Vajadzētu jau rakstīt par ziemas sākuma noskaņām (kalendārs, komunālais rēķins ar treknu apkures ciparu, sniegs dažos meža nostūros), tomēr globālās sasilšanas rezultātā pareizāk laikam runāt par vēlāku rudeni (kalendārs (!), zaļums apkārt, laika apstākļi ap nulli). Arī veļus tā īsti nevar sajust apkārt klejojam.

Pēdējo nedēļu laikā Ikšķiles interneta projekcijā Ikskile.com ievērojami pieaugusi aktivitāte. Iemesls laikam meklējams oktobra beigu Domes sēdes lēmumos. It kā viss kārtībā, tomēr…

Ikšķiles Kultūras biedrības vadītāja ļoti svinīgi uzdāvina biedrības nekustamo īpašumu pašvaldībai. Pirms līguma parakstīšanas Ikšķiles kultūras biedrības priekšsēdētāja Elga Zēģele klātesošajiem sacīja: “Šodien Ikšķiles dzīvē ir liels un nozīmīgs notikums, kuru iedzīvotāji ir ilgi gaidījuši.” Tomēr runā, ka pēdējā biedrības sēdē pirms dāvinājuma vadītāja esot atkāpusies no amata. Baumas būtu nieks, ja vien pati vadītāja vēl nesen – pirms vēlēšanām nebūtu lauzusi sadarbības līgumu ar pašvaldību, tādējādi nodrošinot strauju komunālo parādu veidošanos. Nekāda jauna kultūras attīstības stratēģija nav publiskota, darbinieki tie paši, kultūras nozari kūrējošie deputāti arī. Tad nu sanāk, ka nespēdama pārvarēt biedrības “večiņu” konservatīvismu, enerģiskā vadītāja izspēlējusi krietnu šaha partiju, kurā jau sākotnēji darbojusies uz vienu roku ar pretiniekiem – pašas pelto novada vadību.

Pēc steidzīgi noslēgtā līguma Domes priekšsēdētājs jau sarēķinājis, ka rekonstrukcija ilgs sešus gadus! Parasti gan ēkas, bibliotēkas un kolekcijas saglabā dāvinātāja vārdu, taču Ikšķilē to jau izlēmuši savādāk.  ”Mēs (kas ir šie mēs?) šo ēku nosauksim par Ikšķiles tautas namu, kas simbolizēs tā sūtību un mērķus,” paziņo priekšsēdētājs.

Cita situācija – Ikšķiles vienīgais, hm, vokāli instrumentālais ansamblis (?) vai estrādes grupa, saņem pašvaldības finansējumu un operatīvi parādās  melnā PR stila publikācijā pret deputātu, kurš atļāvies pajautāt par šī finansējuma lietderību. Māksliniece jau protams var nesaprast, bet tāda ir opozīcijas deputātu profesionālā misija – apšaubīt visu redzamo un skaļi kliegt par neredzamo. Un nav nekādas nozīmes tam, ka šis opozicionārs savu dienišķo maizi pelna ar to pašu arodu kā māksliniece.

Beigās uzrodas vecās Domes atbalstīts (tikai morāli) Sv.Meinarda piemineklis, kura novietošanā jau galveno lomu uzņemas pats kardināls Pujats: “Katrai pilsētai vajag naglu!” Tādēļ būs jums “nagla” pilsētas centrā! Ne pie paša Meinarda baznīcas, ne pie jaunās baznīcas, bet tieši centrā – pretī skolai.

Varbūt tā arī labāk – karosim visi pret “naglu”, tad paši dzīvosim draudzīgi. Un kā jau katrā karā – aizmugurē kāds šiverēsies un bagātības rausī.