Māmiņu algu vietā jāmaksā bērnu pabalsti

Iepriekšējā rakstā “Izvēle viena – dzimstības veicināšana!” rakstīju, ka bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu jānodrošina visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Ierosinu ieviest pabalstu sistēmu, kas nav “māmiņu algas” tādā izpratnē, kā tās maksā šodien. Lai saņemtu šos pabalstus, mātei vispār nebūtu jāsāk strādāt. Šie pabalsti neaizvietotu ienākumus, kā tas ir slimības gadījumā, tādēļ cilvēkiem nebūtu vajadzības atlikt bērnu radīšanu līdz brīdim, kad “būs lielākas algas”. Tomēr ir iespējams saglabāt arī mainīgo daļu, kura atkarīga no iepriekš maksātajiem nodokļiem. Tāda varētu tikt maksāta vienu gadu pēc bērna piedzimšanas 10 – 20% apmērā no iepriekš ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliktajiem ienākumiem.

Šī pabalstu sistēma arī nebūtu orientēta uz māmiņu atgriešanos darba tirgū tūlīt pēc viena vai otra bērna piedzimšanas. Tas nav nepieciešams! Pabalstu sistēmas mērķis ir veicināt četru un vairāk bērnu dzimšanu veselīgās ģimenēs desmit un vairāk gadu laikā. Šajā laikā māte patiešām zaudē darba tirgus kvalifikāciju, ja tāda pirms tam ir bijusi, bet mūsdienās desmit gados kvalifikāciju zaudē jebkurš darba tirgus dalībnieks, kurš nemācās. Lai to kompensētu, vecāku izglītības fondā par katru bērnu būtu jāieskaita noteikta naudas summa, kas vēlāk ir izmantojama mācību maksai un arī stipendijai mācību laikā. Pēc jaunāko zināšanu apguves darba tirgū ienāks nobriedusi sieviete, kura, iespējams, kavēs kādas darba dienas bērna slimības dēļ, bet darba devējam nebūs pamata raizēties, ka gada laikā apmācītā sieviete uz diviem gadiem “pazudīs” kārtējā bērna kopšanas atvaļinājumā. Tikpat labi šo priekšrocību varēs izmantot tēvs, ja viņš būs bijis ģimenes mājas cilvēks.

Dzimstību veicinošai pabalstu sistēmai ir jāpiedāvā tāda materiālā stabilitāte, kas nodrošina bērna minimālās pamatvajadzības – pārtiku, apģērbu, mājokli. Bērna pamatvajadzība ir arī mātes klātbūtne zīdīšanas periodā un pieauguša cilvēka, vēlams, arī mātes, obligāta klātbūtne līdz piecu sešu gadu vecumam, kad parasti tiek sāktas mācības pirmsskolas izglītības obligātajā programmā. Bērna dzīves pirmajā gadā šādu pabalstu kopsummai, manuprāt, jāsasniedz Ls 300 mēnesī, bet otrajā un trešajā gadā – Ls 250. Ceturtajā, piektajā un sestajā gadā līdz Ls 200 (ja neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes), bet skolas vecuma bērniem – Ls 50 mēnesī. Pabalstu sistēmai jābūt progresīvai, jo ar katru nākamo bērnu attālinās brīdis, kad ģimenē būs divi pelnītāji.

Kādēļ pabalstiem būtu jābūt vairākiem? Veiksmīgām un apzinīgām ģimenēm būtu jāskatās tikai uz gala skaitļiem. Finansiāli ļoti veiksmīgām ģimenēm, iespējams, vispār nevajadzētu saņemt pabalstus. Arī šāda situācija ir iespējama, piemēram, nemaksāt mājokļa pabalstus to bērnu vecākiem, kuru mājokļa vai vispār īpašumu vērtība pārsniedz noteiktu summu. Tomēr šo jautājumu var risināt tikai pēc tam, kad valstī tiktu panākta vienošanās progresīvo nodokļu jomā, kas kļūtu par pamatu arī dažādu pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai.

Vairāku pabalstu noteikšana ļauj efektīvi risināt mazāk veiksmīgu ģimeņu problēmas. Piemēram, kārtīgai ģimenei neizdodas nopelnīt tik daudz, lai nodrošinātu piemērotu mājokli sev un trijiem bērniem. Tad pašvaldība piešķir atbilstošu mājokli un automātiski saņem bērnu mājokļa pabalsta daļu. Līdzīgi rīkojas gadījumos, ja vecāki kāda iemesla dēļ nespēj nodrošināt kādas citas bērna vajadzības.

Šāda veida lēmumus jau šodien Latvijā pieņem bāriņtiesas, un tā tas varētu notikt arī turpmāk. Tikai jāpārliecinās, ka bāriņtiesās strādājošie nav pārguruši savā darbā un spēj strādāt ne tikai ar izdzīvošanas problēmām, bet arī ar tautas atdzimšanas vīziju.

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.easyget.lv

Izvēle viena – dzimstības veicināšana!

Publicēts laikrakstā “Latvijas Avīze” 2011.06.30

Tautas skaitīšanā šogad Latvijā saskaitīti 1,9 miljoni iedzīvotāju. 20 neatkarības gados esam zaudējuši pusi miljona, no tiem pēdējos septiņos gados Eiropas Savienībā – aptuveni 250 000 Latvijas iedzīvotāju.

Demogrāfi un katrs saprātīgs valsts iedzīvotājs saprot, ka Latvijas iedzīvotāji aizbrauc, izmirst un nepiedzimst. Ir pēdējais laiks glābt Latvijas tautu un Latvijas valstiskumu. Paliekot arvien mazāk, Latvijas iedzīvotāji vairs nespēs uzturēt infrastruktūru un paliks tikai divas izvēles – pilnīgs sabrukums vai miljons imigrantu no tālām zemēm. Mūsdienu kapitālistiskā realitāte un Latvijas valsts pastāvošā pārvalde ir orientēta uz patērētāju – IKP resursu. Šodien redzam, ka tāda pārvalde izrādās vērsta pret iedzīvotāju kopuma – nācijas – interesēm.

Apzinoties latviešu tautas eksistences un tātad arī Latvijas valstiskuma apdraudējumu, šodien Latvijā var runāt tikai par vienu prioritāti – Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju dzimstības ievērojamu un neatliekamu veicināšanu. 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs paliekoša nozīme tikai tad, ja sabiedrība apzināsies šo mērķi un atbilstoši tam izdarīs savu politisko izvēli.

Bērnu dzimstība ir jāvirza kā vienīgais prioritārais mērķis Saeimas un Ministru kabineta darbībā, budžeta veidošanā un ikdienas darbā.

Ģimenes, un pirmkārt mātes, kas dzemdē, audzina un uztur bērnus, izpilda visas Latvijas tautas atjaunošanas uzdevumu, tādēļ visai sabiedrībai materiāli un morāli tās jāatbalsta, bet kompetentām iestādēm jākonsultē un jākontrolē cilvēki, kuri uzņēmušies lielo atbildību šajā grūtajā laikā.

Sabiedrībai no valsts budžeta jānodrošina grūtniecības pabalsts kopš stāšanās ārsta uzskaitē, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, vienreizējs pabalsts vecāku izglītības fondā par katru bērnu, bērnudārza finansējumam pietuvināts bērna kopšanas pabalsts līdz 6 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, bērna mājokļa pabalsts, bērna uztura pabalsts līdz vidējās izglītības iegūšanai vai līdz balsošanas tiesību vecuma sasniegšanai (kas ātrāk).

Materiālā nodrošinājuma līmenim jānodrošina tas, lai bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Sabiedrībai no valsts budžeta jāapmaksā centralizēta bērnu, vecāku un topošo vecāku veselības aprūpes sistēma. No valsts budžeta jāapmaksā centralizēta izglītības standartu un mācību materiālu izstrāde un iepirkums. Izglītības iestādes normatīvo aktu noteiktā apjomā jāorganizē pašvaldībām, vienlīdzīgi konkurējot ar privātajām skolām. Augstākās izglītības finansējums jānodrošina valsts un privātajiem studiju kredītu un stipendiju fondiem. Valsts piešķirtās stipendijas studenti dzēstu ar legālu darbu Latvijas nodokļu telpā, kā arī saņemot pabalstus par saviem dzimušajiem bērniem savā vecāku izglītības fondā.

Finansējuma avots būtu valsts budžets, kurā tiktu ieskaitīta lielāka vai pat lielākā daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa un daļa no sociālā budžeta. Politiķiem un ierēdņiem jāmeklē un jārod iespēja finansēt dzimstības, veselības un izglītības programmas no ES fondiem, pamatojot ar notikušo Latvijas darbaspēka eksportu uz vecās Eiropas valstīm.

Pieredzējuši politiķi, valsts aparāta darbinieki un valsts finanšu plānotāji šādam piedāvājumam nekavējoties uzbruks ar budžeta skaitļiem – naudas neesot. Atbilde ir tikai viena – naudu pirmkārt šai prioritātei. Lai tā sauktie speciālisti pēc tam pierāda, ka patiešām ir speciālisti, un atrod trūkstošo naudu “zelta” tiltiem un visādiem valsts pārvaldes kapacitātes paaugstināšanas semināriem.

Mums, latviešiem un visiem šodienas Latvijas iedzīvotājiem, nav vajadzīgs arī “Rail Baltica” projekts, ja tas notiek uz mūsu nedzimušo bērnu rēķina. Pamest šo zemi var jau tagad – ar “Air Baltic”!

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.esmaja.lv

www.easyget.lv

Ģ. Rungainis: Līdzekļu, ko noēst pensiju sistēmai, nav un nebūs

Stadions piebūvīšu saimniekošanas stilā

Ikšķilē notiek vērienīga būvniecība – tiek būvēts Ikšķiles vidusskolas stadions. Vienlaicīgi tiek virzīts arī grandiozs stadions – sporta kompleks – Lupīnu ielas stadions. Šajā kontekstā pievērsīšu uzmanību divām niansēm – kā projektē un kā rūpējas par potenciālajiem sporta būvju lietotājiem.

Būvniecības projekti Ikšķilē izceļas ar dīvainībām. Kultūras Kalna projektēšana par katru cenu radīja projektu, kura ietvaros būtu jānojauc estrāde un ar visu to ēka būtu nefunkcionāla. Tad uzradās vecā kultūras nama pārbūves projekts ar mazas muižas pazīmēm. Vēlāk parādījās estrādes apjumšanas projekts. Pa vidu pašvaldība steidzamības kārtībā nopirka vecu veikalu Daugavas prospektā 34, kuru jau plāno siltināt ar pilnīgu nojaukšanu.

Pašlaik tiek realizēts pārspīlēts vidusskolas stadiona projekts, kuru atļaušos saukt par nepārdomātu un, apskatot detaļas, pat muļķīgu. Vidusskolas ēku komplekss nu jau kļūst par “piebūvīšu arhitektūras” šedevru. Manuprāt, neviena no jaunajām būvēm 10 gadu laikā nav uzlabojusi kompleksa vides kvalitāti. Koridoru labirintos atrodama tikai kolhoznieciska kvantitāte, kas tagad iznākusi arī ārpusē.

Atkritumu konteineru vietas ir neaizskaramas!

Atkritumu konteineru vietas ir neaizskaramas!

Stadiona Birzes ielas galā tiek būvēta atbalsta siena. Tā izveidota ar pamatīgu iedobi, kurā acīmredzot tiks novietoti atkritumu konteineri. Šie konteineri skolas stāvlaukumā jau iepriekš atradās muļķīgā vietā – stāvlaukuma vidū, samazinot stāvlaukuma ietilpību. Tagad šie konteineri izrādījušies nepārvarama vara arī miljonu vērtam stadionam.

Tribīnes šajā stadiona vietā ir vienkārši bezjēdzīgas

Tribīnes šajā stadiona vietā ir vienkārši bezjēdzīgas

Stadionā tiek būvētas tribīnes. Nelielas tribīnes parasti izvieto stadiona centrā (tur ir uzstādīts pelēka skārda klucis – inventāra noliktava) vai skriešanas disciplīnu finiša zonā. Šīs ir skrejceļa otrā galā, ja vien Ikšķilē nav plānots vieglatlētikas apvērsums… Ja nu tiešām tribīnes bija jāliek pie sporta zāles, tad ir grūti saprast, kādēļ tās nevarēja izvietot tieši pretī sporta zāles galam? Tad teritoriju starp tribīnēm un sporta zāli varētu nosegt ar vieglu jumta konstrukciju, par niecīgu samaksu dubultojot stadiona apjumto daļu? Varbūt vaina atkal ir kādā šķērslī – šeit redzama strādnieku pārvietojamā tualete?

Vecais grozs - vai jaunās būves atskaites punkts?

Vecais grozs - vai jaunās būves atskaites punkts?

Stadiona galā ir atstāts viens no 4 vecajiem basketbola groziem. Ja stadionu būvē apkārt atkritumu konteineriem un, iespējams, strādnieku tualetēm, tad šeit jau gandrīz droši var pieņemt, ka tieši pēc šī groza tiks marķēti basketbola laukumi – to seguma augstums zem groza stīpas un līniju izvietojums. Bet basketbola laukumi projektā atrodas citā vietā. Šis būtu joks, ja stadionā otrā galā nebūtu speciālā izbūve atkritumu konteineriem.

Stadiona  aizstāvji kā argumentu tieši šāda stadiona nepieciešamībai minēja sporta būvju aizņemtību. Sporta laukuma versijas piekritēji aizrādīja, ka ne visas iespējas tiek izmantotas. It īpaši vasarās…

Sports Ikšķiles bērniem 2011. gada vasarā

Sports Ikšķiles bērniem 2011. gada vasarā

Šis stadions tiks uzbūvēts tāds, kā iesākts. Kādu būvēs Lupīnu ielā? Sabiedriskajā apspriešanā ņēmu vārdu un izteicu savas bažas par to, ka Lupīnu ielas projekts ir nepamatots – plānotās sporta aktivitātes ir tikai dažu entuziastu galvās. Es aicināju uzsākt sporta vai vismaz fizisko aktivitāšu darbu jau šovasar, lai tuvojoties Lupīnu ielas stadiona projektēšanai, pašvaldībai un sabiedrībai būtu labāks priekšstats par to, ko mēs īsti vēlamies. Vai pašvaldība ir pakustinājusi mazo pirkstiņu?

Ikšķiles vidusskolas 9. klašu izlaidumā

Ikšķiles estrādē, 2011. gada 10. jūnijā.

Sveicināti, absolventi! Sveicināti pedagogi un vecāki!

Šodien mūsu bērniem liela diena – aiz muguras 9 mācību gadi, pirmie nopietnie eksāmeni. Ir iegūtas zināšanas, prasmes tās pielietot un novērtējums. Tā bija skola.

Ir iegūti draugi un iemaņas risināt konfliktus. Kādam ticis mīlestības pārdzīvojums, kādam salauzta sirds. Tie bija 9 gadi bērnu un vecāku dzīvē. Šodien tāda skolas dzīve beidzas un agrākā vairs nebūs nekad.

Nu jau lielie bērni lems, ko darīt tālāk? Vai iet Ikšķiles vidusskolā, vai izvēlēties citu mācību? Vai apgūt sirdij tuvākās praktiskā darba iemaņas? Vai doties tālos laimes vai iztikas meklējumos? Vai atpūsties…

2011. gada vasara mums visiem būs savādāka nekā iepriekšējā. Pēc gadiem lielākā daļa pieaugušo droši vien atcerēsies vasaru, kad prezidents ierosināja Saeimas atlaišanu. Domāju, ka to atcerēsies arī daudzi no absolventiem.

Es kā tēvs vēlos, lai mans dēls pēc gadiem par šo vasaru arī teiktu: „Tā bija vasara, kad es pieņēmu savu pirmo nopietno patstāvīgo lēmumu.”

Vecāku vārdā novēlu, lai jūs, lielie bērni, šovasar pieņemat pareizos lēmumus, un lai tie izrādās veiksmīgi! Lai jūsu lēmumi sniedz vislabāko jums un mūsu Latvijai!

Skolotājiem arī šī ir īpaša diena. Ir bijušas un būs klases, kuras labākas vai mazāk labas par šīm. Vēl daudzi desmiti bijušo skolnieku jūs sveicinās uz ielas. Tomēr arī skolotājiem šis noteikti ir satraukuma brīdis, jo nu jau vairs nevienu no šiem skolniekiem nevarēs kaut mazliet labāk sagatavot 9. klases eksāmenam vai kādam projektam. Šis darbs pabeigts. Tas jānodod – dzīvei!

Vecāku vārdā saku paldies skolotājiem par to, ka esat sevi ieguldījuši mūsu bērnu audzināšanā. Paldies par darbu, laiku un nerviem. Lai pieredze, ko jūsu profesionālai izaugsmei snieguši šie lielie bērni, nonāk pie tiem bērniem, kas šajā zālē sēdēs pēc viena un pēc desmit gadiem!

Lai Ikšķiles skola kļūst par vislabāko skolu Latvijā!

9. A klases vecāku vārdā A.Doveiks

Lai rūpes par bērnu sportu ir patiesas!

Mēs zinām, ka Ikšķiles pašvaldība nesavtīgās rūpēs par bērniem ir uzsākusi Ikšķiles vidusskolas STADIONA būvniecību. Par Ls 700.000. Labo nodomu “apgūšanai” vajag līdzekļus, vietu un laiku.  Ikšķiles novada sabiedrības čakli pelna un maksā nodokļus – nauda ir! Pašvaldībai pieder zeme, ņemam zāģi un buldozeru – vieta ir! Laiks it kā ir visiem, it kā nav budžetā un ne no viena nav jāņem…

Šodien bērniem nav jāiet ganos, siena talkās, biešu un kāpostu vagās. Nav jāiet, un diemžēl nav arī iespējas, pat ja būtu vēlēšanās. Ikšķilē tiek piedāvātas 3 nometnes (1-2 nedēļas, Ls 60-95). Vēl Ikšķilē ir svaigs gaiss, zaļa zāle un pašvaldība, kas it kā rūpējas par jauniešu sporta iespējām. Vai patiesi rūpējas?

Tur bija sports un kaut kad būšot. Šovasar nav...

Vēl pirms dažiem gadiem pašvaldība saņēmās un pie vidusskolas tos 4 grozus sakārtoja. Šogad tie tikuši zem buldozera – jābūvē stadions. Vingrošanas aprīkojumu no Dainu ielas pašvaldības traktori izrāva un aizveda. Sporta laukumam Skolas ielā Rudzīša valdīšanas laikā žogu nevis saremontēja, bet noņēma. Tagad dažam labam it kā sportiskam apkārtnes iedzīvotājam šeit palikušais vienīgais grozs jau ir traucēklis – stāvlaukums būšot labāk. Tenisa laukumam buldozers jau bija ieplānots, bet kaut kā sakautrējās, jo virsū būvējamais tirgus vēl laikam nav atradis pareizo projekta bīdītāju. Vai esmu ko aizmirsis? Pierakstiet komentāros 🙂

Vai būvējot stadionu par miljonu ēriku pašvaldība savos kontos var atrast dažus tūkstošus latu, lai norakto skolas sporta laukuma grozu vietā uzstādītu citus? Kaut vai tikai uz vasaru, kaut vai tikai uz šo vasaru. Tam bērnam, kam šogad 8, 11 vai 17 gadi, šī vasara tāda ir tikai viena! Mums, kam vairāki desmiti gadu, tas viens vai cits gads – tikai kalendāra maiņa. Priekšnieki, tikāt pie “apgūšanas”, tad ar to taču vajadzētu pietikt! Atdodiet bērniem viņu vasaru!

Tā kā Trapiņa kungs varbūt Ikšķili nepārzina pietiekami labi, mēģināšu ieteikt dažas vietas, kur sporta objektus var iekārtot dažās dienās.

Stāvvieta Rīgas ielā pie pludmales

Vismaz divus vai pat trīs grozus var uzstādīt vienā no Rīgas ielas stāvlaukumiem pie pludmales. Pludmalē var nolikt arī futbola vārtus, tikai nevajag tos aizvest no Lupīnu ielas stadiona!

Ļoti sportiska potenciāla stāvlaukums

Var gadīties, ka Lupīnu ielas projekts beidzot ir pārzīmēts un var pabeigt arī stāvlaukumu pie Lupīnu ielas stadiona. Arī tur varētu divus grozus uzstādīt.

Skolas ielas daudzdzīvokļu māju kvartālā arī tas viens grozs ir par maz! Divus, trīs vajag. Arī kādu zemāku grozu mazajiem! Tīnūžos, Ceplīšos, Kalnājos, Dobelniekos, Elkšņos labākos risinājumus Trapiņa kungs noteikti zinās pats – cilvēks taču no novada!

Pie stāvlaukumiem, protams, ielas pusē žogs jāuzliek. Ja pagaidu variants, var taču tos pašu būvniecības nožogojumus izmantot, uzvilkt audumu un palūgt pilsētas labākos grafiti speciālistus kaut ko skaistu uzpūst!

Bokmeldera kungs, Lupīnu ielas stadionā visiem vārtiem nopuvuši tīkli! Vieniem vārtiem ir izgriezti metāla gabali, vajadzētu sametināt. Ja jūs varat pierunāt federāciju mākslīgajam laukumam, varbūt varat pierunāt arī Rubeni un Kurmi? Viņi gan no citām partijām un ļoti aizņemti ar karjera “apgūšanu”, sak, tā zaga, tā zaga tur… un bez mums! Es tomēr ceru, ka izdosies, un tad jau vadoņi varēs sevi “Ikšķiles Vēstīs” paslavēt. Nebūs jau galīgi bez “atdeves” darīts 🙂

Lai jauka vasara visiem Ikšķiles novada bērniem!

Publikācija Ikskile.com