Viens kurmja rakums Ikšķilē aizbērts

Iepriekš rakstīju, ka ņēmām lāpstu un sakārtojām Ikšķiles pašvaldības algoto būvnieku izpostīto celiņu, kas nepieciešams mūsu mājas iedzīvotājiem. Pēc nedēļas neplānoti iegadījās brīva sestdiena (12. novembris) un nepabeigtais objekts izaicināja…

Šī bedre bija šķērslis ierastajā maršrutā daudziem desmitiem vai pat simtiem Skolas ielas daudzdzīvokļu māju kvartāla iedzīvotāju.

Celiņš nav ideāls, bet pa to var iet ar tīrām kājām 🙂

Pēc divu nedēļu pašdarbības un laikam jau raksta publikācijas internetā, objektā ir bijuši arī čaklie un ar tehniku apgādātie pašvaldības darbinieki.

Ir aizvesta šī būvgružu čupiņa. Tā gan nav nekāda nevainīgā čupiņa – tās sastāvā ir betona bloki ar gandrīz metru gariem armatūras stieņiem. Tāda čupiņa zem kokiem, kuros rāpjas visi kvartāla bērni, ir bīstamāka par aizbērto bedri! Tomēr atkal it kā sīkumiņš – to zemes valni ap akmeni varēja paņemt līdzi, ja jau ar tehniku strādāja, nav jau ar lāpstu kā pašdarbniekiem jāmokās!

Ir aizvākts arī metāla rāmis, kas sākotnēji laikam domāts paklāju izdauzīšanai. Pēdējo 10 gadu laikā tas arvien biežāk tika izmantots kā kvartāla bērnu pašdarbības vingrošanas aprīkojums un kā futbola vārti “vārtu karaļu” spēlei. Palicis tikai soliņš – čipšiem, semuškām, limonādei… Tiesa, vēl arī tenisa korts, kuram jau arī apsolīts buldozers. Es nevēlos apgalvot, ka šis vides objekts bija saglabāšanas vērts, es tikai vēršu uzmanību, ka vietā nekas nav piedāvāts. Ikšķiles centrs jau vairākus gadus sistemātiski tiek “atbrīvots” no bērniem un sportiski aktīviem cilvēkiem nepieciešamā aprīkojuma – paliek tikai autostāvvietas.

Kādreiz šeit bija bērnu smilšu kaste, kurā patiešām vajadzēja apmainīt vai papildināt smiltis. Risinājums – smilšu kaste ir aprakta zem milzīgas smilšu kravas. Smiltis pamazām pārņem zālāju. Kas par daudz, tas par skādi!

Jautāsiet, kādēļ rakstu tikai tagad, pēc 10 dienām? Biju slimnīcā uz plānotu mugurkaula remontiņu, kas noritēja veiksmīgi. Tomēr narkozes, operācijas darba galda un slimnīcas ventilācijas (ne)sistēmas ietekmēts, es šīs 10 dienas nespēju atrasties vertikālā stāvoklī un kaut ko uzrakstīt. Mani nolika guļus tie it kā slimnīcas ikdienas sīkumiņi, kā rakstā minētā bedrīte lielā miljona objekta tuvumā…

Ikšķilē rokas kurmis, kas gājējiem izliek slazdus

2011. gads Ikšķilē – Skolas ielas megabūves gads. Ir izveidots aplis, divas mājas ieguvušas apjomīgas autostāvvietas, bet kāds iecienīts kājāmgājēju celiņš dubultdroši nobloķēts. 

Agrākā celiņa vietā bedres un izmētātas seguma plāksnes, vecs apgaismes stabs un svaiga melnzeme ar zāles sēklām. Jums nebūs te staigāt!

Bet Ikšķiles iedzīvotāji ņem rokās lāpstas un kurmja rakumus nolīdzina.

Mēs te staigāsim un prom nebrauksim! Pat ja celiņš būs jābūvē trešo un citu reizi. Kurmis jaunā projekta ietvaros ir pacenties iespēju robežās ieriebt gājējiem – pārceļot pārejas, nevis izveidojot jaunas – papildus. Arī izbūvējot jaunos celiņus tā, lai gājējiem būtu jāmaina ierastie maršruti. Bet ar vienkāršu bedres atstāšanu – nesanāks!

Šī jau ir otrā celiņa būve “pašdarbības” formātā, par pirmo lasi šeit!

Diemžēl tehniskais nodrošinājums – viena lāpsta – ierobežo vienā dienā paveicamo darba apjomu, tādēļ tranzīta ceļā pašlaik līdz galam aizbērta viena no divām bedrēm. Arī visas plāksnes tranzīta atjaunošanai diez vai izdosies izrakt… Tik un tā – skats labāks un arī mazliet drošāks.

Nez ko rubeņi domā par kurmju rakumiem kā gājēju slazdiem (angl. trap)?*

* 2011. gadā Ikšķiles domes priekšsēdētājs Trapiņš, izpilddirektors Kurmis, komunālo priekšnieks Rubenis.

Sarkanie paklāji Ikšķilē 2

Sākums šeit un Ikskile.com

Dosimies no Meinarda salas ceļa uz Ikšķiles centru. Ozolu iela it kā tiek projektēta rekonstrukcijai, tādēļ nav vērts reklamēt tās vidēja smaguma tūrisma trases vērtību.

Gājēju un arī velobraucēju celiņš Ozolu ielā. Ar stabiem modrības uzturēšanai.

Pārvarējuši kāpumu, mēs varam atpūsties, braucot pa Ozolu ielas gājēju celiņiem. Uzmanieties no stabiem, kas tradicionāli atraduši vietu celiņa vidū. Šis celiņš nav vēstures relikvija, tas būvēts vēl šajā desmitgadē!

Pāreja pār Lībiešu ielu. Apvienotais sarkanais celiņš Daugavas prospektā

Ozolu ielas galā pie Daugavas prospekta mūs patīkami pārsteidz gājēju pāreja pār Lībiešu ielu. Pārsteigums ir arī tālāk redzamais sarkanais bruģis, kas atbilstoši ceļa zīmei šoreiz ir velobraucēju un gājēju koplietošanas ceļš.

Ikšķilē velo un gājēju celiņu nozīme ir tik mainīga, ka tos lieto arī kā stāvvietas

Tikai simts metrus garajā posmā gan ir redzams iemesls šaubīties par gājēju un velobraucēju priekšrocībām – auto šķērsām pāri celiņam. Un grūti pat pārmest auto īpašniekam, jo vienlaidus sarkano bruģi patiešām katrs var saprast atbilstoši savām vajadzībām.

Pāreja, labas maliņas. Kādēļ sarkanais bruģis?!

Arī tālāk Birzes ielā, uz kuru pār Daugavas prospektu var nokļūt pa vēl vienu pāreju. Ja bruģis nebūtu sarkans, tad nekādas zīmes nebūtu vajadzīgas – pa trotuāru var pārvietoties gan gājēji, gan velobraucēji, ja tie netraucē gājējiem. Kāda ir pareiza rīcība uz sarkanā (!) celiņa?

Lejas ielā gājēju un velo braucēju rīcība atkarīga no tā, vai viņi izmanto Rīgas vai Birzes ielas pieredzi

Izbraukuši Birzes ielu, varam doties uz vēl kādu jaunbūves objektu – Lejas ielu. Daudzo ceļa zīmju izmācīti, mēs sagaidām skaidrus norādījumus arī citos jaunākajos objektos, bet Lejas ielā uzdevums izrādās vēl grūtāks. Šeit sarkanais (!) celiņš nav aprīkots ar skaidrojošām zīmēm!

Trīs automašīnas krustojumā un uz sarkanā celiņa

Braucot tālāk konstatējam, ka šī laikam kopumā ir citu noteikumu iela, jo šeit valda mašīnas, kas izvietotas gan uz sarkanā celiņa, gan krustojumā.

Vai šeit patiešām tikai un vienīgi gājējiem?

Lejas ielas galā var pagriezties uz Stacijas ielas tuneli zem šosejas. Šeit gan atkal parādās zīme, kas it kā situāciju skaidro – tikai gājējiem. Kas to lai zina, ko tas nozīmē šoreiz, tādēļ dodamies atpakaļ uz zināmākiem plašumiem – gar estrādi uz Lībiešu ielu.

Velosipēdu celiņš akrobātiem Lībiešu ielā

Lībiešu ielā ieraugām, ka šeit ir sarkans veloceliņš un mazliet raibs gājēju celiņš. Tas laikam domāts parastiem gājējiem un velosipēdistiem – akrobātiem, jo sarkanais celiņš tikai divu bruģa ķieģeļu platumā. Nu jau visi vēlēsies kaut ko vienkāršāku…

Atslābināties nedrīkst! Apmales Riekstu ielā kļūdas nepiedod.

Jaunikšķiles Riektu ielas asfaltētais gājēju celiņš pēc visa piedzīvotā liekas kā paradīze – vienkārši un plaši. Tikai neatslābinieties, jo šeit krustojumos ir nobrauktuves ar apmalēm (līdz 7 cm pieļaujamo 2,5 cm vietā), kas var sagādāt papildu brīvdienas – slimnīcā. Un diemžēl tas nav šodienas atklājums.

Pārāk sarežģīti? Drīz nokāpsim no velosipēda – pastaigāsimies!

Publikācija Ikskile.com

Vairāk attēlu Google bildēs

Sarkanie paklāji Ikšķilē 1

Sarkanais paklājs ir simbols īpašai sagaidīšanai. Tāds tiek lietots Holivudā, tāds bija pie vadoņu lidmašīnu trapiem Padomju Savienībā. Mūsdienās sarkanas krāsas celiņš ir kā īpašas uzmanības zīme riteņbraucējiem. Tā dara Eiropā, Rīgā un pēdējos gados arī Ikšķilē. Dosimies braucienā!

Vecā Rīgas-Daugavpils šoseja - jaunā Ikšķiles velo maģistrāle

Ikšķiles jaunāko laiku lielākais ceļu būvniecības projekts ir piecgades laikā trijos piegājienos rekonstruētā vecā Rīgas – Daugavpils šoseja. Kādreiz tā savienoja divas lielākās Latvijas pilsētas, tagad … Ikšķiles pilsētas divas robežas. Gandrīz, jo pietrūka daži simti metru līdz atbilstošai ceļa zīmei Ogres pusē. Tomēr tagadējās Līvciema un Rīgas ielas ir uzlabotas ar gājēju un veloceliņu. Pa to arī brauksim.

Iebraucam Ikšķiles Zaļajās salās no Rīgas, Saulkanes puses

Sāksim ceļojumu no Rīgas un Saulkalnes puses. Esiet droši, šeit patiešām jūs sajutīsiet rūpes gan par pedāļu minējiem, gan par kājām gājējiem.Ir sarkanais celiņš braucējiem, ir pelēkais bruģis gājējiem.

Veloceliņa un piebraucamā ceļa satikšanās vieta Zaļajās salās

Abām celiņa joslām ir skaidri redzama priekšroka attiecība pret īpašumu piebraucamajiem ceļiem. Jūs negribēsiet braukt prom!

Līvciema ielas vecākā izbūvētā daļa - melnais celiņš un zīme

Izbraucot no Zaļo salu rajona, nonākam vecākajā atjaunotās Līvciema ielas posmā, kur sarkanais bruģis vēl netika lietots. Arī šeit ir ceļa zīme, kas parāda, ka velosipēdistiem jāizmanto kreisā josla. Kā atklāsim pēc vēl viena kilometra pie gājēju pārejas, Ikšķilē velosipēdistiem tiek atvēlēta brauktuvei tuvākā josla.

Vecā pieeja satiksmei - ja neesi smags un jaudīgs, uzmanies!

Tiesa, šeit jau jāsāk uzmanīties, jo īpašumu piebraucamie ceļi izveidoti tā, ka satiksmes dalībniekiem rodas iespaids, it kā piebraucamo ceļu būtu priekšrocība attiecībā pret gājējiem un velosipēdistiem. Piesardzība būs noderīga arī tādēļ, ka šo piebrauktuvju apmales (pat fakts, ka tādas ir) ir pārāk augstas ātrai un drošai to šķērsošanai. Zinot, ka šis posms ir pirmā šāda veida būve Ikšķilē, varam to uztvert kā vēstures stundu zem mūsu kājām.

Sākumā pa kreiso brauc, beigās pasaka, ka pa kreiso tālā iet nedrīkst

Sirreālas sajūtas posma noslēgumā sagādā ceļa zīme, kas liecina, ka beidzas gājēju celiņš kreisajā pusē un veloceliņš labajā. Sākās otrādi – velo kreisajā, bet gājēji – labajā …

Tuvojamies Peldu ielai – Līvciema ielas jaunākajam posmam un Rīgas ielas sākumam. Atkal parādās sarkanais un pelēkais bruģa klājums.

Stāt! Ne braukt, ne iet?! Kā lai tiek līdz nākošajai zīmei?

Arī skaidrojošās zīmes pie katra (!) krustojošās ielas šķērsojuma. Gan par to, kā braukt un iet, gan dažus metrus pirms tam – ka tā braukt un iet tālāk nevarēs! Un to der ielāgot, jo šeit pat īpašumu piebraucamie ceļi bruģī izlikti tā, ka liek gājējiem  un velobraucējiem saminstināties. Un tā ik pēc pārdesmit metriem…

Sargies auto!

Sasniedzot pirmo no tikai divām pārejām vairāk kā kilometru garajā rekonstruētās Rīgas ielas posmā, ieraugām, ka projektētāji tieši uz gājēju pārejas ieplānojuši gājēju un velobraucēju plūsmas krustošanos!

Cilvēki parasti ievēro loģisku kārtību. Noteikumu neievērošanu iemāca ar nejēdzīgu to pielietojumu

Iebraucam (labi, pēc noteikumiem – stumjam) kreisajā pusē, bet izbraucam labajā. Gājēji – tieši tāpat, tikai otrādi. Turklāt pie pārejas ir pārāk maz vietas gadījumam, ja piebrauc divi velosipēdi, bet pretī nāk kaut tikai viena māmiņa ar ratiņiem. Arī pie otras pārejas ir jāizpilda līdzīgs manevrs, tikai tagad jau ar pretēju mainīšanās kārtību. Tas patiešām kaitina!

Veloceliņa noslēgums ir … izbraukšana uz ceļa nepārskatāmā vietā. Auto vadītājiem šeit ir pat spogulis, bet gājējiem un velosipēdistiem nav pat dažu lieku kvadrātmetru intensīvākas satiksmes plūsmas gadījumam.

Uzmanieties! Šī celiņa beigas var būt arī jūsu beigas. Redzamība pa kreisi caur kokiem, pa labi - dēļu sēta!

Tāds noslēgums kaut kādā mērā ir simbolisks, jo ceļš pašlaik ved no nekurienes uz nekurieni, un labāks noslēgums tam laikam nemaz nevar būt.

Turpinājums rīt.

Publicēts Ikskile.com

Vairāk attēlu Google bildēs

Pārejas Ikšķilē 2010 – atgriežoties pie publicētā

2009. gada nogalē atļāvos izteikt priekšlikumu par pārejas nepieciešamību Pārbrauktuves ielā. Es aprakstīju vienu – savā ikdienas maršrutā, lai gan nepārprotami ir redzama vismaz trīs pāreju nepieciešamību.

Situācijas vienkāršotai skaidrošanai piedāvāju tikai vienas pārejas risinājumu, kas ietvertu eksistējošās infrastruktūras (laternas) izmantošanu komplektā ar gājēju ieradumiem.
Lai cik bezcerīga liekas Ikšķiles situācija, viena publikācija laikam jau no pašvaldības neatkarīgajā interneta lapā Ikskile.com ir devusi negaidīti pozitīvu rezultātu – pāreja ir uzradusies 2010. gada maijā!

Pāreja Pārbrauktuves ielā ir!

Tagad vajadzētu sit plaukstas un teikt paldies projekta realizētājiem. Tikai Ikšķiles pašvaldība necenšas savus labos darbus reklamēt – nav zināms ne atbildīgais, ne pamatojums. Vai iepriekš sniegtais “vienkāršā iedzīvotāja” viedoklis vai kādas ļoti profesionālas komisijas viedoklis ir pamatā šai inženiertehniskās domas lidojuma realizācijai?

Šajā rakstā tomēr par faktisko risinājumu. Tas ir labs … pagaidu variants gaišajam gadalaikam. Ziemā šī pārejas vieta paliks tumsā un būs tikpat bīstama kā iepriekš. Tā nebūtu problēma, ja vien Pārbrauktuves ielas rekonstrukcija notiktu jau 2010. gadā. Vai notiks? Ikšķiles novads par ceļu remontu naudu pērk Ikšķiles novada Ogres galā esošo bankrotējušo Vidzemes ledus halli.

Par visu šo lietu man īstenībā nekādu jautājumu pašvaldībai nav – tur nav cilvēku, kas spētu kaut vai jautājumus uzklausīt. Rakstu vienkārši sev par prieku un viņus lai kaitinātu 🙂