Īsumā. 2011. gada janvārī ap 20. datumu “uzgāja gaisā” (izpilddirektora G.Kurmja termins atskaitē Domei) siltumtrase uz bērnudārzu jeb PII “Urdaviņa”. 26. janvārī izpilddirektors ziņo, ka viss ir kārtībā, tomēr vēl 27. janvārī vietā, kur “viss kārtībā”, redzama atvērta siltumtrase. Trase paliek atvērta, nekādi komentāri no amatpersonām netiek saņemti.

Februāra pēdējā nedēļā tiek atvestas jaunas caurules, kuras izgatavotas 2011.gada 5. janvārī Latvijas uzņēmumā “Poliurs”. Nav nekāda iemesla domāt, ka šīs caurules nevarēja nopirkt un piegādāt mēnesi agrāk.

Marta pirmajā nedēļā caurules tiek guldītas trasē. 30 m cauruļu ieguldīšanai vajag veselu nedēļu. Viena problēma – mīnus 10 grādi, sasalusi zeme. Otra un tomēr galvenā problēma – ziemas laikā nav iespējams atslēgt siltumtrasi! Tikai gadi parādīs, kādi montāžas kvalitātes zaudējumi ir notikuši, neprecīzi sametinot caurules (nepietiekams tranšejas garums) un ieguldot tās sasalušā zemē.

Tā kā siltumapgādi joprojām nodrošina vecā sistēma, šī divu mēnešu darbošanās pašlaik  izrādās bezjēdzīga – caurules ir apraktas, bet pieslēgt tās nevar.

PA “Līvi” kārtējo reizi apliecina Ikšķiles būvniecības tradīcijas – ja ir interese, tad nagliņas iedzīšanu sienā paveic ar kapitālo remontu. Ja interesi nevar atrast, tad nekā. Kādēļ caurules tikai vienā posmā bija jāmaina tieši tagad – ziemā? “Līviem” ir jauni traktori, kas šo īso posmu var atrakt un aizrakt divu stundu laikā. Turklāt šī teritorija jau ir iezīmēta pārbūvei – Skolas ielas atpūtas laukumi. Tā ietvaros pat viens no tenisa kortu likvidācijas argumentiem bija nepieciešamība piekļūt siltumtrasei (it kā zem tirgus būves tas būtu vieglāk). Vai tad pārējā trases daļa tiek uzskatīta par pietiekami labu vēl 25 gadu ekspluatācijai?

Publikācija Ikskile.com