Grēku kalna dēkaiņi Ikšķilē

Grēku kalna dēkaiņiem pilna estrāde Ikšķilē

Bija labi. Pēc darba nedēļas 3 stundas kājās stāvot – bija ļoti labi! Patiesi, par izrādi grūti vēl kaut ko piebilst, ja neesi profesionāls kultūrists 🙂

Voldemāra Šoriņa teksti atsauca atmiņā 90-to gadu Latvijas televīzijā redzēto labdabīgo humoru. Aizraujošas vārdu spēles ik teikumā! Dziesmas skanīgas un līdzi dziedamas. Personāži katrs atsevišķi un to kopējā saspēle. Patiesi, perfekts brīvdabas uzvedums! Ja neredzēji, tad nopērc biļeti Bauskas (19.08) vai Kuldīgas (20.08) izrādei – ir vērts!

Izrāde līdz tumsai - bez pārtraukuma!

Ikšķiles kontekstā labprāt uzteikšu izmaiņas estrādes iekārtojumā. Sponsoru degustācijas, atrakcijas un ēdamlietu tirdzniecība izvietota estrādes augšā, aiz skatītājiem, līdz ar to pašu skatītāju un bērnu kustības skatītāju priekšā praktiski nebija – tikai uzvedums. Tā turpināt! Nākotnei –  brīvā kalna daļa aiz estrādes ir jāattīsta un jāiekārto, lai tirdzniecība, kas ir izklaides pasākumu būtiska sastāvdaļa, noritētu tehniski un kulturāli labiekārtotā teritorijā. Domāju, ka vides aizstāvji neiebildīs, ja tiks aizpildīta arī lielā bedre aiz šī kalna, jo tādā veidā pat tiktu atjaunots neliels Daugavas senkrasta posms.

Piektdien lija, vietām pat gāza. Virs Ikšķiles estrādes vakars noskaidrojās. Daudzu cilvēku labās domas un apņēmība izrādi noskatīties jebkuros laika apstākļos (līdzi segas, apmetņi, apņēmība sejās) nodrošināja labus laika apstākļus. Daudzu cilvēku labās domas un apņēmība nodrošinās arī izrādes pamatdomas piepildīšanu. Šī zeme – Latvija – ir mūsu “grēku kalns”, šeit mēs paši saimniekosim un nevienam to nedosim! Katrā mazā ciemā, novadā un valstī kopumā.

Muzikālais teātris 7 draugos

 Fotoreportāža: top brīvdabas mūzikls ‘Grēku kalna dēkaiņi’

Ikskile.com

Vai iespējama kultūra bez skatītāja?

“Kultūra nevar pastāvēt bez skatītāja. Lai varētu pildīt savu misiju un realizēt mērķus, kultūras iestādei vajadzīga sava auditorija. Jebkurai radošai organizācijai jāņem vērā savas auditorijas intereses.” (Ikšķiles domes stratēģijas projekts)

Šim apgalvojumam var piekrist tikai tad, ja runājam par kultūru kā priekšnesumu. Priekšnesuma “patērēšana” veido pasīvu kultūras lietotāju, kurš zaudē spēju un interesi iesaistīties radošajā procesā. Iespējams, šāda nerakstīta stratēģija novedusi pie tā, ka pat ļoti kvalitatīvas kultūras izrādes tiek apmeklētas arvien mazākā skaitā. Ikšķiles baznīcas un Tīnūžu kultūras nama zāles pēdējā laikā reti mēdz būt piepildītas.

Ikšķiles novadā dzīvo pašdarbības kultūra, kura ir pašu dalībnieku radīta un sniedz kultūras piedzīvojumu pašiem tās radītājiem. Skatītāji ir gaidīti un atzinība ir  vēlama, tomēr mazais publisko izrāžu skaits nevar mazināt šīs kultūras vērtību. Katras kultūras nodarbes dalībnieki izprot un labprāt bauda savu kolēģu priekšnesumu, tādēļ tieši dalībnieku skaita pieaugums veicinās skatīšanās kultūras veidošanos. Šodien Ikšķiles novadam ir būtiski attīstīt tieši plašākas pašdarbības kultūras nodarbībām nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru.

Algas pedagogiem, konkursus projektiem, aprīkotas dejošanas un koru nodarbību zāles, mākslas studijas utt. Skatītāji labā izrādē stāv bez kurnēšanas, jo elpa aizraujas, bet aktieri labai publikai labprāt spēlē vairākas reizes.

Daži raksti par tēmu:

Ikšķiles novada kultūras stratēģija

Kultūras apvārsnis

Ikšķilieši protestē pret skandaloziem projektiem

Zane Karpova par projektu un dzīvi, ko saista ar Ikšķili

Atsauksme par Ikšķiles novada Kultūras centra projektu

Cēsu kultūras stratēģija

Ikšķiles novada kultūras stratēģija

Ikšķiles novada kultūras stratēģija
laika periodam no 2009. gada – 2014. gadam

Varbūt mēģināsim tā?

Šajā projektā KULTŪRA ir darbību kopums, kas saglabā un atjauno vēsturisko mantojumu un rada jaunas vērtības cilvēku radošajās izpausmēs, vidē, priekšmetos.

Ikšķiles novadā pašvaldības atbalstītā kultūras joma ir novada iedzīvotājus vienojošu vērtību kopšana un attīstīšana, kas notiek kā garīgo un fizisko veselību un attīstību veicinošas grupu un indivīdu nodarbības. Nozīmīga loma kultūras vērtību un nodarbību popularizēšanā ir brīvā laika un izklaides pasākumiem.

Ikšķiles novada kultūras stratēģija stūrakmeņi ir novada vide, vēsturiskajā mantojums, tradīcijas un jaunrade. Novada vide ir arhitektūras un dabas pieminekļi, pilsētas un lauku ainavas. Vēsturisko mantojums ir notikumi un cilvēki, kas tos izdzīvojuši savā laikā. Tradīcija ir mantotais cilvēku sadarbības modelis, bet jaunrade – spēja veidot arvien jaunas tradīcijas mainīgajā vidē un vēstures plūdumā.

Šī kultūras stratēģija priekšplānā izvirza jaunradi, kas ar cieņu pret vidi un mantojumu izaicina tradīcijas. Jaunrades mērķis var būt jaunu vērtību radīšana vai jaunrade kā process. Kultūras stratēģijas ietvaros noteikti resursi tiek paredzēti abiem.

Misija.

Ikšķiles novada kultūras stratēģija radīs apstākļus harmonisku personību attīstībai. Novada kultūras stratēģijas ietvaros tiks veidots atvērts tīkls novada iestāžu, biedrību, kolektīvu un indivīdu sadarbībai, kas balstīta uz brīvi pieejamu kvalitatīvu informāciju un resursu sadali pēc atklātas vienošanās (konsensuss).

Vīzija.

Ikšķiles novadā dažādu paaudžu un interešu cilvēki atrod domubiedrus kopēju mērķu sasniegšanai. Pašvaldība ir ieinteresēts un motivējošs partneris kultūras biedrību un kolektīvu darbībai un individuāliem projektiem. Pašvaldības piedāvājums ir pieejams iedzīvotājiem ērtā laikā un veidā.

Plašāks apraksts šeit

Ikšķiles novada domes Kultūras nodaļas uzdevumi.

Kultūras nodaļa
– nodrošina kultūras stratēģijas izstrādi saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām,
– komunicē ar nozares speciālistiem, biedrībām, kolektīviem, indivīdiem,
– izstrādā kultūras norišu atbalsta kritērijus,
– sagatavo un realizē pasākumu plānus,
– plāno publisko un privāto resursu piesaisti (vietas, telpas, tehniskais aprīkojums, transports utt.)
– piesaista profesionāļus un brīvprātīgos palīgus,
– veido un aizstāv domē kultūras budžetu.

Uzdevumi 2009. un 2010.gadam šeit

Vides analīze

Ikšķiles novadā dzīvo aptuveni 8000 iedzīvotāju, no tiem vairāk kā 5200 dzīvo Ikšķiles pilsētā. Otrs lielākais Ikšķiles novada centrs ir Tīnūži. Tīnūžu pagasts tikai 1997.gadā apvienots ar Ikšķiles pilsētu vienā novadā, tādēļ novadā joprojām daudzi lēmumi tiek pieņemti un vērtēti “mēs – jūs” dalījumā. Novadā ir vēl vairāki centri – Elkšņi, Turkalne, Dobelnieki, Ceplīši, Saulesdārzs, Turkalne. Kopš 2000.gada ievērojami attīstījusies arī viensētu apbūve novada lauku teritorijā.

Ikšķile kā apdzīvota vieta pēc Rietumeiropas kultūras datējuma ir viena no vecākajām Latvijas teritorijā. Šeit 1185.gadā uzbūvēta pirmā zināmā mūra celtne Baltijā – Livonijas bīskapa baznīca. Tomēr Ikšķile nav attīstījusies par lielu pilsētu, bet 1.Pasaules kara laikā, ilgstoši atrodoties uz frontes līnijas, tā gandrīz pilnībā nopostīta.

Mūsdienu izskats Ikšķilei veidojas kopš 20.gs. septiņdesmitajiem gadiem. Rīgas HES uzpludinājums un dambis izmainīja Daugavas ainavu, Daugavpils šoseja pārdalīja pilsētu, uzsākās daudzdzīvokļu māju un ražošanas objektu celtniecība. Šajā laikā aktīva sociālistiskā saimniekošana notiek arī pārējā mūsdienu Ikšķiles novada teritorijā, kas nodrošina cilvēku piesaisti dzīvesvietai un augstu lokālā patriotisma līmeni.

20.gs. 80./90. gadu mijā Ikšķiles un Tīnūžu sabiedrība ir viens no Atmodas laika Tautas frontes centriem. Deviņdesmitajos gados pārtrauc darbību sociālistiskās kopsaimniecības, kas kopā ar kopējo ekonomisko pagrimumu izraisa saimniecisko apsīkumu visā lauku teritorijā. Šajā laikā ekonomiskā aktivitāte apsīkusi arī Ikšķiles pilsētā. 1997.gadā, apvienojot Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu, faktiski saplūst divas teritorijas ar zemu ekonomisko aktivitāti un pieticīgiem izdzīvošanas stratēģijas plāniem.

Kopš 21.gs. sākuma cilvēku labklājība Latvijā un it īpaši Ikšķilei tuvajā Rīgā pieaug. Veidojas nekustamā īpašuma tirgus, kurā Ikšķiles novada piedāvājums izrādās pievilcīgs Rīgā strādājošu latviešu ģimenēm, kuri vēlas dzīvot un audzināt bērnus sev pazīstamā mazpilsētas vai lauku vidē, saglabājot labi apmaksātu darbu galvaspilsētā. Šāda iedzīvotāju migrācija ir izrādījusies negaidīts ieguvums Ikšķiles novada budžetam un vienlaicīgi izaicinājums visai pašvaldības infrastruktūrai, t.sk. kultūras jomā.

Daudzu jautājumu izlemšanā un sasniegumu novērtēšanā gadu desmitos veidojušās atsevišķu Ikšķiles novada centru cilvēku grupas bija sasniegušas zināmu līdzsvaru. Tās ir izveidojušas savus komunikāciju tīklus, un bieži vien tieši komunikācijas saglabāšanas vārdā akceptē diskutablus risinājumus. Šodien šīs grupas ir nonākuši tiešā saskarē ar ienācējiem – pašapzinīgiem un aktīviem profesionāļiem. Jaunajiem nav pieejama esošā neformālā komunikācijas struktūra, jo viņiem nav laika un iespējas iekļauties tīklā, un tas bieži vien ir sarežģīti arī tādēļ, ka tīklu publiskās personas ir augstprātīgas un izvirza nepieņemamas prasības. Tomēr jaunie ir pieraduši risināt neatrisinātas problēmas un izvēlēties neiespējamus ceļus, tādēļ grūtības tikai veicina jauno aktivitāti. Kā “jaunie” darbojās arī atsevišķi Ikšķiles iedzimtie, kuriem nav pieņemamas veco grupu darbības metodes vai novecojušās vērtības un mērķi.

Dažādu faktoru kopums jau kopš 2005.gada ir veidojis jaunu sabiedrības attieksmi pret pastāvošo kārtību Latvijā kopumā un Ikšķiles novadā atsevišķi. Liela loma viedokļu attīstībā pēdējā gada laikā ir ne tik daudz atsevišķām personām kā viedokļu līderiem, cik tehnoloģiju nodrošinātajai informācijas apritei. Sabiedrība kopumā ir pieņēmusi viedokli, ka tās pārstāvjiem un katram indivīdam ir tiesības izteikt viedokli par norisēm, tikt uzklausītai un sagaidīt konkrētu un taisnīgu lēmumu katrā jautājumā. Šis ir pilsoniskas sabiedrības veidošanai ļoti nozīmīgs solis. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, jāsper nākamais – katram ir jāsniedz arī saviem spēkiem un interesēm atbilstošs ieguldījums. Laba pašvaldība meklē iespēju palīdzēt realizēt aktīvo cilvēku potenciālu, ņemot vērā objektīvos un subjektīvos ierobežojumus.

Kultūras joma ir tā nozare, kurā ir iespējams veiksmīgi attīstīt atsevišķu indivīdu un kolektīvu sadarbības. Ja vien pašvaldība savu spēka pozīciju (pēc definīcijas) spēj saskaņot ar iedzīvotāju manifestētajām interesēm (saskaldītām un pretrunīgām).

Lai pašvaldība realizētu novada potenciālu, kultūras stratēģijai jāmaina piedāvājuma veids. Šodien kultūras jomā tiek apmierināts varai pietuvinātos tīklos iesaistīto vajadzības, kuras gadu gaitā satuvinājušās ar “vienīgo iespējamo” piedāvājumu. Jaunai kultūras stratēģijai jārada aktīvu un elastīgu piedāvājumu, kas aptver visus novada iedzīvotājus un paralēli tradicionālajām nodarbēm regulāri noteiktā apjomā pievēršas pilnīgi jauniem projektiem.

Ekonomiskā krīze pasaulē un Latvijā būtiski maina nākotnes prognozes. Vairāku gadu novada budžeta izaugsme, kas saistīta ar algu pieaugumu un jaunu cilvēku pieplūdumu, ir beigusies. Nav pamata cerēt, ka Ikšķiles novads izvairīsies no iedzīvotāju ienākumu krituma un nekustamā īpašuma krīzes. Tomēr lielā mērā no paša novada ir atkarīgs, vai tas savā iekšienē būs veiksmīgs vai bez kompromisiem konfliktējošs, vai miegaini depresīvs. Tikai pamatoti optimistisks novads ar kvalitatīvu piedāvājumu un izpildījumu kā kultūras, tā visās citās pašvaldības darbības jomās spēs arī turpmāk piesaistīt nodokļu maksātājus. Izvērtējot resursu piešķiršanu kultūras jomai, novada vadībai jāņem vērā, ka pastāv arī aktīvo un nodokļu ziņā vērtīgo iedzīvotāju aizplūšanas risks.

Turpina,  ja vienojas par iepriekš rakstīto.

Ikšķiles domes kultūras un sporta stratēģija

Ikšķiles novada domes kultūras un sporta nodaļas darbības un attīstības stratēģija laika periodam no 2009. gada – 2014. gadam

Projekts

Sagatavoja Dzintra Čudare
Kultūras darba koordinatore
6 5030340

Džons Hoks savā grāmatā “Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā” saka: “Sabiedrības vērtības ir tās, uz kā balstās sabiedrības attīstība. Šīs vērtības un veidi, kādā tās tiek manifestētas, veido mūsu kultūru. Veids, kādā sabiedrība sevi organizē un vada, nevar būt pilnībā demokrātisks, ja nav skaidri norādīti virzieni sabiedrības vērtību izpaušanai, un ja šīs izpausmes tieši neietekmē sabiedrības tālāko rīcību. Šie vērtību izpausmes veidi ir kultūra darbībā. Kultūras dzīvotspēja veselīgai un ilgtspējīgai sabiedrībai ir tikpat nepieciešama kā sociālais kapitāls un ekonomiskā izaugsme. Lai valsts attīstības plānošana būtu efektīva, tās metodoloģijā jābūt ietvertam kultūras aspektam, kura ietekme jāvērtē tāpat kā vides, sociālo un ekonomisko apstākļu ietekme.”

Kultūra nevar pastāvēt bez skatītāja. Lai varētu pildīt savu misiju un realizēt mērķus, kultūras iestādei vajadzīga sava auditorija. Jebkurai radošai organizācijai jāņem vērā savas auditorijas intereses.

Radošas organizācijas vadītāja uzdevums ir nodrošināt savas organizācijas efektīvu darbību, un padarīt to mazāk atkarīgu no iekšējiem un ārējiem apstākļiem. Viens no ceļiem būtu skaidri nodefinēti nozares mērķi, vīzija un uzdevumi– izstrādāt nozares ilgspējīgu stratēģiju. Kas arī būtu viens no kultūras mantojuma un kultūras daudzveidības attīstības nosacījumiem Ikšķiles novadā, tas sekmētu līdzsvarotu kultūras procesu attīstību, kultūras pieejamību un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves telpu visiem iedzīvotājiem.
Ikšķile ir viens no senākajiem Latvijas novadiem ar bagātām kultūras tradīcijām. Ikšķilē dzīvo pazīstami mākslinieki un kultūras cilvēki, nodrošinot Ikšķilei nepieciešamo intelektuālo potenciālu, kultūras un mākslas kvalitāti.

Tradicionālie kultūras pasākumi Ikšķilē:
• Ikšķiles pilsētas svētki
• Lieldienas,
• Līgo svētki,
• Ziemassvētki,
• LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena,
• Represēto salidojums,
• Zinību diena,
• Kamermūzikas koncerti Ikšķiles ev.lut.Sv. Meinarda baznīcā.

Ikšķiles novadā ir:
• PII “Urdaviņa”
• Divas skolas:
* Ikšķiles vidusskola / 30 interešu izgl.pulc.-792 dalībn./
* Tīnūžu pamatskola / 18 interešu izgl.pulc.- 323 dalībn./
• Divas bibliotēkas:
* Ikšķiles novada Centrālā bibliotēka
*Tīnūžu bibliotēka
• Trīs biedrības:
* Pensionāru
* Ikšķiles kultūras biedrība
* Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē
• Tīnūžu Tautas nams
•11 sporta komandas:
* Basketbols jauniešiem
“Ikšķile”
* Basketbols “Ikšķile”:
*40+
*45+
*50+
*55+
* Jauniešu florbols “Tīnūži”
* Florbols “Ikšķile”
* Volejbols “Ikšķile”
sievietēm 2 komandas
* Volejbols “Ikšķile” vīriešiem
* Šahs
* Teniss

SVID analīze

Stiprās puses:
1. Tautas mākslas kolektīvi, brīvdabas estrāde.
2. Kolektīvi ir nodrošināti ar tautas tērpiem, apaviem, kostīmiem utt..
3. Bezmaksas nodarbības tautas mākslas kolektīvos.
4. Kolektīvu vadītāji ar augstākajām izglītību specialitātēs.
5. Kolektīvi piedalās dažādos sadarbības projektos un starptautiskos festivālos.
6. Ikgadējie tradicionālie pasākumi.
7. Bibliotēkās ir IT tīkls un elektroniskās datu bāzes.
8. Savstarpējā sadarbība ar skolām un Ikšķiles ev.lut.baznīcu.
9. Aktīvas sabiedriskās organizācijas.
10. Izstrādāts projekts jauna kultūras nama celtniecībai Ikšķiles pilsētā.
11. Pašvaldības finansiāls atbalsts.

Vājās puses:
1. Ikšķiles pilsētā nav kultūras nama, līdz ar to ir nepietiekams kultūras pasākumu klāsts.
2. Nav savstarpējas sadarbības starp domi un Kultūras biedrību.
3. Pilsētas galvenā mākslinieka trūkums.
4. Nepietiekams reklāmu stendu skaits un izvietojums.
5. Kultūras biedrības ēka katastrofāli tehniskā stāvoklī.
6. Trūkst mēģinājumu telpas kolektīviem.
7. Daudzveidīga brīvā laika pavadīšanas iespēju nepietiekamība jauniešiem.
8. Kultūrpolitikas stratēģijas trūkums Ikšķiles novadā.
9. Nepietiekama uzņēmēju piesaiste kultūrai un atpūtai.
10. Kultūrvēsturiskā mantojuma sliktais tehniskais stāvoklis.
11. Profesionālu kultūras projektu vadītāju trūkums.
12. Vāji attīstīta infrastruktūra tūrisma un kultūras vajadzībām.
13. Radošo mākslinieku darbnīcu neesamība.

Iespējas:
1. Kultūrpolitikas stratēģijas izstrāde Ikšķiles novadā un prioritāšu noteikšana.
2. Jauna, moderna kultūras nama celtniecība.
3. Iesākto kultūras, izklaides un izglītojošo pasākumu tradīciju turpināšana un attīstīšana.
4. Uzceļot jaunu kultūras namu, rastos jaunas darba vietas gan speciālistiem, gan tehniskajiem darbiniekiem.
5. Turpināt attīstīt tūrisma iespējas.
6. Skaidri uztveramu tūrisma un informācijas norāžu izvietošana pilsētā.
7. Profesionālu kultūras projektu vadītāju un mākslinieku piesaiste Ikšķilei.
8. Apgūt un saņemt profesionālā līmenī sagatavotus kultūras produktus un pakalpojumus.
9. Tautas mākslas veicināšana.
10. Kultūras un atpūtas aktivitāšu savlaicīga un plaša reklamēšana .
11.Vairāku dienu peļņu nesošu pasākumu rīkošana.

Draudi:
1. Kultūras norises koncentrēsies tikai Rīgā vai Ogrē.
2. Pazudīs lokālpatriotisms- savas vietas identitāte.
3. Kultūras vērtību daudzveidība būs vajadzīga arvien mazākam cilvēku skaitam.
4. Turpināsies kultūras infrastruktūras novecošanās.
5. Izkonkurēs izklaides industrijas uzņēmumi, devalvēsies tradicionālās vērtības.
6. Palielināsies sabiedrības apātija un nihilisms, neredzot Ikšķiles izaugsmes iespējas.
7.Vārds “kultūra” kļūs sinonīms vārdam “bizness “.
8. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā krītas iedzīvotāju maksātspēja.

Kā redzams SVID analīzē, problēmu Ikšķiles novada kultūras dzīvē ir daudz, tomēr tās nav neatrisināmas. Viena no aktuālākajām problēmām šobrīd ir jaunā kultūras nama celtniecības uzsākšana un kultūras stratēģijas izstrādāšana Ikšķiles novadā.

Vīzija:
Labvēlīga un daudzveidīga kultūrvide, kurā veidoties nacionāli pašapzinīgai personībai.

Mērķis:
Nodrošināt efektīvu un uz rezultātiem virzītu kultūrpolitikas plānošanu un ieviešanu Ikšķiles novadā.

Apakšmērķi ir:
• īstenot Ikšķiles novada kultūrpolitikas pamatvirzienus, ievērojot LR noteiktās un apstiprinātās kultūrpolitikas nostādnes Latvijā,
• veicināt Ikšķiles novada kultūras mantojuma tradīciju saglabāšanu, tā tālāku attīstību;
• sekmēt amatiermākslas pilnveidošanu un saglabāšanu,
• atbalstīt profesionālās mākslas attīstību un popularizēšanu,
• veidot sadarbību ar citām pašvaldības institūcijām, valsts un nevalstiskām organizācijām, privātās uzņēmējdarbības veicējiem kultūras un izklaides jomā.

Izstrādājot Ikšķiles novada kultūras attīstības stratēģiju, jāvadās pēc pamatnostādnēm un principiem, kas formulēti kultūrpolitikas dokumentos. Novada stratēģija jāveido uz četriem kultūrpolitikas pamatprincipiem:
• kultūras identitātes saglabāšanu un stiprināšanu,
• kultūras daudzveidības veicināšanu,
• jaunrades un radošo izpausmju atbalstīšanu,
•kultūras pieejamības un indivīdu iespējas līdzdarboties kultūras dzīvē sekmēšanu.

Misija:
Darboties iedzīvotāju labā, piedāvājot pēc iespējas daudzveidīgus brīvā laika pavadīšanas veidus un radīt labvēlīgus apstākļus personas pašizpausmei un radošām aktivitātēm.

Mērķis:
•Saglabāt un popularizēt novada nemateriālo kultūras mantojumu, stiprināt nacionālo identitāti.
• Rosināt iedzīvotājus mākslas un citām radošām nodarbēm.
• Iesaistīt bērnus un jauniešus sporta un kultūras aktivitātēs.
• Veidot jaunus pasākumus, lai nostiprinātu piederības sajūtu novadam.
• Piesaistīt Ogres rajona un sabiedrisko fondu finanšu līdzekļus mūžizglītības un interešu izglītības pasākumu realizācijai.
•Vākt materiālus par novada vēsturi, sistematizēt un saglabāt tos bibliotēkas krājumos.
• Uzlabot informācijas novadīšanu iedzīvotājiem par rīkotajiem pasākumiem

Finanšu plānojums
Izstrādātās programmas finansēšanas avoti:
• Ikšķiles novada domes dotācija;
• Kultūras ministrijas dotācija kolektīvu vadītāju darba algas un nodokļu nomaksai;
• No Ogres rajona un starptautiskiem fondiem piesaistītie līdzekļi;
• Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem;
• Ieņēmumi no ieejas biļešu tirdzniecības pasākumos;
• Ieņēmumi no telpu nomas Tīnūžu Tautas namā;
Stratēģijā izvirzītie taupības pasākumi:
• elektroenerģijas un apkures izlietojuma kontrole;
• komunālo pakalpojumu izmaksu ekonomija;
• telefonsakaru, transporta un degvielas izlietojuma ekonomija;
• saprātīgs un efektīvs budžeta līdzekļu izlietojums.

Stratēģisko mērķu sasniegšanas politika:
•skaidra mērķu apziņa un konsekventa izvirzīto uzdevumu realizācija;
•regulāra uzdevumu izpildes izvērtēšana;
• darbinieku iesaistīšana plānu realizācijā, atbildības sadalīšana;
• darbinieku kvalifikācijas celšana, lai tiktu apgūtas jaunākās darba metodes;
• imidža uzlabošana;
• pasākumu un kultūras darba reklamēšanas uzlabošana;
• strādāt radoši, lai iegūtu papildus finansējumu pasākumu sekmīgai norisei.

Stratēģiskā plāna realizācijas paredzamie rezultāti:
• tiek uzlabota darba organizācija;
• tiek apmierināts iedzīvotāju pieprasījums pēc kultūras pasākumu dažādības;
• bērni un jaunieši tiek iesaistīti interešu izglītībā un pašdarbībā, pasargājot tos no nelabvēlīgas vides ietekmes;
• tiek apmierinātas iedzīvotāju pašizpausmes iespējas.

Uzdevumi, darbības plāns un paredzamie rezultāti 2009. –2014.
(TABULA ar 14 uzdevumiem)

12.04.2009. Šis stratēģijas projekts 2009.gada sākumā bija publicēts www.ikskile.lv. Pašlaik tas nav atrodams, tādēļ nevar pielikt precīzu saiti uz pirmavotu.