Sākums šeit un Ikskile.com
Dosimies no Meinarda salas ceļa uz Ikšķiles centru. Ozolu iela it kā tiek projektēta rekonstrukcijai, tādēļ nav vērts reklamēt tās vidēja smaguma tūrisma trases vērtību.
Gājēju un arī velobraucēju celiņš Ozolu ielā. Ar stabiem modrības uzturēšanai.
Pārvarējuši kāpumu, mēs varam atpūsties, braucot pa Ozolu ielas gājēju celiņiem. Uzmanieties no stabiem, kas tradicionāli atraduši vietu celiņa vidū. Šis celiņš nav vēstures relikvija, tas būvēts vēl šajā desmitgadē!
Pāreja pār Lībiešu ielu. Apvienotais sarkanais celiņš Daugavas prospektā
Ozolu ielas galā pie Daugavas prospekta mūs patīkami pārsteidz gājēju pāreja pār Lībiešu ielu. Pārsteigums ir arī tālāk redzamais sarkanais bruģis, kas atbilstoši ceļa zīmei šoreiz ir velobraucēju un gājēju koplietošanas ceļš.
Ikšķilē velo un gājēju celiņu nozīme ir tik mainīga, ka tos lieto arī kā stāvvietas
Tikai simts metrus garajā posmā gan ir redzams iemesls šaubīties par gājēju un velobraucēju priekšrocībām – auto šķērsām pāri celiņam. Un grūti pat pārmest auto īpašniekam, jo vienlaidus sarkano bruģi patiešām katrs var saprast atbilstoši savām vajadzībām.
Pāreja, labas maliņas. Kādēļ sarkanais bruģis?!
Arī tālāk Birzes ielā, uz kuru pār Daugavas prospektu var nokļūt pa vēl vienu pāreju. Ja bruģis nebūtu sarkans, tad nekādas zīmes nebūtu vajadzīgas – pa trotuāru var pārvietoties gan gājēji, gan velobraucēji, ja tie netraucē gājējiem. Kāda ir pareiza rīcība uz sarkanā (!) celiņa?
Lejas ielā gājēju un velo braucēju rīcība atkarīga no tā, vai viņi izmanto Rīgas vai Birzes ielas pieredzi
Izbraukuši Birzes ielu, varam doties uz vēl kādu jaunbūves objektu – Lejas ielu. Daudzo ceļa zīmju izmācīti, mēs sagaidām skaidrus norādījumus arī citos jaunākajos objektos, bet Lejas ielā uzdevums izrādās vēl grūtāks. Šeit sarkanais (!) celiņš nav aprīkots ar skaidrojošām zīmēm!
Trīs automašīnas krustojumā un uz sarkanā celiņa
Braucot tālāk konstatējam, ka šī laikam kopumā ir citu noteikumu iela, jo šeit valda mašīnas, kas izvietotas gan uz sarkanā celiņa, gan krustojumā.
Vai šeit patiešām tikai un vienīgi gājējiem?
Lejas ielas galā var pagriezties uz Stacijas ielas tuneli zem šosejas. Šeit gan atkal parādās zīme, kas it kā situāciju skaidro – tikai gājējiem. Kas to lai zina, ko tas nozīmē šoreiz, tādēļ dodamies atpakaļ uz zināmākiem plašumiem – gar estrādi uz Lībiešu ielu.
Velosipēdu celiņš akrobātiem Lībiešu ielā
Lībiešu ielā ieraugām, ka šeit ir sarkans veloceliņš un mazliet raibs gājēju celiņš. Tas laikam domāts parastiem gājējiem un velosipēdistiem – akrobātiem, jo sarkanais celiņš tikai divu bruģa ķieģeļu platumā. Nu jau visi vēlēsies kaut ko vienkāršāku…
Atslābināties nedrīkst! Apmales Riekstu ielā kļūdas nepiedod.
Jaunikšķiles Riektu ielas asfaltētais gājēju celiņš pēc visa piedzīvotā liekas kā paradīze – vienkārši un plaši. Tikai neatslābinieties, jo šeit krustojumos ir nobrauktuves ar apmalēm (līdz 7 cm pieļaujamo 2,5 cm vietā), kas var sagādāt papildu brīvdienas – slimnīcā. Un diemžēl tas nav šodienas atklājums.
Pārāk sarežģīti? Drīz nokāpsim no velosipēda – pastaigāsimies!
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 
Vai satiksmes, tas ir, kādos nebūt MK noteikumos vai tamlīdzīgā dokumentā ir ierakstīts, ka sarkans celiņš = veloceliņš? Ja ne, pārmetumi nav gluži korekti.
Šķiet, ka neesmu apgalvojis, ka sarkano celiņu nozīme Latvija ceļu satiksmes noteikumos būtu īpaši noteikta. Es norādu uz to, ka sarkani celiņi ir veloceliņi (ar vai bez noteikumiem) Eiropā, Rīgā un arī Ikšķilē. Tikai Ikšķilē sarkanie celiņi ir arī apvienotie velo un gājēju celiņi ar zīmi, kā arī parasti trotuāri bez zīmes, kuri atbilstoši CSN arī ir lietojami velobraucējiem. Nav taču arī tādi noteikumi, kas liktu veidot tādu bardaku 🙂
Ja zīmi liek, tad kādēļ neliek visās vietās (vismaz pie vienādiem jaunajiem objektiem). Ja nevajag, tad kādēļ naudu tērē? Kādēļ tikai vienas maģistrāles ir atšķirīgi apzīmējumi un celiņu bruģa ieklājumi pie iebrauktuvēm – Līvciema ielas jaunākajā galā un Rīgas ielā visā garumā?