“Kultūra nevar pastāvēt bez skatītāja. Lai varētu pildīt savu misiju un realizēt mērķus, kultūras iestādei vajadzīga sava auditorija. Jebkurai radošai organizācijai jāņem vērā savas auditorijas intereses.” (Ikšķiles domes stratēģijas projekts)
Šim apgalvojumam var piekrist tikai tad, ja runājam par kultūru kā priekšnesumu. Priekšnesuma “patērēšana” veido pasīvu kultūras lietotāju, kurš zaudē spēju un interesi iesaistīties radošajā procesā. Iespējams, šāda nerakstīta stratēģija novedusi pie tā, ka pat ļoti kvalitatīvas kultūras izrādes tiek apmeklētas arvien mazākā skaitā. Ikšķiles baznīcas un Tīnūžu kultūras nama zāles pēdējā laikā reti mēdz būt piepildītas.
Ikšķiles novadā dzīvo pašdarbības kultūra, kura ir pašu dalībnieku radīta un sniedz kultūras piedzīvojumu pašiem tās radītājiem. Skatītāji ir gaidīti un atzinība ir vēlama, tomēr mazais publisko izrāžu skaits nevar mazināt šīs kultūras vērtību. Katras kultūras nodarbes dalībnieki izprot un labprāt bauda savu kolēģu priekšnesumu, tādēļ tieši dalībnieku skaita pieaugums veicinās skatīšanās kultūras veidošanos. Šodien Ikšķiles novadam ir būtiski attīstīt tieši plašākas pašdarbības kultūras nodarbībām nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru.
Algas pedagogiem, konkursus projektiem, aprīkotas dejošanas un koru nodarbību zāles, mākslas studijas utt. Skatītāji labā izrādē stāv bez kurnēšanas, jo elpa aizraujas, bet aktieri labai publikai labprāt spēlē vairākas reizes.
Daži raksti par tēmu:
Ikšķiles novada kultūras stratēģija
Ikšķilieši protestē pret skandaloziem projektiem
Zane Karpova par projektu un dzīvi, ko saista ar Ikšķili