainis, normāls. Ciniķi ir tie, kas melo pensionāriem, ka viņu pensijas ir mūža pelnītā uzkrājums. Pensijas ir šodienas strādājošo iemaksas!!!

Man patīk Rungaiņa formulejums – pensionāru vadoņu paziņojums parāda šo vadoņu boļševistisko garu. Labais !

Atcerēsimies, kā padomju sociālistiskas dzimtenes laba strādājām… Pirmkārt, valsts izlikās, ka maksā, cilvēki izlikās, ka strādā. Tas ir no tā laika. Kolhoza kombikorms savas cūkas silē, darba mašīnas benzīns kaimiņam, produkti no bāzes un veikala noliktavas – draugiem un blata ” ģimenei”. Parējie par 100-200 padomju rubļiem strādāja pēc definīcijas. Protams, protams, ne jau visi…

Otrkārt, impērija sabruka tādēļ, ka bankrotēja. Šodien katrs saprot, ka bankrots ir tad, kad nekā vairs nav, pat ” Ezera sonātes” varoņi spēja formulēt jēdzienu ” bankrats”. Tātad, PSRS tautas valsts iedzīvotājiem – akcionāriem 90-to gadu sākumā bija palikuši tikai pamatlīdzekļi, kurus tiem nolaupīja pašu ievēlēti politbiznesmeņi.

Kāds tad ir atlikums. Atlikums ir sociālais budžets, kura apkalpošanā ir dažādas cilvēku grupas, bet viena ir “neaizskaramā”. Tā  vietā, lai ķertos klāt politiķiem, kas iznīcina sociālo budžetu barojošo darba tirgu, pensionāri klusē un ar savām balsīm pat atbalsta budžeta pārdali par labu sev un … par sliktu Latvijas nākotnei. Jā, pašlaik konflikts ir tieši tāds.

Vai mēs viens PRET otru vai visi PAR Latviju arī pēc šīs pensionāru paaudzes?

Tiesa atzīst par atbilstošu Satversmei strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu

Es par šo kādu gadu atpakaļ arī sašūmējos. Tieši strādājošo pabalstu saņēmēju prasībām nepievienojos, tomēr ST atzinums laikam ir gala slēdziens šai tēmai. Tad nu palasiet, kam interesē. Un papētiet statistikā, vai šis troksnis ir uzlabojis dzimstību – tagad tajā laikā ieņemtiem bērniem būtu jādzimst…

2009.05.19 Progress māmiņu algu lietā

2009.05.24 “Māmiņu algām” griestu nebūs, taču tās saņems tikai nestrādājoši vecāki
Rīga, 15.marts, LETA. Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu.

Kā aģentūru LETA informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1.pantam, 91.pantam un 110.pantam.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka ST pērn jūlijā ierosināja lietu par likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 5.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110.pantam, kuri noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī to, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Apstrīdētā norma noteic, ka laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura ir obligāti sociāli apdrošinātā persona – darba ņēmējs vai pašnodarbinātais -, noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Savā spriedumā ST norāda, ka vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ, un sniegt atbalstu ģimenei, kurā ir bērns. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam, tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Personas, karas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā nekā tās personas, kuras ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā – paliek iepriekšējā līmenī.

Tādēļ tiesa secināja, ka no vienlīdzības viedokļa ir pieļaujams dažāds pabalsta apmērs strādājošajiem un nestrādājošajiem vecākiem.

Kovalevska informē, ka tiesa arī secinājusi – apstrīdētā norma šobrīd neliedz personai, kura strādā un kurai ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt vecāku pabalstu kā tādu. Tātad likumdevējs ir saglabājis iespēju visām personām, kuru ģimenē ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt valsts atbalstu – vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu. Tādēļ ir izpildīts Satversmes 110.pantā noteiktais pienākums sniegt atbalstu ģimenēm un bērniem.

Tiesa norādīja, ka tiesiskās paļāvības ierobežošana ir pieļaujama, ja tā kalpo sabiedrības kopējam labumam.

Ieviešot vecāku pabalstu, izveidojās tāda situācija, ka ģimenes varēja izvēlēties vecāku pabalstu noformēt uz viena vecāka, proti, tā vecāka vārda, kurš pirms bērna piedzimšanas bija saņēmis lielāku atalgojumu. Piemēram, ģimenē, kurā līdz bērna piedzimšanai viens no vecākiem nestrādāja, bet otrs strādāja, pabalstu saņēma nevis tas no vecākiem, kurš nestrādāja un atradās kopā ar bērnu, bet gan tas, kurš strādāja un saņēma algu. Savukārt gadījumos, kad abi vecāki pirms bērna piedzimšanas bija strādājuši, viņi vecāku pabalstu lūdza piešķirt tam, kuram ir lielāka alga, lai gan mājās ar bērnu palika otrs vecāks, kuram vecāku pabalsts būtu jāsaņem 70% apmērā no savas vidējās algas.

Ievērojot iepriekš minēto, izveidojās tādu personu grupa, kuras bērna kopšanas laikā nebija sociāli apdrošinātas.

Līdz 2008.gada 1.janvārim bērna kopšanas pabalsts bija viens no sociālā pabalsta veidiem un tika maksāts no valsts pamatbudžeta. Vecāku pabalsts, pieņemot politisku lēmumu, tika ieviests kā viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Taču sociālās apdrošināšanas iemaksu likme netika mainīta.

Vecāku pabalsts, likumdevējam neparedzot papildu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, ievērojami pasliktināja valsts sociālā budžeta stāvokli. Viens no iemesliem, kādēļ sociālās apdrošināšanas budžetā izveidojās tik liels deficīts, bija tas, ka vecāku pabalsts tika nepārdomāti noteikts par sociālās apdrošināšanas veidu. Vecāku pabalstu izmaksāšanai 2008.gadā tika izlietoti aptuveni 66,7 miljoni latu (plānoto 26 miljonu vietā), bet 2009.gada pirmajā pusgadā – aptuveni 43 miljoni latu.

Tas, ka vecāku pabalstu bez jebkādiem ierobežojumiem maksā arī nodarbinātajām personām, gan neatbilst sociālās apdrošināšanas būtībai, gan rada būtiskus izdevumus sociālajā budžetā. Tādēļ tika pieņemts lēmums atteikties no strādājošo vecāku pabalsta izmaksas, tomēr jaunā kārtībā netika ieviesta uzreiz, proti, tika paredzēts 306 dienu pārejas periods.

Pārejas periodā valsts turpina sniegt atbalstu arī strādājošajiem vecākiem, tomēr ierobežotu finanšu resursu dēļ pabalsta apmērs ir samazināts par 50%. Tomēr arī pārejas periodā valsts nodrošina tādu pabalstu, lai tas pildītu savu funkciju – atbalstīt ģimeni, kurā ir bērns.

Tādēļ tiesa secināja, ka apstrīdētā norma saglabā līdzsvaru starp konkrētās personas tiesisko paļāvību un sabiedrības tiesībām uz ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabalansētu valsts budžetu.
LETA

LR budžets 2010

Mans vectēvs un mātes mamma mācīja, ka labākos laikos vajag krāt un taupīt, lai sliktākos būtu iztikšana. Tā nu kopā ar valsti esmu piedzīvojis “treknos” gadus valdošo kabatās, tagad “liesie” nāk tīrīt mūsu – muļķo vēlētāju kabatas. Tāda tā dzīve – ja ir aitas, atradīsies arī cirpēji.

Jau bezdarbs pieredzēts, algu un darba vietu samazināšana palielinājusi atlikušo darbinieku darba ražīgumu. Jau gads bezgalīgās šausmās nodzīvots (patēriņš samazināts, ceļojumi atcelti, smēķēšana atmesta utt), un likās, ka kaut kāda stabilitāte iegūta. Tomēr nē, valdošajiem radusies sajūta, ka viņi var no tautas izspiest vēl. Ja tauta netērē naudu ar nodokļiem apliekamos pirkumos, tad izvilks naudu no kabatas vēl pirms cilvēki savu nopelnīto naudu rokās paturēt uzspējuši – palielinās nodokļus!

Mans personīgais pacietības mērs ir pilns! Es piedalīšos protestos! Es izvēlēšos lētākos pirkumus un, sekojot bankām, kuras cenšas ietaupīt uz darījuma kvītīm bankomātos, ļaušu pārdevējiem taupīt uz papīra strēmeļu rēķina. Es uzskatu, ka šī vara ir jānomērdē finanšu badā, jo prāta tai nav bijis un acīmredzot arī krīzes laikā klāt nenāk.

Īpaši “draudzīgs” sveiciens visādiem jauniem laikiem. Tāda attieksme pret tautu ir kas jauns šo 20 gadu laikā. Ir cilvēki braukuši prom no Latvijas, lai pabarotu palikušos. Jaunajos laikos cerību vairs nav – brauc prom ar visu ģimeni.

Pārdomas vēlākā rudenī

PA300151Vajadzētu jau rakstīt par ziemas sākuma noskaņām (kalendārs, komunālais rēķins ar treknu apkures ciparu, sniegs dažos meža nostūros), tomēr globālās sasilšanas rezultātā pareizāk laikam runāt par vēlāku rudeni (kalendārs (!), zaļums apkārt, laika apstākļi ap nulli). Arī veļus tā īsti nevar sajust apkārt klejojam.

Pēdējo nedēļu laikā Ikšķiles interneta projekcijā Ikskile.com ievērojami pieaugusi aktivitāte. Iemesls laikam meklējams oktobra beigu Domes sēdes lēmumos. It kā viss kārtībā, tomēr…

Ikšķiles Kultūras biedrības vadītāja ļoti svinīgi uzdāvina biedrības nekustamo īpašumu pašvaldībai. Pirms līguma parakstīšanas Ikšķiles kultūras biedrības priekšsēdētāja Elga Zēģele klātesošajiem sacīja: “Šodien Ikšķiles dzīvē ir liels un nozīmīgs notikums, kuru iedzīvotāji ir ilgi gaidījuši.” Tomēr runā, ka pēdējā biedrības sēdē pirms dāvinājuma vadītāja esot atkāpusies no amata. Baumas būtu nieks, ja vien pati vadītāja vēl nesen – P8210021pirms vēlēšanām nebūtu lauzusi sadarbības līgumu ar pašvaldību, tādējādi nodrošinot strauju komunālo parādu veidošanos. Nekāda jauna kultūras attīstības stratēģija nav publiskota, darbinieki tie paši, kultūras nozari kūrējošie deputāti arī. Tad nu sanāk, ka nespēdama pārvarēt biedrības “večiņu” konservatīvismu, enerģiskā vadītāja izspēlējusi krietnu šaha partiju, kurā jau sākotnēji darbojusies uz vienu roku ar pretiniekiem – pašas pelto novada vadību.

Pēc steidzīgi noslēgtā līguma Domes priekšsēdētājs jau sarēķinājis, ka rekonstrukcija ilgs sešus gadus! Parasti gan ēkas, bibliotēkas un kolekcijas saglabā dāvinātāja vārdu, taču Ikšķilē to jau izlēmuši savādāk.  ”Mēs (kas ir šie mēs?) šo ēku nosauksim par Ikšķiles tautas namu, kas simbolizēs tā sūtību un mērķus,” paziņo priekšsēdētājs.

Cita situācija – Ikšķiles vienīgais, hm, vokāli instrumentālais ansamblis (?) vai estrādes grupa, saņem pašvaldības finansējumu un operatīvi parādās  melnā PR stila publikācijā pret deputātu, kurš atļāvies pajautāt par šī finansējuma lietderību. Māksliniece jau protams var nesaprast, bet tāda ir opozīcijas deputātu profesionālā misija – apšaubīt visu redzamo un skaļi kliegt par neredzamo. Un nav nekādas nozīmes tam, ka šis opozicionārs savu dienišķo maizi pelna ar to pašu arodu kā māksliniece.

PB060014Beigās uzrodas vecās Domes atbalstīts (tikai morāli) Sv.Meinarda piemineklis, kura novietošanā jau galveno lomu uzņemas pats kardināls Pujats: “Katrai pilsētai vajag naglu!” Tādēļ būs jums “nagla” pilsētas centrā! Ne pie paša Meinarda baznīcas, ne pie jaunās baznīcas, bet tieši centrā – pretī skolai.

Varbūt tā arī labāk – karosim visi pret “naglu”, tad paši dzīvosim draudzīgi. Un kā jau katrā karā – aizmugurē kāds šiverēsies un bagātības rausī.

Pārdomas rudenī

PA110031Rudenīga svētdienas pastaiga un daži “sadrebināti” foto.  Pēcpusdienā pārskatu un rediģēju foto arhīvu. Šis un tas sakrājies – gan skaisti rudens skati, gan pierastie Ikšķiles eiroprojekta kurmīšu rakumi, gan kaimiņu Ogres pieticība un vēriens pareizajās proporcijās.

Profesionālā ikdiena raiba. Nozares kolēģiem “Dienā” trakās dienas pēc kārtējās īpašnieku nosaukšanas. Citi oktobrī beidz pastāvēt un ar savu līdzīgo nosaukumu rada apjukumu mūsu klientu rindās. Man pašam nākošā nedēļa “Laimīgā” – daudziem tūkstošiem žurnālu abonentu lielisks piedāvājums, bet man tā būs iespēja dažus mēnešus strādāt 10-12 stundas dienā.

Ikskile.com pieklusis. Noguruši rakstītāji un bez materiāla palikuši komentētāji. Savukārt Ikskile.lv sāk publicēt novada normatīvos aktus. Tāpat kā iepriekš – grūti atrodamus, turklāt pdf formātā. Vai baidās no pārpublicēšanas? Lai gan lapai vēl joprojām ir meklētāju indeksēšanas aizliegums, tajā ievietotie dokumenti tomēr tiek indeksēti. Nez vai vadoņi to zina? Nu, lai jau publicē kā māk – vismaz kāda kustība Jāņa/Induļa saimniecībā. Ja skatās formāli, tad tas tagad tā kā Jāņa nopelns, jo tieši viņa (vietnieka) amata pienākumos ir šī “atklātība” 🙂

Tirgus laukumā kundzes jautā: “Kad samazināsies siltuma cena, ja reiz gāzei samazinājusies?” Skaidroju, ka man nav ne jausmas, kad tas notiks, jo es nezinu, cik liela daļa siltuma tarifā ir gāzes cenai, cik tai tautai (priekšnieki, vietnieki, speciālisti, sētnieki, mirušās dvēseles) un tehnikai, kas zem “Līvu” nosaukuma darbojās. Un cik liela loma tiem, kas ar balsojumu tarifus nosaka. Kādēļ gan viņiem laikā, kad palielina nodokļus, samazināt tarifus. Tauta lai priecājas, ka viss vēl pa vecam. Nāks aukstums – redzēsim.

PA110044Pārdomāju visu vēlreiz un uzdevu sev jautājumu: “Par ko cepties?” Zemnieku, arī jaunlaicēnu, tēvzemiešu un citas orientācijas, piedodiet, politikas, vēlētāji taču ir apmierināti ar to, kas ir! Nedzirdu ne par protestiem pie viņu partiju birojiem Ikšķilē (kur tie ir?), ne arī banānus vēlēšanu dienā kāds dalīja – pats vēroju 🙂

Jautru jauno nedēļu!