Ekonomists: Latvijā glābj nevis iedzīvotājus, bet finanšu spekulantus

Rīga, 23.dec., NOZARE.LV. Latvijā un arī citur pasaulē patlaban tiek glābtas nevis valstis un iedzīvotāji, bet finanšu spekulanti, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers.

Viņš skaidroja, ka valsts nevar bankrotēt, bankrotēt var finanšu spekulanti, un starptautiskā aizdevuma programma Latvijā tika īstenota viņu interesēs. Līdzīgi procesi notiek arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Grieķijā un Spānijā.

“No bankrota glābj finanšu spekulantus,” sacīja ekonomists, piebilstot, ka parāda atdošana ietekmēs parastos iedzīvotājus, daļa no kuriem jau izmantojusi iespēju “pamest šo veiksmes stāstu” un doties lasīt sēnes uz Angliju.

Brīvers aicināja strikti nodalīt reālo ekonomiku un spekulatīvo ekonomiku, kā arī akcentēja, ka spekulants – tas nav lamuvārds.

Kā ierasts, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs asi kritizēja valdības darbu, norādot, ka “vietējie vietvalži stipri pārcenšas, izdabājot savu kungu interesēm”, situāciju salīdzinot ar padomju laikiem.

Arī virzība uz eirozonu esot “Latvijas pārdošana”. “Latviju izdevīgāk pārdot par eiro, nevis latiem,” sacīja Brīvers.

Rungainis: “maksai” par bērnu jābūt pensijas apmērā

Financenet.lv 6. novembris 2011

Nākamā gada valsts budžetā nav skaidri iezīmēti pasākumi kā tuvāko triju gadu laikā tiks pieņemti lēmumi, lai veicinātu demogrāfiju un cilvēki varētu droši pieņemt lēmumu par bērnu laišanu pasaulē. To, runājot par nākamā gada valsts budžetu, teica Finanšu konsultāciju kompānijas “Prundetia” pārstāvis Ģirts Rungainis.

iņš uzskata, ka maksājumam par vienu bērnu vajadzētu būt vidējās pensijas apmērā. “Kad būs skaidri iezīmēts konkrēts mērķis un uz to tieksies, tad es ticu, ka izdosies kaut ko izdarīt,” sacīja Rungainis.

Runājot par pašvaldību iebildumiem, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju par labu valstij, Rungainis pauda uzskatu, ka ir jāatzīst fakts, ka lauki dzīvo uz pilsētu rēķina un pirmkārt jau uz Rīgas rēķina.

“Notiek Rīgas kā vienīgā attīstības centra, kur ir pietiekami daudz cilvēku, pietiekama ideju apmaiņa starp uzņēmējiem un dažādi sinerģijas efekti, lai mūsdienīgu ekonomiku uzbūvētu, slāpēšana, izdalot līdzekļus laukiem. Es saprotu, ka arī ārpus pilsētas dzīvo cilvēki un nav iespējams un nevēlamies panākt pilnīgu urbanizāciju, ir jānotiek pārdalei, taču manā uztverē tā nav godīga, tā ir pārāk liela, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu, kas laukos dzīvo. Turklāt šī pārdale notiek ilgtermiņā neuzturamā veidā. Tiek izšķiesti līdzekļi pārāk lielai medicīnas un izglītības decentralizācijā. Diemžēl latviešu tauta ir izdarījusi izvēli, nelaist pasaulē bērnus un iedzīvotāju skaits turpinās samazināsies turpmākos 20 gadus vai pat ilgāk,” sacīja Rungainis.

Kur daudz aizbraukušo, nav loģiski būvēt ceļus

Viņš uzskata, ka pašvaldībām, no kurām ir aizbraucis vairums iedzīvotāju, nevar piešķirt naudu, lai tās būvē ceļus, uztur infrastruktūru. Tā vietā ir jāmeklē cits risinājums, jo nedrīkst žņaugt to vietu, kur tiek pelnīta nauda. Ir jāracionalizē tā saimniecība, kas ir ārpus pilsētām. “Ekonomikas attīstība pēdējos simtus gadu notiek pilsētās. Tas kopprodukts, ko saražo laukos ir tikai daži procenti lauksaimniecībā un daži procenti mežsaimniecībā. Mēs nevaram nodrošināt tik daudz slimnīcu un skolu. Nevar naudu tērēt, lai uzturētu vidi, kur nav cilvēku. To nedara arī daudzas bagātās Eiropas valstis – Šveice, Austrija, Vācija. Ja cilvēki izvēlas dzīvot nomalē, tad viņiem ir jārēķinās, ka viņiem slimnīca un skola būs noteiktā attālumā un ceļi nebūs remontēti,” stāstīja finanšu eksperts.

Rungainis domā, ka nevajadzētu naudu izšķiest reģionālajai politikai, bet gan veicināt bērnu dzimstību. Nedrīkstētu uzturēt pagastus ar dažiem simtiem vai tūkstošiem iedzīvotāju. Ir jāveido tādas administratīvās vienības, kur iedzīvotāju skaits sāktos vismaz no 40 000 un vairāk.

Jācer, ka ēnu ekonomika mazināsies

Runājot par valdības ieceri no nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas nākamgad papildus budžetā plānots iegūt 26 miljonus latu, Rungainis norādīja, ka tas ir reāls un piezemēts mērķis un valsts budžetā varētu iegūt vēl vairāk no ēnu ekonomikas. Viņš norādīja, ka valdībai ir skaidri jāieskicē, kad darbaspēka nodokļi sāks samazināties. Lai to sasniegtu ir svarīgi organizēt gan publiskās kampaņas, gan arī pilnveidojot iekasēšanas sistēmu.

Arī gadījumā, ja valstij neizdosies iekasēt 7,3 miljonus latu no fotoradaru darbības, jo cilvēki kļūs apzinīgāki un nepārkāps braukšanas ātrumu, Rungainis saskata ekonomiskos ieguvumus, proti, vajadzēs mazāk tērēt līdzekļus medicīnas pakalpojumiem, ieekonomēsies degviela, samazināsies oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzums.

Fotoradarus ieviest vajadzēja valstij

Rungainis uzskata, ka valsts nav rīkojusies pareizi, fotoradaru ieviešanā piesaistot privātuzņēmējus, jo valsts ar šiem jautājumiem varēja tikt galā pati. Viņš uzskata, ka svarīgi būs tas, cik liels būs noteikts ātruma pārsniegums par kuru cilvēki saņems rēķinus. “Jau tagad cilvēki ir ievērojami mainījuši savus braukšanas ieradumus un cenšas nenonākt konfliktsituācijās,” piebilda eksperts.

Kā ziņots, valdība 4.novembra slēgtajā sēdē vienojusies par pirmajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem.

No nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas nākamgad papildus budžetā plānots iegūt 26 miljonus latu, no Latvijas emisiju kvotu pārdošanas – 25 miljonus latu, bet no nekustamā īpašuma nodokļa bāzes palielināšanas, paredzot iespēju pašvaldībām iekasēt nodokli par palīgēkām, plānots iegūt 0,5 miljonus latu.

Ar pašvaldībām vēl notiks diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma proporciju 2012.gadam un tā maiņu. Patlaban pašvaldības saņem 82% no nodokļa ieņēmumiem, bet valdības pozīcija būs šo proporciju samazināt. Rīt, 7.novembrī, ar Latvijas Pašvaldību savienības domi plānotas valdības sarunas, pēc kurām arī varētu būt skaidrs, cik lielu nodokļa daļu pašvaldības saņems nākamgad.

Pašvaldības vēlas saņemt 84%, bet valdības pozīcija varētu būt par 82%, 81%, vai 80% no nodokļu ieņēmumiem.

Ieņēmumos no fotoradaru darbības valdība nākamgad plāno iegūt 7,3 miljonus latu, bet ar to darbību saistītie izdevumi varētu sasniegt 3,9 miljonus latu.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atkārtoti uzsvēra, ka budžeta konsolidācija netiks veikta uz nodokļu izmaiņu rēķina, tāpēc budžets neradīs “lielu šoku sabiedrībai”. “Galveno daļu konsolidācijai veidos izdevumu daļa, bet ieņēmumu daļā ieviesīsim reverso PVN kārtību, azartspēļu jomā gribam uzlabojumu un vēl efektīvāku kopējo nodokļu iekasēšanu,” diskusijas valdībā rezumēja ministrs.

Konsolidācijas apjoms šogad esot krietni mazāks nekā iepriekšējos gadus, jo būtiski uzlabojusies situācija ekonomikā un nav pamata domāt, ka tai nākamgad varētu būt negatīvs scenārijs, lai gan valdība jau ir ņēmusi par pamatu ļoti piesardzīgas prognozes.

Dzimstībai – pabalsti vai nodokļu atlaides?

Demogrāfiskā problēma Latvijā vairs nav diskusiju objekts. Diskusijas ir par to, kā šo problēmu risināt. Iepriekš esmu izteicis viedokli, ka šodien Latvijā vienīgais problēmas risinājums ir efektīva bērnu pabalstu sistēma. Vienlaikus atzīstu arī oponentu bažas, ka ilgāka dzīvošana uz pabalstiem ir risks pašiem pabalstu saņēmējiem. Risks zaudēt iemaņas izcīnīt savu vietu dzīvē, risks zaudēt spēju nodrošināt sevi. Tomēr šodien Latvijā ir apstākļi, kuri spiež uzņemties šo risku vismaz uz noteiktu termiņu. Uz gadiem divdesmit.

Pirmkārt, šodien Latvijā kā nodokļu atlaide par apgādājamiem tiek izmantota tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tomēr IIN atlaide nespēj nodrošināt bērna uzturēšanai nepieciešamo ienākumu palielinājumu. Iztikas minimums šodien tiek lēsts ap 170 latiem. Lai nodrošinātu kaut pusi no šīs summas, neapliekamajai summai par apgādājamo būtu jābūt 350 latiem. Aptuveni tāda pašlaik ir vidējā alga… Cik lielai jābūt algai, ja ir apgādājami divi vai četri bērni?! Kamēr Latvijā ienākumu līmenis ir tik zems, IIN atlaidei ir tikai simboliska nozīme.

Otrkārt, ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir zemu atalgoti vai pat bezdarbnieki. Daudzi desmiti tūkstoši jauno cilvēku ir izbraukuši vai gatavojas to darīt, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka krīze ir beigusies. IIN atlaide šos cilvēkus nekādi nestimulēs pievērsties Latvijas tautas vairošanai.

Treškārt, Latvijas darba tirgū šodien vietu nevar atrast vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas ekonomikai šobrīd nav nepieciešams, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Ja viņas mājās bērnus audzinās 3 – 5 gadus, tad citiem nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts.

Tātad esošās nodokļu atlaides vai to palielinātas summas šodienas ekonomiskajā situācijā nesasniegs mērķi – būtisku dzimstības pieaugumu, otrā, trešā un ceturtā bērna dzimšanu. Šodien ir jāmaksā pabalsti. Un katru dienu jāatceras – lielas ģimenes šodien mums kā tautai ir vajadzīgas vairāk nekā pašām ģimenēm. Tādēļ par to ir jāmaksā arī no tautas kases – valsts budžeta. Turklāt jāsniedz ilgtermiņa garantija, ka šī budžeta sadaļa nekādā gadījumā netiks konsolidēta.

Tomēr nodokļu atlaidēm ir iespēja veicināt ģimeņu labklājību. Ātrāk vai vēlāk ir sagaidāma nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem, un tas ir pareizi. Kopā ar nodokļa paaugstināšanu ir jāievieš neapliekamais minimums par katru mājoklī deklarēto iedzīvotāju. Tas veicinās arī īres tirgu, kas ir būtisks tieši jaunajām ģimenēm, jo īpašniekam būs izdevīgāk izmitināt kādu par komunālo maksājumu cenu, nevis turēt tukšu dzīvokli.

Otrs virziens varētu būt darba devēja maksātā sociālā nodokļa samazināšana par katru darbinieka apgādājamo bērnu. Tādējādi darbinieks ar bērniem, kuriem mēdz būt nepieciešama vecāku klātbūtne darba laikā, varētu līdzvērtīgi konkurēt ar darbinieku, kura vienīgais rūpju objekts ir tikai viņš pats.

Grēku kalna dēkaiņi Ikšķilē

Grēku kalna dēkaiņiem pilna estrāde Ikšķilē

Bija labi. Pēc darba nedēļas 3 stundas kājās stāvot – bija ļoti labi! Patiesi, par izrādi grūti vēl kaut ko piebilst, ja neesi profesionāls kultūrists 🙂

Voldemāra Šoriņa teksti atsauca atmiņā 90-to gadu Latvijas televīzijā redzēto labdabīgo humoru. Aizraujošas vārdu spēles ik teikumā! Dziesmas skanīgas un līdzi dziedamas. Personāži katrs atsevišķi un to kopējā saspēle. Patiesi, perfekts brīvdabas uzvedums! Ja neredzēji, tad nopērc biļeti Bauskas (19.08) vai Kuldīgas (20.08) izrādei – ir vērts!

Izrāde līdz tumsai - bez pārtraukuma!

Ikšķiles kontekstā labprāt uzteikšu izmaiņas estrādes iekārtojumā. Sponsoru degustācijas, atrakcijas un ēdamlietu tirdzniecība izvietota estrādes augšā, aiz skatītājiem, līdz ar to pašu skatītāju un bērnu kustības skatītāju priekšā praktiski nebija – tikai uzvedums. Tā turpināt! Nākotnei –  brīvā kalna daļa aiz estrādes ir jāattīsta un jāiekārto, lai tirdzniecība, kas ir izklaides pasākumu būtiska sastāvdaļa, noritētu tehniski un kulturāli labiekārtotā teritorijā. Domāju, ka vides aizstāvji neiebildīs, ja tiks aizpildīta arī lielā bedre aiz šī kalna, jo tādā veidā pat tiktu atjaunots neliels Daugavas senkrasta posms.

Piektdien lija, vietām pat gāza. Virs Ikšķiles estrādes vakars noskaidrojās. Daudzu cilvēku labās domas un apņēmība izrādi noskatīties jebkuros laika apstākļos (līdzi segas, apmetņi, apņēmība sejās) nodrošināja labus laika apstākļus. Daudzu cilvēku labās domas un apņēmība nodrošinās arī izrādes pamatdomas piepildīšanu. Šī zeme – Latvija – ir mūsu “grēku kalns”, šeit mēs paši saimniekosim un nevienam to nedosim! Katrā mazā ciemā, novadā un valstī kopumā.

Muzikālais teātris 7 draugos

 Fotoreportāža: top brīvdabas mūzikls ‘Grēku kalna dēkaiņi’

Ikskile.com

Lupīnu ielas stadionam šodien NĒ, lai iegūtu labāku JĀ!

Ikšķiles partija APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI uzskata, ka Lupīnu ielas stadiona teritorijā ir jābūt modernam un novada iedzīvotāju interesēm atbilstošam daudzfunkcionālam STADIONAM. Stadionam ir jābūt objektam, kas ir gan sporta bāze sportistiem un aktīva dzīvesveida cienītājiem, gan arī ērta sabiedriskā telpa līdzjutējiem, aktīviem jauniešiem, bērniem, ģimenēm.

APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI Ikšķiles novadu redz kā iedzīvotāju dzīves vietu. Šaurākā nozīmē dzīves vietu mēdz saukt par guļamo rajonu vai pat guļamvagonu. Privātmājas, dzīvokļi, bet kvalitatīva izglītība, kultūra, veselības aprūpe, darbs, sabiedriskā dzīve un atpūta jāmeklē kaut kur citur. Diemžēl tieši guļamvagonu līdz šim veido „Juglas zieda mafija”.

Attīstības perspektīvas nav labas. Divu gadu laikā agrāk valdošie un agrāk opozicionāri apvienojušies vienotā pozīcijā pret IEDZĪVOTĀJIEM. Nav pat pazīmes, ka pašvaldības politika mainītos par labu klientiem un vienlaicīgi darba devējiem – novada iedzīvotājiem. Kā pēdējais piliens jāmin vairāk nekā gadu gatavotā Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģija un programma, kuru par nederīgu atzina pats domes priekšsēdētājs, vienlaicīgi izsludinot nākošo tās izstrādes posmu.

Lai gan paši izstrādātāji un valdošie to nepamana,  galvenā problēma nav detaļās. Galvenā problēma ir tā, ka IZSTRĀDĀTĀ STRATĒĢIJA NEPAREDZ KVALITATĪVU ATTĪSTĪBU praktiski nevienā iedzīvotājiem svarīgā jomā – kvalitatīva izglītība, medicīna, kultūra, darbs un izklaide arī turpmāk būs meklējama ārpus novada.

Rodas sajūta, ka visām novadā paredzētajām investīcijām pretī var atrast konkrētu Ikšķiles novada varas pārstāvju, veterānu vai viņu radinieku uzvārdus, tajā pašā laikā šiem „projektiem” nav pat ne simboliska plāna, kā tieši tie apmierinās Ikšķiles novada iedzīvotāju vajadzības. Diemžēl varas darboņu izpratne par attīstību vēl joprojām ir padomju kolhoza līmenī – viss pieder visiem, un tādēļ katrs no sociālisma jaunceltnes drīkst paņemt tik, cik var aiznest.

Līdz 2011. gada 2. maijam Ikšķiles pašvaldības būvvaldē var iesniegt priekšlikumus Lupīnu ielas stadiona detālplānojumam (detālplānojums teritorijai starp Melioratoru ielu, Kalēju ielu, Meža ielu, Celmu ielu, Lupīnu ielu, nekustamā īpašuma „Stadions” (kadastra Nr. 74940120550) robežu, Ausekļa ielu un autoceļu A6 pirmā redakcija). Aicinu katru, kam ir svarīga novada saprātīga attīstība, apdomāt un iesnieg savu viedokli rakstiski.

Es, Andris Doveiks, esmu par sporta būvju attīstību novadā, bet, kas ir svarīgāk, par sporta kā nozares attīstību. Esmu personīgi ieinteresēts – mani divi dēli trenējas Ogrē! Tādēļ es iesniegšu viedokli PRET šādas detālplānojuma redakcijas apstiprināšanu un tālāku virzīšanu. Pret, jo:

  1. Detālplānojumā ietvertajiem būvēm nav darbības programmas, turklāt pašlaik tiek būvēts vidusskolas stadions, kuram arī nav darbības programmas. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada sporta programma.
  2. Vērtīgāko zemes daļu pie Lupīnu ielas plāno izmantot palīgbūves (servisa ēkas)  celtniecībai  jeb šķūnīšiem, lai gan šeit novada interesēs var uzbūvēt daudzfunkcionālu sabiedrisko ēku. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada attīstības sporta programma vai vismaz sabiedrisko ēku attīstības programma.
  3. Plānā ir transporta plūsmu risinājums iekļauj tikai vieglā transporta kustību, paredzot to arī pa iekškvartāla ielām, kas būtiski ietekmēs apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā satiksmes shēma visai pilsētas daļai starp šoseju un dzelzceļu no Skolas ielas Ādamlauka virzienā.
  4. Stadiona teritorijā nav paredzētas stāvvietas vismaz 10 lielajiem autobusiem, kuriem nepieciešama lielāka manevru platība un apkalpošanas zona. Šādu autobusu radītos sastrēgumus varam vērot pilsētas centrā katru reizi, kad daudzu kolektīvu pasākumi notiek estrādē. Plānā jāiekļauj stadiona iekšējā vienvirziena iela / stāvvieta pa perimetru, paredzot autobusu stāvvietas vistuvāk intensīvāka apmeklējuma objektiem.
  5. Piedāvātais risinājums ir saskaldīts moduļos. Paliek neizmantotas teritorijas, kuras tomēr nevarēs izmantot kā zaļās atpūtas zonas. Ir vietas, kur transporta kustību varētu atvirzīt no privātmājām, šī iespēja nav izmantota. Teritorijas plānojumā nav administratīvā centra no kura viens varētu efektīvi pārvaldīt visus objektus (pakalpojumu nodrošināšana, apmeklētāju drošība un objekta apsargāšana). Nepieciešams iekļaut šādu administratīvā centru un komunikāciju (celiņu, dažādu komunikāciju pieslēgumu vadību u.c.) koncentrāciju uz šo centru jau pirmajā kārtā.
  6. Plānā nav redzami gājēju plūsmu risinājumi stadiona teritorijā. Piedāvātais risinājums nenodrošina kvalitatīvu vidi un servisu ieplānotajiem 500 un vairāk skatītājiem.
  7. Plānā nav bērnu spēļu laukumu, pastaigu celiņu, soliņu, lapeņu un citu vides objektu zaļajā teritorijā, kas ir nepieciešami, lai stadiona apmeklējumi kļūtu par ģimeņu kopīgiem pasākumiem.

Diemžēl šos labojumus nevar iekļaut esošajā redakcijā, jo detālplānojums nevar aizstāt novada sporta attīstības programmu. Tomēr šis ir vienīgais veids, kā oficiālos pašvaldības dokumentos ” iedabūt” un fiksēt citu viedokli. Citos veidos teikts vai iesniegts tas atduras pret “pofig” un “demagoģija”. Tādēļ vēlreiz – sporta attīstībai novadā – JĀ, šai STADIONA DETĀLPLĀNOJUMA REDAKCIJAI – NĒ!

Skolas ielas rekonstrukcija. Kas nosaka darbu secību?

Ir sākušies Skolas ielas rekonstrukcijas darbi Ikšķilē. Lai nepārmestu negatīvismu, esmu spiests atkārtot, ka šis projekts, kuru par 85% finansē Eiropa, ir nepieciešams, un esmu savulaik pat sagatavojis priekšlikumus, kas varētu projektu uzlabot. Priekšlikumi netika ņemti vērā, un to apspriešana notika viena telefona zvana apjomā: “Nu, to pāreju Dainu ielā mēs varētu mazliet pārbīdīt…” Labi, vara un inženieri būvē, tauta pēc tam lamājas un zem mašīnām krīt. Katram savs.

Tātad, būvniecība ir veiksmīgi (cerams) uzsākta, iedzīvotāji pielāgojas ar to saistītajām neērtībām. Un ko tad vēl? Skolas iela ir tranzīta iela un tādēļ te nedrīkst būt autostāvvietas (stāvvietas tomēr ir!), nedrīkst būt liekas joslas(?!) un pārejām jābūt tālu vienai no otras, teica izpilddirektors G.Kurmis. Tomēr  Skolas iela, pirmkārt, ir Ikšķiles pilsētas un novada galvenā iela. Par to, kā jau parasti, pārliecināmies, kad iela ir slēgta. Šoreiz tā ir būvniecība, nākotnē – sabojājies dolomīta vedējs vai vienkārši vairāki kreisā pagrieziena veicēji.

Tā kā rekonstrukcija ir plānota, tad apvedceļu plānu sagatavošana un publicēšanai arī būtu jābūt plānotai.

Skolas ielas apvedceļa karte Ikskile.lv

Atļaušos teikt, ka mani pārsteidza miljona projekta satiksmes risinājuma grafiskais noformējums un informācijas izplatīšana. Šī shēma ir atrodama tikai Ikskile.lv un neformālajā Ikšķiles vidusskolas blogā. Šī shēma NAV PUBLICĒTA aprīļa “Ikšķiles Vēstīs”.

Apbraucamais ceļš - projektētāju variants

Meklējot labāku apvedceļa shēmu, atradu projektētāju izstrādāto apvedceļu apzīmēšanas plānu. Ieskatoties shēmā, es pamanīju, ka šī brīža šaurā vieta – Skolas un Melioratoru ielas krustojums nemaz nav darbu zona!  Izpētot aprakstus un pārējās shēmas Ikskile.lv , konstatēju, ka darbiem zem šosejas pašlaik nemaz nav jānotiek!  Ja inženieri ir saplānojuši saprātīgu risinājumu, kas ir pieņēmis lēmumu pārcelt būvniecību par dažiem desmitiem metru? Šis “sīkums” arī ir galvenais rīta saspringuma iemesls!

Būvdarbi  sadalīti trijās darba zonās:

♦ 1.darba zona – ielas rekonstrukcijas darbus plānots veikt no 1.04. līdz 30.05. Ceļa posms no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Dainu ielas krustojumam. (1.att.) Paralēli darbiem galvenajā zonā tiks veikta Skolas ielas rekonstrukcija posmā Rīgas – Daugavpils šosejas nobrauktuve līdz Birzes ielas krustojumam (2.att.), kā arīSkolas ielas posms pie Pārbrauktuves ielas krustojuma (līdz dzelzceļam- 3.att.)

Jāatzīst, ka manī izbrīnu radīja tas, ka arī otrais darbu posms sākas 1. aprīlī!

♦ 2.darba zona– ielas rekonstrukcijas darbus plānots veikt no 1.04. (??? vai nav jābūt no 1.06 – skolas brīvdienās ???) līdz 31.07. Ceļa posms no Skolas ielas krustojuma ar Stacijas ielu līdz uzbrauktuvei uz Rīgas- Daugavpils šoseju. (4.att.). Paralēli darbiem galvenajā zonā tiks veikta Skolas ielas rekonstrukcija ceļa posmā šosejas Daugavpils- Rīgas uzbrauktuve līdz šosejas Rīga- Daugavpils nobrauktuve (posms zem viadukta- 5.att.), kā arī  Pārbrauktuves ielas sākumposma rekonstrukcija.(6.att.)

Ir jau arī vēl trešais posms.

3.darba zona – ielas rekonstrukcijas darbus plānots veikt no 1.08. līdz 23.09. Melioratoru ielas sākumposms un iekšpagalma daļa.(7.att.) Paralēli darbiem galvenajā zonā tiks veikta Skolas ielas rekonstrukcija ceļa posmā Birzes ielas krustojums līdz uzbrauktuve uz Ogri (8.att.), kā arī  šosejas Daugavpils-  Rīga uzbrauktuves sākumposma rekonstrukcija.

Spriežot pēc tā, kā sākam, man tomēr ir pamats uzskatīt, ka arī beigšana būs tāda pati kā parasti.

Gājēja pastaiga Ikšķilē

“Bezmērķīga” staigāšana pa Ikšķiles ielām ir mazu bērnu un viņu vecāku, vecāku cilvēku un daudzdzīvokļu māju iemītnieku “netikums”. Viņiem (arī man) droši vien ieteikts izvēlēties maršrutus, kas atbilst fiziskajām spējām un saprašanai. Tādēļ apskatīsim Ikšķiles lietderīgo gājienu maršrutus – uz skolu, bērnudārzu, sabiedriskā transporta pieturām, veikaliem. Un atpakaļ.

Tunelis taisns, bet zīme sola pazemi

Stacijas iela aiz Maximas, gājēju tunelis zem šosejas. Pie tuneļa uzstādītā it kā pareizā zīme tomēr ir maldinoša – Stacijas iela turpinās bez neviena pakāpiena.  Ja to nezina gājējs ar kustību traucējumiem, tad pa gabalu ieraugot šādu zīmi, viņš noteikti meklē citu ceļu. Tas būtu pareizi darīts pie tuneļa Daugava prospektā, bet liekas rūpes šeit.

Vienkārši - gājēju ceļš

Domāju, ka precīzāka šeit būtu zīme “Gājēju ceļš”, kā posma otrā galā. Informāciju par iespēju nokļūt uz autobusa pieturām var sniegt ar papildus plāksnītēm, jo šobrīd esošais “cilvēciņš, kas kāpj lejā pa trepēm” tāpat neko par to nesaka. Šī ir tā vieta, kur “zinošākie” var beigt lasīt un pierakstīt komentāru par autoru. Paldies par Jūsu uzmanību!

Ja staigā, tad atceries, ka esi uz ceļa vājākais. Dod visiem ceļu un būs labi!

Līvciema un Rīgas ielas visā garumā gājējiem ir normāla platuma un kvalitātes ceļš. Staigā, dod visiem ceļu (neatslābini uzmanību!) un būsi labi! Nav par ko sūdzēties, kamēr gājējs nemēģina nogriezties no šī ceļa.

Rīgas un Peldu ielas krustojums. Gājēji? Kādi gājēji? Nevajag gājējus!

Gājēju pārejas jaunākajā Rīgas ielas rekonstrukcijas projektā nav pie krustojošās Peldu un Ozolu ielas, arī Daugavas prospekta.

No Rīgas ielas gājēju celiņa uz Ķiršu ielu netikt...

Pārejas nav arī pie Parka, Plūmju, Ķiršu, Ābolu, J.Kugas, Robežu ielām. Gājējs uz šīm ielām no jaunā gājēju celiņa vispār nevar nokļūt! Ne tikai noteikumu, bet zaļo zonu ierobežots.

Nākas  secināt, ka Rīgas ielas Daugavas pusē dzīvojošie pārvietojas tikai ar autotransportu un tur nav skolnieku, kuriem ar savām kājām varētu gadīties vismaz nāk mājās no skolas. “Bezmērķīgi” staigājošos vērā vispār neņemam.

Līvciema un Rīgas iela - svarīga robeža cīņā pret gājējiem

Tātad, kājām gājēji no Ikšķiles puses Rīgas ielā nav gaidīti, bet Daugavas malā dzīvojošie uz skolu, bērnudārzu, veikaliem un sabiedrisko transportu (!) it kā dodas tikai ar auto. Kam tad tas celiņš te vispār uzbūvēts?!

Cilvēkiem draudzīgais Zaļo salu rajons. Varbūt mazliet par daudz draudzīgais?

Zaļo salu rajonā situācija uz Līvciema ielas atšķiras ar to, ka šeit ne tikai ielai blakus esošie kvartāli, bet pati maģistrālā Līvciema iela ir “dzīvojamā zona” , tādēļ šeit acīmredzot nekādas pārejas nav nepieciešamas – auto 20 km/h un visiem nemotorizētajiem priekšroka. Kaut futbolu uz ielas spēlē!

Jaunās pārejas Ikšķilē

Pēdējā laikā pilsētā ir atjaunotas un izveidotas dažas jaunas pārejas. 4 Skolas ielā, 1 Daugavas prospektā, 1 Birzes ielā 1 Pārbrauktuves ielā, 2 lībiešu ielā, 2 Līvciema ielā, 2 saistībā ar gājēju un velo celiņu Rīgas ielā. Tas arī viss! 13 pārejas pilsētā ar 5000 iedzīvotājiem!

Kāds ir stāvoklis pie sabiedriskajiem objektiem? Skolas kvartāls – 1 pāreja pretī galvenajai ieejai. Bērnudārzs – neviena. Maxima – 1 attālināta. Superneto – 1 mazāk aktīvajā virzienā. Stacija – 1 attālināta. Kultūras nams un estrāde – neviena. Meidropa komplekss – 1 attālināta tālākajā pusē.

Ikšķiles pašvaldībai jauns ģerbonis un logotipa konkursa nolikums: “…. Ikšķiles novada logo jāasociējas ar vietu, kura izraisa vēlmi atpūsties, rada priekšstatu par viesmīlīgu, aicinošu, harmonisku, drošu, pievilcīgu, plaukstošu un aktīvu vietu. …”

Manuprāt, tādā vietā uz ielām vajadzētu redzēt ne tikai automašīnas, bet arī aktīvus cilvēkus…

Publikācija Ikskile.com