Sirdspuksti Baltijai

Simboliski - kad mēģinu saliekt ceļus, tie sāp :)

Simboliski - kad mēģinu saliekt ceļus, tie sāp


355 km uz Vidzemes šosejas

355. km uz Vidzemes šosejas

23.augusts. Vienkārši sēžamies auto un braucam skriet. Mani aicināja uz Rīgas centru, bet atradām kartē, kur vismazāk. Tad katram sanāk vairāk soļu, ja dala uz attiecīgā kilometra skrējējiem 🙂

Klausījos radio bieži uzdoto jautājumu – vai tie, kas stāvēja pirms 20 gadiem, ietu arī šodien. Daudzi izteica šaubas un runāja par zemi un valsti. Kas noticis? Vai virs mums citas debesis, citu zemi un zāli pēdām skaram? Vai māte un bērni slikti, vai pats sev nepatīc?

Pirms 20 gadiem un šodien tā bija un ir brīva cilvēku izvēle – iet vai neiet. Tikai paši cilvēki izvēlas – cīnīties (darīt, runāt) vai padoties (nedarīt, nerunāt).

Tā ir (!) mūsu (!!) pašu (!!!) valsts, kuru uz savas zemes esam izveidojuši! Tie ir mūsu pašu “piecīši” policistiem, klusēšana par kaimiņa piegružoto sētu un nebarotiem bērniem. Tās ir mūsu pašu balsis tieši šiem politiķiem 20 gadu garumā. Tas vienkārši ir fakts. Tikai secinājumus no šī fakta mēs izdarām dažādus – kas meklē vainīgos, kas balso ar kājām, kas noliedz acīmredzamo vai pat aizver acis un neredz.

366. km sasniegts! Stafeti saņēmām un nodevām.

356. km sasniegts! Stafeti saņēmām un nodevām.

Man patīk domāt, ka es cenšos pieņemt to visu tādu, kā tas ir, un mainīt tik, cik ir manos spēkos. Es meklēju savu 1 kilometru un skrienu to. Un es zinu, ka ir vēl daudzi, kas arī meklē un atrod to vienu kilometru saviem spēkiem.

Vairāk attēlu šeit

Auto izglābts!

Informācija ir spēks. Varbūt tādēļ to mūsu novadā grūti iegūt, varbūt tādēļ līdz šim to pat izplatot piedāvā nelietojamā veidā. “Ledus ir sakustējies!” mīlēja teikt kāds literārs varonis.

Auto devies ceļā ...

Auto devies ceļā …

Šoreiz publiska informācija izglāba auto no iespējamas iznīcības pilsētas centrā. (skat. Apžēlojieties par auto! ) Var jau teikt, ka tas auto nevienam netraucēja, var teikt, ka nekas viņam nenotiktu vēl pusi vai pilnu gadu stāvot. Es domāju, ka mūsu pagalmam ir labāk tā, kā ir tagad.

Ceru, ka “bārenis” ir nonācis  ilgstošai glabāšanai piemērotākā vietā vai atjaunojas jaunu ceļa gaitu uzsākšanai. Veiksmi!

Vairāk attēlu šeit

Apžēlojieties par auto!

P7180051Ikšķiles centrā, Skolas ielas daudzdzīvokļu kvartāla vidū, jau vairāk kā pus gadu pamests stāv kāds sportiska paskata auto. Sportisks gan pēc uzbūves, gan pēc pēdējā lietotāja atstātajām rētām.

Iespējams, ka auto saimnieks devies tālos ceļos, iespējams, vienkārši zaudējis interesi. Varētu tomēr saimnieks savam auto pats vai ar draugu palīdzību var atrast piemērotāku pēdējās parkošanas vietu. Problēma tā, ka šis auto acīmredzami iet bojā, un nav cerību, ka to atmaksāsies remontēt. Iespējams, šodien kāds no Elkšņiem vēl pārdesmit latus par to iedos un arī prom aizvedīs. Turklāt šādiem motorizētajiem bāreņiem vienmēr pienāk diena, kad tiek izsists pirmais stikls …

Ak, jā! Ikšķilē laikam nav vērts meklēt pašvaldības noteikumus šādai situācijai.

Publikācija un komentāri Ikskile.com, arī Ogrenet.lv

Vēlēšanu piezīmes «Pavasaris 2009». Andra stāsts

Esmu vērotājs. Esmu vēlēšanu novērotājs no “Iedzīvotājiem”. Man pēc likuma ir tiesības visu ko redzēt un jautāt, bet mani visvairāk iepriecina tiesības būt klāt ilgāk nekā uzrādot pasi, izvēloties un nobalsojot. Es redzu cilvēkus – komisiju, vēlētājus un citus vērotājus. To par naudu nenopirkt.

2009.gada 6.jūnijs. Kluss un mierīgs rīts. Tīnūžu tautas nams. Pulkstenis vēl nav septiņi. Zālē vēlēšanu oficiālās personas – komisija. Es iesniedzu pilnvaru un tieku reģistrēts.

7:00. Mani uzaicina apskatīt vēlēšanu urnu no visām pusēm. Es to arī izdaru – kad tad vēl, ja ne tagad? Viss kārtībā – aizveram, uzlīmējam komisijas papīra lentu un “Iedzīvotāju” speciālo līmlentu. Mazliet saspringti, bet laikam ne tikai es pirmo reizi vēroju – arī komisija pirmo reizi tiek vērota.

Uzdodu kontroljautājumus par iepriekšējās dienas balsotāju skaitu, reģistrētajiem izbraukuma balsošanas pieteikumiem, iepriekšējo dienu vēlēšanu urnu glabāšanas vietu. Mani sarūgtina tas, ka komisijas vadītāja uzskata, ka, ja kaut kas var nebūt, tad tam noteikti nevajag būt pieejamam. Runa ir par partiju programmām un kandidātu sarakstiem. Iecirknī vēlētājiem jāiztiek ar biļeteniem – tā uzskata komisijas vadītāja – “savas teritorijas saimniece”.

Es tomēr palieku optimists – cilvēki ir sabaidīti un attiecīgi uzvedās. Viss būs labi!

Īsi pēc septiņiem ierodas pirmie šīs dienas balsotāji. Jānim Kalniņam jādodas uz darbu. Viņam līdzi ir māte – Valda Kalniņa. “Jaunatne izvilka uz vēlēšanām,” teic Valda. Pārējā ģimene celšoties vēlāk un arī balsos.

7:15. Atnāk vēlētājs, kuru visi pazīst, bet izrādās, ka viņš nav Tīnūžu iecirkņa sarakstā. Pēc sazināšanās ar Ikšķili viss nokārtojas. Vēlētāji, pārliecinieties, kurš ir jūsu iecirknis jau pirms vēlēšanām!

Atkal pazīstams vēlētājs. Pasi pēc komisijas locekles pieprasījuma uzrāda jau sēžot pie galda, kur izsniedz biļetenus. Mana saausīšanās izpelnās piezīmi: “Ir cilvēki, kas ir mierīgi, ir cilvēki, kas ir utaini.” Neapvainojos – es šodien esmu profesionāls “lūrētājs” !

7:45. Pārvietojam izejas virzienā novietoto “maiņas lapiņu” gadu. Tas dažam vēlētājam vēlāk palīdz orientēties uz plānoto izeju.

8:00. Kā vērotājs iesaku galdu ar sarakstiem pārvietot vēlētājiem redzamā vietā. Turpmāk tas palīdz organizēt ienākošo plūsmu.

8:10. Balso Zane Oļehno – šodien Tīnūžos pirmā pirmo reizi balsojošā vēlētāja.

8:30. Atveram durvis koridorā, ar soliem “aizbarikādējam” slēgtās durvis – lai redz, ka tur iziet nav iespējams.

8:40. Kāda vēlētāja jautā, vai nevar nobalsot arī par citu, kura palikusi pie slimā bērna. Pase ir līdz! Komisija atsaka un piedāvā izbraukumu. No tā atsakās vēlētāja.

9:20. Ar komisijas locekli pārrunājam papildus galdu nepieciešamību. Vēlāk trīs tiek uzstādīti. Tas nedaudz palīdz, tomēr nākas saskarties ar citu problēmu – cilvēki latviešiem neraksturīgi nekautrīgi sēžas klāt pie citiem, kas izdara savu izvēli. Vēlāk mans maiņas kolēģis norāda uz šo problēmu un komisijas loceklis sāk sekot, lai neviens netiktu traucēts vai ietekmēts.

10:00. Neskatoties uz vēlēšanu vietu papildinājumiem, iecirknī izveidojies neliels sastrēgums. Par to lasiet šeit.

10:30. Nododu maiņu. Tik daudz savu izvēli apzinošu cilvēku vienā dienā vēl nebiju redzējis. Ar mums viss būs kārtībā!

P.S. 2009.gada vēlēšanas Ikšķiles novadā ļoti atšķīrās no iepriekšējām. Vēlēšanu kampaņa sākās jau pusgadu pirms noteiktā datuma. Pirmo reizi Ikšķilē paralēli pašvaldības mēdijiem iedzīvotāji saņēma sabiedriskas organizācijas laikrakstu un interneta portālā sniegtu informāciju. Rezultāts ir tāds, ka savu izvēli Ikšķiles novada vēlēšanās izteica vairāk kā 60% vēlētāju, bet vidēji Latvijā ap 50%. Es personīgi izsaku cerību, ka šie 60% ar laiku ne tikai nepazudīs, bet kļūs par stabiliem 70 un 80. Man ir prieks par visiem šiem 60%, par katru no šīm balsīm, lai gan tās visas nesaskanēja ar manu izvēli !

P.P.S. Kādēļ “Pavasaris 2009”, ja šogad kalendārā citu vēlēšanu nav? Jūs taču saprotat, vai ne?

Raksts un komentāri Ikskile.com

Cik maksā labas vēlēšanas?

2009.gada 6.jūnijs. Neliels satrēgums Tīnūžu iecirknī ap 10:00.

2009.gada 6.jūnijs. Neliels satrēgums Tīnūžu iecirknī ap 10:00.

2009.gada 6.jūnija vēlēšanas bija pirmās Latvijā, kad vienlaicīgi notika divas vēlēšanas.

Ikšķiles novadā tradicionāli ir divi vēlēšanu iecirkņi – Domes ēkā Ikšķilē un Tīnūžu tautas namā. Pirmajā reģistrēti ap 3,800 vēlētāju, otrajā ap 1,300. Pirmais ir aptuveni 100 kv.m liela zāle, otrais – kādus 500 kv.m liela zāle. Šo varētu saukt par tradīciju, kas strauji pieaugot tieši Ikšķiles iedzīvotāju skaitam, ir radījusi nelielu neērtību  – 3 reizes lielākam vēlētāju skaitam vienā laika periodā jāuzturas 3 reizes mazākā telpā.

Tomēr vēlēšanu procesā ir ne tikai tradīcijas, bet arī zināmi noteikumi. Šajā gadījumā es gribu pievērsties aizklātības principam. Veicot vēlēšanu novērotāja pienākumus Tīnūžu iecirknī, es konstatēju, ka 3 kabīnes ir par maz šādam iecirknim šādām vēlēšanām. Ap pulksten desmitiem bija brīži, kad aptuveni 10 vēlētāji stāvēja rindās pie kabīnēm un nevarēja nobalsot. Lai kaut kā risinātu situāciju, plašajā zālē tika uzstādīti trīs papildus galdi. Aizklātuma principu šajā gadījumā nodrošināja vairāku metru attālums starp galdiem.

2009.gada 6.jūnijs. Ievērojams satrēgums Ikšķiles iecirknī ap 14:00.

2009.gada 6.jūnijs. Ievērojams satrēgums Ikšķiles iecirknī ap 14:00.

Vēlāk, man pašam balsojot Ikšķiles iecirknī, savu izvēli nācās izdarīt stāvot ļaužu pūlī iecirkņa vidū – mazajā telpā nebija neviena brīva stūra, bet pie trīs aizklātajām kabīnēm veidojās blīva rinda. Protams, es varēju pagaidīt vai atnākt vēlāk. Protams, to no manis varētu lūgt, ja šāds sastrēgums būtu force majore.

Vēlēšanām bija atvēlētas tieši 13 stundas. Viena balsošana – sarakstu izskatīšana, atzīmēšana, salikšana aploksnēs, aizlīmēšana – pēc maniem novērojumiem aizņēma vidēji 5 minūtes. Tātad, viena kabīne visas dienas garumā varēja apkalpot 156 vēlētājus. Tas nozīmē, lai teorētiski Ikšķiles iecirknis būtu gatavs uzņemt visus savus vēlētājus, ir nepieciešamas 24 vēlēšanu kabīnes. Iecirknī bija 3 slēgtas kabīnes un 2 aizslietņi. Protams, lielāku skaitu vēlēšanu kabīņu Ikšķiles domes zālē ievietot nevar, bet par laimi Ikšķiles pašvaldībai pieder arī skolas aktu zāle vai pat sporta zāle, kurā vietas pietiks visiem.

Varētu apspriest, cik gaidīti ir vēlētāji … Taču vēlēšanas ir jau aiz muguras, tādēļ es jautāju: “Cik maksātu 25+10 (Ikšķile+Tīnūži) slēgtas vai daļēji slēgtas vēlēšanām piemērotas kabīnes?” Es ceru, ka uz nākošajām vēlēšanām pašvaldība gaidīs visus vēlētājus.

Ne visas, bet daudzas lietas pozitīvs noskaņojums var atrisināt :)

Ne visas, bet daudzas lietas pozitīvs noskaņojums var atrisināt 🙂

Sveicu visus jaunos un arī jaunos vecos Ikšķiles novada domes deputātus! Lai veicas lielos un mazos darbos, novada iedzīvotāju intereses pārstāvot.

ikskile.com: Vēlēšanu piezīmes «Pavasaris 2009». Andra stāsts

Kā paaugstina darba ražīgumu?

Vēl treknajos gados dažādu sektoru – valsts, nevalstiskā un privātā – gudrās galvas runāja par darba ražīguma atpalikšanu no algu pieauguma jeb par ražīguma paaugstināšanas nepieciešamību. Vienkāršā valodā – vairāk rezultātu par to pašu naudu. Lai cik tas izklausītos ciniski, šodien ir īstais laiks šos pasākumus realizēt.

Droši vien katrs Latvijā no savas vai tuvāko cilvēku pieredzes var pastāstīt par reāliem faktiem privātajā sektorā – samazinātas algas komplektā ar lielāku pienākumu apjomu, jo jāstrādā arī par atlaistajiem.
Skumīgi par atlaistajiem, bet tā ir viņu iespēja uz lietām paskatīties no cita skatu punkta. Strādājošajiem ir iespēja atkal pierādīt izdaudzināto latviešu darba tikumu. Īpašniekiem un vadītājiem – atgriezties pie biznesa praktiskajām lietām, būvēt procesus un mērīt rezultātus.

Bet kas notiek valsts sektorā? Jaunā vecās vecās valdības versija aizmirst efektivitātes celšanas principu – vairāk rezultāta par to pašu naudu! Jau kādu laiku atpakaļ Nodarbinātības valsts aģentūra laikam jau eksperimentālā kārtā nolēma vienu dienu nestrādāt, lai iztiktu ar piešķirto algu budžetu. Tas notiek laikā, kad šīs aģentūras koridoros sēž desmitiem tūkstošu vakardienas nodokļu maksātāju, kuri gadiem ilgi barojuši šos ierēdņus, kandidātus un pārējos “vienkāršos tautas kalpus”. Ja pat tagad, kad klienti sēž rindā šie darboņi nesaprot, kādēļ viņi vispār ir vajadzīgi, tad kas var atbildēt, par ko viņi saņēma algu treknajos gados?
Diena: Ceturtdien nestrādās NVA nodaļas, darbinieki bezalgas atvaļinājumā

Šo vienreizējo (cerams) akciju cenšas pārtrumpot VID. Tie strādāšot četras dienas nedēļā. Laikā, kad visa ekonomika saraujas un tās “pelēcīguma” pieļāvums jau parādās pat amatpersonu sarunās. Varētu padomāt, ka ar maigāku kontroli VID vēlas nodrošināt “labvēlīgāku izdzīvošanas vidi” krīzes laikam. Tikai mēs varam būt droši, ka šādā scenārijā labvēlīga vide paredzēta ierobežotam skaitam uzņēmēju. Arī noteiktām VID kontrolētām valsts amatpersonām.
Diena: VID taupības nolūkos gada beigās atlaidīs 1200 darbinieku, strādās četras darbdienas

Atlaišana un samazināšana. Optimizācija un restrukturizācija. Tas viss neko daudz nav vērts, ja nav izpratne par mērķi – vairāk rezultātu par to pašu naudu. Laikā, kad cilvēki masveidā nonāk “uz ielas”, tādi, kas nepiekrīt algu samazināšanai, ir maigi izsakoties vieglprātīgi. Bet vadītāji, kas nespēj procesu realizēt – neprofesionāli. Diemžēl dižķibeles laikā par valsts sektora vadītājiem publiskajā telpā neko daudz labu ziņu nav parādījies. Ne par profesionālo sniegumu, ne par spēju rādīt personisku piemēru algu samazināšanas jomā. Tas, ka viņi strādā ar maksimālo atdevi un to palielināt nevar, protams, ir skaidrs visiem …

Nez, varbūt šis palīdzēs?
Likumi.lv: Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība

Vai palīdzēs, ja ugunsgrēku dzēsīs tie paši, kas dedzināja?
Krastiņš: Latvijā jāīsteno valsts uzņēmumu pārvaldes reforma

2009.05.18
Likumprojektu par vienotu algu sistēmu varētu pārņemt Saeima

2009.05.19
Db viedoklis: Vai Latvijā valsts aparātā vismaz kaut kas var notikt normāli?

2009.05.29
Manuprāt DDK pārstāvji jau kādu laiku atpakaļ ir zaudējuši gan objektivitāti, gan realitāti. Meklējiet jaunas sejas 🙂
LDDK: publiskajā sektorā strādājošiem atlīdzība jāsaista ar rezultātiem

Talka

Domāju tā un domāju šitā –  kāpēc tāda jocīga pēctalkas sajūta paliek. Ņēmu savus dēlus par palīgiem un sakārtojām celiņu pie mājas. Nācās dažus betona klucīšus pie mūsu daudzdzīvokļu mājas izcilāt, lai gājējiem kājas neķeras un pašiem no loga skats tīkamāks. Kaimiņi, uz citām talku vietām  ejot, arī roku pielika. Viss it kā labi. Bet …

Mēs neiekļuvām ziņu programmās, nebijām zem partijas karogiem, darījām, kas pašiem likās svarīgi. Vai tādēļ tāda sajūta – it kā kaut ko sliktu būtu nodarījuši? Celiņš, kuru šodien salabojām, ir domes jurisdikcijā un komunālā dienesta apsaimniekošanā. Varbūt vēl nāksies atvainoties par pašvaldības īpašuma aizskārumu …

Talkas ir lielisks sadarbības veids un dažai problēmai pat vienīgais risinājums. Tomēr darba prieku var sabojāt apziņa, ka kāds visu gadu neko nedara. Gribās saņemt skaidru atbildi – par ko mēs katru mēnesi maksājam. Ja maksājam par nolaistajiem celiņiem, tad varbūt atbildīgās personas amatu uz katru nākošo gadu kā balvu piešķirt labākajam talciniekam? Vismaz nebūs šaubas par cilvēka motivāciju sakārtot vidi 🙂

Baiba Sipeniece: Gumijniekos uz priekšu!
Laila Pakalniņa: Pret mēsliem
Ieva Niedre: Lielā talka aizvadīta