Dzimstībai – pabalsti vai nodokļu atlaides?

Demogrāfiskā problēma Latvijā vairs nav diskusiju objekts. Diskusijas ir par to, kā šo problēmu risināt. Iepriekš esmu izteicis viedokli, ka šodien Latvijā vienīgais problēmas risinājums ir efektīva bērnu pabalstu sistēma. Vienlaikus atzīstu arī oponentu bažas, ka ilgāka dzīvošana uz pabalstiem ir risks pašiem pabalstu saņēmējiem. Risks zaudēt iemaņas izcīnīt savu vietu dzīvē, risks zaudēt spēju nodrošināt sevi. Tomēr šodien Latvijā ir apstākļi, kuri spiež uzņemties šo risku vismaz uz noteiktu termiņu. Uz gadiem divdesmit.

Pirmkārt, šodien Latvijā kā nodokļu atlaide par apgādājamiem tiek izmantota tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tomēr IIN atlaide nespēj nodrošināt bērna uzturēšanai nepieciešamo ienākumu palielinājumu. Iztikas minimums šodien tiek lēsts ap 170 latiem. Lai nodrošinātu kaut pusi no šīs summas, neapliekamajai summai par apgādājamo būtu jābūt 350 latiem. Aptuveni tāda pašlaik ir vidējā alga… Cik lielai jābūt algai, ja ir apgādājami divi vai četri bērni?! Kamēr Latvijā ienākumu līmenis ir tik zems, IIN atlaidei ir tikai simboliska nozīme.

Otrkārt, ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir zemu atalgoti vai pat bezdarbnieki. Daudzi desmiti tūkstoši jauno cilvēku ir izbraukuši vai gatavojas to darīt, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka krīze ir beigusies. IIN atlaide šos cilvēkus nekādi nestimulēs pievērsties Latvijas tautas vairošanai.

Treškārt, Latvijas darba tirgū šodien vietu nevar atrast vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas ekonomikai šobrīd nav nepieciešams, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Ja viņas mājās bērnus audzinās 3 – 5 gadus, tad citiem nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts.

Tātad esošās nodokļu atlaides vai to palielinātas summas šodienas ekonomiskajā situācijā nesasniegs mērķi – būtisku dzimstības pieaugumu, otrā, trešā un ceturtā bērna dzimšanu. Šodien ir jāmaksā pabalsti. Un katru dienu jāatceras – lielas ģimenes šodien mums kā tautai ir vajadzīgas vairāk nekā pašām ģimenēm. Tādēļ par to ir jāmaksā arī no tautas kases – valsts budžeta. Turklāt jāsniedz ilgtermiņa garantija, ka šī budžeta sadaļa nekādā gadījumā netiks konsolidēta.

Tomēr nodokļu atlaidēm ir iespēja veicināt ģimeņu labklājību. Ātrāk vai vēlāk ir sagaidāma nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem, un tas ir pareizi. Kopā ar nodokļa paaugstināšanu ir jāievieš neapliekamais minimums par katru mājoklī deklarēto iedzīvotāju. Tas veicinās arī īres tirgu, kas ir būtisks tieši jaunajām ģimenēm, jo īpašniekam būs izdevīgāk izmitināt kādu par komunālo maksājumu cenu, nevis turēt tukšu dzīvokli.

Otrs virziens varētu būt darba devēja maksātā sociālā nodokļa samazināšana par katru darbinieka apgādājamo bērnu. Tādējādi darbinieks ar bērniem, kuriem mēdz būt nepieciešama vecāku klātbūtne darba laikā, varētu līdzvērtīgi konkurēt ar darbinieku, kura vienīgais rūpju objekts ir tikai viņš pats.



KategorijasDemogrāfija 2011

Birkas: , , , , ,

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: