Ķīlis: Izglītības sistēmas problēma – atšķirīgais finansējums skolēna izglītošanai

Andris: Atbalstu un papildinu.

Ķīļa kungam ir ideja augstāko izglītību finansēt no valsts īpašumu iztirgošanas. Tam es nepiekrītu, jo finansējumu var iegūt ar pakāpenisku pāreju – sākot no viena gada 1. kursu. Naudas avots – 1. kursa budžeta vietu un kopējais augstskolas finasējums no valsts proporcionāli pirmā un visu kursu studentu skaitam.

Arī vispārējā izglītībā “vaučeru” centralizēti un vienādi jāfinansē no IIN, samazinot pašvaldības saņemto daļu.

Ķīlis nepiemin vienu būtisku problēmu. Ir skolas un pašvaldības, kuras nemaz necenšas uzlabot izglītības kvalitāti, neskatoties uz to, ka līdzekļi nav problēma! Skolēni un vecāki ir bezspēcīgi, bet “balsošana ar kājām” uz citu skolu vai citas pašvaldības skolu palikušos gandrīz nemaz neietekmē. Ja aizejot skolēnam aizies ievērojama naudas summa, tad situāciju varētu mainīties.

Otra lieta. Ja mēs gribam apdzīvot laukus, tad ir jāpanāk, lai uz laukiem nonāk lielāks finansējums no centra. Mazai skolai pašvaldība tāpat piemaksās, bet tās bieži nespēj ģenerēt pietiekami lielu summu visam finansējumam.

 

Rīga, 20.okt., LETA. Latvijas izglītības sistēmas lielākā problēma ir desmitiem reižu atšķirīgais finansējums viena skolēna izglītošanai valsts teritorijā, intervijā aģentūrai LETA teica Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) jaunveidojamās valdības nominētais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Roberts Ķīlis.

Viņš teica, ka Latvijas izglītības sistēmā ir dažāda līmeņa problēmas. Tomēr viena no būtiskākajām problēmām Latvijas teritorijas attīstībai ir tā, ka atkarībā no pašvaldību turības līmeņa ir atšķirīgs finansējums, ko tās iegulda izglītības attīstībā. Pašlaik no valsts budžeta mērķdotācijas atbilstoši finansēšanas modelim “nauda seko skolēnam” tiek apmaksāts tikai pedagogu darbs, bet izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus nodrošina pašvaldības.

“Ja katram skolēnam sadala pašvaldību atvēlētos uzturēšanas izdevumus, summa, kas dažādās pašvaldībās tiek tērēta, var atšķirties pat desmitiem reižu. Tas nozīmē, ka faktiski pašvaldības viena bērna izglītošanā var ieguldīt no 50 līdz 2000 latu. Šāda situācija nav pieņemama un akceptējama, taču tas nenozīmē, ka tikai izglītības dēļ būtu jāpārdala finansējums no bagātajām par labu nabagajām pašvaldībām. Latvijā ir mantiski dažādas pieejas izglītībai,” sacīja izglītības un zinātnes ministra amata pretendents.

Ķīlis uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmai nav jābūt tikai mantiski atšķirīgai, bet vajadzētu būt kompensējošai, ņemot vērā ģimeņu dažādos ienākumus. Proti, tai vajadzētu būt dažādai ne tikai pēc pašvaldību turības, bet arī tādai, kas palīdz tām ģimenēm, kurām ir zemāki ienākumi. Visā valstī vajadzētu līdzīgu pieeju izglītības kvalitātei, taču Latvijā tādas nav, jo atšķirīgā pieeja finanšu resursiem neļauj to ieviest dzīvē.

“Mums ir maz cilvēku, un viņu paliek arvien mazāk, tas ir nepieņemami, ka pašā sākumā, kad veidojas cilvēkkapitāls, ir atšķirīga pieeja izglītībai,” uzskata Ķīlis.

Lai mainītu finansēšanas kārtību, Ķīlis piedāvā ieviest vaučeru jeb valsts un pašvaldības galvojumu, kurā ir apvienots izlīdzinātais finansējums. Ja valsts un pašvaldības finansējumu saliek kopā un izdala ar kopējo skolēnu skaitu, tad vidējā summa, kas pienāktos vienam skolēnam, būtu 1500 līdz 1600 lati gadā, teica Ķīlis.

“Ja skolā ir 100 skolēni, tad skolas budžets gadā būtu 150 000 latu, un skola ar šo summu rēķinās. Protams, skola var pieteikties uz dažādiem konkursiem inovāciju veidošanai vai citām aktivitātēm. Protams, ir jādiskutē par to, kā veiksmīgāk to darīt, jo pašlaik skolu līmenis ir ļoti atšķirīgs – ir ļoti labi nodrošinātas skolas un ir tādas, kas atpaliek, tādēļ būs jāmeklē risinājums, kā dažādos attīstības līmeņus līdzsvarot,” piebilda Ķīlis.

Kā ziņots, 19.oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš Ministru prezidenta amatam nominēja Valdi Dombrovski (V). Balsojums Saeimā par jauno valdību varētu notikt nākamotrdien, 25.oktobrī. Zatlera reformu partija izglītības un zinātnes ministra amatam ir nominējusi Ķīli.

Dzimstībai – pabalsti vai nodokļu atlaides?

Demogrāfiskā problēma Latvijā vairs nav diskusiju objekts. Diskusijas ir par to, kā šo problēmu risināt. Iepriekš esmu izteicis viedokli, ka šodien Latvijā vienīgais problēmas risinājums ir efektīva bērnu pabalstu sistēma. Vienlaikus atzīstu arī oponentu bažas, ka ilgāka dzīvošana uz pabalstiem ir risks pašiem pabalstu saņēmējiem. Risks zaudēt iemaņas izcīnīt savu vietu dzīvē, risks zaudēt spēju nodrošināt sevi. Tomēr šodien Latvijā ir apstākļi, kuri spiež uzņemties šo risku vismaz uz noteiktu termiņu. Uz gadiem divdesmit.

Pirmkārt, šodien Latvijā kā nodokļu atlaide par apgādājamiem tiek izmantota tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tomēr IIN atlaide nespēj nodrošināt bērna uzturēšanai nepieciešamo ienākumu palielinājumu. Iztikas minimums šodien tiek lēsts ap 170 latiem. Lai nodrošinātu kaut pusi no šīs summas, neapliekamajai summai par apgādājamo būtu jābūt 350 latiem. Aptuveni tāda pašlaik ir vidējā alga… Cik lielai jābūt algai, ja ir apgādājami divi vai četri bērni?! Kamēr Latvijā ienākumu līmenis ir tik zems, IIN atlaidei ir tikai simboliska nozīme.

Otrkārt, ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir zemu atalgoti vai pat bezdarbnieki. Daudzi desmiti tūkstoši jauno cilvēku ir izbraukuši vai gatavojas to darīt, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka krīze ir beigusies. IIN atlaide šos cilvēkus nekādi nestimulēs pievērsties Latvijas tautas vairošanai.

Treškārt, Latvijas darba tirgū šodien vietu nevar atrast vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas ekonomikai šobrīd nav nepieciešams, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Ja viņas mājās bērnus audzinās 3 – 5 gadus, tad citiem nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts.

Tātad esošās nodokļu atlaides vai to palielinātas summas šodienas ekonomiskajā situācijā nesasniegs mērķi – būtisku dzimstības pieaugumu, otrā, trešā un ceturtā bērna dzimšanu. Šodien ir jāmaksā pabalsti. Un katru dienu jāatceras – lielas ģimenes šodien mums kā tautai ir vajadzīgas vairāk nekā pašām ģimenēm. Tādēļ par to ir jāmaksā arī no tautas kases – valsts budžeta. Turklāt jāsniedz ilgtermiņa garantija, ka šī budžeta sadaļa nekādā gadījumā netiks konsolidēta.

Tomēr nodokļu atlaidēm ir iespēja veicināt ģimeņu labklājību. Ātrāk vai vēlāk ir sagaidāma nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem, un tas ir pareizi. Kopā ar nodokļa paaugstināšanu ir jāievieš neapliekamais minimums par katru mājoklī deklarēto iedzīvotāju. Tas veicinās arī īres tirgu, kas ir būtisks tieši jaunajām ģimenēm, jo īpašniekam būs izdevīgāk izmitināt kādu par komunālo maksājumu cenu, nevis turēt tukšu dzīvokli.

Otrs virziens varētu būt darba devēja maksātā sociālā nodokļa samazināšana par katru darbinieka apgādājamo bērnu. Tādējādi darbinieks ar bērniem, kuriem mēdz būt nepieciešama vecāku klātbūtne darba laikā, varētu līdzvērtīgi konkurēt ar darbinieku, kura vienīgais rūpju objekts ir tikai viņš pats.

Komentārs pie raksta: Cenzūra Ikšķiles pašvaldībā

Andris: Ikskile.com ievietotais raksts izraisīja diskusiju, kurā Daceks pamatoja publikācijas atteikumu un pārmeta opozīcijai nespēju kārtot jautājumus pareizā veidā. Andris pierakstīja savu viedokli.

Ikskile.com: Cenzūra Ikšķiles pašvaldībā

Ai, Dacek, tik daudz ūdens! Ja tev uzraksta 1 vai 5 argumentus, tu tos vienkārši ignorē. Pats 5 reizes atkārto vienu un to pašu nejēdzību, un jūties varens. Jūs ar Šleseru vienā pulciņā gājāt?

Šis ir īpaši labs: “Manu darbu zina daudzi un es to nereklamēju.”

Ikšķiles Vēstis ir pieejamas deputātiem vai nav? Ja ir, tad lai piešķir laukumus (burtzīmes) un katrs raksta, ko grib. Ja nav, tad lūdzu nepublicēt arī jauko dāmu Bērziņas un Bēķes reklāmrakstus pa pilnām lappusēm. Arī Trapiņam kā domes priekšsēdētājam šajā gadījumā būtu jāpublicē tikai pašvaldībā nobalsoti raksti, un ar iebildumiem, ja tādi rastos. Uz Trapiņu kā deputātu attiecināmas tās pašas tiesības, kas pārējiem. Lai redaktors raksta vai piesaita citus rakstītājus un ietur neitralitāti, tad nekādu problēmu nebūs.

Komiteju dienas kārtība ar gataviem lēmumprojektiem un pat brīžiem jau ierakstītiem balsojumiem deputātu (esmu pārliecināts – visu deputātu) rokās nonāk 3 dienas pirms sēdes. Pozīcijas deputātiem ir vienalga, bet AI tā komitejas sēde ir VIENĪGĀ IESPĒJA IZTEIKT VIEDOKLI. Un diemžēl viss (balsojums) ir “sakārtots” tā, ka lielas jēgas no tā nav.

Rakstiskus priekšlikumus komiteju dienas kārtībā var iekļaut tikai domes vadība un komitejas vadītājs, tādēļ arī šis ceļš faktiski ir slēgts.

Lai sagatavotu tik ļoti pamatotu priekšlikumu, kā tu raksti, ir nepieciešama informācija. Par to arī deputātiem jāraksta iesniegumi un jāgaida nedēļām un mēnešiem. Smieklīgi, jo neesmu redzējis nevienu normāli pamatotu pašu pašvaldības darbinieku priekšlikumu.

KARJERA NORACĒJU SIA jau ir apaudzis ar amatpersonām, droši vien jau sagatavoti saraksti ar izsūtāmajiem, t.i. no Līviem atlaižamajiem, bet joprojām nav biznesa plāna, pat vienkārša ekselīša – kāpēc karjeru apsaimniekot pašiem ir izdevīgāk nekā iznomāt?

Atbildes uz iesniegumiem ir ūdens. Esmu tādas saņēmis, un lielākoties, ļoti līdzīgas taviem komentāriem 🙂

Ikšķilē pašvaldības darbinieki strādā “saimniekiem”, nevis tautai tās pārstāvju deputātu personā. Šis man nav jāpierāda – Daceks iepriekšējos komentāros to vairākas reizes uzrakstījis.

Jautru dienu!

Ikšķiles novada attīstības vīzija 2020. Sabiedriskās būves

Ikšķiles novada attīstības vīzija 2020. Sabiedriskās būves

Ikšķiles novads ir ģimenēm draudzīga pašvaldība, tādēļ 2020. gadā novadā dzīvo jau 15.000 iedzīvotāju, pārsvarā jaunās ģimenes ar 2 un vairāk bērniem.

Pirmsskolas izglītība
Pašvaldība izveido bērnudārza filiāles tieši pie bērnu dzīvesvietām visos novada centros, kur ir atbilstošs bērnu skaits. Tiek veidotas apvienotas dažādu vecumu bērnu grupas. Bērnu vecāki tiek atbilstoši kvalifikācijai veic arī bērnudārza personāla darbu.
Apbūve – operatīvi būvējamas un vēlāk arī pārvietojamas moduļu un konteinera tipa ekoloģiskās ēkas.

Sākumskola un pamatskola
Izglītība atbilstoši valsts programmai, bet pēc vecāku vēlēšanās, arī tiek organizēta pie dzīves vietas līdzīgi kā bērnudārzi. Mācību plāni tiek sagatavoti tā, lai skolnieki organizēti var ierasties Tīnūžu un Ikšķiles skolās uz speciālo priekšmetu stundām.
Apbūve – operatīvi būvējamas un vēlāk arī pārvietojamas moduļu un konteinera tipa ekoloģiskās ēkas.

Vidusskola
Ikšķiles vidusskolas nodrošina kvalitatīvu vidējo izglītību, liekot akcentu uz dažādu profesionālo prasmju apgūšanu.
Apbūve – skolas ēkas un daudzās piebūves tiek pārplānotas un humanizētas, vienlaikus uzlabojot ēku un teritorijas administrēšanas efektivitāti.

Valsts ģimnāzija
Līdz 2020. gadam Ikšķiles vidusskola ir attīstījusi programmas un cēlusi līmeni līdz valsts ģimnāzijas statusam 10.-12. klašu programmās. Ģimnāzija ir mācību ceļa mērķis kaimiņu pašvaldību un pat Rīgas skolēniem, kuri atbrauc ar vilcienu.
Apbūve – multifunkcionālā ēkā pie Lupīnu ielas stadiona.

Skolēnu sporta centrs
Sākumskolas un pamatskolas skolēni masveidā tiek iesaistīti vispārējās fiziskās sagatavotības aktivitātēs – no rotaļām un sporta spēlēm, pamazām atlasot ieinteresētos un talantīgos. Procesā tiek iesaistītas ģimenes.
Apbūve – Ikšķiles un Tīnūžu sporta zāles tiek piemērotas sporta nodarbībām ar skatītājiem. Tiek uzlabots Tīnūžu skolas sporta laukums. Pašvaldība organizē un finansē sporta nodarbības visa kalendārā gada laikā.

Novada sporta centrs
Lupīnu ielas stadions ir bāze novada jaunatnes sporta attīstībai. Novadā darbojas sporta skola (vai filiāles), kas nodrošina profesionālu treniņu līmeni, līdzdalību sacensībās un sportistu profesionālo izglītību.
Apbūve – Lupīnu ielas stadions, multifunkcionālā būve pie Lupīnu ielas (kopā ar ģimnāziju), sporta halle, citi sporta objekti novadā.

Mūzikas un mākslas izglītība
Ikšķilē darbojas Mūzikas un mākslas skola (vai labu specializēto skolu filiāles). Ēkā ir gan ir telpas vispārējai mūzikas un mākslas apguvei grupās, specializētās klases un auditorijas. Ēka nodrošina arī pieaugušo un vecāka gada gājuma cilvēku interešu izglītības vajadzības.
Apbūve – daudzlīmeņu (terašu) ēka (4-5 stāvi) nogāzē starp Strēlnieku un Lejas ielu, pie gājēju trepēm (to funkciju iekļaujot apjomā). Strēlnieku ielā redzamais apbūves augstums 1 stāvs, ja tiek pazemināts ielas līmenis – līdz diviem stāviem. Ieeja no abām ielām, transporta stāvvietas – no Lejas ielas puses.

Kultūras centrs, bibliotēka, estrāde
Apbūve – vecais kultūras nams, kura apbūve papildināta, izveidojot noslēgtu pagalmu, iespējams, atpērkot estrādei blakus esošo privātīpašumu. Iespējams, sabiedrība vienojas par jauna kultūras centra celšanu vecā vietā. Tad tiek pazemināts zemes līmenis un virszemes apbūve var sasniegt 3 stāvus. Vienlaicīgi tiek nodrošināts viss pasākumu serviss Ikšķiles estrādei.
2020. Gadā Ikšķiles estrādei ir vēdekļa veida transformējamais jumts pār skatuvi un skatītāju vietām. Estrādes darbība tiek nodrošināt līdz pat āra temperatūrai -10 grādi. Estrādes vēsturiskās sienas tiek piepildītas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un komfortu.
Estrādes darbības nodrošināšanai ir panākta vienošanās ar Lībiešu ielas kvartāla iedzīvotājiem, visas šķērsielas tiek paplašinātas un izveidotas stāvvietas ar ekobruģa segumu.

Laukums pretī Ikšķiles vidusskolai
Laukums ir aprīkots ar soliem, galdiem, nojumēm, kuras vajadzības gadījumā var ātri demontēt. Brīvais Wi-Fi internets, elektrības pieslēgumi. No ķīmiskajām atkarībām brīva zona! Apmeklētāji – galvenokārt jaunieši, kam patīk būt centrā. Apkalpo – kultūras nama vai skolas kafejnīcas. Laukums ir viena no pilsētas pasākumu norises vietām.
Apbūve – Peldu iela ir iztaisnota, pie Lībiešu ielu iedziļināta un izveidots 2 līmeņu krustojums. Laukums zemākajā daļā ir pacelts virs ielas līmeņa, nodrošinot arī trokšņa un putekļu barjeru laukumam un vidusskolai.

Dienas centrs – sociālo pakalpojumu centrs
Cilvēkiem ar speciālām sociālām vajadzībām darbojas Dienas centrs. Ēkā ir pieejamas gan mantiskā palīdzība, gan tādi pakalpojumi kā duša, veļas mazgātava, specializētā medicīniskā palīdzība. Ēka nodrošina gan pieejamību, gan zināmu diskrētumu.
Apbūve – Daugavas prospekts 34, ēkai nepieciešama noteikta un saprātīga apjoma renovācija, it īpaši sētas pusē. Tagad, 2011. gadā. Vēlāk, 2020. gadā, sociāli neaizsargāto cilvēku skaits nebūs pieaudzis, jo attīstīsies ģimenes un kopienas institūti.

Multifunkcionāla ēka pie Lupīnu ielas stadiona
2020. gadā Ikšķiles ģimnāzijas un daļa no sporta centra servisa funkcijām. Līdz tam – galvenā stadiona atbalsta ēka, alternatīvā izglītības, projektu, jauniešu centra telpas.

Jauniešu centrs
2020. gadā nav nepieciešams atsevišķs jauniešu centrs. Jauniešiem tiek piedāvātas telpas un vide praktiski visās sabiedriskajās ēkās dažādu interešu virzienos, t.sk. „organizēto kultūru” noliedzošos virzienos.

Pašvaldības administratīvā ēka.
Ikšķiles pašvaldība uz izdevīgiem noteikumiem nopirkusi vai nomā veco tirdzniecības centru Ikšķiles centrā, Skolas ielā. Pašvaldības darbinieki uz darbu ierodas ar sabiedrisko transportu, velosipēdiem, kājām, tādēļ nav nepieciešamas stāvvietas tieši pie pašvaldības ēkas. Atbraukušie apmeklētāji arī pārsvarā izmanto sabiedrisko transportu, mašīnas atstāj pie tirdzniecības centriem vai uz Skolas ielas posma līdz dzelzceļam, kur pēc rekonstrukcijas tomēr tiek uzbūvēta papildus josla stāvvietām.
Apbūve – tirdzniecības centram tiek uzbūvēts 2 stāvs. Tiek lietotas modernas koka paneļu konstrukcijas, tādēļ darbi tiek veikt dažu mēnešu laikā.

Pašvaldības atbalstītās biznesa būves

Intelektuālā biznesa centrs – inkubators
Ēka 500-1000 darba vietām ar augstu elektronisko komunikāciju līmeni. Projektu nedaudz sadārdzina nepieciešamība samazināt dzelzceļa radītās vibrācijas. Lielāko daļu biznesa un darba vietu aizpilda novada iedzīvotāji. Papildus nepieciešamais darba spēks ierodas pa dzelzceļu. Pašvaldība nodrošina komunikācijas, ilgtermiņa nodokļu atvieglojumus, subsīdijas pie noteikta novada iedzīvotāju nodarbināto skaita un algu līmeņa. Ēkas būvniecību veic privātais investors.
Apbūve – ēka aiz dzelzceļa, bijušās dārzniecības teritorijā.

Ražošanas un pakalpojumu biznesa centri
Daugavmalā, Elkšņos, pie Tīnūžu šosejas un citur. Pašvaldība atbalsta ilgtermiņa infrastruktūras veidošanu, ja tiek izpildītas vides kvalitātes prasības.

Andris Doveiks, AI valdes loceklis

Lupīnu ielas stadionam šodien NĒ, lai iegūtu labāku JĀ!

Ikšķiles partija APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI uzskata, ka Lupīnu ielas stadiona teritorijā ir jābūt modernam un novada iedzīvotāju interesēm atbilstošam daudzfunkcionālam STADIONAM. Stadionam ir jābūt objektam, kas ir gan sporta bāze sportistiem un aktīva dzīvesveida cienītājiem, gan arī ērta sabiedriskā telpa līdzjutējiem, aktīviem jauniešiem, bērniem, ģimenēm.

APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI Ikšķiles novadu redz kā iedzīvotāju dzīves vietu. Šaurākā nozīmē dzīves vietu mēdz saukt par guļamo rajonu vai pat guļamvagonu. Privātmājas, dzīvokļi, bet kvalitatīva izglītība, kultūra, veselības aprūpe, darbs, sabiedriskā dzīve un atpūta jāmeklē kaut kur citur. Diemžēl tieši guļamvagonu līdz šim veido „Juglas zieda mafija”.

Attīstības perspektīvas nav labas. Divu gadu laikā agrāk valdošie un agrāk opozicionāri apvienojušies vienotā pozīcijā pret IEDZĪVOTĀJIEM. Nav pat pazīmes, ka pašvaldības politika mainītos par labu klientiem un vienlaicīgi darba devējiem – novada iedzīvotājiem. Kā pēdējais piliens jāmin vairāk nekā gadu gatavotā Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģija un programma, kuru par nederīgu atzina pats domes priekšsēdētājs, vienlaicīgi izsludinot nākošo tās izstrādes posmu.

Lai gan paši izstrādātāji un valdošie to nepamana,  galvenā problēma nav detaļās. Galvenā problēma ir tā, ka IZSTRĀDĀTĀ STRATĒĢIJA NEPAREDZ KVALITATĪVU ATTĪSTĪBU praktiski nevienā iedzīvotājiem svarīgā jomā – kvalitatīva izglītība, medicīna, kultūra, darbs un izklaide arī turpmāk būs meklējama ārpus novada.

Rodas sajūta, ka visām novadā paredzētajām investīcijām pretī var atrast konkrētu Ikšķiles novada varas pārstāvju, veterānu vai viņu radinieku uzvārdus, tajā pašā laikā šiem „projektiem” nav pat ne simboliska plāna, kā tieši tie apmierinās Ikšķiles novada iedzīvotāju vajadzības. Diemžēl varas darboņu izpratne par attīstību vēl joprojām ir padomju kolhoza līmenī – viss pieder visiem, un tādēļ katrs no sociālisma jaunceltnes drīkst paņemt tik, cik var aiznest.

Līdz 2011. gada 2. maijam Ikšķiles pašvaldības būvvaldē var iesniegt priekšlikumus Lupīnu ielas stadiona detālplānojumam (detālplānojums teritorijai starp Melioratoru ielu, Kalēju ielu, Meža ielu, Celmu ielu, Lupīnu ielu, nekustamā īpašuma „Stadions” (kadastra Nr. 74940120550) robežu, Ausekļa ielu un autoceļu A6 pirmā redakcija). Aicinu katru, kam ir svarīga novada saprātīga attīstība, apdomāt un iesnieg savu viedokli rakstiski.

Es, Andris Doveiks, esmu par sporta būvju attīstību novadā, bet, kas ir svarīgāk, par sporta kā nozares attīstību. Esmu personīgi ieinteresēts – mani divi dēli trenējas Ogrē! Tādēļ es iesniegšu viedokli PRET šādas detālplānojuma redakcijas apstiprināšanu un tālāku virzīšanu. Pret, jo:

  1. Detālplānojumā ietvertajiem būvēm nav darbības programmas, turklāt pašlaik tiek būvēts vidusskolas stadions, kuram arī nav darbības programmas. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada sporta programma.
  2. Vērtīgāko zemes daļu pie Lupīnu ielas plāno izmantot palīgbūves (servisa ēkas)  celtniecībai  jeb šķūnīšiem, lai gan šeit novada interesēs var uzbūvēt daudzfunkcionālu sabiedrisko ēku. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada attīstības sporta programma vai vismaz sabiedrisko ēku attīstības programma.
  3. Plānā ir transporta plūsmu risinājums iekļauj tikai vieglā transporta kustību, paredzot to arī pa iekškvartāla ielām, kas būtiski ietekmēs apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā satiksmes shēma visai pilsētas daļai starp šoseju un dzelzceļu no Skolas ielas Ādamlauka virzienā.
  4. Stadiona teritorijā nav paredzētas stāvvietas vismaz 10 lielajiem autobusiem, kuriem nepieciešama lielāka manevru platība un apkalpošanas zona. Šādu autobusu radītos sastrēgumus varam vērot pilsētas centrā katru reizi, kad daudzu kolektīvu pasākumi notiek estrādē. Plānā jāiekļauj stadiona iekšējā vienvirziena iela / stāvvieta pa perimetru, paredzot autobusu stāvvietas vistuvāk intensīvāka apmeklējuma objektiem.
  5. Piedāvātais risinājums ir saskaldīts moduļos. Paliek neizmantotas teritorijas, kuras tomēr nevarēs izmantot kā zaļās atpūtas zonas. Ir vietas, kur transporta kustību varētu atvirzīt no privātmājām, šī iespēja nav izmantota. Teritorijas plānojumā nav administratīvā centra no kura viens varētu efektīvi pārvaldīt visus objektus (pakalpojumu nodrošināšana, apmeklētāju drošība un objekta apsargāšana). Nepieciešams iekļaut šādu administratīvā centru un komunikāciju (celiņu, dažādu komunikāciju pieslēgumu vadību u.c.) koncentrāciju uz šo centru jau pirmajā kārtā.
  6. Plānā nav redzami gājēju plūsmu risinājumi stadiona teritorijā. Piedāvātais risinājums nenodrošina kvalitatīvu vidi un servisu ieplānotajiem 500 un vairāk skatītājiem.
  7. Plānā nav bērnu spēļu laukumu, pastaigu celiņu, soliņu, lapeņu un citu vides objektu zaļajā teritorijā, kas ir nepieciešami, lai stadiona apmeklējumi kļūtu par ģimeņu kopīgiem pasākumiem.

Diemžēl šos labojumus nevar iekļaut esošajā redakcijā, jo detālplānojums nevar aizstāt novada sporta attīstības programmu. Tomēr šis ir vienīgais veids, kā oficiālos pašvaldības dokumentos ” iedabūt” un fiksēt citu viedokli. Citos veidos teikts vai iesniegts tas atduras pret “pofig” un “demagoģija”. Tādēļ vēlreiz – sporta attīstībai novadā – JĀ, šai STADIONA DETĀLPLĀNOJUMA REDAKCIJAI – NĒ!

Kas ir stadions? Kas ir sporta laukums?

Ikšķiles vidusskolai būvē stadionu. Skolas mācību programmas realizēšanai nepieciešams sporta laukums.

Ikšķiles vidusskolas stadiona projekts

Vidusskolas stadiona aizstāvēšanā tika iesaistīti arī skolnieki.

Diemžēl ir radies iespaids, ka šajā procesā sabiedība ir apzināti maldināta, spēlējoties ar jēdzieniem – sporta laukums un stadions. Stadionu mēs varam apskatīt netālajā Ogrē.

Apskati galeriju: Ogres stadions un sporta halle

Vēl viens Vidzemes sporta būvas paraugs – futbola stadions Valmierā.

Futbola stadions Valmierā

Nebūs par lieku atgādināt, ka Ogre un Valmiera ir ievērojami lielākas pilsētas nekā Ikšķile…

Skolas programmas izpildei atbilstoša sporta laukuma piemēru varam atrast tepat – Tīnūžos.

Apskati galeriju: Tīnūžu skolas sporta laukums

Lielāku, bet tāpat vienkāršu un skolas vajadzībām atbilstošu sporta laukumu līdz 2008.gadam varēja redzēt pie Ogres valsts ģimnāzijas. Tagad šeit arī notiek celtniecības darbi un tiek būvēts futbola laukums ar mākslīgo segumu. Ogres pašvaldība gan īpaši atzīmē, ka ar materiālo bāzi vien viss nav atrisināts. Mums Ikšķilē liekas – par ko viņi var žēloties, viņiem daudz kas notiek! Mēs taču tieši uz Ogri bērnus sportot vedam.

Sporta laukums, kāds tas vēl nesen bija pie Ogres valsts ģimnāzijas

Ja cilvēks vēlas labu auto ģimenes vajadzībām, tad viņš izvēlas lētāku vai dārgāku vieglo auto, ja pasažieru pārvadāšanai – busu, ja kravām – smago auto.

Labs stadions ir lieli kapitāla ieguldījumi (Ls 700.000 ir daudz vai maz?), kuriem pretī jāliek stadiona intensīvas izmantošanas programma. Vai vismaz saprātīga vīzija, ja programmas vēl nav. Šodien Ikšķiles vidusskolas stadiona izmantošanai ir tikai viena vīzija – skolas mācību programma un vēl kaut kas “sporta zāles aizņemtas” stilā.

Ļoooti labs skolas sporta laukums ir vairāk kā simbols sev, bērniem, apkārtējiem – mēs to varam atļauties. Vai tas, ka Ikšķiles novada budžetā šodien brīva nauda, ir pietiekams pamatojums ieguldījumam objektā – skolas stadions? Ne stadions, kuram ir vieta Lupīnu ielā, ne sporta laukums, bet tieši skolas stadions. Un kāds gan tagad būs pielietojums jau sabiedriskajā apspriešanā izsludinātajam Lupīnu ielas stadionam?

Ja skolai vajag sporta laukumu skolas programmai, tad jābūvē sporta laukums, ja ir doma attīstīt spēcīgu sporta programmu, tad vispirms tomēr vajadzētu izstrādāt šo programmu.

Lēmumu par stadiona būvēšanu ir pieņēmusi pašvaldība, tai skaitā, divas skolotājas – deputātes, kuras tieši šādu būvi publiski aizstāv. Atbildība par skolas stadiona izmantošanu acīmredzot tiks uzlikta sporta skolotājiem un direktorei. Direktore gan ir runājusi tikai par sporta laukuma nepieciešamību, bet sporta skolotājiem jau nu diez vai kāds uzticēs tik svarīgu darbu, ja reiz mums ir pašvaldības Kultūras un sporta pārvalde, kuras paspārnē līdz pat pēdējam laikam tiek administrēti novada sporta zāļu brīvie laiki, tai skaitā bezdarbība nedēļas un skolēnu brīvdienās!!!

Iepriekš rakstīts:

Vai rekonstrukcija? Sporta laukums vai stadions

Ikskile.com