Vilis Vītols: Saskaņas Centrs un valdība

Vilis Vītols, Latvijas Avīze 19.09.2011

Trīs latviskās partijas – Zatlera Reformu partija, Vienotība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – ir ieguvušas pārliecinošu uzvaru 11. Saeimas vēlēšanās – tām kopā ir 56 deputāti. Varam apsveikt sevi, Latvijas valsti un latviešu tautu, jo tagad mums ir cerība uz labāku, galvenais – godprātīgāku un taisnīgāku valsti. Šajā mūsu zvaigžņu stundā notiek kas neiedomājams – paceļas balsis, ka mums šī uzvara esot jāatdāvina. Turklāt jāatdāvina cilvēkiem, kas klausa naidīgai svešai varai un kas vēlas mūsu valsts bojā eju. Vajagot veidot koalīciju ar Saskaņas Centru (SC) un atdot tam daļu no varas.

Esam tā notrulināti ar visādām pļāpām, spriedelēšanu un rafinēto Krievijas melu propagandu, ka aizmirstam būtisko – Saskaņas Centrs jau nav nekas cits kā tā pati vecā Interfronte. Tikai nomaskējusies ar jaunu, glītu izkārtni Rīgas mēra krēslā, ar latviskiem uzvārdiem vēlēšanu sarakstā, kas pēc tam nekad neparādās Saeimā. Kā hameleons tas piemērojies apkārtnes krāsai, bet savos darbos ir uzticīgs Krievijas imperiālisma idejām. To pierāda viņu balsojumi Saeimā, viņu partijas programma un partijai tuvo cilvēku raksti krievu medijos. SC Saeimā vienmēr aizstāv tos risinājumus, kas Latviju vestu uz haosu – palielināt budžeta deficītu, lai mēs slīgtu arvien lielākos parādos, atlikt eiro ieviešanu, lai turpinātos devalvācijas draudi un investoriem būtu bažas ieguldīt Latvijā, atsaukt mūsu karavīrus no NATO misijām un sanaidot mūs ar ASV, kas ir Latvijas uzticamākie drošības garanti, uzstādīt nepamatotas prasības Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai un tā padarīt riskantu mūsu kredītu situāciju. Es varētu turpināt, bet drīzāk vēlos norādīt tiem lojālajiem Latvijas krieviem, kas balso par SC: tā darot, jūs urbjat caurumus laivā, kurā paši sēžat. Jūsu interesēs ir, lai Latvijai ietu labi. Tad arī jums ies labi. Jūsu intereses nav Maskavas intereses.

Kāpēc mums jādāvina mūsu uzvara? Vai tikai tādēļ, ka viņi dabūjuši 29% no balsīm? Ja Amerikas Savienotajās Valstīs Demokrātu partija iegūst 51% un republikāņi 49%, nevienam demokrātam nenāks prātā, ka valdībā būtu jālaiž kāds republikānis. Tas pats, ja republikāņi saņem 51%. Viņi veidos valdību tikai ar saviem cilvēkiem. Patiesībā šis būtu īstais brīdis raidīt Saskaņas Centram vēsti, ka viņi NEKAD netiks valdībā, kamēr turpinās savu līdzšinējo etnisko un impērisko politiku. Litmusa papīrs viņu patiesai gatavībai piedalīties kopīgā Latvijas celšanā būs brīdis, kad viņi piekritīs krievvalodīgo skolu pārejai uz valsts valodu.

Partijai un politiķiem, kas apsver šādu bezjēdzīgo koalīciju, es ieteiktu padomāt arī par savu personīgo nākotni. SC laišana pie varas ir savā ziņā tautas nodevība, ko latviešu vēlētāji neaizmirsīs. Jebkura no trim latviskajām partijām, kas laidīs SC valdībā, tā kopā ar šo Interfronti valdīs trīs gadus. Bet pēc tam – ardievu! Šlesers ar savu nodevību pielaida SC pie varas Rīgas Domē. Paskatieties, kā viņam ir gājis pēc tam. Tāpat Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izveidoja de facto koalīciju ar SC 10. Saeimā, un vēlētāji viņus attiecīgi ir „sodījuši” 11. Saeimas vēlēšanās. Ar šo kļūdu ZZS sevi padarīja par grimstošu kuģi. Latviešu partija, kas iedos varu SC, būs politisks līķis.

Katrai no trim latviskajām partijām un viņu politiķiem ir jāatceras, ka mēs, kas par vienu no tām balsojām, mēs nebalsojām par SC. Kas vēlējās redzēt SC valdībā, tas balsoja par viņiem. Mēs balsojām par latvisku valdību. Uzspiest mums tagad kaut ko citu būtu piemānīt savus vēlētājus jau pašā sākumā.

Divdesmit gados latviešu vēlētājs ir mācījies un kļuvis gudrāks. Trīs latviskajām un godprātīgajām partijām ir jāturas kopā. Arī partija Visu Latvijai! ir pie mums uz palikšanu. Esmu pārliecināts, ka Vienotības atbalstītāju samazināšanās šajās vēlēšanās ir lielā mērā sekas no atteikšanās pieņemt koalīcijā Visu Latvijai! Tā bija dažu gļēvu partijas biedru ietiepšanās, lūk, Eiropā mūs sauks par nacionālistiem. Nu un kas tad būtu noticis? Tieši pagrieziens uz konservatīvo pusi pašlaik notiek vairākās Eiropas valstīs. Līdzīgs drosmes trūkums tagad varētu būt viens no iemesliem koalīcijai ar SC. Ja tādu neveidos, protams, Kremlis būs dusmīgs, bet tas arī viss.

Katrā situācijā būtu jājautā: ja mēs piekāpjamies, ja kaut ko dodam, ko mēs saņemsim pretī? Neredzu neko pozitīvu, ko Latvijai varētu dot pašeizējais SC ar tiem cilvēkiem, kas tur ir pie teikšanas. Viņi jau solīs visādus brīnumus, bet pēc tam notiks tieši pretējais. Daudzās mūsu institūcijās tiks iedētas Kremlim uzticīgas oliņas, kā tas pašlaik notiek Rīgas Domē. Viņu cilvēkiem, lai arī kā mēs un mūsu sabiedrotie to nevēlētos, būs iespēja okšķerēt NATO slepenās lietas, viņiem būs pieeja valsts noslēpumiem. Pastiprināti tiks bīdīta krievu valoda visās valsts apritēs. Mūsu uzticamība Rietumu aprindās mazināsies, un viens ir skaidrs – mūsu latviskās Latvijas ideāls attālināsies. Bez vajadzības un neko nesaņemot pretī. Nobeigšu ar domu, ko dzirdu sarunās ar daudziem latvisko partiju atbalstītājiem. Tas ir vēlējums jaunajai Saeimai – lai Latvijā valdītu latviska valdība. Krievi lai valda Krievijā.

Ieva Nikoleta Dāboliņa: PASAKA PAR LATVIJU

Divdesmit divi gadi bija mūsu Latvijas Republikas zelta laikmets. Ar visām kļūdām un trūkumiem – tas ir laiks, kurā pierādījām, ka esam cienīgi, lai mums būtu sava valsts. To mums neviens nevar atņemt un tikai tam pateicoties, mūsu valsts turpinās.

Divdesmit divos gados ar čaklu darbu, neatlaidību un lielu garīgu pacēlumu no krāsmatām un pelniem mēs radījām latvisku taisnības un pārticības valsti.

Divdesmit gadi pagājuši atjaunotajā Republikā. Vai pēc diviem gadiem varēsim lepoties ar savu valsti? Divos gados pat viens cilvēks var izdarīt ļoti daudz. Cik daudz varam izdarīt mēs visi kopā – divi miljoni latviešu?

Mēs stundām ilgi varam runāt par to, kas mūsu zemē ir slikti, netaisnīgi un ļauni. Bet vai mēs zinām, ko tieši un kā gribam mainīt?

Okupācijas laikā, 80. gadu sākumā, kad veikali mēdza būt tukši kā izslaucīti, tautā klīda joks, ko šodienas bērniem nesaprast. “Veikalā nav banāni? Bet vai tad jūs tos pieprasāt?” Šodienas bērni vienkārši pajautātu – “Nu kādēļ tad jūs neprasījāt tos banānus? Vai tas, kas sevišķs?”

Mēs nevarējām iedomāties, ka varētu prasīt. Pat veikalā redzot banānus, mēs paietu tiem garām.

Tāpat mēs nevarējām iedomāties, ka varam gribēt savas valsts neatkarību. Ja nebūtu cilvēku, kas visus okupācijas gadus to auklēja savās domās, cīnījās un nežēloja savas dzīvības, mums šodien nebūtu savas valsts.

Ikkatra, pat pavisam parasta un ikdienišķa lieta vai lietu kārtība sākumā rodas mūsu domās, tad tiek nosaukta vārdos un tikai tad realizējas dzīvē. Savu pasauli mēs radām paši. Vai mēs ticam, ka Latvija var būt citādāka? Un ja tā – tad tieši kāda ir mūsu Latvija? Es izstāstīšu pasaku… Vislabākajā vietā pasaulē ir kāda zeme. To neskar ne stipras vētras, ne zemestrīces. Tajā krāšņi mainās visi četri gadalaiki, katrs nākdams ar savu skaistumu un dāvanām.

Tās balti smilšainos krastus apskalo jūra – skaista un tīra. Cauri zemei plūst lielas un mazas upes, zilajās debesīs spoguļojas dzidri ezeri. Pusi zemes klāj zaļi meži, kuros mīt dzīvnieki un putni, kādus citās zemēs vairs nesastapt. Auglīgā zeme ir sakopta kā dārzs.

Uz katra pakalna, kokiem apvīta stāv lauku māja, kurā mīlēti, laimīgi, veselīgi un zinātkāri aug vismaz četri bērni. Viņi palīdz vecākiem strādāt savā saimniecībā vai nelielā ražotnē. Ik darba dienu viņi dodas uz savu mazo lauku skolu, paaugoties brauc uz apriņķa skolu, kurā mācās savas tautas vēsturi, literatūru un ģeogrāfiju, dzied korī, mācās ķīmiju, fiziku, matemātiku un vairākas svešvalodas.

Šīs zemes bērni ir gudrākie un spējīgākie pasaulē. Šajā zemē dzīvo skaistākās meitenes, gudrākie un brašākie puiši, mīlošākās mātes un tēvi.

Cilvēki, televīzija un radio runā, dzied, raud un smejas latviešu valodā.

Svētdienās ģimenes dodas uz baznīcu vai saieta namu, kas vienlaicīgi ir garīgās un sabiedriskās dzīves centrs. Sabiedrībā valda savstarpēja mīlestība, cieņa un izpalīdzība.

Gludi un kārtīgi ceļi un dzelzceļi savieno vietas un cilvēkus. Valsts eksporta bilance četras reizes pārsniedz importu. Eksportē augstas kvalitātes pārtiku, koksnes izstrādājumus un papīru, augsto tehnoloģiju izstrādājumus, medikamentus, kosmētiku, dizaina priekšmetus, rokdarbus, mūziku un mākslu.

Svarīgākos pagasta, novada un valsts jautājumus cilvēki izlemj, tieši balsojot. Valsti vada cilvēki, kas bauda vispārēju cieņu un uzticību. Tiešās vēlēšanās tiek ievēlēts pats spējīgākais, godīgākais un gudrākais tautas pārstāvis – valsts Prezidents.

Zemi apsargā neliela, izcili profesionāla, uzticama un moderni bruņota armija. Visi darbspējas vecuma vīrieši un liela daļa sieviešu ir zemessardzē. Šajā zemē nav noziedzības, netiklības, alkoholisma, narkomānijas, pamestu bērnu un slimu un vecu cilvēku.

Valsts visā pasaulē ir slavena ar talantīgajiem cilvēkiem, īpašo latviešu kultūru, mākslu un arhitektūru, drošību, kārtību un tīrību, kādu citur nesastapt.

Visā pasaulē runā par šo laimes zemi.

Šī ir mana Latvija. Kāda ir jūsu Latvija?

Vai uzdrīkstaties sapņot? Vai labi sapņi var būt pārāk lieli un pārdroši? Vai pieticīgi sapņi vairs ir sapņi?

Tie, kas smejas par lieliem sapņiem, paši nav spējīgi ne tādus izsapņot, ne izstāstīt, ne arī izvest dzīvē. Tie ir mazi, sīku iegribu un zemu tieksmju cilvēciņi. Viņu laiks tuvojas beigām.

Viņi baidās zaudēt savus sīkos sapņus, jo tie ir pretrunā ar mūsu lielajiem.

Aiz bailēm viņi mūs māna un stāsta, ka nedrīkstam sapņot, nedrīkstam gribēt.

Pēc tam nokauj patiesību un neļauj to runāt – tā esot pārāk radikāla un dažiem var radīt kaunu, individuālās neērtības un materiālus zaudējumus.

Kā pēdējo iznīcina mīlestību – darba un radīšanas prieku.

Bez sapņiem, aizbāztām mutēm, sasaistītām vai bezcerībā nolaistām rokām, mēs būsim tieši tādi, kādus mūs grib redzēt svešas varas un viņu kalpi. Vislabāk lidostā, gaidot uz aizejošo reisu – ar visiem bērniem un ģimenēm.

Neļaujiet tam notikt!

Izsapņojiet savu Latviju. Noticiet tai. Stāstiet par to citiem. Un tad soli pa solim radiet Latviju.

Vissvarīgākās lietas nemaksā neko. Priecāsimies par sauli, vēju, lietu un dabu mums apkārt – laukiem, mežiem, Ventas rumbu un jūru.

Smaidīsim viens otram – uz ielas, veikalā, autobusā.

Pasveicināsim un uzmundrināsim viens otru. Mēs zinām, kā sirdi sasilda viens silts un latvisks “Labrīt!”

Iedosim kaut dažus santīmus vai maizes klaipiņu otram cilvēkam, kam gribas, bet nav ko ēst.

Mīlēsim savus un svešus bērnus. Palīdzēsim veciem un slimiem cilvēkiem.

Sakopsim savu māju, dārzu, sētu vai ielu. Stādīsim kokus un puķes.

Mācīsimies un dalīsimies savās zināšanās ar tiem, kam tās var noderēt.

Pulcēsimies, spriedīsim un lemsim sev svarīgas lietas. Skaļi un droši prasīsim to, kas mums svarīgs. Teiksim un prasīsim pretī patiesību.

Nebrauksim projām, nepārdosim savu zemi, nepametīsim savus bērnus!

Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt viņiem mūsu mīlestību un uzmanību.

Neviena pasaules zeme nebūs tik skaista, lai kompensētu dzimto valodu, Latvijas ainavu, smaržas, skaņas un draugu pleca sajūtu blakus.

Soli pa solim celsim savu sapņu zemi.

Divdesmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atsijātu graudus no pelavām. Mēs varam vērtēt cilvēkus pēc darbiem, nevis vārdiem vai frizūrām. Turēsim acis un ausis vaļā! Neklusēsim, ja zinām patiesību!

Vēl divi gadi un atjaunotajai Latvijai būs divdesmit divi gadi.

Divos gados bērns aug, iemācās staigāt, runāt un kļūst par mazu, bet izteiktu personību.

Divos gados maza zīle izaug par ozolu, kas nav sajaucams ar citiem kokiem un pēc gadu simtiem tiks drukāts uz naudas zīmēm.

Cik daudz divos gados varam izdarīt mēs visi kopā – divi miljoni latviešu?

Iztaisnosim muguras un ievilksim elpu – mēs varam neticami daudz!

Jo mīlam sevi un savu sapņu zemi – Latviju!

Ieva Nikoleta Dāboliņa: PASAKA PAR LATVIJU / SAEIMAI. KO TEIKTU ES… / ĶĒDES VĒSTULE SILTĀM ROKĀM

Par brīvu tikai siers otrajai pelei. Samaksā un prasi!

Partija APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI, kuru es pārstāvu kā valdes loceklis, savā pilnsapulcē nolēma 11. Saeimas vēlēšanās savus biedrus aicināt balsot par 3 partijām – Nacionālo Apvienību (VL-TB/LNNK), Vienotību un Zatlera Reformu pariju. Kā apzinīgs biedrs partijas lēmumu esmu realizējis ar personīgu ziedojumiem visām trijām partijām. Tiesa, ne visas partijas no manis saņēma vienādu atbalstu, un arī vēlēšanās es varēšu atbalstīt tikai vienu sarakstu.

Vai Tu, šo rindu lasītāj, esi izdarījis savu pilsoņa izvēli? Vai esi gatavs ieguldīt vairāk kā brīvu vietu pases lappusē? Ticiet man – kad iemaksāsiet, jūsu iekšējais politiskais kontrolieris kļūs daudz aktīvāks un prasīgāks. Un tas mums visiem par labu!

 

Nākamgad turpinās maksāt astoņu latu ģimenes valsts pabalstu

Rīga, 11.aug., LETA. Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) vadītā Demogrāfijas lietu padome šodien vienojusies ģimenes valsts pabalstu nākamgad izmaksāt esošajā apmērā, kas ir astoņi lati.

Kā pēc padomes sēdes žurnālistiem apliecināja Dombrovskis, pabalsts nākamgad netiks mainīts un izmaksāts esošajā apmērā. Vienlaikus gan padome šodien devusi uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot izvērtējumu, kā šo pabalstu varētu diferencēt atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa. Vienlaikus uzdodot arī izvērtēt citu valstu pieredzi.

Padome šodien uzdevusi sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) izvērtēt izmaksas un sagatavot modeļus bērnudārzu pieejamības uzlabošanai.

“Lai panāktu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir jāīsteno virkne aktivitāšu, taču būtiskākais ir katru bērnu nodrošināt ar vietu bērnudārzā, kā arī saglabāt ģimenes valsts pabalstu arī nākamajā gadā. Taču Labklājības ministrijai būs jāpiedāvā konkrēti risinājumi, kā diferencēt šī pabalsta saņemšanu atkarībā no ģimenes labklājības līmeņa. Turklāt, pieaicinot pašvaldību pārstāvjus, turpināsim diskusiju par to, no cik gadu vecuma bērnam obligāti jānodrošina bērnudārzs,” sacīja Dombrovskis.

Varētu tikt izskatīts priekšlikums, dot iespēju pašvaldībām noteikt 50% nekustamā īpašuma atlaidi daudzbērnu ģimenēm. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme gan vēl tiks vērtēta sadarbībā ar FM.

Šim ierosinājumam atbalstu pauda arī premjers.

Arī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) uzsvēra, ka demogrāfijas situācijas uzlabošanai būtu jāstrādā kompleksi, gan stimulējot ģimenes dzīves un darba apvienošanu, tostarp nodrošināt bērnudārzu bērniem jau no pusotra gada vecuma, gan saglabājot ģimenes valsts pabalstu.

“Taču pabalstiem jākļūst mērķētiem, lai tos saņemtu iedzīvotāji, kam šie pabalsti ir vitāli nepieciešami. Nākotnē būtu jāatgriežas pie vecāku pabalstiem, kas tiktu izmaksāti līdz brīdim, kad bērnam paliek divi gadi, vienlaikus ļaujot vecākiem izvēlēties – saņemt lielāku pabalstu vienu gadu, vai šo summu sadalot uz diviem gadiem,” sacīja ministre.

Arī Saeimas deputāte Ingrīda Circene (V) pauda, ka ir būtiski nodrošināt pietiekamu vietu skaitu bērnudārzos, un akcentēja, ka ekonomiski aktīvajiem vecākiem būtu jāpiedāvā atvieglojumi samaksai par bērnudārzu, kā arī ieviešot citas izmaiņas nodokļu politikā par labu strādājošajiem vecākiem.

Šodien sēdē arī izskanējis viedoklis, ka, novirzot ģimenes valsts pabalstu brīvpusdienām, kancelejas preču iegādei un citiem atbalsta pasākumiem, bērns būtu tieša labuma guvējs.

Kā viens no būtiskajiem aspektiem demogrāfijas situācijas uzlabošanai minēts arī jautājums par neauglības ārstēšanas pasākumiem. Šo pasākumu atbalsta rezultātā Igaunijā dzimstība palielinājusies par 3%, un premjers uzsvēris, ka par finansējumu šai jomai varētu lemt jau nākamgad, diskutējot par 2012.gada budžeta grozījumiem.

Demogrāfisko lietu padomes mērķis ir veicināt vienotu valsts demogrāfiskās politikas izveidi un koordinēt tās īstenošanu visos valsts institūciju līmeņos. Padomē ir pārstāvētas gan valsts iestādes, gan arī nevalstiskās organizācijas un demogrāfijas jomas eksperti.

Dzimstībai – pabalsti vai nodokļu atlaides?

Demogrāfiskā problēma Latvijā vairs nav diskusiju objekts. Diskusijas ir par to, kā šo problēmu risināt. Iepriekš esmu izteicis viedokli, ka šodien Latvijā vienīgais problēmas risinājums ir efektīva bērnu pabalstu sistēma. Vienlaikus atzīstu arī oponentu bažas, ka ilgāka dzīvošana uz pabalstiem ir risks pašiem pabalstu saņēmējiem. Risks zaudēt iemaņas izcīnīt savu vietu dzīvē, risks zaudēt spēju nodrošināt sevi. Tomēr šodien Latvijā ir apstākļi, kuri spiež uzņemties šo risku vismaz uz noteiktu termiņu. Uz gadiem divdesmit.

Pirmkārt, šodien Latvijā kā nodokļu atlaide par apgādājamiem tiek izmantota tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tomēr IIN atlaide nespēj nodrošināt bērna uzturēšanai nepieciešamo ienākumu palielinājumu. Iztikas minimums šodien tiek lēsts ap 170 latiem. Lai nodrošinātu kaut pusi no šīs summas, neapliekamajai summai par apgādājamo būtu jābūt 350 latiem. Aptuveni tāda pašlaik ir vidējā alga… Cik lielai jābūt algai, ja ir apgādājami divi vai četri bērni?! Kamēr Latvijā ienākumu līmenis ir tik zems, IIN atlaidei ir tikai simboliska nozīme.

Otrkārt, ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir zemu atalgoti vai pat bezdarbnieki. Daudzi desmiti tūkstoši jauno cilvēku ir izbraukuši vai gatavojas to darīt, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka krīze ir beigusies. IIN atlaide šos cilvēkus nekādi nestimulēs pievērsties Latvijas tautas vairošanai.

Treškārt, Latvijas darba tirgū šodien vietu nevar atrast vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas ekonomikai šobrīd nav nepieciešams, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Ja viņas mājās bērnus audzinās 3 – 5 gadus, tad citiem nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts.

Tātad esošās nodokļu atlaides vai to palielinātas summas šodienas ekonomiskajā situācijā nesasniegs mērķi – būtisku dzimstības pieaugumu, otrā, trešā un ceturtā bērna dzimšanu. Šodien ir jāmaksā pabalsti. Un katru dienu jāatceras – lielas ģimenes šodien mums kā tautai ir vajadzīgas vairāk nekā pašām ģimenēm. Tādēļ par to ir jāmaksā arī no tautas kases – valsts budžeta. Turklāt jāsniedz ilgtermiņa garantija, ka šī budžeta sadaļa nekādā gadījumā netiks konsolidēta.

Tomēr nodokļu atlaidēm ir iespēja veicināt ģimeņu labklājību. Ātrāk vai vēlāk ir sagaidāma nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem, un tas ir pareizi. Kopā ar nodokļa paaugstināšanu ir jāievieš neapliekamais minimums par katru mājoklī deklarēto iedzīvotāju. Tas veicinās arī īres tirgu, kas ir būtisks tieši jaunajām ģimenēm, jo īpašniekam būs izdevīgāk izmitināt kādu par komunālo maksājumu cenu, nevis turēt tukšu dzīvokli.

Otrs virziens varētu būt darba devēja maksātā sociālā nodokļa samazināšana par katru darbinieka apgādājamo bērnu. Tādējādi darbinieks ar bērniem, kuriem mēdz būt nepieciešama vecāku klātbūtne darba laikā, varētu līdzvērtīgi konkurēt ar darbinieku, kura vienīgais rūpju objekts ir tikai viņš pats.

Ilmārs Mežs prognozē, ka Latvija pati sāks aicināt imigrantus

Diena.lv

Būtu taisnīgi, ja Latvija piedalītos Eiropā nokļuvušo bēgļu izvietošanā, intervijā žurnālam “Otkritij Gorod” norādījis Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

“Neviens taču neapgalvo, ka tūkstošiem šo cilvēku vajadzētu dzīvot Rīgas tuvumā, taču – proporcionāli ekonomiskajām iespējām. Un ja nu nākotnē kaut kas notiks, piemēram, Baltkrievijā, teiksim, nekārtības vai revolūcija, un šurp saplūdīs desmitiem tūkstošu baltkrievu, mums taču vajadzēs viņus ielaist… Un ko pēc tam? Mēs taču sāksim runāt par taisnīgumu Eiropā, par to, ka visām Eiropas valstīm proporcionāli savām iespējām jāsadala šī nasta. Tas ir ļoti nopietni,” savu viedokli pamatojis demogrāfs.

Viņš prognozē, ka ap 2020.gadu Latvija pati sāks aicināt imigrantus.

“Šobrīd mūsu imigrācijas politika, tāpat kā Igaunijā, ir visstingrākā visā Eiropas Savienībā. Ja es esmu Ķīnas vai Ukrainas pilsonis, man ir daudz grūtāk iekārtoties darbā Rīgā vai Tallinā nekā jebkuras citas Eiropas valsts galvaspilsētā,” saka Mežs.

Viņš uzskata, ka pēc 5-10 gadiem mūsu imigrācijas politikā notiks lielas izmaiņas un Latvija pati aicinās imigrantus sakarā ar ievērojamu darbaroku trūkumu attīstībā esošas ekonomikas apstākļos.