Ikšķiles novada kultūras stratēģija
laika periodam no 2009. gada – 2014. gadam

Varbūt mēģināsim tā?

Šajā projektā KULTŪRA ir darbību kopums, kas saglabā un atjauno vēsturisko mantojumu un rada jaunas vērtības cilvēku radošajās izpausmēs, vidē, priekšmetos.

Ikšķiles novadā pašvaldības atbalstītā kultūras joma ir novada iedzīvotājus vienojošu vērtību kopšana un attīstīšana, kas notiek kā garīgo un fizisko veselību un attīstību veicinošas grupu un indivīdu nodarbības. Nozīmīga loma kultūras vērtību un nodarbību popularizēšanā ir brīvā laika un izklaides pasākumiem.

Ikšķiles novada kultūras stratēģija stūrakmeņi ir novada vide, vēsturiskajā mantojums, tradīcijas un jaunrade. Novada vide ir arhitektūras un dabas pieminekļi, pilsētas un lauku ainavas. Vēsturisko mantojums ir notikumi un cilvēki, kas tos izdzīvojuši savā laikā. Tradīcija ir mantotais cilvēku sadarbības modelis, bet jaunrade – spēja veidot arvien jaunas tradīcijas mainīgajā vidē un vēstures plūdumā.

Šī kultūras stratēģija priekšplānā izvirza jaunradi, kas ar cieņu pret vidi un mantojumu izaicina tradīcijas. Jaunrades mērķis var būt jaunu vērtību radīšana vai jaunrade kā process. Kultūras stratēģijas ietvaros noteikti resursi tiek paredzēti abiem.

Misija.

Ikšķiles novada kultūras stratēģija radīs apstākļus harmonisku personību attīstībai. Novada kultūras stratēģijas ietvaros tiks veidots atvērts tīkls novada iestāžu, biedrību, kolektīvu un indivīdu sadarbībai, kas balstīta uz brīvi pieejamu kvalitatīvu informāciju un resursu sadali pēc atklātas vienošanās (konsensuss).

Vīzija.

Ikšķiles novadā dažādu paaudžu un interešu cilvēki atrod domubiedrus kopēju mērķu sasniegšanai. Pašvaldība ir ieinteresēts un motivējošs partneris kultūras biedrību un kolektīvu darbībai un individuāliem projektiem. Pašvaldības piedāvājums ir pieejams iedzīvotājiem ērtā laikā un veidā.

Plašāks apraksts šeit

Ikšķiles novada domes Kultūras nodaļas uzdevumi.

Kultūras nodaļa
– nodrošina kultūras stratēģijas izstrādi saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām,
– komunicē ar nozares speciālistiem, biedrībām, kolektīviem, indivīdiem,
– izstrādā kultūras norišu atbalsta kritērijus,
– sagatavo un realizē pasākumu plānus,
– plāno publisko un privāto resursu piesaisti (vietas, telpas, tehniskais aprīkojums, transports utt.)
– piesaista profesionāļus un brīvprātīgos palīgus,
– veido un aizstāv domē kultūras budžetu.

Uzdevumi 2009. un 2010.gadam šeit

Vides analīze

Ikšķiles novadā dzīvo aptuveni 8000 iedzīvotāju, no tiem vairāk kā 5200 dzīvo Ikšķiles pilsētā. Otrs lielākais Ikšķiles novada centrs ir Tīnūži. Tīnūžu pagasts tikai 1997.gadā apvienots ar Ikšķiles pilsētu vienā novadā, tādēļ novadā joprojām daudzi lēmumi tiek pieņemti un vērtēti “mēs – jūs” dalījumā. Novadā ir vēl vairāki centri – Elkšņi, Turkalne, Dobelnieki, Ceplīši, Saulesdārzs, Turkalne. Kopš 2000.gada ievērojami attīstījusies arī viensētu apbūve novada lauku teritorijā.

Ikšķile kā apdzīvota vieta pēc Rietumeiropas kultūras datējuma ir viena no vecākajām Latvijas teritorijā. Šeit 1185.gadā uzbūvēta pirmā zināmā mūra celtne Baltijā – Livonijas bīskapa baznīca. Tomēr Ikšķile nav attīstījusies par lielu pilsētu, bet 1.Pasaules kara laikā, ilgstoši atrodoties uz frontes līnijas, tā gandrīz pilnībā nopostīta.

Mūsdienu izskats Ikšķilei veidojas kopš 20.gs. septiņdesmitajiem gadiem. Rīgas HES uzpludinājums un dambis izmainīja Daugavas ainavu, Daugavpils šoseja pārdalīja pilsētu, uzsākās daudzdzīvokļu māju un ražošanas objektu celtniecība. Šajā laikā aktīva sociālistiskā saimniekošana notiek arī pārējā mūsdienu Ikšķiles novada teritorijā, kas nodrošina cilvēku piesaisti dzīvesvietai un augstu lokālā patriotisma līmeni.

20.gs. 80./90. gadu mijā Ikšķiles un Tīnūžu sabiedrība ir viens no Atmodas laika Tautas frontes centriem. Deviņdesmitajos gados pārtrauc darbību sociālistiskās kopsaimniecības, kas kopā ar kopējo ekonomisko pagrimumu izraisa saimniecisko apsīkumu visā lauku teritorijā. Šajā laikā ekonomiskā aktivitāte apsīkusi arī Ikšķiles pilsētā. 1997.gadā, apvienojot Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu, faktiski saplūst divas teritorijas ar zemu ekonomisko aktivitāti un pieticīgiem izdzīvošanas stratēģijas plāniem.

Kopš 21.gs. sākuma cilvēku labklājība Latvijā un it īpaši Ikšķilei tuvajā Rīgā pieaug. Veidojas nekustamā īpašuma tirgus, kurā Ikšķiles novada piedāvājums izrādās pievilcīgs Rīgā strādājošu latviešu ģimenēm, kuri vēlas dzīvot un audzināt bērnus sev pazīstamā mazpilsētas vai lauku vidē, saglabājot labi apmaksātu darbu galvaspilsētā. Šāda iedzīvotāju migrācija ir izrādījusies negaidīts ieguvums Ikšķiles novada budžetam un vienlaicīgi izaicinājums visai pašvaldības infrastruktūrai, t.sk. kultūras jomā.

Daudzu jautājumu izlemšanā un sasniegumu novērtēšanā gadu desmitos veidojušās atsevišķu Ikšķiles novada centru cilvēku grupas bija sasniegušas zināmu līdzsvaru. Tās ir izveidojušas savus komunikāciju tīklus, un bieži vien tieši komunikācijas saglabāšanas vārdā akceptē diskutablus risinājumus. Šodien šīs grupas ir nonākuši tiešā saskarē ar ienācējiem – pašapzinīgiem un aktīviem profesionāļiem. Jaunajiem nav pieejama esošā neformālā komunikācijas struktūra, jo viņiem nav laika un iespējas iekļauties tīklā, un tas bieži vien ir sarežģīti arī tādēļ, ka tīklu publiskās personas ir augstprātīgas un izvirza nepieņemamas prasības. Tomēr jaunie ir pieraduši risināt neatrisinātas problēmas un izvēlēties neiespējamus ceļus, tādēļ grūtības tikai veicina jauno aktivitāti. Kā “jaunie” darbojās arī atsevišķi Ikšķiles iedzimtie, kuriem nav pieņemamas veco grupu darbības metodes vai novecojušās vērtības un mērķi.

Dažādu faktoru kopums jau kopš 2005.gada ir veidojis jaunu sabiedrības attieksmi pret pastāvošo kārtību Latvijā kopumā un Ikšķiles novadā atsevišķi. Liela loma viedokļu attīstībā pēdējā gada laikā ir ne tik daudz atsevišķām personām kā viedokļu līderiem, cik tehnoloģiju nodrošinātajai informācijas apritei. Sabiedrība kopumā ir pieņēmusi viedokli, ka tās pārstāvjiem un katram indivīdam ir tiesības izteikt viedokli par norisēm, tikt uzklausītai un sagaidīt konkrētu un taisnīgu lēmumu katrā jautājumā. Šis ir pilsoniskas sabiedrības veidošanai ļoti nozīmīgs solis. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, jāsper nākamais – katram ir jāsniedz arī saviem spēkiem un interesēm atbilstošs ieguldījums. Laba pašvaldība meklē iespēju palīdzēt realizēt aktīvo cilvēku potenciālu, ņemot vērā objektīvos un subjektīvos ierobežojumus.

Kultūras joma ir tā nozare, kurā ir iespējams veiksmīgi attīstīt atsevišķu indivīdu un kolektīvu sadarbības. Ja vien pašvaldība savu spēka pozīciju (pēc definīcijas) spēj saskaņot ar iedzīvotāju manifestētajām interesēm (saskaldītām un pretrunīgām).

Lai pašvaldība realizētu novada potenciālu, kultūras stratēģijai jāmaina piedāvājuma veids. Šodien kultūras jomā tiek apmierināts varai pietuvinātos tīklos iesaistīto vajadzības, kuras gadu gaitā satuvinājušās ar “vienīgo iespējamo” piedāvājumu. Jaunai kultūras stratēģijai jārada aktīvu un elastīgu piedāvājumu, kas aptver visus novada iedzīvotājus un paralēli tradicionālajām nodarbēm regulāri noteiktā apjomā pievēršas pilnīgi jauniem projektiem.

Ekonomiskā krīze pasaulē un Latvijā būtiski maina nākotnes prognozes. Vairāku gadu novada budžeta izaugsme, kas saistīta ar algu pieaugumu un jaunu cilvēku pieplūdumu, ir beigusies. Nav pamata cerēt, ka Ikšķiles novads izvairīsies no iedzīvotāju ienākumu krituma un nekustamā īpašuma krīzes. Tomēr lielā mērā no paša novada ir atkarīgs, vai tas savā iekšienē būs veiksmīgs vai bez kompromisiem konfliktējošs, vai miegaini depresīvs. Tikai pamatoti optimistisks novads ar kvalitatīvu piedāvājumu un izpildījumu kā kultūras, tā visās citās pašvaldības darbības jomās spēs arī turpmāk piesaistīt nodokļu maksātājus. Izvērtējot resursu piešķiršanu kultūras jomai, novada vadībai jāņem vērā, ka pastāv arī aktīvo un nodokļu ziņā vērtīgo iedzīvotāju aizplūšanas risks.

Turpina,  ja vienojas par iepriekš rakstīto.