Narvesen Baltija: tendences ārpus Rīgas reģiona ir biedējošas

db.lv

Tendences tirdzniecībā ārpus Rīgas reģiona ir diezgan biedējošas, atzina Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums.

Viņš informēja, ka pašlaik Narvesen Latvijā ir aptuveni 240 tirdzniecības vietu, tostarp puse no tām ir veikali, bet otra puse – kioski.

 «Mūsu franšīzes sistēma ir tāda, ka mums pieder iekārtas, tie ir mūsu telpu nomas līgumi, mūsu kases uzskaites sistēmas, kā arī preču krājumi. Franšīzes ņēmējs savukārt tālāk darbojas ar šīm komponentēm un vada veikalu vai kiosku. Līdz ar to mēs atrodam tirdzniecības vietu, to iekārtojam un tad uzaicinām franšīzes ņēmēju. Savukārt peļņa pēc tam tiek dalīta starp Narvesen un veikala apsaimniekotāju. Ir arī vietas, kur mēs gandrīz visu peļņu atstājam franšīzes ņēmējam, lai viņam tur vispār būtu iespēja izdzīvot,» pastāstīja Razums.

Viņš sacīja, ka, vērtējot dažādu tirdzniecības vietu darbu, diezgan biedējoša tendence ir ārpus Rīgas. «Ir jūtams, ka cilvēki vienkārši brauc prom. Ja tā tas turpināsies, tad ir sajūta, ka pēc 20 gadiem ap Rīgas reģionu varēsim uzbūvēt sētu un visu pārējo ar retiem izņēmumiem pasludināt par dabas rezervāta zonu. Mēs to jūtam diezgan izteikti, un tas ir biedējoši. Viss pieaugums, kas mums ir, veidojas Rīgas reģionā,» klāstīja Narvesen valdes loceklis.

Razums atgādināja, ka kādreiz Preses apvienības kioski bija visādos ciemos un mazpilsētās, taču tagad tirgotājs no turienes jau praktiski ir aizgājis. «Tagad mēs esam tikai pilsētās un jāsaka – diezgan lielās pilsētās. Turklāt tas nav tā, ka mēs salīdzinātu pēdējos desmit gadus. Tas parādās, ja mēs salīdzinām darbības rezultātus ar pagājušo gadu,» viņš piebilda, minot – ja jūnijā, salīdzinot ar šo laiku pirms gada, darbības apmēri ir pieauguši par 8%, tad ārpus Rīgas reģiona šis pieaugums ir tuvu nullei.

Demogrāfs: politika Latvijā nav labvēlīga ģimenēm ar vairākiem bērniem

Delfi.lv

Bērnu politika Latvijā nav labvēlīga tiem patriotiskajiem latviešiem, kuri grib trešo un ceturto bērnu – puse no tiem automātiski nonāk nabadzības līmenī, intervijā žurnālam “Klubs” norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

“Biju šokēts, kad, izpētot statistiku, atklāju – Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem ir vislielākais risks nonākt uz nabadzības sliekšņa. Eiropā šāds risks tik ļoti nav atkarīgs no bērnu skaita ģimenē,” sacīja Mežs.

Turklāt sievietei, kurai vēlas atgriezties darba tirgū, nav kur atstāt bērnu, jo rindas bērnudārzos daudziem ir neizstāvamas, piebilst eksperts. “Demogrāfijā pirmā un galvenā problēma ir bērnudārzu trūkums. Tās risināšanai būtu nepieciešama tikai desmitā daļa no tā ārprāta, ko Rīgas dome iztērēja Dienvidu tilta celtniecībai,” uzskata Mežs.

Demogrāfs arī uzskata, ka Eiropā ir divas nometnes – apzinīgā Eiropa, kas sākas no Igaunijas, iet pāri Skandināvijai, Lielbritānijai, Īrijai un beidzas pie Francijas. Šajās valstīs par dzimstības problēmām tiek domāts – no nacionālā kopprodukta jaunajām ģimenēm ar bērniem tiek novirzīts divreiz vairāk līdzekļu.

“Igauņi, piemēram, nesaprot, ko nozīmē rindas bērnudārzos. Viņiem šķiet, ka mums problēmas ir tādā līmenī – mani neapmierina dārziņš Purvciemā un es gribu, lai bērns to apmeklē centrā. Igauņi ir izdarījuši neticamo – krīzes gados dzimstība pārsniegusi mirstību,” sacīja Mežs, piebilstot, ka Latvija un Igaunija ir labs piemērs, ko nozīmē slikta un laba demogrāfijas politika.

Tomēr viņš norāda, ka problēma ir ne tikai naudā, bet arī attieksmē. Piemēram, divām trešdaļām Latvijas sieviešu auglīgā vecumā nav bērnu un divas trešdaļas vīriešu nav pat precējušies. “Latviešos ir par daudz perfekcionisma – ja es nevaru nodrošināt bērnam visu to labāko, lai nav nemaz. Par to esmu strīdējies līdz asarām. Ja bērnam pajautātu – vai viņš izvēlētos piedzimt un dzīvot nabadzīgi vai nepiedzimt, domāju, ka bērns izvēlētos dzimt un būt,” šādu situāciju komentē Mežs.

Delfi.lv: Daugavpils novads atbrīvojas no pirmā izmirušā ciema

Delfi.lv

Daugavpils novadā 14.jūlijā palika par vienu ciemu mazāk – no dokumentiem tika izsvītrots Višķu pagasta ciems Degļi, vēsta portāls “D-fakti.lv”.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11.panta pirmo un otro daļu un 2009.gada 3.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1269 “Adresācijas sistēmas noteikumi” 30.punktu, Daugavpils novada domes deputāti nolēma atcelt ciema statusu ciemam “Degļi”. Ciemā vairs nedzīvo cilvēki un nav reģistrēta neviena ēka.

Višķu pagasta pārvaldes darbinieki pastāstīja, ka pēdējā Degļu ciema iedzīvotāja ir mirusi 2009.gadā, un tur vairs nav nevienas ēkas. Ciems atradās aiz Luknas kompleksa “Latgales bekons”.

Tas ir Daugavpils novadā pirmais precedents, taču, spriežot pēc visa, nebūt ne pēdējais: novadā ir vēl 43 ciemi, kas reāli vairs neeksistē un ir palikuši tikai oficiālos dokumentos.

Visvairāk izmirušo ciemu ir Tabores pagastā – 12, aiz tā seko Demenes pagasts, kur neeksistē jau 11 ciemi. Ambeļu pagastā izmiruši astoņi ciemi. Pārējos pagastos šie skaitļi nav tik briesmīgi – pa vienam līdz trijiem ciemiem.

Delfi.lv: Latvijā par izmirušiem var uzskatīt teju 500 ciemu

Māmiņu algu vietā jāmaksā bērnu pabalsti

Iepriekšējā rakstā “Izvēle viena – dzimstības veicināšana!” rakstīju, ka bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu jānodrošina visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Ierosinu ieviest pabalstu sistēmu, kas nav “māmiņu algas” tādā izpratnē, kā tās maksā šodien. Lai saņemtu šos pabalstus, mātei vispār nebūtu jāsāk strādāt. Šie pabalsti neaizvietotu ienākumus, kā tas ir slimības gadījumā, tādēļ cilvēkiem nebūtu vajadzības atlikt bērnu radīšanu līdz brīdim, kad “būs lielākas algas”. Tomēr ir iespējams saglabāt arī mainīgo daļu, kura atkarīga no iepriekš maksātajiem nodokļiem. Tāda varētu tikt maksāta vienu gadu pēc bērna piedzimšanas 10 – 20% apmērā no iepriekš ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliktajiem ienākumiem.

Šī pabalstu sistēma arī nebūtu orientēta uz māmiņu atgriešanos darba tirgū tūlīt pēc viena vai otra bērna piedzimšanas. Tas nav nepieciešams! Pabalstu sistēmas mērķis ir veicināt četru un vairāk bērnu dzimšanu veselīgās ģimenēs desmit un vairāk gadu laikā. Šajā laikā māte patiešām zaudē darba tirgus kvalifikāciju, ja tāda pirms tam ir bijusi, bet mūsdienās desmit gados kvalifikāciju zaudē jebkurš darba tirgus dalībnieks, kurš nemācās. Lai to kompensētu, vecāku izglītības fondā par katru bērnu būtu jāieskaita noteikta naudas summa, kas vēlāk ir izmantojama mācību maksai un arī stipendijai mācību laikā. Pēc jaunāko zināšanu apguves darba tirgū ienāks nobriedusi sieviete, kura, iespējams, kavēs kādas darba dienas bērna slimības dēļ, bet darba devējam nebūs pamata raizēties, ka gada laikā apmācītā sieviete uz diviem gadiem “pazudīs” kārtējā bērna kopšanas atvaļinājumā. Tikpat labi šo priekšrocību varēs izmantot tēvs, ja viņš būs bijis ģimenes mājas cilvēks.

Dzimstību veicinošai pabalstu sistēmai ir jāpiedāvā tāda materiālā stabilitāte, kas nodrošina bērna minimālās pamatvajadzības – pārtiku, apģērbu, mājokli. Bērna pamatvajadzība ir arī mātes klātbūtne zīdīšanas periodā un pieauguša cilvēka, vēlams, arī mātes, obligāta klātbūtne līdz piecu sešu gadu vecumam, kad parasti tiek sāktas mācības pirmsskolas izglītības obligātajā programmā. Bērna dzīves pirmajā gadā šādu pabalstu kopsummai, manuprāt, jāsasniedz Ls 300 mēnesī, bet otrajā un trešajā gadā – Ls 250. Ceturtajā, piektajā un sestajā gadā līdz Ls 200 (ja neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes), bet skolas vecuma bērniem – Ls 50 mēnesī. Pabalstu sistēmai jābūt progresīvai, jo ar katru nākamo bērnu attālinās brīdis, kad ģimenē būs divi pelnītāji.

Kādēļ pabalstiem būtu jābūt vairākiem? Veiksmīgām un apzinīgām ģimenēm būtu jāskatās tikai uz gala skaitļiem. Finansiāli ļoti veiksmīgām ģimenēm, iespējams, vispār nevajadzētu saņemt pabalstus. Arī šāda situācija ir iespējama, piemēram, nemaksāt mājokļa pabalstus to bērnu vecākiem, kuru mājokļa vai vispār īpašumu vērtība pārsniedz noteiktu summu. Tomēr šo jautājumu var risināt tikai pēc tam, kad valstī tiktu panākta vienošanās progresīvo nodokļu jomā, kas kļūtu par pamatu arī dažādu pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai.

Vairāku pabalstu noteikšana ļauj efektīvi risināt mazāk veiksmīgu ģimeņu problēmas. Piemēram, kārtīgai ģimenei neizdodas nopelnīt tik daudz, lai nodrošinātu piemērotu mājokli sev un trijiem bērniem. Tad pašvaldība piešķir atbilstošu mājokli un automātiski saņem bērnu mājokļa pabalsta daļu. Līdzīgi rīkojas gadījumos, ja vecāki kāda iemesla dēļ nespēj nodrošināt kādas citas bērna vajadzības.

Šāda veida lēmumus jau šodien Latvijā pieņem bāriņtiesas, un tā tas varētu notikt arī turpmāk. Tikai jāpārliecinās, ka bāriņtiesās strādājošie nav pārguruši savā darbā un spēj strādāt ne tikai ar izdzīvošanas problēmām, bet arī ar tautas atdzimšanas vīziju.

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.easyget.lv

Demogrāfs: Tuvākajos gados Latvijai masveida imigrācija nedraud

Rīga, 6.jūl., LETA. Tuvākajos trīs līdz piecos gados Latvijai masveida imigrācija nedraud un arī nav nepieciešama, tomēr tuvākajos gados izšķirsies, vai tā būs nepieciešama pēc desmit gadiem, šodien diskusijā “Latvijas demogrāfiskā katastrofa: izaicinājumi un risinājumi” atzina demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš skaidroja, ka likumsakarība “jo bagātāka valsts – jo mazāk bērnu” Eiropā jau kādu laiku nedarbojas, ir vērojama pretēja tendence – bagātākas valstis vairāk iegulda jaunajās ģimenēs un bērnos. Savukārt “neapzinīgas Eiropas valstis, kas skrien pakaļ kādiem makroekonomiskiem rādītājiem, to nedara un iecementē to, ka pēc desmit līdz 20 gadiem nevarēs attīstīties bez imigrantiem”.

Mežs sacīja, ka rindas bērnudārzos, brīvpusdienu neesamība, pensijas uzkrājuma sistēma veicina to, ka izšķirties par otru vai trešu bērnu ģimenē ir ļoti liela finansiāla atbildība, tāpēc iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Un tas būs jākompensē ar masveida imigrāciju, tā būs jāatvieglo, un to pieprasīšot paši Latvijas iedzīvotāji.

“Tie būsim mēs, kas pēc 20 gadiem prasīs atvērt imigrācijas vārtus,” sacīja demogrāfs un piebilda, ka nākotnē būs gandrīz vai vienalga, kurā valodā ar tevi runās ārsts, ja, guļot slimnīcā, visu dienu pie pacienta neviens nevarēs pienākt darba spēka trūkuma dēļ. Jau tagad strādnieku skaits ir tikai nedaudz lielāks par pensionāru skaitu, tomēr pēc vienas paaudzes tas jau būs otrādi.

Savukārt Igaunijas panākumus demogrāfijas problēmu risināšanā Mežs skaidroja ar mērķtiecīgas sociālās politikas realizāciju. “Pusi no Dienvidu tilta izmaksām – tieši tik daudz vairāk Igaunija ieguldīja bērnos un jaunajās ģimenēs,” sacīja eksperts. Viņš piebilda, ka tāpat ļoti liela atšķirība starp Latviju un Igauniju ir tajā, ka tur tiek īstenota godīga politika, “kas nerēķina, cik līdzekļu ieritināsies kādas partijas kasē, bet domā par to, kas būs pēc desmit vai 20 gadiem”.

Viņš norādīja, ka situācijas uzlabošana jāpanāk tuvākajos četros gados, jo tieši tagad ir maksimālais daudzums sieviešu auglīgajā vecumā.

Izvēle viena – dzimstības veicināšana!

Publicēts laikrakstā “Latvijas Avīze” 2011.06.30

Tautas skaitīšanā šogad Latvijā saskaitīti 1,9 miljoni iedzīvotāju. 20 neatkarības gados esam zaudējuši pusi miljona, no tiem pēdējos septiņos gados Eiropas Savienībā – aptuveni 250 000 Latvijas iedzīvotāju.

Demogrāfi un katrs saprātīgs valsts iedzīvotājs saprot, ka Latvijas iedzīvotāji aizbrauc, izmirst un nepiedzimst. Ir pēdējais laiks glābt Latvijas tautu un Latvijas valstiskumu. Paliekot arvien mazāk, Latvijas iedzīvotāji vairs nespēs uzturēt infrastruktūru un paliks tikai divas izvēles – pilnīgs sabrukums vai miljons imigrantu no tālām zemēm. Mūsdienu kapitālistiskā realitāte un Latvijas valsts pastāvošā pārvalde ir orientēta uz patērētāju – IKP resursu. Šodien redzam, ka tāda pārvalde izrādās vērsta pret iedzīvotāju kopuma – nācijas – interesēm.

Apzinoties latviešu tautas eksistences un tātad arī Latvijas valstiskuma apdraudējumu, šodien Latvijā var runāt tikai par vienu prioritāti – Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju dzimstības ievērojamu un neatliekamu veicināšanu. 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs paliekoša nozīme tikai tad, ja sabiedrība apzināsies šo mērķi un atbilstoši tam izdarīs savu politisko izvēli.

Bērnu dzimstība ir jāvirza kā vienīgais prioritārais mērķis Saeimas un Ministru kabineta darbībā, budžeta veidošanā un ikdienas darbā.

Ģimenes, un pirmkārt mātes, kas dzemdē, audzina un uztur bērnus, izpilda visas Latvijas tautas atjaunošanas uzdevumu, tādēļ visai sabiedrībai materiāli un morāli tās jāatbalsta, bet kompetentām iestādēm jākonsultē un jākontrolē cilvēki, kuri uzņēmušies lielo atbildību šajā grūtajā laikā.

Sabiedrībai no valsts budžeta jānodrošina grūtniecības pabalsts kopš stāšanās ārsta uzskaitē, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, vienreizējs pabalsts vecāku izglītības fondā par katru bērnu, bērnudārza finansējumam pietuvināts bērna kopšanas pabalsts līdz 6 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, bērna mājokļa pabalsts, bērna uztura pabalsts līdz vidējās izglītības iegūšanai vai līdz balsošanas tiesību vecuma sasniegšanai (kas ātrāk).

Materiālā nodrošinājuma līmenim jānodrošina tas, lai bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Sabiedrībai no valsts budžeta jāapmaksā centralizēta bērnu, vecāku un topošo vecāku veselības aprūpes sistēma. No valsts budžeta jāapmaksā centralizēta izglītības standartu un mācību materiālu izstrāde un iepirkums. Izglītības iestādes normatīvo aktu noteiktā apjomā jāorganizē pašvaldībām, vienlīdzīgi konkurējot ar privātajām skolām. Augstākās izglītības finansējums jānodrošina valsts un privātajiem studiju kredītu un stipendiju fondiem. Valsts piešķirtās stipendijas studenti dzēstu ar legālu darbu Latvijas nodokļu telpā, kā arī saņemot pabalstus par saviem dzimušajiem bērniem savā vecāku izglītības fondā.

Finansējuma avots būtu valsts budžets, kurā tiktu ieskaitīta lielāka vai pat lielākā daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa un daļa no sociālā budžeta. Politiķiem un ierēdņiem jāmeklē un jārod iespēja finansēt dzimstības, veselības un izglītības programmas no ES fondiem, pamatojot ar notikušo Latvijas darbaspēka eksportu uz vecās Eiropas valstīm.

Pieredzējuši politiķi, valsts aparāta darbinieki un valsts finanšu plānotāji šādam piedāvājumam nekavējoties uzbruks ar budžeta skaitļiem – naudas neesot. Atbilde ir tikai viena – naudu pirmkārt šai prioritātei. Lai tā sauktie speciālisti pēc tam pierāda, ka patiešām ir speciālisti, un atrod trūkstošo naudu “zelta” tiltiem un visādiem valsts pārvaldes kapacitātes paaugstināšanas semināriem.

Mums, latviešiem un visiem šodienas Latvijas iedzīvotājiem, nav vajadzīgs arī “Rail Baltica” projekts, ja tas notiek uz mūsu nedzimušo bērnu rēķina. Pamest šo zemi var jau tagad – ar “Air Baltic”!

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.esmaja.lv

www.easyget.lv

Ģ. Rungainis: Līdzekļu, ko noēst pensiju sistēmai, nav un nebūs

H. Djomkins: Dzimstība vai imigrācija?

Izskatās, ka 21.gs. pasaules iedzīvotāju dzīvē būs interesants. Runa ir par apmešanās jeb mītnes vietu izvēles tradīciju maiņu. Migrācija jeb brīva darbaspēka pārvietošanās būs cieņā un tiks uzskatīta par labklājības pamatu. Vaicāsiet – kāpēc tā? Un vai Latvijā arī? Par to sīkāk tālāk rakstā.

Viss raksts Hermaņa Djomkina blogā. Spied šeit!

Publikācija arī Apollo.lv