2011. gads Ikšķilē – Skolas ielas megabūves gads. Ir izveidots aplis, divas mājas ieguvušas apjomīgas autostāvvietas, bet kāds iecienīts kājāmgājēju celiņš dubultdroši nobloķēts. 

Agrākā celiņa vietā bedres un izmētātas seguma plāksnes, vecs apgaismes stabs un svaiga melnzeme ar zāles sēklām. Jums nebūs te staigāt!

Bet Ikšķiles iedzīvotāji ņem rokās lāpstas un kurmja rakumus nolīdzina.

Mēs te staigāsim un prom nebrauksim! Pat ja celiņš būs jābūvē trešo un citu reizi. Kurmis jaunā projekta ietvaros ir pacenties iespēju robežās ieriebt gājējiem – pārceļot pārejas, nevis izveidojot jaunas – papildus. Arī izbūvējot jaunos celiņus tā, lai gājējiem būtu jāmaina ierastie maršruti. Bet ar vienkāršu bedres atstāšanu – nesanāks!

Šī jau ir otrā celiņa būve “pašdarbības” formātā, par pirmo lasi šeit!

Diemžēl tehniskais nodrošinājums – viena lāpsta – ierobežo vienā dienā paveicamo darba apjomu, tādēļ tranzīta ceļā pašlaik līdz galam aizbērta viena no divām bedrēm. Arī visas plāksnes tranzīta atjaunošanai diez vai izdosies izrakt… Tik un tā – skats labāks un arī mazliet drošāks.

Nez ko rubeņi domā par kurmju rakumiem kā gājēju slazdiem (angl. trap)?*

* 2011. gadā Ikšķiles domes priekšsēdētājs Trapiņš, izpilddirektors Kurmis, komunālo priekšnieks Rubenis.