Līdzīgi kā 1922. gadā tika sasaukta Satversmes sapulce par valsts juridisko pamatu, šodien Latvijā ir jāsauc 2. Satversmes sapulci – Tautai un Zemei.
Ikšķiles novads aug. Pieaug gan ar atbraukušajiem cilvēkiem, kuri pārceļas no pārējās Latvijas, gan ar lielu skaitu dzimstošu bērnu. Ikšķiles novads nopelna un dalās ar citiem novadiem, saskaņā ar esošajiem likumiem. Ikšķiles novads iegulda attīstībā. Skola, bērnudārzs, infrastruktūra.
Ikšķiles novads izpilda Satversmes preambulā noteiktu valsts uzdevumu – garantē latviešu nācijas pastāvēšanu. Valsts grasās likvidēt Ikšķiles novadu. Ikšķiles novads cīnās par savu pastāvēšanu ne tikai savās, bet visas Latvijas interesēs! Izdzīvošanas interesēs.
Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug katru dienu, bet Latvija izmirst. Latvijas valsts, kurai Satversme uzdod rūpēties par latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, dara visu, tikai ne šo vienīgo uzdevumu, kādēļ Latvijas valsts izveidota.
Ir jānosprauž stabila un pieaugoša cilvēku skaita mērķi, un tam jāplāno atbilstoša infrastruktūra. Nevar izdzīvot, ja plānus gatavo izmiršanas apkalpošanai. Nevar ratus jūgt priekšā zirgam, nevar ATR vai izglītības plānošanu veikt pirms izdzīvošanas mērķu nospraušanas. Tā kā esošā valsts pārvaldes struktūra zirgu no ratiem nespēj atšķirt, sapulcei jāpiešķir speciālas pilnvaras ārpus un virs esošā valsts pārvaldes.
Sapulces gala dokuments var būt tas, ko šodien sauc par Nacionālās attīstības plānu (NAP), bet sapulces ietvarā – NAP stratēģijas daļa, kura vienojas arī par šodien aktuālo Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), par vienmēr aktuālo izglītības, veselības, tautsaimniecības stratēģiju. Sapulcei jāizskata arī jautājums par vēlēšanām un referendumiem, jo pārprastu un savtīgu labumu meklējumos Saeima ir ierobežojusi tautas suverēnās tiesības.
2. Satversmes sapulcei – Tautai un Zemei piešķiramas pilnvaras sagatavot un nodot tautas balsošanai NAP ar stratēģisko mērķu plānošanas periodu vismaz uz divām paaudzēm, t.i. 50 gadiem. Un šodien ir skaidrs, ka jaunajam Nacionālās attīstības plānam būs izdzīvošanas vai pat glābšanas operācijas raksturs. Izmiršana jāpārvērš par atdzimšanu!
Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā Latvijas Republikas Satversmes 2. pantā rakstīts:
“Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”
Latvijas Republikas Saeima 2014. gadā Satversmei pievienoja Preambulu, kurā teikts:
“… Latvijas valsts ir izveidota, … lai garantētu latviešu nācijas, … pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, ….”
“Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā (Latvijas tauta) nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.”
Tātad, visas vara pieder tautai, valsts ir izveidota un pastāv tautai (nevis otrādi), svarīgas lietas lemj īpašā sapulcē.
Esošā valsts pārvalde ar sasniegto demogrāfisko bedri un prognozēto katastrofu ir pilnīgi samierinājusies. Ja esošā valsts pārvalde nerīkosies atbilstoši tautas izdzīvošanas interesēm, tad tai vairs nav jābaidās no vēlēšanām, tad jāsāk gatavoties tiesai. Tiesa var būt civilizēta un pat humāna, bet var būt kā Dieva sods ar tām rokām, kuras ienāktu izmirušās tautas vietā.
Aicinu cilvēkus visu līmeņu valsts amatos, visās politiskajās partijās, visās masu mēdiju organizācijās, visās uzņēmējdarbības jomās saprast vienu un pašu galveno – ja mūsu, Latvijas šodienas tautas, vairs nebūs, tad jūsu, Latvijas politiskās, sabiedriskās un ekonomiskās elites, arī nebūs! Tiešā, fiziskā nozīmē. Jo tiem, kas tiek vesti nomainīt Latvijas tautu, ir pašiem savas autoritātes, kuras barot un klausīties. Tikai glābjot Latvijas tautu, jūs varat izglābt sevi. Tādēļ pieņemiet faktu, ka esošais modelis ir sevi izsmēlis, un veicam glābšanas operāciju – sasaucam 2. Satversmes sapulci – Tautai un Zemei.
Līdzīgi kā 1922. gadā, mums ir jāizstrādā un jānoslēdz lielā vienošanās par to, kā dzīvosim turpmāk. Ja izvēlamies turpmāk “tomēr dzīvot”, tad visiem un katram jāsaprot, ka ir tikai viena prioritāte – Latvijas tautas izdzīvošana kopumā. Visai plānošanai un praktiskajai darbībai, t.sk. personāla atlasei vadošajos amatos, turpmāk ir piemērojams primārais balts/melns kritērijs – vai konkrētais priekšlikums veicina Latvijas tautas, pirmkārt, latviešu tautas, pieaugumu Latvijā? Ja atbilde ir negatīva, tāds priekšlikums ir noraidāms vispār vai līdz labākiem laikiem. Ja priekšlikums tiek virzīts “valsts interesēs”, tad līdz ar priekšlikumu atlaižams arī tā virzītājs.
Sasaucam 2. Satversmes sapulci – Tautai un Zemei, un varbūt mēnešu, varbūt gada laikā, bet mums būs kopīga vīzija, skaidri mērķi un saprotama stratēģija mērķu sasniegšanai!
Lai Dievs svētī Latviju! Lai latvju tauta zeļ un zied!
Andris Doveiks.
Ikšķile, 2019.05.04