Ikšķiles vidusskolas 9. klašu izlaidumā

Ikšķiles estrādē, 2011. gada 10. jūnijā.

Sveicināti, absolventi! Sveicināti pedagogi un vecāki!

Šodien mūsu bērniem liela diena – aiz muguras 9 mācību gadi, pirmie nopietnie eksāmeni. Ir iegūtas zināšanas, prasmes tās pielietot un novērtējums. Tā bija skola.

Ir iegūti draugi un iemaņas risināt konfliktus. Kādam ticis mīlestības pārdzīvojums, kādam salauzta sirds. Tie bija 9 gadi bērnu un vecāku dzīvē. Šodien tāda skolas dzīve beidzas un agrākā vairs nebūs nekad.

Nu jau lielie bērni lems, ko darīt tālāk? Vai iet Ikšķiles vidusskolā, vai izvēlēties citu mācību? Vai apgūt sirdij tuvākās praktiskā darba iemaņas? Vai doties tālos laimes vai iztikas meklējumos? Vai atpūsties…

2011. gada vasara mums visiem būs savādāka nekā iepriekšējā. Pēc gadiem lielākā daļa pieaugušo droši vien atcerēsies vasaru, kad prezidents ierosināja Saeimas atlaišanu. Domāju, ka to atcerēsies arī daudzi no absolventiem.

Es kā tēvs vēlos, lai mans dēls pēc gadiem par šo vasaru arī teiktu: „Tā bija vasara, kad es pieņēmu savu pirmo nopietno patstāvīgo lēmumu.”

Vecāku vārdā novēlu, lai jūs, lielie bērni, šovasar pieņemat pareizos lēmumus, un lai tie izrādās veiksmīgi! Lai jūsu lēmumi sniedz vislabāko jums un mūsu Latvijai!

Skolotājiem arī šī ir īpaša diena. Ir bijušas un būs klases, kuras labākas vai mazāk labas par šīm. Vēl daudzi desmiti bijušo skolnieku jūs sveicinās uz ielas. Tomēr arī skolotājiem šis noteikti ir satraukuma brīdis, jo nu jau vairs nevienu no šiem skolniekiem nevarēs kaut mazliet labāk sagatavot 9. klases eksāmenam vai kādam projektam. Šis darbs pabeigts. Tas jānodod – dzīvei!

Vecāku vārdā saku paldies skolotājiem par to, ka esat sevi ieguldījuši mūsu bērnu audzināšanā. Paldies par darbu, laiku un nerviem. Lai pieredze, ko jūsu profesionālai izaugsmei snieguši šie lielie bērni, nonāk pie tiem bērniem, kas šajā zālē sēdēs pēc viena un pēc desmit gadiem!

Lai Ikšķiles skola kļūst par vislabāko skolu Latvijā!

9. A klases vecāku vārdā A.Doveiks

Nepilni 100 000 tūkstoši latu par parku Ikšķiles centrā

Ikskile.com rakstīja

Andris komentēja  19.05.2011 18:31

Parciņā zālājs bija arī pirms “sakopšanas”. Parciņš pat bija gana labs liela pilsētas pasākuma organizēšanai – tirdziņam. Ko esam ieguvuši par 100 tūkstošiem?
Bruģētus tranzīta celiņus, dažus soliņus un dažas lampas. Diemžēl uz šo parku, kuru no visām pusēm ielenc ielas, nav nevienas gājēju pārejas. Parka iekšienē nav ieveidots gājēju ceļš pa perimetru, tādēļ nav iespējams normāli pastaigāties parka iekšienē – ar bērnu ratiņiem vai nesteidzīgā pensionāru kompānijā. Turp-atpakaļ staigāšana vairāk piestāv cietumam… Parka centrā nav izveidots centrālais laukums (kaut 10×10 metri), tādēļ tas, salīdzinot ar veco, nesakārtoto bezceliņu versiju, ir kļuvis pilsētai mazāk funkcionāls.
Tātad, par 100.000 esam “sakopuši” pilsētā vienu objektu “kapu stilā” – kārtīgs, bet dzīviem cilvēkiem praktiski nederīgs. Tikai tranzītam, ja nav bail šķērsot ielu vismaz 2 neregulētās vietās.

Lai rūpes par bērnu sportu ir patiesas!

Mēs zinām, ka Ikšķiles pašvaldība nesavtīgās rūpēs par bērniem ir uzsākusi Ikšķiles vidusskolas STADIONA būvniecību. Par Ls 700.000. Labo nodomu “apgūšanai” vajag līdzekļus, vietu un laiku.  Ikšķiles novada sabiedrības čakli pelna un maksā nodokļus – nauda ir! Pašvaldībai pieder zeme, ņemam zāģi un buldozeru – vieta ir! Laiks it kā ir visiem, it kā nav budžetā un ne no viena nav jāņem…

Šodien bērniem nav jāiet ganos, siena talkās, biešu un kāpostu vagās. Nav jāiet, un diemžēl nav arī iespējas, pat ja būtu vēlēšanās. Ikšķilē tiek piedāvātas 3 nometnes (1-2 nedēļas, Ls 60-95). Vēl Ikšķilē ir svaigs gaiss, zaļa zāle un pašvaldība, kas it kā rūpējas par jauniešu sporta iespējām. Vai patiesi rūpējas?

Tur bija sports un kaut kad būšot. Šovasar nav...

Vēl pirms dažiem gadiem pašvaldība saņēmās un pie vidusskolas tos 4 grozus sakārtoja. Šogad tie tikuši zem buldozera – jābūvē stadions. Vingrošanas aprīkojumu no Dainu ielas pašvaldības traktori izrāva un aizveda. Sporta laukumam Skolas ielā Rudzīša valdīšanas laikā žogu nevis saremontēja, bet noņēma. Tagad dažam labam it kā sportiskam apkārtnes iedzīvotājam šeit palikušais vienīgais grozs jau ir traucēklis – stāvlaukums būšot labāk. Tenisa laukumam buldozers jau bija ieplānots, bet kaut kā sakautrējās, jo virsū būvējamais tirgus vēl laikam nav atradis pareizo projekta bīdītāju. Vai esmu ko aizmirsis? Pierakstiet komentāros 🙂

Vai būvējot stadionu par miljonu ēriku pašvaldība savos kontos var atrast dažus tūkstošus latu, lai norakto skolas sporta laukuma grozu vietā uzstādītu citus? Kaut vai tikai uz vasaru, kaut vai tikai uz šo vasaru. Tam bērnam, kam šogad 8, 11 vai 17 gadi, šī vasara tāda ir tikai viena! Mums, kam vairāki desmiti gadu, tas viens vai cits gads – tikai kalendāra maiņa. Priekšnieki, tikāt pie “apgūšanas”, tad ar to taču vajadzētu pietikt! Atdodiet bērniem viņu vasaru!

Tā kā Trapiņa kungs varbūt Ikšķili nepārzina pietiekami labi, mēģināšu ieteikt dažas vietas, kur sporta objektus var iekārtot dažās dienās.

Stāvvieta Rīgas ielā pie pludmales

Vismaz divus vai pat trīs grozus var uzstādīt vienā no Rīgas ielas stāvlaukumiem pie pludmales. Pludmalē var nolikt arī futbola vārtus, tikai nevajag tos aizvest no Lupīnu ielas stadiona!

Ļoti sportiska potenciāla stāvlaukums

Var gadīties, ka Lupīnu ielas projekts beidzot ir pārzīmēts un var pabeigt arī stāvlaukumu pie Lupīnu ielas stadiona. Arī tur varētu divus grozus uzstādīt.

Skolas ielas daudzdzīvokļu māju kvartālā arī tas viens grozs ir par maz! Divus, trīs vajag. Arī kādu zemāku grozu mazajiem! Tīnūžos, Ceplīšos, Kalnājos, Dobelniekos, Elkšņos labākos risinājumus Trapiņa kungs noteikti zinās pats – cilvēks taču no novada!

Pie stāvlaukumiem, protams, ielas pusē žogs jāuzliek. Ja pagaidu variants, var taču tos pašu būvniecības nožogojumus izmantot, uzvilkt audumu un palūgt pilsētas labākos grafiti speciālistus kaut ko skaistu uzpūst!

Bokmeldera kungs, Lupīnu ielas stadionā visiem vārtiem nopuvuši tīkli! Vieniem vārtiem ir izgriezti metāla gabali, vajadzētu sametināt. Ja jūs varat pierunāt federāciju mākslīgajam laukumam, varbūt varat pierunāt arī Rubeni un Kurmi? Viņi gan no citām partijām un ļoti aizņemti ar karjera “apgūšanu”, sak, tā zaga, tā zaga tur… un bez mums! Es tomēr ceru, ka izdosies, un tad jau vadoņi varēs sevi “Ikšķiles Vēstīs” paslavēt. Nebūs jau galīgi bez “atdeves” darīts 🙂

Lai jauka vasara visiem Ikšķiles novada bērniem!

Publikācija Ikskile.com

Lupīnu ielas stadionam šodien NĒ, lai iegūtu labāku JĀ!

Ikšķiles partija APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI uzskata, ka Lupīnu ielas stadiona teritorijā ir jābūt modernam un novada iedzīvotāju interesēm atbilstošam daudzfunkcionālam STADIONAM. Stadionam ir jābūt objektam, kas ir gan sporta bāze sportistiem un aktīva dzīvesveida cienītājiem, gan arī ērta sabiedriskā telpa līdzjutējiem, aktīviem jauniešiem, bērniem, ģimenēm.

APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI Ikšķiles novadu redz kā iedzīvotāju dzīves vietu. Šaurākā nozīmē dzīves vietu mēdz saukt par guļamo rajonu vai pat guļamvagonu. Privātmājas, dzīvokļi, bet kvalitatīva izglītība, kultūra, veselības aprūpe, darbs, sabiedriskā dzīve un atpūta jāmeklē kaut kur citur. Diemžēl tieši guļamvagonu līdz šim veido „Juglas zieda mafija”.

Attīstības perspektīvas nav labas. Divu gadu laikā agrāk valdošie un agrāk opozicionāri apvienojušies vienotā pozīcijā pret IEDZĪVOTĀJIEM. Nav pat pazīmes, ka pašvaldības politika mainītos par labu klientiem un vienlaicīgi darba devējiem – novada iedzīvotājiem. Kā pēdējais piliens jāmin vairāk nekā gadu gatavotā Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģija un programma, kuru par nederīgu atzina pats domes priekšsēdētājs, vienlaicīgi izsludinot nākošo tās izstrādes posmu.

Lai gan paši izstrādātāji un valdošie to nepamana,  galvenā problēma nav detaļās. Galvenā problēma ir tā, ka IZSTRĀDĀTĀ STRATĒĢIJA NEPAREDZ KVALITATĪVU ATTĪSTĪBU praktiski nevienā iedzīvotājiem svarīgā jomā – kvalitatīva izglītība, medicīna, kultūra, darbs un izklaide arī turpmāk būs meklējama ārpus novada.

Rodas sajūta, ka visām novadā paredzētajām investīcijām pretī var atrast konkrētu Ikšķiles novada varas pārstāvju, veterānu vai viņu radinieku uzvārdus, tajā pašā laikā šiem „projektiem” nav pat ne simboliska plāna, kā tieši tie apmierinās Ikšķiles novada iedzīvotāju vajadzības. Diemžēl varas darboņu izpratne par attīstību vēl joprojām ir padomju kolhoza līmenī – viss pieder visiem, un tādēļ katrs no sociālisma jaunceltnes drīkst paņemt tik, cik var aiznest.

Līdz 2011. gada 2. maijam Ikšķiles pašvaldības būvvaldē var iesniegt priekšlikumus Lupīnu ielas stadiona detālplānojumam (detālplānojums teritorijai starp Melioratoru ielu, Kalēju ielu, Meža ielu, Celmu ielu, Lupīnu ielu, nekustamā īpašuma „Stadions” (kadastra Nr. 74940120550) robežu, Ausekļa ielu un autoceļu A6 pirmā redakcija). Aicinu katru, kam ir svarīga novada saprātīga attīstība, apdomāt un iesnieg savu viedokli rakstiski.

Es, Andris Doveiks, esmu par sporta būvju attīstību novadā, bet, kas ir svarīgāk, par sporta kā nozares attīstību. Esmu personīgi ieinteresēts – mani divi dēli trenējas Ogrē! Tādēļ es iesniegšu viedokli PRET šādas detālplānojuma redakcijas apstiprināšanu un tālāku virzīšanu. Pret, jo:

  1. Detālplānojumā ietvertajiem būvēm nav darbības programmas, turklāt pašlaik tiek būvēts vidusskolas stadions, kuram arī nav darbības programmas. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada sporta programma.
  2. Vērtīgāko zemes daļu pie Lupīnu ielas plāno izmantot palīgbūves (servisa ēkas)  celtniecībai  jeb šķūnīšiem, lai gan šeit novada interesēs var uzbūvēt daudzfunkcionālu sabiedrisko ēku. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada attīstības sporta programma vai vismaz sabiedrisko ēku attīstības programma.
  3. Plānā ir transporta plūsmu risinājums iekļauj tikai vieglā transporta kustību, paredzot to arī pa iekškvartāla ielām, kas būtiski ietekmēs apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā satiksmes shēma visai pilsētas daļai starp šoseju un dzelzceļu no Skolas ielas Ādamlauka virzienā.
  4. Stadiona teritorijā nav paredzētas stāvvietas vismaz 10 lielajiem autobusiem, kuriem nepieciešama lielāka manevru platība un apkalpošanas zona. Šādu autobusu radītos sastrēgumus varam vērot pilsētas centrā katru reizi, kad daudzu kolektīvu pasākumi notiek estrādē. Plānā jāiekļauj stadiona iekšējā vienvirziena iela / stāvvieta pa perimetru, paredzot autobusu stāvvietas vistuvāk intensīvāka apmeklējuma objektiem.
  5. Piedāvātais risinājums ir saskaldīts moduļos. Paliek neizmantotas teritorijas, kuras tomēr nevarēs izmantot kā zaļās atpūtas zonas. Ir vietas, kur transporta kustību varētu atvirzīt no privātmājām, šī iespēja nav izmantota. Teritorijas plānojumā nav administratīvā centra no kura viens varētu efektīvi pārvaldīt visus objektus (pakalpojumu nodrošināšana, apmeklētāju drošība un objekta apsargāšana). Nepieciešams iekļaut šādu administratīvā centru un komunikāciju (celiņu, dažādu komunikāciju pieslēgumu vadību u.c.) koncentrāciju uz šo centru jau pirmajā kārtā.
  6. Plānā nav redzami gājēju plūsmu risinājumi stadiona teritorijā. Piedāvātais risinājums nenodrošina kvalitatīvu vidi un servisu ieplānotajiem 500 un vairāk skatītājiem.
  7. Plānā nav bērnu spēļu laukumu, pastaigu celiņu, soliņu, lapeņu un citu vides objektu zaļajā teritorijā, kas ir nepieciešami, lai stadiona apmeklējumi kļūtu par ģimeņu kopīgiem pasākumiem.

Diemžēl šos labojumus nevar iekļaut esošajā redakcijā, jo detālplānojums nevar aizstāt novada sporta attīstības programmu. Tomēr šis ir vienīgais veids, kā oficiālos pašvaldības dokumentos ” iedabūt” un fiksēt citu viedokli. Citos veidos teikts vai iesniegts tas atduras pret “pofig” un “demagoģija”. Tādēļ vēlreiz – sporta attīstībai novadā – JĀ, šai STADIONA DETĀLPLĀNOJUMA REDAKCIJAI – NĒ!

Siltumtrases iepirkums Ikšķiles stilā

2010. gada janvārī pēc siltumtrases avārijas remonta, PA „Līvi” izdomāja nomainīt visu novecojušo siltumtrases posmu zem 2 gadus atpakaļ izbūvēta ceļa. Mīnus 20 grādu salā un sniegā. Apkures sezonas vidū.

2011.01.26 Kur paliek siltuma lati?

2011.01.30 Un atkal – kur paliek siltuma lati?

2011.02.13 Kur paliek siltuma lati? Rēķinā paliek!

2011.03.07 Siltumtrases remonts Ikšķiles stilā

Aprīļa sākumā sakārtots janvārī iesāktais

Aprīļa sākumā darbi viena posma apjomā ir pabeigti, atjaunota zemes virskārta un gājēju celiņš. Ieraktais caurules posms nav pieslēgts sistēmai. Vairāk attēlu šeit.

Zilais - ziemas triecienceltne. Sarkanais - zem 3 gadus jauniem ceļiem.

2011. gada 12. aprīlī pašvaldības mājaslapā www.ikskile.lv tiek izsludināts publiskais iepirkums PA „Līvi”2011/5 „Siltumtīkla rekonstrukcija no Skolas ielas līdz PII „Urdaviņa” Ikšķilē”. Atbildīgais par iepirkumu – ilggadīgais Siltumapgādes dienesta vadītājs Aleksejs Hmeļovs.

Jautājumi par situāciju kopumā un par konkrēto iepirkumu.

1. Kādēļ trase zem jaunbūvētā ceļa netika nomainīta būvniecības laikā, lai gan ceļa būvnieki norādīja uz tās slikto stāvokli? Ir ziņas, ka tieši Hmeļovs kā atbildīgā persona atteicies to darīt, un ceļa būvnieki bija spiesti uzmūrēt jaunu šahtu vecajām caurulēm. Jāsaka, ka būvnieki centās, bet viņu tāmē noteikti nebija līdzekļi jauniem materiāliem, tādēļ būvēja no tā, kas bija pie rokas. Tagad šī šahta zem ceļa kļūst par „vājāko posmu” gan ceļam, gan trasei.

2. Kādēļ netika nomainīta trase no Skolas ielas 9 līdz PII „Urdaviņa” pirms apzaļumošanas un bruģēšanas darbu pabeigšanas bērnudārza teritorijā? Arī tie notika tikai dažus gadus atpakaļ.

3. Siltumtrases rekonstrukcijas iepirkuma projekta plāns datēts ar 2010. gada 14. februāri, tādēļ absolūti nav saprotama vēlēšanās nomainīt vienu atsevišķu posmu pašu spēkiem, ja jau ir ieplānots iepirkums visam apjomam. Kas un par kādu naudu nopirka un ieguldīja zemē šo „ziemas triecienceltnes” trases posmu?

4. Iepirkuma procedūras aprakstā atrodamas gramatiskas „pērles”, kuras rotā saturiskus „brīnumus”.

4.5. uzņēmuma konkrēto darbinieku, kuri ir paredzēti strādāt šajā objekta,  kvalifikāciju apliecinošo izglītības dokumentu un/vai kursu sertifikātu kopijas.

4.6. uzņēmuma darbinieku, kuri ir paredzēti strādāt konkrēti šajā objekta, sarakstu,  un dokumentu kopijas, kuri apliecināja, ka minētie strādnieki strādā šajā uzņēmuma legāli, un maksa nodokļi.

Kādēļ neprasa arī pretendenta firmas darbinieku CV, motivācijas vēstules, bērnu skolas liecības, plānoto atvaļinājumu, slimību un nelaimes gadījumu grafiku darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem? Ir taču skaidrs, ka tas noteikti var ietekmēt darbu izpildes kvalitāti! Vai nebūtu saprātīgāk līgumā noteikt, ka pasūtītājs ir tiesīgs jebkurā laikā visu šo būtisko informāciju pārbaudīt tieši darbu izpildes laikā un tieši objektā? Un arī pārbaudīt!

5. Prasības un vērtēšanas kritērijus atļaušos nocitēt pilnā apjomā.

Prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmeta kvalitāti, apjomu un citas pamatotas un objektīvas prasības

1. Iepirkuma komisija nosaka prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmeta kvalitāti, apjomu un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai iepirkuma priekšmets atbilstu iepirkuma mērķim un lai ar minētajām prasībām neradītu nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu.

1.1. Kritērijs: „Piedāvātā darba organizācija”

– detalizēti ir aprakstīti materiāli, kā arī personāla un  būvdarbu vadība.

– pretendentam ir pieejamas tehniskās iespējas nodrošināt pasūtījuma izpildi

– piedāvāt darba organizāciju, lai siltumtrases rekonstrukcijas laikā patērētājiem visgarāko laika posmu nepārtraukti tiek dots karstais ūdens.

1.2.Kritērijs „Pretendenta pieredze šādu objektu būvniecībā”

– pretendentam jābūt pieredzei vismaz divu līdzīga rakstura būvobjektu būvniecībā pēdējo 3 gadu laikā

– pakalpojuma kvalitātes nodrošinājums

– būvdarbu izpildes termiņš  ir par 20% īsāks par nolikumā noteikto

1.3.Kritērijs „Garantijas termiņš un noteikumi”

– piedāvā visgarāko garantijas periodu un visīsāko bojājumu novēršanas laiku.

1.4 Kritērijs „Piedāvājuma kopējā cena” (bez PVN)

– piedāvā visizdevīgāko kopējo iepirkuma cenu.

Kā redzam,  cena šajā iepirkumā ir pēdējā vietā. Kādēļ jāapraksta materiāli, kas nosaukti iepirkuma specifikācijā? Kādēļ vienkārši netiek nosaukts bērnudārza brīvlaiks kā vienīgais periods, ka siltuma padevi drīkstētu atslēgt? Kādēļ apraksta sākumā tiek prasīta vismaz 3, bet kritērijos tikai 2 objektu pieredze? Varbūt lai maldinātu un radītu iespēju formāli diskvalificēt, kā vidusskolas stadiona būvniecības otro pretendentu? Kādēļ tiek ieplānots darbu periods, kuru būvnieks varētu „saraujot” saīsināt par 20%? Kā var būt garāks garantijas periods, ja projekts praktiski realizējams tikai ar viena piegādātāja caurulēm, kuru garantijas periods arī ir noteicošais? Kādēļ netiek nosaukts konkrēts nepieciešamais garantijas bojājumu novēršanas termiņš – dienas vai stundas? Vai tad Hmeļovs nezina savu objektu kritiskās atdzišanas laiku ziemā?

6. Tas patiesībā nav jautājums. Apskatot kopumā visu iepriekš minēto, man pašam ir viedoklis, kāpēc tādi speciālisti, kā Hmeļova kungs, turpina vadīt dažādas nozares un pat visu pašvaldību Ikšķilē…

Jāsaka, ka  man ir pamats uzskatīt, ka visi PA „Līvi” dienesti un darbinieki tomēr nav pār vienu kārti metami. Ir arī tādi, kuri gandrīz vai par spīti “valdošajiem vējiem” ievieš vienkāršus un efektīvus risinājumus. Nesanāk laika par visiem uzrakstīt, lai gan ir jau solīts 🙂

Skolas ielas rekonstrukcija. Kas nosaka darbu secību?

Ir sākušies Skolas ielas rekonstrukcijas darbi Ikšķilē. Lai nepārmestu negatīvismu, esmu spiests atkārtot, ka šis projekts, kuru par 85% finansē Eiropa, ir nepieciešams, un esmu savulaik pat sagatavojis priekšlikumus, kas varētu projektu uzlabot. Priekšlikumi netika ņemti vērā, un to apspriešana notika viena telefona zvana apjomā: “Nu, to pāreju Dainu ielā mēs varētu mazliet pārbīdīt…” Labi, vara un inženieri būvē, tauta pēc tam lamājas un zem mašīnām krīt. Katram savs.

Tātad, būvniecība ir veiksmīgi (cerams) uzsākta, iedzīvotāji pielāgojas ar to saistītajām neērtībām. Un ko tad vēl? Skolas iela ir tranzīta iela un tādēļ te nedrīkst būt autostāvvietas (stāvvietas tomēr ir!), nedrīkst būt liekas joslas(?!) un pārejām jābūt tālu vienai no otras, teica izpilddirektors G.Kurmis. Tomēr  Skolas iela, pirmkārt, ir Ikšķiles pilsētas un novada galvenā iela. Par to, kā jau parasti, pārliecināmies, kad iela ir slēgta. Šoreiz tā ir būvniecība, nākotnē – sabojājies dolomīta vedējs vai vienkārši vairāki kreisā pagrieziena veicēji.

Tā kā rekonstrukcija ir plānota, tad apvedceļu plānu sagatavošana un publicēšanai arī būtu jābūt plānotai.

Skolas ielas apvedceļa karte Ikskile.lv

Atļaušos teikt, ka mani pārsteidza miljona projekta satiksmes risinājuma grafiskais noformējums un informācijas izplatīšana. Šī shēma ir atrodama tikai Ikskile.lv un neformālajā Ikšķiles vidusskolas blogā. Šī shēma NAV PUBLICĒTA aprīļa “Ikšķiles Vēstīs”.

Apbraucamais ceļš - projektētāju variants

Meklējot labāku apvedceļa shēmu, atradu projektētāju izstrādāto apvedceļu apzīmēšanas plānu. Ieskatoties shēmā, es pamanīju, ka šī brīža šaurā vieta – Skolas un Melioratoru ielas krustojums nemaz nav darbu zona!  Izpētot aprakstus un pārējās shēmas Ikskile.lv , konstatēju, ka darbiem zem šosejas pašlaik nemaz nav jānotiek!  Ja inženieri ir saplānojuši saprātīgu risinājumu, kas ir pieņēmis lēmumu pārcelt būvniecību par dažiem desmitiem metru? Šis “sīkums” arī ir galvenais rīta saspringuma iemesls!

Būvdarbi  sadalīti trijās darba zonās:

♦ 1.darba zona – ielas rekonstrukcijas darbus plānots veikt no 1.04. līdz 30.05. Ceļa posms no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Dainu ielas krustojumam. (1.att.) Paralēli darbiem galvenajā zonā tiks veikta Skolas ielas rekonstrukcija posmā Rīgas – Daugavpils šosejas nobrauktuve līdz Birzes ielas krustojumam (2.att.), kā arīSkolas ielas posms pie Pārbrauktuves ielas krustojuma (līdz dzelzceļam- 3.att.)

Jāatzīst, ka manī izbrīnu radīja tas, ka arī otrais darbu posms sākas 1. aprīlī!

♦ 2.darba zona– ielas rekonstrukcijas darbus plānots veikt no 1.04. (??? vai nav jābūt no 1.06 – skolas brīvdienās ???) līdz 31.07. Ceļa posms no Skolas ielas krustojuma ar Stacijas ielu līdz uzbrauktuvei uz Rīgas- Daugavpils šoseju. (4.att.). Paralēli darbiem galvenajā zonā tiks veikta Skolas ielas rekonstrukcija ceļa posmā šosejas Daugavpils- Rīgas uzbrauktuve līdz šosejas Rīga- Daugavpils nobrauktuve (posms zem viadukta- 5.att.), kā arī  Pārbrauktuves ielas sākumposma rekonstrukcija.(6.att.)

Ir jau arī vēl trešais posms.

3.darba zona – ielas rekonstrukcijas darbus plānots veikt no 1.08. līdz 23.09. Melioratoru ielas sākumposms un iekšpagalma daļa.(7.att.) Paralēli darbiem galvenajā zonā tiks veikta Skolas ielas rekonstrukcija ceļa posmā Birzes ielas krustojums līdz uzbrauktuve uz Ogri (8.att.), kā arī  šosejas Daugavpils-  Rīga uzbrauktuves sākumposma rekonstrukcija.

Spriežot pēc tā, kā sākam, man tomēr ir pamats uzskatīt, ka arī beigšana būs tāda pati kā parasti.

Kas ir stadions? Kas ir sporta laukums?

Ikšķiles vidusskolai būvē stadionu. Skolas mācību programmas realizēšanai nepieciešams sporta laukums.

Ikšķiles vidusskolas stadiona projekts

Vidusskolas stadiona aizstāvēšanā tika iesaistīti arī skolnieki.

Diemžēl ir radies iespaids, ka šajā procesā sabiedība ir apzināti maldināta, spēlējoties ar jēdzieniem – sporta laukums un stadions. Stadionu mēs varam apskatīt netālajā Ogrē.

Apskati galeriju: Ogres stadions un sporta halle

Vēl viens Vidzemes sporta būvas paraugs – futbola stadions Valmierā.

Futbola stadions Valmierā

Nebūs par lieku atgādināt, ka Ogre un Valmiera ir ievērojami lielākas pilsētas nekā Ikšķile…

Skolas programmas izpildei atbilstoša sporta laukuma piemēru varam atrast tepat – Tīnūžos.

Apskati galeriju: Tīnūžu skolas sporta laukums

Lielāku, bet tāpat vienkāršu un skolas vajadzībām atbilstošu sporta laukumu līdz 2008.gadam varēja redzēt pie Ogres valsts ģimnāzijas. Tagad šeit arī notiek celtniecības darbi un tiek būvēts futbola laukums ar mākslīgo segumu. Ogres pašvaldība gan īpaši atzīmē, ka ar materiālo bāzi vien viss nav atrisināts. Mums Ikšķilē liekas – par ko viņi var žēloties, viņiem daudz kas notiek! Mēs taču tieši uz Ogri bērnus sportot vedam.

Sporta laukums, kāds tas vēl nesen bija pie Ogres valsts ģimnāzijas

Ja cilvēks vēlas labu auto ģimenes vajadzībām, tad viņš izvēlas lētāku vai dārgāku vieglo auto, ja pasažieru pārvadāšanai – busu, ja kravām – smago auto.

Labs stadions ir lieli kapitāla ieguldījumi (Ls 700.000 ir daudz vai maz?), kuriem pretī jāliek stadiona intensīvas izmantošanas programma. Vai vismaz saprātīga vīzija, ja programmas vēl nav. Šodien Ikšķiles vidusskolas stadiona izmantošanai ir tikai viena vīzija – skolas mācību programma un vēl kaut kas “sporta zāles aizņemtas” stilā.

Ļoooti labs skolas sporta laukums ir vairāk kā simbols sev, bērniem, apkārtējiem – mēs to varam atļauties. Vai tas, ka Ikšķiles novada budžetā šodien brīva nauda, ir pietiekams pamatojums ieguldījumam objektā – skolas stadions? Ne stadions, kuram ir vieta Lupīnu ielā, ne sporta laukums, bet tieši skolas stadions. Un kāds gan tagad būs pielietojums jau sabiedriskajā apspriešanā izsludinātajam Lupīnu ielas stadionam?

Ja skolai vajag sporta laukumu skolas programmai, tad jābūvē sporta laukums, ja ir doma attīstīt spēcīgu sporta programmu, tad vispirms tomēr vajadzētu izstrādāt šo programmu.

Lēmumu par stadiona būvēšanu ir pieņēmusi pašvaldība, tai skaitā, divas skolotājas – deputātes, kuras tieši šādu būvi publiski aizstāv. Atbildība par skolas stadiona izmantošanu acīmredzot tiks uzlikta sporta skolotājiem un direktorei. Direktore gan ir runājusi tikai par sporta laukuma nepieciešamību, bet sporta skolotājiem jau nu diez vai kāds uzticēs tik svarīgu darbu, ja reiz mums ir pašvaldības Kultūras un sporta pārvalde, kuras paspārnē līdz pat pēdējam laikam tiek administrēti novada sporta zāļu brīvie laiki, tai skaitā bezdarbība nedēļas un skolēnu brīvdienās!!!

Iepriekš rakstīts:

Vai rekonstrukcija? Sporta laukums vai stadions

Ikskile.com