Juceklis Ikšķiles ceļu būvniecībā V. Detālplānojums Skolas ielas kvartālam

Uzsākot rakstu sēriju, mans nolūks bija izpētīt Ikšķiles novada ceļu būvniecības politiku.

Impulsu šai aktivitātei deva negaidītais ceļa paplašināšanas projekts pie manas mājas.
Izpētos situāciju dabā un publiski pieejamos interneta resursos, esmu nonācis pie secinājuma, ka darbi nav sistemātiski, tie netiek atbilstoši uzraudzīti un izpildījuma kvalitāte ir kritiska. Šajā kontekstā Skolas ielas kvartāla (pie skolas) detālplānojuma izstrāde sākotnēji izskatās kā lielāka apjoma plānošanas darbs, kuram vajadzētu nodrošināt iespēju izvairīties no visiem iepriekš minētajiem trūkumiem.

Atļaušos veikt analīzi. Ceru, ka nozares speciālisti mani netiesās pārāk bargi par to, ka es bez speciālajām zināšanām, bet balstoties uz loģiku un gandrīz 15 gadu autovadītāja pieredzi rakstu recenziju konfidenciālam (neesošam?) detālplānojuma projekta tehniskajam pamatojumam.

1. Kāds ir šī detālplānojuma mērķis? Spriežot pēc piedāvātajām ceļu tīkla izmaiņām, šajā kvartālā vajadzētu būt nopietnām satiksmes problēmām. Ņemot vērā to, ka šis ir apjomīgākais un steidzamā kārtā ar visu administratīvo jaudu bīdīts risinājums, kritiskas satiksmes problēmas Ikšķilē ir tieši Skolas un Birzes ielas krustojumā rodas. Tādam secinājumam būtu jābūt pamatotam ar konkrētiem satiksmes intensitātes mērījumiem un negadījumu statistiku. Diemžēl portālā www.ikskile.lv šādu informāciju neatradu, tādēļ 5.novembra rītā veicu vienkāršu satiksmes mērīšanu (tests, ne pierādījums) – saskaitīju šo krustojumu šķērsojušās mašīnas rīta sastrēguma laikā.  Plānotā Skolas ielas loka krustojumā laikā no pulksten 7.54 līdz 7.59 visos virzienos iebrauca 90 automašīnas, t.sk. 1 smagā. Īsi pirms tam, laikā no 7.45 līdz 7.50, Stūra veikala krustojumā iebrauca 140 automašīnas, t.sk. 5 smagās. Zīmīgi, ka paredzamā loka krustojumā kustība bija raita, bet pie Stūra veikala Melioratoru ielā pie STOP zīmes ilgāk par divām minūtēm stāvēja pat 7 mašīnu rinda. Tātad, Skolas un Birzes ielas krustojuma satiksmes intensitāte ir tikai 2/3 no Skolas un Melioratoru ielas krustojuma intensitātes. Ja reiz tik liels projekts tiek bīdīts atrauti no patiešām visvairāk noslogotās Skolas ielas daļas, tad tomēr jāsecina, ka detālplānojuma mērķis nav Ikšķiles pilsētas transporta shēmas sakārtošana. Kāds ir šī detālplānojuma mērķis?

2. Izvēlētais lokveida krustojuma rādiuss plānā izskatās grandiozs. Arī lokveida risinājumam ir tehniskas dabas pamatojums. Viens no rādītājiem ir satiksmes intensitāte, otrs ir ielu skaits krustojumā, trešais ir transporta līdzekļu masa. Kā jau iepriekš minēju, satiksme šeit ir raita arī sastrēguma stundā, bet piektā (liekā) iela šeit uzrodas tikai līdz ar šo detālplānojumu. Piedāvātais loka rādiuss ir 22,5 m. Līdzīgs rādiuss ir lokam uz Rīgas apvedceļa Salaspilī, uz HES dambja. Vai Ikšķilē tiek plānota tik pat intensīva tranzīta satiksme? Varbūt tieši Ikšķilē tiks būvēts Rīgas HES “Dienvidu tilts”? Es tādu esmu redzējis Salaspils novada plānā pie Tallinas virziena apvedceļa. Vai tomēr Ikšķilē? Līdzīga izmēra loks atrodams arī Jēkabpilī pie autoostas, caur kuru notiek vieglo automašīnu, autobusu un arī kravas transporta satiksme starp divām pilsētas daļām. Jēkabpils vienīgais tilts pār Daugavu nosaka Ikšķilei ļoti līdzīgu transporta situāciju. Gribās gan pieminēt, ka Jēkabpils pilsētā ir 26.000 iedzīvotāju, tā ir kopumā 53.000 iedzīvotāju rajona centrs. Šeit tiešā apļa tuvumā atrodas starppilsētu autoosta un divi lielākie veikali, bet veikals DEPO sasniedzams pa saistīto ceļu. 8000 iedzīvotāju novada Ikšķiles gadījumā iepirkšanās centrs attīstās “šaurās vietas” – šosejas tuneļa otrā pusē, “autoosta” atrodas uz šosejas, bet pilsētā ienākošā tranzīta transporta plūsma dodas pretējā – Tīnūžu virzienā! Daudz pieticīgāki cilvēki dzīvo Ādažos, kuri savai centrālajai ielai, pa kuru brauc gan vieglās mašīnas, gan regulāro reisu autobusi, ir izvēlējušies mazāku loka rādiusu.

3. Plānā redzamais Peldu un Lībiešu ielas krustojuma risinājums, manuprāt, ir Melnais punkts ar lielo burtu. Krustojums – katastrofa. Galvenā iela no abām pusēm dodas kalnup un pa to braucošajiem ir ierobežota redzamība, kas rada ilūziju par šķēršļu neesamību. Tādējādi tiek apdraudēti gājēji – galvenokārt skolēni. Esošo T-veida krustojumu skolēni var apiet pa vienu vai otru pusi, turklāt galvenā ceļa pagrieziens ievērojami samazina transporta plūsmas ātrumu. Bēdīga situācija izveidotos arī Lībiešu ielā. Plānotajā krustojuma variantā braucēji no Lībiešu ielas abos virzienos brauc uz leju. Ierobežotās redzamības dēļ problēmas var rasties zīmi nepamanījušiem braucējiem, it īpaši pilsētas viesiem, bet slidenā laikā avārijas iespēja pieaug arī vietējiem. Tā kā izslīdēšanas rezultātā mašīna pēkšņi parādīsies uz taisnas galvenās ielas, tad avārijas būs vismaz ar vidēji smagām sekām. Šeit ir vajadzīgas drošības salas gājējiem, kas vienlaicīgi kalpotu par braukšanas ātruma ierobežotājiem. Autobraucēji, redzot vizuāli šaurāku vietu, ātrumu tomēr nedaudz samazina. Kopumā skolas atslogošana no transporta plūsmas ir laba doma (drošība, skaņa, gaiss, vibrācija), tomēr tiešā skolas tuvumā gan autobraucēji, gan skolēni ir disciplinētāki. Attālinot no skolas ievērojama skaita (pat ja tikai dažu!) skolēnu pāreju pār centrālo ielu, nepietiek ar līdzvērtīgu drošības risinājumu. Drošības līmenim ir jābūt augstākam.

4. Šajā detālplānā nav nekādas pamatojuma 60 automašīnu stāvvietām tagadējā pļavā. Ikdienā tik liels stāvošu mašīnu skaits šeit nav manīts, bet uz lieliem pasākumiem ierodas reizes piecas vairāk mašīnu un vēl pārdesmit autobusu. Vai Ikšķilei būs savs auto tirgus?

5. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākošās domes sastāvs būs ievērojami draudzīgāks pret saviem iedzīvotājiem, tādēļ otras Strēlnieku ielas joslas un autostāvvietas 26 mašīnām izbūve pat varētu izrādīties lietderīga. Tomēr es ieteiktu padomāt par vienvirziena ielu tīkla attīstības iespēju. Šī papildus Strēlnieku ielas josla nav nepieciešama, ja parka gājēju/velosipēdistu celiņu paplašina tā lai pa to vienā virzienā (prom no domes) varētu braukt arī automašīnas. Ja reiz tāpat rok un betonē … Šāds risinājuma gadījumā atpakaļ braucošais transports nebrauktu gar skolas priekšu un esošā ceļa šaurība vairs nebūtu problēma. Iegūtā iela parkā pēc darba laika un brīvdienās būtu praktiski brīva (to var noteikt arī ar ceļa zīmēm) un papildinātu aktīvās atpūtas iespējas skrituļot un skeitot gribētājiem. Arī Strēlnieku ielas daļa aiz domes detālplānā zīmētajās divās joslās fiziski nav iespējama, bet gājēju ietvi es šeit uzskatu par obligāti nepieciešamu – šis ir taisnākais ceļš no lejas uz skolu, bibliotēku, doktorātu un arī domi. Šo vienvirziena ceļu pašlaik daudzi kājāmgājēji drošības apsvērumu dēļ izvairās izmantot – tumšs un slikta pārredzamība aiz pagrieziena.

Vai šis detālplānojums kaut kā saistīts ar “Kultūras kalna” projektu? Kādēļ tad tā nav rakstīts nosaukumā? Vidusskolas un Kultūras nama kvartāla detālplānojums. Kādēļ no iedzīvotājiem tiek slēpts acīmredzamais?   Uzskatu, ka šī detālplānojuma vērtība no satiksmes organizācijas viedokļa ir nulle, no satiksmes drošības viedokļa – ir pozitīvi un negatīva momenti, kas kopā arī nedod vairāk par nulli. Kādēļ Ikšķiles novada dome to par katru cenu grib apstiprināt? Kādēļ ieguldīt naudu nulles projektā? Varbūt galvenais ir liela griba “apgūt” sabiedrības naudu?!

Raksts un komentāri Ikskile.com

Juceklis Ikšķiles ceļu būvniecībā IV. Ietves

Vai Ikšķilē ir gājēji? Ja saskaita tos ielu metrus, kurus var uzskatīt par gājējiem piemērotiem, var nodomāt, ka dzīvojam ASV, kur bērnus līdz 16 gadiem uz skolu un atpakaļ ved māte vai vecvecāki, bet no 16 gadu vecuma līdz pēdējai stundiņai ar benzīnu darbināms spēkrats ir katra Ikšķiles iedzīvotāja rīcībā. Gājēju ietves ir atrodamas uz aptuveni 10 Ikšķiles ielām.

Diemžēl jāsaka, ka novada vadībai grūtības sagādā arī šo dažu ielu gājēju celiņu uzturēšana. Jau iepriekš aprakstīta Riekstu ielas gājēju celiņa kvalitātes samazināšanās pēc komunikāciju izbūves. Jaunākais sasniegums ceļu būvē ir atrodams Stacijas ielas posmā aiz mazliet nesaskaņotās (nelikumīgās?) “Maxima” (liel)veikala ēkas. Šeit tika veikti pazemes komunikāciju ierakšanas darbi ar daļēju ceļa seguma noņemšanu gan uz braucamās daļas, gan uz ietves. Vārds “daļēji” raksturo arī būvniecības rezultātu, kuru diemžēl atkal ir pamats uzskatīt par bīstamu. Vairākās vietās ietves apmale ir daļēji nomainīta un uzstādīta saskaņā ar standartiem. Diemžēl vecās apmales neatbilst standartam, tādēļ radušies 5-7 cm augsti šķēršļi. Šos šķēršļus es visiem Ikšķiles iedzīvotājiem un viņu viesiem silti ieteiktu ņemt vērā. Sāpīga aizķeršanās aiz ķieģeļa ir mazāk bīstama par aizķeršanos aiz zemē iebetonēta apmales bloka!

Daugavas prospekta un Ozolu ielas jaunā gājēju ietve ir vajadzīgs risinājums un tam noteikti nepieciešams turpinājums. Šajā darbā būtiskus trūkumus atrast nevar un tas priecē gandrīz katru Ikšķiles iedzīvotāju. Gandrīz katru, jo ir tādi, kuri nevēlas staigāt zem elektrības stabu balstiem – neesot laba zīme. Minētais aizspriedums nav nekāds retums. Par to liecina taciņa blakus ietvei …

Dažus gadus atpakaļ pie stacijas izbūvētais Ausekļa ielas posms ar neveiksmīga trotuāra izvietojuma kaitēm nesirgst. Šī iela uz Ādamlauku uzbūvēta bez ietves. Ja nevar labi, tad nedara nekā. Iepriekš izbūvētais Līvciema ielas posma gājēju ceļš kopumā ir tehniski atbilstošs, tikai tas ir tukšs. Šī rajona skolas bērniem būtiskāks ir Strēlnieku ielas šaurais ceļš kalnā tieši aiz domes. Diemžēl šis posms nav iekļauts apstrīdētajā centra detālplānojumā, papildus josla vedīs tikai līdz domes ēkai. Plānotais kāpņu ceļš tieši pie skolas problēmu risina daļēji, jo līdz tam var nokļūt tikai pa Lejas ielu – nepārskatāmu un bez gājēju ietves. Izmantojot jauno Līvciema ielas celiņu, ceļš uz skolu pagarinās par nepilnu kilometru.

Ja man būtu jāizvēlas mūsdienu Ikšķiles anti-simbols, es paliktu pie ietvju un stabu tēmas. Stabs ietves vidū, iespējams, raksturo gan plānošanas spēju, gan attieksmi pret iedzīvotājiem kopumā. Attēlā redzamais šedvrs radies izveidojot autostāvvietu pie Stūra veikala. Stāvvieta atbraukušajiem pircējiem ir vajadzīga, bet vai tikai un vienīgi sariebjot vietējiem gājējiem?

Raksts un komentāri Ikskile.com

Pie manas mājas būvē ceļu IV

Noslēgusies vēl viena darbu nedēļa. Rakšanas darbi pabeigti, smiltis un šķembas ieklātas un noblietētas. Dabā ir redzamas projektā iekļautā darba apjoma robežas.

Tās ir tuvāk nākošajam sakoptajam ceļa posmam, tomēr to nesasniedz. Žēl, ka mums tik maz, bet tomēr pietrūka naudas vai  vienkārši loģikas.

Skolas ielas 9 mājas zemākā gala iemītnieku problēma ilgus gadus ir bijusi peļķe, kura uz ceļa veidojās ne tikai pēc stipra lietus, bet pēc jebkuriem nokrišņiem. Šī peļķe bija neērta visiem gājējiem, jo trotuāra (augstākas, sausākas vietas) šeit nebija un tas netiek būvēts arī tagad. Otra peļķes nepatīkamā izpausme bija (būs vēl joprojām?) liels mitrums mājas pagrabā. Kapitāli izbūvējot jauno ceļa posmu, šī problēma acīmredzot nekādi netiks atrisināta, jo ūdens masu uzņemt nespējīgā kanalizācijas sistēma netiek paplašināta. Tāpat kā līdz šim 200m ceļa posmā ir divas notekas, kurām jāspēj “norīt” nokrišņu apjoms no visas ielas un divu māju jumtiem. Vai jaunajam ceļa segumam jau ir ieplānots uzlaušanas datums lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas izveidošanai?

Lai gan, smagajam ceļa rullim kustoties, ieklātā pamatne nedaudz viļņojās, būvniecības kompānijas vadītājs Jevgeņijs Linde informēja, ka tas saistīts ar lielo mitrumu ieklātajā gruntī. Mitrums pamazām aizplūdīšot un pamatne kļūs stabila. Sausāki materiāli šajā lietainajā gadalaikā praktiski neesot pieejami. Uz manu jautājumu par zemāko temperatūru, kāda ir pieļaujama melnā seguma ieklāšanai, saņēmu atbildi, ka tā ir iespējama arī pie nelieliem mīnusiem. Jādomā gan, ka ne tad, ja uz virsmas ir sniegs vai ledus!

Kopumā būvnieku vadītājs  izrādīja lielu ieinteresētību uzklausot manu (kā viena no iedzīvotājiem) viedokli. Tika solīta darba kvalitatīva pabeigšana pēc iespējas īsākā termiņā, jo arī būvnieku vadītājs ir šī ceļa potenciālais lietotājs. Mums atliek lūgt Dievu, lai  laika apstākļi būtu labvēlīgi mums, Ikšķiles iedzīvotājiem, nevis Latvijas slēpošanas kalnu īpašniekiem. Jācer, ka augstākie spēki būs iecietīgi pret Ikšķiles novada vadības izpratni par kamanu gatavošanu ziemā un ragavu – vasarā.

Raksts un komentāri Ikskile.com

Juceklis Ikšķiles ceļu būvniecībā III. Riekstu iela

Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošana un paplašināšana Ikšķilē ir ilgi lolots un apjomīgs projekts.

Tā mērķis ir apsveicams un visiem spēkiem veicināms.Gan esošā pilsētas kanalizācijas sistēma atjaunojama, gan vecajā un jaunajā privātmāju apbūvē obligāti veidojama. Visi Ikšķiles iedzīvotāji lieto pazemes dzeramo ūdeni un nav pieļaujama situācija, ka daļa ikšķiliešu to tehnisku iespēju trūkuma dēļ piesārņo ar fekālajiem un ķīmiskajiem (veļas pulveri, santehnikas tīrīšanas līdzekļi) notekūdeņiem. Domāju, nav noslēpums, ka no retās mājas gruntī nonākošie ūdeņi ir atbilstoši attīrīti. Tātad, projekts ir vajadzīgs un visas sabiedrības interesēm atbilstošs.

Riekstu ielas komunikāciju izbūve ir pirmais projekta posms, kas jau ir pabeigts. Jāsaka, ka šeit novērojamas tās pašas Ikšķilei raksturīgās hroniskās darbu plānošanas un uzraudzības slimības jautājumos, kas saistīti ar ceļu būvi. “Koku cērtot skaidas lec,” esot teiciens. Ja tas ir nenovēršami, tad tomēr pastāv iespēja skaidas savākt.

1. Riekstu iela bija viena no retajām (vienīgā?) līdz šim sakārtotajām ielām ar jaunu melno segumu, gājēju celiņu un funkcionālām – bērnu ratiņiem, ratiņkrēsliem, kā arī velosipēdiem piemērotām – nobrauktuvēm. Apskatot ielu dabā, konstatēju, ko nobrauktuves pašlaik atļauto 2 cm (labojiet, ja kļūdos) vietā ir pat 5 cm un vairāk augstas!

2. Ielas seguma atjaunošana ir notikusi daļēji – ietve palikusi iepriekšējā. Būvniecības gaitā ietve kvalitatīvi nav cietusi, ja neskaita tās savienojuma vietu ar apmali. Vai atstarpe starp apmales blokiem un melno segumu 2-20 mm platumā ir kāds īpašs drenāžas veids? Manuprāt, Latvijas +/- temperatūru klimatā tā ir bezatbildība un kaitniecība. Šajā salaiduma vietā iekļūst ūdens, kurš ziemā sasalst un izcilā segumu. Pēc gadiem pieciem šī atstarpe jau kļūs par dāmu kurpju papēžu, vecu cilvēku spieķu, mazu bērnu divriteņu atbalsta riteņu un ratiņkrēslu slazdiem. Vai tad tiks veikts atkārtots remonts? Varbūt tā mēs katru sakoptu vietu intensīvi tuvinām pilsētas vidējam (fona) līmenim? Vai tiešām ir tik sarežģīti hermetizēt šo savienojumu pirms ziemas iestāšanās

3. Kādēļ palaista garām iespēju pagarināt ietvi no Jāņu (iespējams, Paparžu) ielas līdz Griezes iela?. Kādēļ to nevarēja iekļaut šīs celtniecības apjomā? Pat ja tas nebija iespējams šī pasūtījuma ietvaros, to varēja realizēt kā paralēlu projektu. Esmu pārliecināts, ka tas būtu lētāk un kvalitatīvāk nekā būvēt vēlāk, iespējams, pusmiljona veloceliņu projekta ietvaros. Kādēļ tas vajadzīgs? Šī ir Jaunikšķiles vienīgā iela ar ietvi (viena no dažām Ikšķilē) – drošu patvērumu mūsu bērniem, vecākiem cilvēkiem un arī visiem pārējiem, it sevišķi diennakts tumšajā laikā. Vai mēs atkal saņemam ne-gadījuma plānošanas sistēmas augļus?

4. Un noslēdzot par ietvi – vai tās smilšu / dubļu josla uz tās arī ir Ikšķiles ainavas obligāts atribūts? Agrāk tāda nebija …
Lielais jautājums par lielo projektu. Kura iela būs nākošā? Kad?

Raksts un komentāri Ikskile.com

Juceklis Ikšķiles ceļu būvniecībā II. Potenciāli nāvējošs eksperiments

Lamanšs. Tunelis. Francijas puse. Vilciens iebrauc pa labās puses sliedēm. Lielbritānijas puse. Vilciens iebrauc pa kreisās puses sliedēm. Pa kreisās puses sliedēm no Lielbritānijas puses skatoties.

Nav grūti iedomāties sekas tādam eksperimentam. Tomēr zinātnieku izzinošie prāti nevēlas apstāties pie it kā acīmredzamā, jo zinātnes vēsture ir pierādījusi, ka acīmredzamais izrādās tikai māns. Piemēram, mēs redzam, ka Saule it kā riņķo ap Zemi, bet tomēr izrādās, ka pati Zeme griežas …

Ikšķile. Līvciema ielas rekonstruētais posms. Virziens uz Saulkalni. Gājējiem jāiet pa labo celiņa pusi – melnais segums, velosipēdistiem jāpārvietojas pa kreiso – bruģis. Virziens uz Ikšķiles centru. Gājējiem jāiet atkal pa labo celiņa pusi, velosipēdistiem pa kreiso. It kā viss loģiski, bet … No šīs puses skatoties labā puse ir bruģis, bet kreisā melnais segums. Vienkāršoju pierakstu – gājēji no Ikšķiles pa melno, uz Ikšķili pa bruģi, velosipēdisti no Ikšķiles pa bruģi, uz Ikšķili pa melno. Sapratāt? Tā kā pa vidu nekādas joslu maiņas zīmes nav redzamas, tad jādomā, ka agrāk vai vēlāk šis eksperiments tiks atkārtots Lamanša tunelī, jo it kā neiespējamais ir kļuvis iespējams.

Es vēlos būt atvērts progresam, tādēļ vismaz varbūtības izteiksmē jāpieļauj, ka šeit ir kāda saistība ar zinātnieku darbinātiem nezināmiem laukiem, jo neesmu dzirdējis par velosipēdistu vai gājēju avārijām šajā posmā. Par to noteikti liecina arī dīvainā elektrības staba pozīcija un gājēju pāreja uz nekurieni. Vai atcerieties Tarkovska filmu “Stalkers”?

Ir jau, protams, arī variants, ka kāds idiots uzlicis nepareizās zīmes, varbūt kāds arī ieprojektējis, bet noteikti kāds parakstījis pieņemšanas aktu. Varbūt pat šī nejēdzība pie nodošanas tika pamanīta un pieņemts izpildītāja solījums to novērst. Varbūt. Varbūt izpildītājs jau sāka laboties, bet zinātnieki (bez sirdsapziņas) viņu kā traucēkli pārvietoja uz citu laiktelpas vietu … Tas taču nevar būt, ka tik vienkārši atrisināma problēma pastāv tikai kādu amatpersonu nolaidības dēļ.

Raksts un komentāri Ikskile.com

Pie manas mājas būvē ceļu III

Piektdienas rīts. Ir izrakta vecā grunts visā ceļa garumā no 9. līdz 11.namam, daļēji ieklātas jaunas smiltis.

Vīri ar projekta mapi, mērlentu un citiem speciāliem instrumentiem liek atzīmes objektā – koka mietiņus ar marķējumu, metāla stieņus, lentas un šņores. Izmantoju izdevību un piegāju aprunāties par darbu gaitu, izteikt savu viedokli par nestabilo šķembu klājumu, iepazītos ar projekta rasējumu. Lūk, šīsdienas jaunumi par iepriekš apskatītām problēmām un dažas jaunas. Fakti, viedokļi, jautājumi un trešo personu teiktais par ceturto personu teikto.

1. Iepriekš minētā šķembu putra esot radusies projektētāja dēļ. Projektā ir norādītas smiltis, kuras nenovada mitrumu, un smalkas šķembas ar putekļiem. Protams, lietus piedeva projektā nav norādīta, bet ceļa būves vieta Ikšķilē nevis Āfrikā gan. Projektētājs ir A.Zemītis, esot jauns speciālists. Jau atkārtoti ieklāto šķembu nestspēja uz “speciālajām” smiltīm tiks novērtēta pirmdien, kad tikšot pieņemts lēmums par visas masas izņemšanu vai atstāšanu. Nezinu, vai projekts ietilpa pasūtījumā vai tika sagatavots iepriekš. Ja projektu dome sagatavojusi iepriekš, tad par šiem eksperimentiem ar dažādiem materiāliem būtu jāmaksā projektētājam, bet ticamāks ir scenārijs, ka maksās pasūtītājs, t.i. mēs, Ikšķiles novada nodokļu maksātāji.

2. Projektā laukums pie bērnudārza ieejas ir ieguvis aptuveni 5 kv.m zaļo zoniņu, kas vienlaicīgi ir brauktuves sadalošā zona. Ja pirms paplašināšanas šajā laukumiņā eglītes izkārtojumā brīvi novietojās vismaz 10 automašīnas, tad tagad tur perpendikulāri vienai malai iezīmētas 6 stāvvietas. Ņemot vērā perpendikulāro novietojumu, kuru būs sarežģīti neievērot zaļā laukumiņa dēļ, “patvarīga” automašīnu novietošana pie otras malas nebūs iespējama, jo šī zona būs nepieciešama iebraukšanas / izbraukšanas manevriem. Vai tā ir paplašināšana? Starp citu, zaļā laukumiņa izveidošanas pamatojums esot iekļauts vārdos: “Tā būšot interesantāk.” Es pat sāku domāt, ka rūpējoties par autobraucēju dzīves interesantumu, jauni ceļi nevis netīšām tiek uzbūvēti ar “vilnīšiem”, bet speciāli tādi projektēti. Atzīmēšu, ka zaļo laukumiņu tur patiešām var izvietot, bet tad tas jādara tā lai saglabātu eglītes izkārtojuma iespēju.

3. Aiz Skolas ielas 11.nama ir veikals “Ilma” un Pārbrauktuves ielas nams, kura priekšā ir lielisks melnais segums. Projektētā darbu zona beidzas 20 m attālumā no šī melnā seguma. Kādēļ? Gadījums vai negadījums? Šajā 20 m (ap 200 kv.m laukumā) 9 mēnešus gadā ir dubļi, kuri nonāks uz jaunā ceļa un kopā ar lietus ūdeni mūžīgi aizsērējošajā kanalizācijā. Vai ir kāds saprātīgs iemesls nopirkt labu ledusskapi, salikt tajā svaigus produktus un neaizvērt durvis? Cik lielas papildus izmaksas viena projekta ietvaros prasītu šie 200 kv.m brīvā laukuma? Cik 5 gados tiek samaksāts par lietus ūdeņu kanalizācijas tīrīšanu? Varbūt nav tik svarīgi, jo šo tīrīšanu, iespējams, pasūta PA “Līvi” un ar rēķina ailīti “Kanalizācijas sistēmas apkope” apmaksā tās klienti, t.i. Ikšķiles iedzīvotāji?

4. Jau iepriekš minētie koki un krūmi ir atrodami arī projektā. Nācās secināt, ka projektā tie nemaz nav analizēti. Vai gan savādāk var uzprojektēt apmali, kura 20 cm dziļumā jāiezāģē koka stumbrā? Koka, kuram jau trīs pusēs saskaņā ar projektu veikto darbu ietvaros saknes jau ir norautas. Interesanta ir arī pasūtītāja, laikam kāda domes darbinieka, atbilde uz jautājumu par kāda krūma izņemšanu vai atstāšanu. To uzdeva būvnieki, kuriem tas krūms nedaudz traucēja, bet būvnieki šo jautājumu vairāk uzdevuši tāpēc, ka viņiem šis krūms likās jau vecs un nepievilcīgs, bet risinājums viena ekskavatora kausa grābiena attālumā. Atbilde bija: “Vai jums tie traucē būvēt?” Būvnieki teica, ka varot iztikt. “Tad lai stāv,” atbildēja pasūtītājs. Varbūt kāds nepamanīja, bet gribu uzsvērt, ka pasūtītājs, t.i. mūsu pārstāvis nepajautāja iedzīvotājiem, produkta gala lietotājiem. Faktiski viņš tikai pārliecinājās, ka krūms nesagādā neērtības būvniekiem, un atbrīvojās no neērtības pieņemt pamatotu lēmumu. Vai tiešām ir tik grūti, piemēram, sestdienas rītā sasaukt iedzīvotājus un pajautāt: “Šo krūmu atstājam, vai izņemam? Šo koku? Vai šo zaļo zonu vajag?” Es pats esmu gatavs iet talkā un iestādīt izzāģētajiem krūmiem un kokiem ekvivalentu zaļumu daudzumu, lai kompensētu zaļās vides īslaicīgu samazinājumu.

          Negadījuma rakstura ceļu būve Ikšķilē turpinās. Arī tās sabiedriskā novērošana turpināsies.

          Raksts un komentāri Ikskile.com

          Juceklis Ikšķiles ceļu būvniecībā

          Meklējot informāciju par Skolas ielas 9. un 11.nama ceļa pārbūvi, atklāju vairākas lietas. Jau iepriekš izteicu neapmierinātību ar to, ka 48 dzīvokļu iemītnieku ikdienas soli un nākotnes dzīves vidi ietekmējošs projekts ir bijis noslēpums līdz pat ekskavatora ierašanās brīdim.

          Izrādījās, ka mēs, šo dzīvokļu iedzīvotāji, esam tikai dekorācija bērnudārza piebrauktuvei. Tomēr šajā gadījumā runa ir vairāk par nevērību pret iedzīvotājiem un paviršību, kuru piespiežoties var saukt par nelielu pārpratumu.

          Kā jau visiem zināms, Ikšķiles novada dome ir iecerējusi attīstīt Kultūras centra projektu Skolas ielas un estrādes rajonā. Lai celtniecība notiktu likumīgi, nepieciešams veikt šīs teritorijas detālplānošanu. Detālplānojuma projekta sabiedriskā apspriešana ir izraisījusi plašu diskusiju un 2008.gada 8.oktobrī publicēts paziņojums, ka dome paziņos par lēmuma pieņemšanu. Tātad, Skolas ielas kvartāla (pie skolas) detālplānojums vēl nav apstiprināts un, ņemot vērā aso diskusiju par Kultūras centra projektu, izmaiņām vēl jābūt. Tai pašā laikā tieši šajā rajonā tiks veikts viens no trim šajā gadā paredzētajiem ceļu būves projektiem.

          PA “Līvi” 2008.gada 28.septembrī izsludinājusi iepirkumu “Skolas ielas posma un gājēju celiņa rekonstrukcija (posmā no Strēlnieku līdz Lejas ielai) Ikšķilē”. Šis ielas posms ir nogāze, pa kuru pašlaik var pārvietoties tikai fiziski veseli kājāmgājēji. Rekonstruējamais ielas posms sākas detālplānojuma teritorijā, tieši pie Strēlnieku ielas, kas ved uz domes ēku. Lūk, šai Strēlnieku ielai piedāvātā detālplānojuma projektā ir paredzēts izbūvēt otru brauktuvi. Es šeit saskatu gan citas ceļu risinājuma iespējas, gan reljefa izmaiņu variantus. Es personīgi uzskatu, ka pastāv iespēja Kultūras centru būvēt kopā ar Kultūras biedrību tās ēkas zemas gabalā. Iepirkuma procedūra ir noslēgusies un darbus par Ls 17.598,33 (bez PVN) apņēmusies paveikt SIA “Invert Group”. Priecē, ka iepirkuma cena ir ievērojami zemāka par plānoto summu Ls 32.000, tomēr tas arī saasina uzmanību uz iespējamu zemas kvalitātes materiālu izmantošanu un neprecīzo plānoto tāmi.

          Viss iepriekš minētais, protams, ir diskutējams. Diemžēl Ikšķiles gadījumā šaubas vienmēr tiek tulkotas par labu pašvaldības vadītāju viedoklim, nevis iedzīvotājiem. Tomēr ir lietas, kuras objektīvi norāda uz jucekli ceļu būvē un iepirkumos.

          1. Ceļu būvniecības pasūtījumi tiek izsludināti augusta un septembra beigās. Vai tas saistīts ar cerību uz zemāku cenu sezonas noslēgumā? Vai nespēju novērtēt laika apstākļu ietekmi uz būvniecību? Varbūt tas ir pēdējais mēģinājumu kaut ko uzbūvēt pirms vēlēšanām, lai būtu kur lentītes pārgriezt?
          2. Ceļu būvniecību pasūta gan dome, gan PA “Līvi”. Vai Ikšķile ir tik milzīga? Kādēļ man kā PA “Līvi” no domes administrētam klientam jāmaksā par koplietošanas ceļu būvniecības administrēšanu? Nedomāju, ka tādas izmaksas ir iespējams noteikt un apmaksāt no domes atsevišķi. Ja apgalvo, ka tādu izmaksu nav, tad man rodas šaubas, vai projekta izpilde tiks atbilstoši uzraudzīta.
          3. Ceļu būves iepirkumus pārrauga un acīmredzot darbu izpildi kontrolē dažādas personas. Vai tas nodrošina labāku rezultātu? Varbūt tas tomēr liecina par šī būvniecības (ne)gadījuma raksturu?

          Ikšķiles novada iedzīvotājiem ir tiesības savlaicīgi un mūsdienīgā formā saņemt informāciju par visiem lēmumiem. Katru pašvaldības ikdienas darba kārtības jautājumu un projektu ir iespējams iepriekš izsludināt, pieņemtā lēmuma motivāciju izskaidrot, korekti atbildot arī atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem. Tad nebūs pārpratumi, aizdomas un apvainojumi.

          Aktuālas un interesantas interneta lapas spēj uzturēt privātpersona ar Ls 6,5 tūkstošu un mazākiem gada ienākumiem, bet pašvaldība ar Ls 6,5 miljoniem nespēj. Tā nav tehnoloģiska problēma. Tā ir attieksme pret saviem darba pienākumiem un klientiem – vēlētājiem. Tādēļ šodien ne tikai internetā, bet arī uz ceļiem vērojams juceklis.

          Ikšķiles novada iedzīvotājiem ir tiesības savlaicīgi un mūsdienīgā formā saņemt informāciju par visiem lēmumiem. Katru pašvaldības ikdienas darba kārtības jautājumu un projektu ir iespējams iepriekš izsludināt, pieņemtā lēmuma motivāciju izskaidrot, korekti atbildot arī atšķirīgu viedokļu pārstāvjiem. Tad nebūs pārpratumi, aizdomas un apvainojumi.

          Aktuālas un interesantas interneta lapas spēj uzturēt privātpersona ar Ls 6,5 tūkstošu un mazākiem gada ienākumiem, bet pašvaldība ar Ls 6,5 miljoniem nespēj. Tā nav tehnoloģiska problēma. Tā ir attieksme pret saviem darba pienākumiem un klientiem – vēlētājiem. Tādēļ šodien ne tikai internetā, bet arī uz ceļiem vērojams juceklis.

          Raksts un komentāri Ikskile.com