Andris: Vai aizgājušo dienu hronikas? Jānokopē teiktais, jo nevar zināt, kurā sarakstā solīs nākošreiz.

Sabiedrība Citai Politikai

Būvuzņēmējs Oļģerts Tamovičs jau vairāk kā 20 gadus dzīvo un strādā Ikšķilē. Darbs vienmēr ir bijis saistīts ar būvniecību – celtas skolas, dzīvojamās mājas, lauksaimniecības objekti; pēdējos gados arī sakrālas būves – klosteris ar baznīcu Ikšķilē, baznīcas Ogrē, Suntažos, Skrīveros, Rīgā un citur.

Kā mums pārvarēt patreizējo krīzes situāciju?
Domāju ka 90-tajos gados krīze Latvijā bija vēl smagāka. Valstī gan rūpnieciskā, gan lauksaimnieciskā ražošana gandrīz pilnīgi bija apstājusies. Notika uzņēmumu un saimniecību privatizācija un likvidācija. Bija pārtraukti visi sakari ar Krieviju, bet sadarbībai ar Eiropas savienības valstīm nebija nekādu kontaktu un pieredzes. Banku krīzē daudzi cilvēki bija pazaudējuši savus ietaupījumus.
Šeit Ikšķilē bijušā kolhoza telpās man kopā ar domu biedriem izdevās nokomplektēt ražošanu un uzaicinot darbā vietējos speciālistus uzsākt saliekamo māju izgatavošanu. Tās sūtījām uz Zviedriju, bet vēlāk tirgum paplašinoties arī uz Vāciju. Mums veicās un vēl pēc kāda laika, izveidojām kopuzņēmumu, līdz ar to pasūtījumu apjomi vēl pieauga. Kaut arī strādājām daudz – neviens no mums bagāts nav palicis, bet krīzes laiku pārdzīvojām salīdzinoši viegli, nodrošinot darbiniekiem stabilu algu un pat spējām attīstīt un paplašināt savu uzņēmumu.
Šobrīd atkal ir tāds laiks, kad sāk atjaunoties eksports uz Vāciju, jo normalizējušās ir izejmateriālu cenas. Darbā šodien varam pieņemt profesionālus strādniekus, līdz ar to mūsu produkcija ir Eiropā konkurētspējīga.
Uzskatu, ka būtu ļoti labi, ja arī Ikšķiles pašvaldība aktīvi iesaistītos krīzes pārvarēšanā:
 izveidojot vadības mehānismu krīzes pārvarēšanai, kā arī restrukturizējot un samazinot pārvaldes aparātu;
 noteiktu novadā atbalstāmās ražošanas nozares, ņemot vērā esošos dabas resursus, derīgos izrakteņus un darbaspēku;
 izveidotu pieejamu datubāzi par nepieciešamajām investīcijām novadā;
 sakārtotu nodokļu politiku, lai veicinātu novada ekonomisko attīstību.
Bet veiksmīga savstarpēja sadarbība iespējama tikai tad, ja tā balstīta uz uzticību, atbildību un godīgumu.
Kādas pēc Jūsu domām Ikšķilē ir neizmantotās iespējas?
Lielas iespējas ir neieguldot lielus līdzekļus renovēt un izbūvēt jaunus ceļus, ielas un ietves, kā arī sakārtot infrastruktūru novadā, jo Ikšķiles novadam pieder lieli smilts- grants un dolomīta resursi un Eiropas savienības fondi labprāt investē šajā attīstībā.
Līdz šim rūgta pieredze ir gan ar Kaparāmuru karjeru, kur dome iznomāja zemi fiziskai personai, bet rezultātā pazaudēja 117000m3 smilts- grants, gan ar Kranciema karjeru, kur atkal tika iznomāta zeme privātai firmai, kas astoņus gadus bez maksas saimniekoja un izstrādāja dolomītu 264000m3 apjomā. Tagad ir noteikta samaksa 30 sant. par m3, kaut gan nupat dome noslēgusi līgumu par šķembu iepirkumu, maksājot 7 ls m3.
Domāju, ka galvenā nelaime līdz šim ir bijusi mūsu vienaldzība, nolaidība un kūtrums. Patīkami, ka pēdējā gada laikā Ikšķiles sabiedrība ir kļuvusi aktīva un interesējas par domes darbu.
Kāpēc Jūs neatbalstījāt projektu “Kultūras kalns” un iesaistījies biedru grupā, kas bija par vecās estrādes kā kultūrvēstures pieminekļa saglabāšanu?
Pirmkārt, tas ir nepieņemami, ka tiek uzsākta vērienīga objekta projektēšana, iepriekš neizstrādājot detālplānojumu. Nebija arī skaidrības, kur atradīsies autostāvvietas, kāda būs transporta un gājēju kustība, kas notiks ar esošo Kultūras biedrības namu, un visbeidzot – kādēļ jānojauc estrāde.
Ikšķiles sabiedrība pēkšņi tika nolikta izvēles priekšā – mēs sākam būvēt jaunu kultūras centru! Bet, projektēšana bez detālplānojuma ir nelikumīga! Nemaz jau nerunājot par to, ka obligāta ir būvniecības ieceres plaša sabiedriska apspriešana, un šāda – miljonus vērta projekta realizēšanai būtu jārīko plašs konkurss, lai piedalās labākie arhitekti no labākajiem, nevis jāpieņem pirmais iesniegtais projekts.
Labi, ka novada sabiedrība bija aktīva un iesaistījās šajā procesā. Domāju, ka Ikšķiles domes vadībai jābūt pateicīgai par to, ka kopējiem spēkiem šis neprāts tika apturēts. Pilnīgi skaidrs, ka Kultūras centrs jāveido kā vienots komplekss uz esošās estrādes un Kultūras biedrības nama bāzes, veicot kapitālus rekonstrukcijas un pārbūves darbus.
Nekavējoties jāizstrādā pilsētas detālplānojums, kurā būtu paredzēta vieta visām tām būvēm, kas Ikšķiles novadam ir tik ļoti nepieciešamas jau sen. Piemēram, tirgus laukumam, sporta un kultūras centriem, bērnu rotaļu laukumiem, publiskajām tualetēm. Detālplānojums ir jāizstrādā un publiski jāapspriež, lai visiem būtu skaidra un saprotama pilsētas kopējā attīstības perspektīva!
Jūs vēlēšanu sarakstā startējat no saraksta Sabiedrība citai politikai. Kas Jūs mudināja pieslēgties šim politiskajam spēkam?
Mani saista tas, ka partijai Sabiedrība citai politikai ir reāli risinājumi, kā veicināt uzņēmējdarbību. Mūsu partijā darbojas profesionāli politiķi, ekonomisti un finansisti. Uzskatu, ka Ikšķiles novada pašvaldība ir pietiekami bagāta, lai tā spētu būtiski atbalstīt gan uzņēmējus, gan maznodrošinātos, gan pensionārus, kā arī veidot drošu un izaugsmei labvēlīgu vidi bērniem un jauniešiem. Kaut arī šobrīd pasaulē ir ekonomiskā krīze, es nākotnē raugos cerīgi. Mēs nedrīkstam zaudēt Ticību, Cerību un Mīlestību!