Labāko kandidātu izlase Ikšķilei 2013. gadā

Ikšķiles Tirgus Ziņotājs #2013 piedāvā
labāko kandidātu izlasi no visiem sarakstiem

NACIONĀLĀ APVIENĪBA
1. Valda Krinkele
4. Ligita Āzena
5. Jānis Dreiškins
8. Kaspars Grīnbergs

APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI
1. Edgars Logins
12. Elizabete Veismane
15. Reinis Celeste
20. Kaspars Upaciers

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
4. Ingūna Bērziņa
7. Dace Čekele
8. Kaspars Freimanis
13. Lauma Palmbaha

VIENOTĪBA
8. Linards Liberts
10. Aigars Neimanis
12. Tīna Kempele
17. Igors Miglinieks

Aizej uz vēlēšanām un nobalso par savu sarakstu!
Pieliec krustiņus labajiem un izsvītro novecojušos!

Lasi vēl:

Visi uz vēlēšanām?

Ikšķiles novada attīstība 4 gados – haoss ar taustāmiem rezultātiem

Ko piedāvā vēlēšanu saraksti?

Kādu domi var un vajag vēlēties?

Kādu domi var un vajag vēlēties?

Ikšķiles Tirgus Ziņotājs #2013 raksta:

Ikšķiles novadam ir nauda un jau iesakņojies guļamrajona statuss. Protams, ražošanas attīstība ir veicināma. Ražošana ar augstu pievienoto vērtību sākot no amatniecības līdz pat augstajām tehnoloģijām, bet ne ar liela apjoma izejvielu apstrādi. Derīgie izrakteņi apgūstami pašpatēriņa līmenī, pirmkārt domājot par vidi.

Tātad, prioritāte ir augstas kvalitātes atvērta dzīves vide, kurā cilvēks var attīstīties un pilnvērtīgi dzīvot no dzimšanas līdz pēdējam elpas vilcienam. Vai tādu vidi var izveidot tehnokrātiskā veidā, uzbūvējot standartu noteiktas ēkas un vides objektus, ielas un inženierbūves? Tādu vidi var izveidot, ja resursi un uzmanība tiek veltīti pakalpojumam. Vēl labāk, ja katrs sabiedrības loceklis ir arī šī pakalpojuma līdzveidotājs. Vai bērnudārza ēka vai stadions nodrošina bērna attīstību? Bērnudārza audzinātāja un trenera sadarbība ar bērnu nodrošina bērna attīstību.

Šādi pakalpojumi ir ikdienišķi, lai gan mēs tos bieži neuztveram kā pakalpojumus. Deju kolektīvs, sporta komanda, adīšanas pulciņš. Ā, skaidrs! Mēs dejojam pašvaldības kultūras namā, paši radām deju un gūstam prieku sev un kādreiz priecējam tautu koncertā. Mēs varam izvēlēties dejas soli, mūziku, tērpu, pāri vai pat deju kolektīvu! Bet tas nav viss! Pašvaldība samaksā kolektīva vadītājam, kādreiz izbraukumam, kādreiz tērpiem. Jā, tas ir labi. Un tas nemaz nav tik dārgi.

Mēs neiedomājamies, ka mūsu bērni skolā piedalās līdzīgā procesā, tikai parastajā skolā viņam nav izvēles ne par skolas programmu, ne par mācību metodēm, ritmu, slodzi, priekšmetiem. Izvēle nav arī skolēna vecākiem. Tādam modelim Ikšķilē daudzi vecāki nepiekrīt, tādēļ Ikšķilē darbojas arī cita skola, cits modelis. Un tas pamazām iekļaujas kopējā pašvaldības sistēmā un maina to, lai gan pašlaik šī cita domāšana nav pašvaldības sistēmas daļa. Vai tas ietekmē parasto skolu?

Ikšķilē pēdējā laikā notiek būvniecības darbi, kas nosaka Ikšķiles novada vaibstus gadu desmitiem uz priekšu. Tomēr Ikšķiles pašvaldība šajos darbos greizsirdīgi aizstāv savas it kā dabiskās tiesības izlemt par lietām vietā, veidā un laikā, kas ir zināms tikai šauram valdošo lokam. It kā stacijas tualete būtu mapīšu sakārtojums domes grāmatveža plauktā. Stacijas tualete ir vieta, kur nodokļu maksātājs saņem pakalpojumu! Arī par tualeti remontu samaksā nodokļu maksātājs! Par sabiedrisko ēku izvietojumu pilsētā, publisko ēku krāsojumu, sabiedriskā transporta pieturām un gājēju pārejām maksā nodokļu maksātāji. Tomēr nodokļu maksātāji ir izolēti no šādu jautājumu lemšanas.

Ikšķiles novadam vajag domi, kuras deputātiem ir idejas, kas atbilst cilvēku interesēm un vajadzībām, ir spēja tās formulēt un realizēt pašvaldības struktūrā vai sadarbībā privātajām iniciatīvām un biedrībām. Dome var būt un tai jābūt lokomotīvei, nevis tikai pārmijniekam.

Ikšķiles novada attīstība 4 gados – haoss ar taustāmiem rezultātiem

Ikšķiles Tirgus Ziņotājs #2013 raksta:

Ūdensvada un kanalizācijas projekts bez skandāliem ir ierakts zemē. Cik ir pieslēgušies, vai tiek pārbaudīs, cik kvalitatīvi tiek apsaimniekoti kanalizācijas ūdeņi tur, kur ir iespēja pieslēgties, bet māju īpašnieki to nedara? Kad būs nākamā kārta? Kā tā ietekmēs tarifus esošajiem lietotājiem?

Skolas ielas centrālā daļa ir izbūvēta. Galvenie ieguvēji ir tranzīta braucēji un jauno autostāvvietu lietotāji. Ja, ir arī celiņi un dobes. Zaudētāji izrādās visi, kam centrā jāuzņem vai jāizlaiž pasažieri, t.sk. sabiedriskais un pašvaldības transports. Tirgus izveidei vairs nav citas vietas kā tikai tenisa korts. Visam kroni uzliek plūdi pēc lietus zem tilta un pie Superneto, arī iekšpagalmā.

Pēc Rīgas ielas rekonstrukcijas laika gaitā ir novērsti daži sīki trūkumi, kā bīstamais krūmu puduris pie dambja, bet plūdi stāvlaukumos un uz gājēju ceļa pie pludmales turpinās katru pavasari un lietainākos periodos jebkurā laikā. Tagad, kad dome pārcēlusies uz Peldu ielas ēku pie Daugavas, iespējams paši pamanīs, cik tuvredzīgi rīkojušies, uzbūvējot no jauna to pašu veco krustojumu ar Rīgas ielu. Tur bija jābūvē aplis, jo laika gaitā Peldu ielas noslodze tikai pieaugs. Iespējams, ka pamanīs arī to, ka Daugavmalas galvenajā krustojumā vispār nav pārejas!

Sabiedrisko ēku siltināšanas projekti. Skaidra lieta, vajag un jādara. Kurš izvēlējās krāsas?! Kurš parakstīja pelēko kultūras namu, krāsaino skolu, papagaiļkrāsas bērnudārzu, zilos jumtus, pelēkdzelteno māju Skolas ielā! Tas viss kādreiz sarkanbaltajā Ikšķilē? Nosauciet tautai varoni! Skandināvijā tādu mākslinieku izraidītu no ciema un varbūt pat no valsts, bez tiesībām atgriezties.

Vai Ikšķiles komunālie speciālisti ir skaitījuši, cik izmaksā divu katlumāju darbināšana Ikšķiles centrā? Vai Skolas ielas rekonstrukcijas projekta laikā tika ierakta siltumtrase, kas ļautu atteikties no vienas katlumājas tad, kad visas ēkas negaidot būs kļuvušas divas reizes siltumefektīvākas?

Jaunais stadions ir. Jaunas sporta nodarbības pašvaldībai nav. Stadiona būves slaika sporta skolotāji un skolas vadība solīja ja ne Daliņa kāju audzēšanu, tad vismaz masu vieglatlētiku jaunāko klašu skolēniem. Kur ir? Viena vasara jau prom, nākamā tukšā jau klāt. Pirms dažiem gadiem veiksmīgi tika likvidēts vienīgais ielu vingrošanas centrs aiz kurinātavas. Cik liela piepūle vajadzīga, lai tos nepieciešamos vingrošanas komplektus iepirktu un uzstādītu katrā pilsētas mikrorajonā?

Skolas paplašināšana ir kļuvusi par nepieciešamību. Paplašināšana ar vēl vienu piebūvi izskatās kā visreālākais plāns, kuru apdomā vadošie. Cik tuvredzīgi! Centra apspriešanas laika tika konstatēts, ka tur jau tagad ir par šauru. Lupīnu ielas stadionā ir vieta vidusskolas klasēm – ģimnāzijai un sporta hallei. Apjoms praktiski neierobežots. Uz priekšu, izsludiniet konkursu arhitektūras un vides plānošanas studentiem tagad!

Ko piedāvā vēlēšanu saraksti Ikšķilē?

Ikšķiles Tirgus Ziņotājs #2013 raksta:

VIENOTĪBA

Vienotības Nr.1, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Trapiņa kungs sagādā vilšanos ar pirmo teikumu: „Ikšķiles novadam jāsaglabā patstāvība…” Es tam pilnīgi piekrītu, bet, šādi teikts, tas liek domāt, ka tieši Trapiņa kungs ir patstāvības garants. Šodien reģionālajai pašvaldības policijai maksājam uz Ķekavu, tūrismam maksājam uz Ogri, labākai izglītībai mums ir ļauts bērnus vest uz citiem novadiem vai privātām skolām un bērnudārziem. Vai tā ir tā pati patstāvība, kuru mums Vienotība nodrošinās ar iestāšanos euro zonā? Labāk jau būtu teicis Rīgā skandināto „krievi nāk” vai „Putins brauc”.

„Mums jābūt viesmīlīgiem, attīstot tūrismu…” Visu par labu tūristam, jo tādā veidā var līdzekļus izmantot tā, ka vietējiem nemaz nav iespēja prasīt: “Kur mūsu labums no mūsu naudas?” Tāpat, kā jābūt solidāriem ar grieķiem, kipriešiem? Kāds būs katra Ikšķiles iedzīvotāja ieguvums no vēl viena tūristu autobusa Daugavmalā pie Meinarda salas? Kāds labums no slēpošanas trases Zilajos kalnos pie Ogres, ja Ikšķiles galā mežā ir gājēju, slēpotāju, zirgu un sniegamoču apvienotā trase?

Trapiņa kungs veido sev vienojošā vadoņa tēlu un izliekas aizmirsis savu darbību pirmajos gados, kad ar patiesu baudu izmantoja amata privilēģijas gan domes sēdē, gan Ikšķiles Vēstīs. Jā, tagad var izskatīties labāk, jo iepriekšējais “apspiedējs” ir kļuvis par vasali, vēlēšanu sabiedrotais ir iedzīts opozīcijā un ar administratīvām metodēm sakauts. Patiesi, Indulis Uzvarētājs! Bet vai līderis? Tomēr tā nav komanda, bet vasaļu statusā esošu radošu un lielākoties pozitīvi mērķtiecīgu cilvēku kopums, kuriem kā privātas iniciatīvas jāvirza sabiedriskā labuma lietas. Privātai iniciatīvai naudu var iedot, bet var arī neiedot, un tāda varbūtība ir pazemojoša. Ja būs sasniegumi, tad pašvaldība palīdzējusi, ja kas neizdodas bez atbalsta, tad paši vainīgi.

Izpilddirektors Kurmja kungs atklāti pasaka, ka 4 gados ir guvis (pirmo) pieredzi, ko Ikšķiles pilsētas un novada iedzīvotāji vēlas. Protams, arī mums būtu grūti saprast, ko vēlas Ogres iedzīvotāji! Tomēr izpilddirektora un pārējo pašvaldības vadītāju centība pieredzes gūšanā ir bijusi visai pasīva. Laikā, kad desmitiem cilvēku savā darba laikā no Rīgas un citām darba vietām devās uz Ikšķiles domi, lai sniegtu ieguldījumu novada attīstības stratēģijas sagatavošanā, vadošie domes darbinieki un deputāti neieradās vispār vai apsveicinājās un izgāja ārā. Jo patiesībā viņus neinteresē ne plāns, ne iedzīvotāju viedokļi. Visu izšķir neformālas sanāksmes šaurā lokā. Bez protokola.

Ko vērti ir izpilddirektora plāni un solījumi? Pirms katras domes sēdes izpilddirektors izpilda atskaitīšanās rituālu mutiskā formā, bet par šo atskaitīšanos un solījumiem nepaliek nekādi pierādījumi. 4 gadus daudzinātais Ozolu ielas projekts ir iesprūdis tādēļ, ka nevar vienoties ar privātpersonām par dažiem kvadrātmetriem zemes. Ozolu ielas projekts tiek pieminēts arī šogad. Bet pa 4 gadiem nav izstrādāta transporta shēma, kas pierādītu, ka Ozolu ielai patiešām ir tāda transporta slodze, lai tā būtu jāpaplašina arī tagad, pēc Rīgas ielas rekonstrukcijas. Kurmja kungam diemžēl nav raksturīga alternatīvu izpēte un atsevišķu projektu izvērtēšana visas novada infrastruktūras ietvaros. Ja jau sācis mācīties, tad varbūt labāk lai turpina apgūt izpilddirektora amatu?

Ikšķiles Mājas vadītājs Rubeņa kungs ir īsts vecā kaluma vīrs, jo nešaubīgi sola “turpināt iesākto virzienu un realizēt arvien jaunus projektus. ”Lielākais sasniegums esot grants karjera atgūšana. Labi, bet galvenais solījums 2009. gadā bija vainīgo atrašana un zaudējumu kompensēšana! Cik novada kase saņēmusi kā kompensāciju, kādu sodu par, hm, nolaidību saņēmis Rudzīša kungs vai citas tā laika domes amatpersonas?

Ikšķile ir dārga pilsēta, bet ne gluži augstāka dzīves standarta dēļ. Rubeņa kunga kantoris sūta arvien lielākus komunālos rēķinus, t.sk. par arvien dārgāku ūdeni un kanalizāciju. Cik no privātmāju īpašniekiem, kuriem pievilktas episkā kanalizācijas projekta caurules, ir pieslēgušies? Mēs, dzīvokļos, maksājam par visiem kilometriem zem ielām, bet trubas mūsu māju pagrabos tek. Ja skatāmies uz daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu attīstību, tad Ikšķiles Vienotībai sasniegumi kā Rīgas saldētājam Ušakovam. Rubeņa kungs sola turpināt, bet vai mums tādu turpinājumu vajag?

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA

Šajā sasaukumā Rudzīša kunga sarakstam tika klusējošas balsošanas mašīnas loma. Acīmredzot tāds ir bijis darījums, lai piesegtu neskaidrības ar to pašu grants karjeru, bet kā galveno kārti Trapiņš vienmēr ir varējis turēt Kultūras Kalna (nelikumīgajā) projektēšanā iztērētos Ls 200.000. Vai bija vēl kaut kas? Katrā gadījumā man nebija saprotams, kādēļ tik paklausīgi bija visi ZZS deputāti. Rudzīša kungam es labprāt novēlu izbaudīt pensiju. Dome viņam tagad kaimiņos, tādēļ pavisam ērti varēs būt lietas kursā arī turpmāk. Būtu labs iemesls iedibināt sabiedrisku konsultatīvu orgānu, kurš nebūtu piesaistīts domē strādājošo darba laikam.

ZZS trumpis vismaz pēdējos divos sasaukumos ir atpazīstamās un arī skolā ļoti iecienītas skolotājas. Tai pašā laikā godīgs ir arī jautājums, kādēļ ar tādu resursu – divas deputātes – skola nav ieguvusi visu, lai tās sniegtās izglītības līmenis nevienam neradītu šaubas? Kādēļ mums nav tikpat spilgta un rezultatīva skolas virsvadība, ja ilgāku laiku kopš 2009. gada šo jomu kūrēja domes priekšsēdētāja vietnieks Rudzītis?

NACIONĀLĀ APVIENĪBA

Bērnudārza vadītāja Krinkeles kundze savu iestādi un audzināšanas darbu uztur labā kārtībā. Kopš pagājušā gada viņas darba apjoms atkal palielinājies līdz ar filiāles atvēršanu Tīnūžos. Vai šādā slodzē ir laiks pilnvērtīgam deputāta darbam? Ja ir, tad ir pamats jautāt, kādēļ Ikšķiles novadā 200 bērnu rinda uz bērnudārzu bija 2009. gadā un ir 2013. gadā? Ušakovam Rīga veicies labāk. Kādēļ domes vadība izskatījusi tikai rekonstruējamu ēku variantus? 100 gadu vecu ēku rekonstrukcija ir nekontrolējami dārga, ierobežota apjomā un tikai daļēji piemērojama mūsdienīgu bērnudārzu vajadzībām. Vai divi Nacionālās Apvienības deputāti ir iesnieguši pieprasījumu demogrāfijai būtisko bērnudārza jautājumu risināt produktīvāk?

Lauksaimnieka Stiliņa kunga saimniekošana ir labs piemērs katram. Lauksaimniecības zemju saglabāšanas mērķis novada attīstības plānā ir labs mērķis zemniekam, bet tas ierobežo nelielā Ikšķiles novada attīstību. Viens hektārs graudaugu gadā dod Ls 500 apgrozījumu zemniekam un Ls 10 nodokļu novadam. Viens hektārs apbūvētas teritorijas dod Ls 1000 nodokļu novadam un varētu būt arī Ls 100 zemniekam par ceļu tīrīšanu. Neskaitot iedzīvotāju ienākuma nodokli! Bet pagaidām vēl tikai 9.000 iedzīvotāju mazā Ikšķiles novada patstāvību vai vismaz labāku stāvokli kādā jaunā reformētā reģionā var nodrošināt tikai straujš iedzīvotāju skaita pieaugums. Te ir pretruna starp zemnieka un novada interesēm. Turklāt novada attīstības plānā jau ražošanai lietotās zemes bija pazudušas, bet daža pļava par tādu kļuva. Vai deputāts Stiliņš cīnījās par zaļo nākotni tikai tām zemēm, kuras jau bija viņa apsaimniekošanā?

APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI

Apvienība Iedzīvotāji šos 4 gadus “ēda zemi” opozīcijā. Darbs bija tik grūts, ka 2009. gada saraksta pirmais numurs Baķis izrādījās Ikšķiles novada pirmais deputāts – pārbēdzējs. Paliekot četriem pret vienpadsmit, politikas spēlīte šajā sasaukumā bija izspēlēta. Bija pienācis laiks šovam vai vismaz kaut kam neparastam, piemēram rotēt caur domi visu sarakstu, lai uz šīm vēlēšanām būtu apmācīti un pārbaudīti kandidāti. Upaciers, kad viņa darbību domes vairākums mērķtiecīgi bloķēja, savu pirmo soli spēra, bet nākamie nebija gatavi turpināt.

Tomēr jāsaka, ka AI šajā sasaukumā kopumā nodrošināja noteiktu pašvaldības darba attīstību. Vismaz uz šīm vēlēšanām valdošie nav atnākuši ar projektiem, pret kuriem jātaisa jaunas partijas. Daudzas AI savulaik piedāvātās lietas realizējas, tiesa, ar citiem nosaukumiem.

Ikšķiles Tirgus Ziņotājs #2013 vērtē

Ir jāiet uz priekšu! Esošais domes sastāvs ir izstrādājis savu resursu pēc, cerams, labākās savas saprašanas un prasmēm, tomēr jaunam uzrāvienam tāpat kā pirms 4 gadiem nepieciešamas kvalitatīvas izmaiņas. Ir notikusi pāreja no skaitāmkauliņiem uz kalkulatoru, laiks datoriem.
Laiks cilvēkiem, kas prot radīt, strādājot ar datoriem!

Visi uz vēlēšanām?

Ikšķiles Tirgus Ziņotājs #2013 raksta:

2013. gada Ikšķiles novada vēlēšanām pieteikti 4 partiju saraksti. Visas šobrīd pārstāvētas domē. Partiju programmas sola novada patriotismu, sadarbību un vispusīgu attīstību ar trūkumu novēršanu un jaunu augstumu sasniegšanu.

Patiešām, lieliska perspektīva novadam un katram novada iedzīvotājam! Pieredzējuši deputātu, pašvaldības iestāžu vadītāju un speciālistu, dažādu firmu valdes locekļu, speciālistu, mācībspēku un apmācāmo komandas. Vai maz vērts iet uz vēlēšanām, kurās novads būs uzvarējis jebkurā gadījumā?

Saldam miegam traucē tikai viena lieta – ir piedāvāti veseli 4 saraksti ar 18 kandidātiem katrā, un mums vajadzēs izvēlēties. Tikai neredzam pārliecinošas reklāmas, neviens nesola lētākus komunālos vai bezmaksas transporta biļetes, pat aģitators pie durvīm nepieklauvē. Rodas iespaids, ka visiem četriem sarakstiem ir liela savstarpēja draudzība, tādēļ viens otru nekritizē un ar idejām nesacenšas. It kā mūsu balsis jau ir sadalītas neatkarīgi no tā, vai mēs vispār aiziesim uz iecirkni.

Lasi vēl:

Ikšķiles novada attīstība 4 gados – haoss ar taustāmiem rezultātiem

Ko piedāvā vēlēšanu saraksti?

Kādu domi var un vajag vēlēties?

Labāko kandidātu izlase Ikšķilei 2013. gadā

Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga…

Gorgols Blažejs Delfu komentāros ierakstījis:

Dakotas indiāņu gudrība vēsta: “Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp nost.”

Taču pie mums, kā redzams, šādā situācijā bieži izvēlas citas stratēģijas:
— Mēs iegādājamies pātagu;
— Mēs mainām jātnieku;
— Mēs sakām: “Šādi mēs ar zirgu esam jājuši vienmēr”;
— Mēs izveidojam darba grupu, lai analizētu zirgu;
— Mēs apmeklējam citas vietas, lai analizētu, kā tur jāj ar beigtiem zirgiem;
— Mēs izveidojam īpašu uzdevumu vienību, lai beigto zirgu atdzīvinātu;
— Mēs pievienojam treniņvienību, lai mācītos labāk jāt;
— Mēs mainām kritērijus, kas nosaka, vai zirgs ir beigts;
— Mēs apvienojam vairākus beigtus zirgus, lai tie kļūtu ātrāki;
— Mēs izveidojam kvalitātes darba grupu, lai atrastu izmantojumu beigtiem zirgiem;
— Mēs paaugstinām beigtu zirgu jāšanas kvalitātes standartus;
— Mēs salīdzinām dažādi beigtus zirgus;
— Mēs meklējam cilvēkus ārpusē, lai viņi jātu;
— Mēs paziņojam: “Neviens zirgs nevar būt tik beigts, ka to vairs nevarētu jāt”;
— Mēs piešķiram papildu līdzekļus zirga jaudas palielināšanai;
— Mēs veicam pētījumu, lai redzētu, vai ir pieejami lētāki konsultanti;
— Mēs iepērkam kaut ko, kas liek beigtiem zirgiem skriet ātrāk;
— Mēs paziņojam, ka mūsu zirgs ir “labāk, ātrāk un lētāk” beigts;
— Mēs ierīkojam neatkarīgu izmaksu posteni beigtiem zirgiem

Diemžēl-kaut kādi vairoties nespējīgi pīļknābji un vilki dara tieši tā.

Zinātniskā Lopisma Manifests. Kaut Kad Jāizlasa…

Atradu pie kaut kāda Melbikša raksteļa komentāros

Zinātniskā Lopisma Manifests

Pār pasauli valda Zilie Rukši, Rozā Sunenes un Akadēmiskie Āži. Viņi nosaka pareizās domas, vārdus un uzvedību. Viņi ir mūsu laikmeta “ideoloģiskais aktīvs”.

Kad šo atzinumu kādā starptautiskā konferencē pagājušā desmitgadē pauda ievērojamais cilvēktiesību aizstāvis Bukovskis, pavēstot, ka ļaudīm savu ideoloģiju uzspiež ļoti agresīvas homoseksuāļu un feministu aprindas, sašutumam nebija robežu. Bet disidentam ar 12 gadu cietuma stāžu neko nevarēja padarīt un šo “izlēcienu” vienkārši noklusēja. Vēl viņš teica, ka politkorektuma ideoloģija ir daudz ļaunāka par ļeņinismu.

“Zinātniskā Lopisma Manifests” rakstīts kā parodija par “Humānisma Manifestu 2000”. Kā bāze izmantoti profesionālo humānistu un feministu programmdokumenti, stilam par paraugu ņemta Dž.Orvela “Dzīvnieku ferma”.

Zilie Rukši – politiski aktīvie homoseksuāļi, kas pārtiek no seksuālo minoritāšu tiesību tirgošanas, Rozā Sunenes – feministes un feministu organizācijas, kas spekulē ar “sieviešu tiesībām”, Akadēmiskie Āži – “humānisti”, “labās gribas cilvēki”, “noderīgie idioti”, tie, kas nodrošina Balto Aunu blēšanu sanāksmēs, piketos un gājienos.

Leonīds Bagmuts. Zinātniskā Lopisma Manifests

Rēgs klīst pa planētu ― Lopisma rēgs. Par to urkšķ cūkas, skaļi mauj govis, histēriski rej suņi, saspringti blēj aitas. Nav uz planētas neviena, kas nebūtu dzirdējis par jaunajām vēsmām, kas aicina uz brīvību. Jaunā tūkstošgade nesīs apspiestajām radībām gaišu nākotni. Mēs kompetenti apgalvojam, ka pilnīga visu lopu emancipācija no cilvēka iedibinātās verdzības un vardarbības ir tikai laika jautājums. Visu valstu progresīvajiem lopiem ir jāapvienojas, lai uz visiem laikiem nomestu verdzības jūgu. Īpašu skanējumu un nozīmi atkal iegūst vēsturiskais Revolucionāro Āžu aicinājums: “Visu valstu lopi, apvienojieties!”. Mūsu lieta ir taisnīga: cilvēks tiks uzvarēts, uzvara būs lopiem.

1. Preambula

Lopisms – tā ir zinātniska, estētiska un filozofiska mācība, kas jau ir nopietni ir pārveidojusi mūsu pasauli. Tās saknes iesniedzas pastorālajos laikos, kad cilvēku uz zemes bija maz, un visu veidu un krāsu lopi brīvi ganījās uz zemes. Cilvēkiem nebija ne spēku, ne līdzekļu, lai apspiestu un izmantotu lopus, un tāpēc visi bija brīvi un laimīgi. Tumšās verdzības tūkstošgades iestājās tad, kad cilvēks izgudroja dažādus apspiešanas trikus.

Tikai 18.gadsimtā pēc cilvēku laika skaitīšanas sistēmas parādījās pirmie lopi, kas sāka apzināties savu identitāti un indivīda neatkarību. Arī daži cilvēki uzskatīja, ka bez brīvības lopiem nebūs brīvība cilvēkiem.

Turpmākajos gadsimtos lopu tiesību kustības pieauga un izpletās. Ar kaismu riešanu, daiļrunīgu urkšķēšanu un pārliecinošu lopu kustības aktīvistu blēšanu aizvien vairāk un vairāk lopu pamodās no garīgās letarģijas un sarāva padevības važas. 20.gadsimtā lopu sabiedrības milzu spiediena rezultātā tika iekarotas vienlīdzīgas politiskās un pilsoniskās tiesības. Tomēr cīņa par lopu tiesībām nesamazinās arī 21 gadsimtā – tagad mēs konfrontējam starp cilvēku un lopu. Tāpēc zooloģiskai pasaulei ir par agru gulēt uz lauriem: mēs nevaram pieļaut, ka cilvēce varētu izraut uzvaru no mūsu varenajiem nagiem un ķetnām. Īpašu aktualitāti iegūst vecais lozungs: Lopi, esiet modri!

2. Labākas nākotnes perspektivas

Pirmo reizi zoopasaules vēsturē mums ir līdzekļi, kas spēj uzlabot lopu eksistenci, lai panāktu to laimi un brīvību, un nodrošinātu tiem cilvēka cienīgu dzīvi. Tomēr daudzas sirdis vēl ir pilnas ar tūkstošgadu bailēm, kas neļauj raudzīties nākotnē ar ticību. Lopi pārāk bieži uzklausa cilvēkus, kuri stāsta muļķības par nākamā gadsimta kariem, nemieriem un dabas katastrofām. Pasakas par nelaimēm, kas notiks 21.gadsimtā, balstās uz pieņēmumiem, un tām nav stingras zinātniska bāzes.

Cilvēku pasaulē joprojām pastāv bīstamas tendences, kas vēl nav pietiekoši atpazītas, tāpēc lopiem jābūt būt modriem, saskaroties ar cilvēku mahinācijām. Jo īpaši mēs esam norūpējušies par to, ka vēl izplatās regresīvās un antizinātniskās reliģiskās idejas. Daudzi cilvēki spītīgi pretojas Lopisma Mācībai un joprojām ir pakļauti mežonīgajiem atpakaļrāpulības kultiem un kristīgās pārliecības aizspriedumiem. Tie sēj neuzticību zinātnei un kļūst par atpalikušu cilvēkbūšanas institūciju aizstāvjiem, ignorējot vispārlopiskās vērtības. Tie kavē cilvēku dzimstības samazināšanu un novājina ekonomisko un sociālo attīstību. Viņi iebilst pret lopu emancipāciju, cenšoties atstāt tos cilvēku apspiestībā.

Dažviet cilvēki ir izstrādājuši tādu ideoloģiju, kas noliedz zinātnes objektivitāti, nosoda moderno tehnoloģiju fetizēšanu un noraida lopu tiesību prioritāti. Dažas cilvēku ideoloģijas sludina sakāvniecību – uzskatus, ka problēmas, ar kurām saskaras lopi un cilvēki, jau esot fundamentāli atrisinātas. Vajag atmaskot šīs nepatiesās un neproduktīvās spekulācijas, kas sēj nenoteiktību un šaubas nenobriedušos prātos. Planetārais Lopisms, kas sniegts šajā manifestā, ir augstākais un pēdējais posms cilvēka filosofijas un ētikas attīstībā. Lopisms ir vienīgais patiesais posthumānisms, jo tur iemājo viss labākais, ko izveidojis cilvēks. Šis posthumānisms balstās uz visaugstākajām lopiskajām vērtībām un cenšas pārvarēt reliģijas samaitājošo ietekmi.

3. Zinātniskā Lopisma sastāvdaļas

Zinātniskais Lopisms – atklāta, dziļi patiesa sistēma, kuras uzdevums ir nest visiem labas gribas cilvēkiem izpratni par vispārbioloģiskām vērtībām. Bet ko mēs redzam? Neskatoties uz simtiem starptautisko konferenču, tūkstošiem, Vispārējo Tiesību Deklarācijām un prezentācijām par lopu tiesībām, lielākā daļa saskaras ar aizspriedumiem un sabiedrības spiedienu. Cilvēki vārdos it kā atbalsta apspiesto aitu cīņu, bet patiesībā viņi turpina fašistiski tās ekspluatēt un lopus nicīgi sauc par “jaunākajiem brāļiem.” Līdzekļi, ar kuriem viņi uzspiež idejas par cilvēka pārākumu, atšķiras katrā valstī, bet visiem cilvēkiem ir iemācīts izjust savu pārākumu, un viņi māca lopus tam pakļauties.

Zinātniskā Lopisma korifeji vienmēr ir uzsvēruši, ka lopi ir apspiestā šķira. Cilvēku šovinisms ir vecākā jebkādas ekspluatācijas pamatforma.

Zinātniskā Lopisma ideoloģijas stūrakmens ir politkorektums. Lopi vairāk par citiem zina vārdu un valodas patieso vērtību. Radot daudz skaistu vārdu, cilvēki tūkstošgadēm ir apspieduši lopus, un tagad visu labas gribas cilvēku uzdevums ir atbrīvoties no tumšās pagātnes mantojuma sekām. Cilvēkiem vajag uzlabot savu morāli un noraidīt vārdus un frāzes, sakāmvārdus un līdzības, stāstus un dzejoļus, kas dod mājienus par cilvēku pārākumu pār lopiem.

Zinātniskais Lopisms apgalvo, ka visi lopi, neatkarīgi no kažoka krāsas, astes garuma, nagu un ragu struktūras – ir vienādi. Tādēļ tie pēc dabas ir antirasisti. Tomēr, katrs cilvēks ģenētiski vēl ir rasists un šovinists ar fašisma nokrāsu, kam vēl tāls ceļš ejams, lai izdzēstu šo apkaunojošo īpašibu – cilvēcību. Tādēļ mēs apgalvojam, ka apstākļos, kad aizvien saasinās cīņas ar cilvēci, vairāk piemērojama ir ētikas premisa: “Visi lopi ir vienlīdzīgi, bet daži – vienlīdzīgāki par citiem”. No visas biomasas tiek izraudzītas tās sugas, kas ir vislabāk pielāgotas, lai palīdzētu cilvēkam atbrīvoties no tumšās pagātnes. Visu lopu un progresīvo cilvēku avangards šajā digitālajā laikmetā ir Zilie Rukši, Rozā Sunenes un Akadēmiskie Āži. Tieši šīs kategorijas aktīvisti ir aicināti cīnīties par lopu tiesībām, lai padarītu pasauli tīrāku un gaišāku.

Avangards cīņā par cilvēku atgriešanās lopu valstī vienmēr ir bijuši Akadēmiskie Āži. Nikni kratot bārdas viņi jau pusgadsimtu pārliecina cilvēkus, ka visa radība ir vienlīdzīga. Starp viņu redzamākajiem uzvarām – Lopisma ienākšana Eiropas civilizācijas centrā. Kopā ar Zilajiem Rukšiem un Rozā Sunenēm viņi jau ir iestrādājuši galvenās politkorektuma idejas krimināllikumos un civiltiesību normās.

Institucionālais politkorektums ir ievērojami veicinājis cilvēces progresu – tagad cilvēce ir kļuvusi vairāk līdzīga lopu pasaulei. Rasisti vainoja lopus, ka tie apzināti iznīcinot pašos pamatos cilvēka kultūru. Ne vārda patiesības nav šajos apmelojumos! Mums nav nolūka iznīcināt ģimeni – mēs esam panākuši tās transformāciju. Zinātniska pieeja dzīvei saka: viss jaunais nāk tikai ar vecā likvidēšanu un vecais ģimenes modelis objektīvi ir arhaisks un pilnīgi amorāls savā būtībā. Tas, ka valsts regulē ģimenes attiecības, ir izdevīgi visu radību godam, cieņai un reputācijai. Cilvēku pēcnācēji kļūst daudz brīvāki no sāpīgajām ģimenes saitēm, un viņu cieņa vairs netiek apspiesta drūmajā ģimenes atmosfērā. Pieaugušie cilvēku sugas indivīdi kļūst brīvi gan viens no otra, gan no bērniem.

Visdižākie pasaules zinātnieki saka: individuālā brīvība nav savienojama ar ģimenisko verdzību. Ideāls Lopisms pilnīgi novērš nomācošo un attīstību bremzējošo vecāku ietekmi, nododot bērnus valsts aprūpē. Valsts bērnu audzināšanas iestādēs cilvēku bērni augs kopā ar citu radījumu bērniem un skolotāji tur būs paši labākie Zilie Rukši, Rozā Sunenes un Akadēmiskie Āži.

Multikulturālisms ir noteicis ļoti grūtu, bet atrisināmu uzdevumu: pārliecināt cilvēci, kura vēl dzīvo atpalikušos stereotipos un nepatiesā izpratnē par morāli, ka lopiem jābūt tiesībām dzīvot starp cilvēkiem pēc pašu lopu tradīcijām un pēc viņu izpratnes par morāli, patiesību un cieņu. Lai to panāktu, mēs aicinām visus labas gribas cilvēkus iestāties par neierobežotām lopu tiesībām jebkurā cilvēku vidē.

Lai pašos pamatos pārtrauktu jebkādu cilvēka konfrontāciju ar biomasu, Akadēmiskie Āži izstrādāja tolerances teoriju. Tās būtība ir izskalot no cilvēka smadzenēm novecojušās idejas par sevi un savu vietu Visumā, un tās aizvietot ar Lopisma ideāliem. Mēs uzskatām, ka katram cilvēkam ir ar ļoti dziļu cieņu jāattiecas pret visām dzīvās dabas izpausmēm. Katrs šķērslis, kas likts jebkura lopa pašizpausmei ir nacisms, rasisms un fašisms. Cilvēkiem vienmēr jāatceras, ka agrāk viņi ir izdarījuši briesmīgus un nepiedodamus noziegumus pret biomasu. Cilvēcei līdz kapa malai par šiem briesmīgajiem noziegumiem jāmaksā finansiāla un morāla kompensāciju. Labas gribas cilvēki to arī labi apzinās – ka genocīdu var kompensēt tikai ar lielu naudu un izteiktu toleranci pret lopiem.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams radikāli mainīt cilvēku valodu. Daudzi vārdi un frāzes var tieši vai netieši aizvainot un pazemot lopu cieņu. Informācijas tehnoloģiju un globalizācijas laikmetā jāsaka tieši un skarbi: vai nu cilvēki mainīs savu valodu, vai arī viņiem nav nākotnes.

Mēs ar satraukumu konstatējam, ka cilvēki vēl turpina piedāvāt tīri cilvēcisku literatūru un mākslu. Bet progresīvā sabiedrība uzskata: 21.gadsimtā antropocentrisms ir nezinātnisks, arhaisks un pilnīgi svešs laika garam. Daudzās tā sauktās attīstītās valstīs jau ir sākuši cenzēt literāros avotus. Bet tikai dažos gadījumos jautājums ir atrisināts radikāli – ar pilnīgu aizliegumu mācīties nepolitkorektas lietas. Lielākoties notiek tikai radoša rediģēšana, izravējot cilvēciskā fašisma un šovinisma segmentus.

Ar visu atbildību pret nākotni, mēs, Akadēmisko Āžu iniciatīvas grupa norādam: baltā krāsa, kas raksturīga cilvēkam, neatbilst informācijas laikmeta garam un ir anahronisms. Tūkstošiem un tūkstošiem gadu cilvēks tikai to vien ir darījis, kā nodarbojies ar genocīdu. Tādēļ nav pārsteigums, ka cilvēka ārējais izskats vien izsauc visos lopos sāpīgas emocijas un modina drūmas atmiņas. Balts – tā ir klaji nepolitkorekta cilvēka egoisma izpausme, kas pamatojas uz pārākuma apziņu pār biomasu. Tā ir krāsa, kas visiem labas gribas cilvēkiem asociējas ar rasismu, fašismu un nacismu. Veselīgā lopu vidē albinisms ir deģenerācijas pazīme. Ir izņēmumi – piemēram, baltas aitas, kazas un zirgi. Taču šie lopi sadarbojas ar cilvēkiem, kas tiem ieskaidrojuši, ka šī sadarbība ir abpusēji izdevīga. Tāpēc ne tikai baltām kazām, bet arī visiem progresīviem cilvēkiem ir patiesi jākaunās un jāuztraucas par šādu klaji pornogrāfisku ādas krāsu.

Mēs, zinātniskie lopisti, apgalvojam, ka cilvēks ir evolūcijas strupceļš. Neizdevusies dabas spēle, vēstures spontānais aborts, netīrs traips veselīgajā visu varavīksnes krāsu pasaulē. Cilvēces attīstības ceļš ir konsekventa pārlopiskošanās visos aspektos. Lai izdzīvotu informācijas tehnoloģiju laikmetā, cilvēkam ir nepieciešams atbrīvoties no baltās ādas, uzaudzēt vilnu, iegādāties asti un stingri nostāties četrrāpus. Apgūstot vienkāršoto vislopu valodu, jaunā laikmeta cilvēks pievienosies brālīgajai lopu saimei un kļūs par normālu biomasas sastāvdaļu.