Dzimstībai – pabalsti vai nodokļu atlaides?

Demogrāfiskā problēma Latvijā vairs nav diskusiju objekts. Diskusijas ir par to, kā šo problēmu risināt. Iepriekš esmu izteicis viedokli, ka šodien Latvijā vienīgais problēmas risinājums ir efektīva bērnu pabalstu sistēma. Vienlaikus atzīstu arī oponentu bažas, ka ilgāka dzīvošana uz pabalstiem ir risks pašiem pabalstu saņēmējiem. Risks zaudēt iemaņas izcīnīt savu vietu dzīvē, risks zaudēt spēju nodrošināt sevi. Tomēr šodien Latvijā ir apstākļi, kuri spiež uzņemties šo risku vismaz uz noteiktu termiņu. Uz gadiem divdesmit.

Pirmkārt, šodien Latvijā kā nodokļu atlaide par apgādājamiem tiek izmantota tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tomēr IIN atlaide nespēj nodrošināt bērna uzturēšanai nepieciešamo ienākumu palielinājumu. Iztikas minimums šodien tiek lēsts ap 170 latiem. Lai nodrošinātu kaut pusi no šīs summas, neapliekamajai summai par apgādājamo būtu jābūt 350 latiem. Aptuveni tāda pašlaik ir vidējā alga… Cik lielai jābūt algai, ja ir apgādājami divi vai četri bērni?! Kamēr Latvijā ienākumu līmenis ir tik zems, IIN atlaidei ir tikai simboliska nozīme.

Otrkārt, ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir zemu atalgoti vai pat bezdarbnieki. Daudzi desmiti tūkstoši jauno cilvēku ir izbraukuši vai gatavojas to darīt, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka krīze ir beigusies. IIN atlaide šos cilvēkus nekādi nestimulēs pievērsties Latvijas tautas vairošanai.

Treškārt, Latvijas darba tirgū šodien vietu nevar atrast vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas ekonomikai šobrīd nav nepieciešams, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Ja viņas mājās bērnus audzinās 3 – 5 gadus, tad citiem nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts.

Tātad esošās nodokļu atlaides vai to palielinātas summas šodienas ekonomiskajā situācijā nesasniegs mērķi – būtisku dzimstības pieaugumu, otrā, trešā un ceturtā bērna dzimšanu. Šodien ir jāmaksā pabalsti. Un katru dienu jāatceras – lielas ģimenes šodien mums kā tautai ir vajadzīgas vairāk nekā pašām ģimenēm. Tādēļ par to ir jāmaksā arī no tautas kases – valsts budžeta. Turklāt jāsniedz ilgtermiņa garantija, ka šī budžeta sadaļa nekādā gadījumā netiks konsolidēta.

Tomēr nodokļu atlaidēm ir iespēja veicināt ģimeņu labklājību. Ātrāk vai vēlāk ir sagaidāma nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem, un tas ir pareizi. Kopā ar nodokļa paaugstināšanu ir jāievieš neapliekamais minimums par katru mājoklī deklarēto iedzīvotāju. Tas veicinās arī īres tirgu, kas ir būtisks tieši jaunajām ģimenēm, jo īpašniekam būs izdevīgāk izmitināt kādu par komunālo maksājumu cenu, nevis turēt tukšu dzīvokli.

Otrs virziens varētu būt darba devēja maksātā sociālā nodokļa samazināšana par katru darbinieka apgādājamo bērnu. Tādējādi darbinieks ar bērniem, kuriem mēdz būt nepieciešama vecāku klātbūtne darba laikā, varētu līdzvērtīgi konkurēt ar darbinieku, kura vienīgais rūpju objekts ir tikai viņš pats.

Demogrāfs: politika Latvijā nav labvēlīga ģimenēm ar vairākiem bērniem

Delfi.lv

Bērnu politika Latvijā nav labvēlīga tiem patriotiskajiem latviešiem, kuri grib trešo un ceturto bērnu – puse no tiem automātiski nonāk nabadzības līmenī, intervijā žurnālam “Klubs” norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

“Biju šokēts, kad, izpētot statistiku, atklāju – Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem ir vislielākais risks nonākt uz nabadzības sliekšņa. Eiropā šāds risks tik ļoti nav atkarīgs no bērnu skaita ģimenē,” sacīja Mežs.

Turklāt sievietei, kurai vēlas atgriezties darba tirgū, nav kur atstāt bērnu, jo rindas bērnudārzos daudziem ir neizstāvamas, piebilst eksperts. “Demogrāfijā pirmā un galvenā problēma ir bērnudārzu trūkums. Tās risināšanai būtu nepieciešama tikai desmitā daļa no tā ārprāta, ko Rīgas dome iztērēja Dienvidu tilta celtniecībai,” uzskata Mežs.

Demogrāfs arī uzskata, ka Eiropā ir divas nometnes – apzinīgā Eiropa, kas sākas no Igaunijas, iet pāri Skandināvijai, Lielbritānijai, Īrijai un beidzas pie Francijas. Šajās valstīs par dzimstības problēmām tiek domāts – no nacionālā kopprodukta jaunajām ģimenēm ar bērniem tiek novirzīts divreiz vairāk līdzekļu.

“Igauņi, piemēram, nesaprot, ko nozīmē rindas bērnudārzos. Viņiem šķiet, ka mums problēmas ir tādā līmenī – mani neapmierina dārziņš Purvciemā un es gribu, lai bērns to apmeklē centrā. Igauņi ir izdarījuši neticamo – krīzes gados dzimstība pārsniegusi mirstību,” sacīja Mežs, piebilstot, ka Latvija un Igaunija ir labs piemērs, ko nozīmē slikta un laba demogrāfijas politika.

Tomēr viņš norāda, ka problēma ir ne tikai naudā, bet arī attieksmē. Piemēram, divām trešdaļām Latvijas sieviešu auglīgā vecumā nav bērnu un divas trešdaļas vīriešu nav pat precējušies. “Latviešos ir par daudz perfekcionisma – ja es nevaru nodrošināt bērnam visu to labāko, lai nav nemaz. Par to esmu strīdējies līdz asarām. Ja bērnam pajautātu – vai viņš izvēlētos piedzimt un dzīvot nabadzīgi vai nepiedzimt, domāju, ka bērns izvēlētos dzimt un būt,” šādu situāciju komentē Mežs.

Tiesa atzīst par atbilstošu Satversmei strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu

Es par šo kādu gadu atpakaļ arī sašūmējos. Tieši strādājošo pabalstu saņēmēju prasībām nepievienojos, tomēr ST atzinums laikam ir gala slēdziens šai tēmai. Tad nu palasiet, kam interesē. Un papētiet statistikā, vai šis troksnis ir uzlabojis dzimstību – tagad tajā laikā ieņemtiem bērniem būtu jādzimst…

2009.05.19 Progress māmiņu algu lietā

2009.05.24 “Māmiņu algām” griestu nebūs, taču tās saņems tikai nestrādājoši vecāki
Rīga, 15.marts, LETA. Satversmes tiesa (ST) par atbilstošu Satversmei atzinusi strādājošo vecāku pabalstu samazināšanu.

Kā aģentūru LETA informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1.pantam, 91.pantam un 110.pantam.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka ST pērn jūlijā ierosināja lietu par likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 5.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 1., 91. un 110.pantam, kuri noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, kā arī to, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.

Apstrīdētā norma noteic, ka laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam personai, kura ir obligāti sociāli apdrošinātā persona – darba ņēmējs vai pašnodarbinātais -, noteikto vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Savā spriedumā ST norāda, ka vecāku pabalsta mērķis ir kompensēt personai darbā gūstamos ienākumus, kurus tā zaudē bērna kopšanas dēļ, un sniegt atbalstu ģimenei, kurā ir bērns. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību vienlīdzības principam, tiesa secināja, ka nestrādājošie vecāki un strādājošie vecāki neatrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Personas, karas vienlaikus saņem darba algu un vecāku pabalstu, ir labākā situācijā nekā tās personas, kuras ir bērna kopšanas atvaļinājumā un saņem tikai vecāku pabalstu. Pirmajā gadījumā pēc vecāku pabalsta saņemšanas ģimenes labklājības līmenis palielinās, bet otrajā – paliek iepriekšējā līmenī.

Tādēļ tiesa secināja, ka no vienlīdzības viedokļa ir pieļaujams dažāds pabalsta apmērs strādājošajiem un nestrādājošajiem vecākiem.

Kovalevska informē, ka tiesa arī secinājusi – apstrīdētā norma šobrīd neliedz personai, kura strādā un kurai ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt vecāku pabalstu kā tādu. Tātad likumdevējs ir saglabājis iespēju visām personām, kuru ģimenē ir bērns līdz viena gada vecumam, saņemt valsts atbalstu – vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu. Tādēļ ir izpildīts Satversmes 110.pantā noteiktais pienākums sniegt atbalstu ģimenēm un bērniem.

Tiesa norādīja, ka tiesiskās paļāvības ierobežošana ir pieļaujama, ja tā kalpo sabiedrības kopējam labumam.

Ieviešot vecāku pabalstu, izveidojās tāda situācija, ka ģimenes varēja izvēlēties vecāku pabalstu noformēt uz viena vecāka, proti, tā vecāka vārda, kurš pirms bērna piedzimšanas bija saņēmis lielāku atalgojumu. Piemēram, ģimenē, kurā līdz bērna piedzimšanai viens no vecākiem nestrādāja, bet otrs strādāja, pabalstu saņēma nevis tas no vecākiem, kurš nestrādāja un atradās kopā ar bērnu, bet gan tas, kurš strādāja un saņēma algu. Savukārt gadījumos, kad abi vecāki pirms bērna piedzimšanas bija strādājuši, viņi vecāku pabalstu lūdza piešķirt tam, kuram ir lielāka alga, lai gan mājās ar bērnu palika otrs vecāks, kuram vecāku pabalsts būtu jāsaņem 70% apmērā no savas vidējās algas.

Ievērojot iepriekš minēto, izveidojās tādu personu grupa, kuras bērna kopšanas laikā nebija sociāli apdrošinātas.

Līdz 2008.gada 1.janvārim bērna kopšanas pabalsts bija viens no sociālā pabalsta veidiem un tika maksāts no valsts pamatbudžeta. Vecāku pabalsts, pieņemot politisku lēmumu, tika ieviests kā viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Taču sociālās apdrošināšanas iemaksu likme netika mainīta.

Vecāku pabalsts, likumdevējam neparedzot papildu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, ievērojami pasliktināja valsts sociālā budžeta stāvokli. Viens no iemesliem, kādēļ sociālās apdrošināšanas budžetā izveidojās tik liels deficīts, bija tas, ka vecāku pabalsts tika nepārdomāti noteikts par sociālās apdrošināšanas veidu. Vecāku pabalstu izmaksāšanai 2008.gadā tika izlietoti aptuveni 66,7 miljoni latu (plānoto 26 miljonu vietā), bet 2009.gada pirmajā pusgadā – aptuveni 43 miljoni latu.

Tas, ka vecāku pabalstu bez jebkādiem ierobežojumiem maksā arī nodarbinātajām personām, gan neatbilst sociālās apdrošināšanas būtībai, gan rada būtiskus izdevumus sociālajā budžetā. Tādēļ tika pieņemts lēmums atteikties no strādājošo vecāku pabalsta izmaksas, tomēr jaunā kārtībā netika ieviesta uzreiz, proti, tika paredzēts 306 dienu pārejas periods.

Pārejas periodā valsts turpina sniegt atbalstu arī strādājošajiem vecākiem, tomēr ierobežotu finanšu resursu dēļ pabalsta apmērs ir samazināts par 50%. Tomēr arī pārejas periodā valsts nodrošina tādu pabalstu, lai tas pildītu savu funkciju – atbalstīt ģimeni, kurā ir bērns.

Tādēļ tiesa secināja, ka apstrīdētā norma saglabā līdzsvaru starp konkrētās personas tiesisko paļāvību un sabiedrības tiesībām uz ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu un sabalansētu valsts budžetu.
LETA

“Māmiņu algām” griestu nebūs, taču tās saņems tikai nestrādājoši vecāki

Rīga, 25.maijs, LETA. Tā sauktajām māmiņu algām griesti tomēr netiks noteikti, taču tās varēs saņemt tikai nestrādājoši vecāki, vienojušies valdošās koalīcijas partneri.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdes apliecināja premjers Valdis Dombrovskis (JL) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), izmaiņām “māmiņu algu” izmaksā turklāt iecerēts paredzēt pārejas periodu līdz 2010.gada 3.maijam.

“Jautājumā par māmiņu algām valdība rīkosies atbilstoši tiesiskās paļāvības principam,” informēja Dombrovskis, apliecinot, ka papildu finansējums, pārdalot līdzekļus, pārejas periodam tiks atrasts.

Augulis informēja, ka pēc pārejas perioda “māmiņu algām” netiks noteikti griesti, kā sākotnēji bija paredzēts, bet pabalstu nesaņems strādājoši vecāki. “Sasniegsim to, kāds bija sākotnējais mērķis, – tas vecāks, kas ir mājās un kopj bērnu, saņem atvietojumu darba algas vietā,” paskaidroja Augulis.

Jau rīt valdībā plānots skatīt izmaiņas pabalstu sistēmā, kas attiecas uz budžeta grozījumiem, bet visa grozījumu pakete ar pavadošajiem likumprojektiem Ministru kabinetā tiks skatīta trešdien, 27.maijā, un piektdien, 29.maijā.

Kā ziņots, 12.maijā pēc vairāku stundu ilgām diskusijām valdība panāca vienošanos par vecāku pabalstu samazināšanu, paredzot, ka maksimālie vecāku pabalsta griesti tiem nestrādājošiem vecākiem, kuriem bērni piedzims pēc 1.jūlija, būs 500 lati, savukārt strādājošiem vecākiem, kuriem bērni piedzims pēc 1.jūlija, būs ne vairāk kā 250 lati mēnesī jeb 50% samazinājums no aprēķinātā pabalsta. Līdz 1.jūlijam dzimušajiem bērniem piešķirtie pabalsti gan strādājošiem, gan nestrādājošiem vecākiem tiktu izmaksāti līdzšinējā apmērā.

Valdība tomēr nolēma šīs ieceres pārskatīt, lai netiktu veikta vecāku pabalstu jeb tā dēvēto māmiņu algu samazināšana līdz 50% ar atpakaļejošu datumu. 14.maijā premjers Valdis Dombrovskis (JL) izdeva rezolūciju, kurā uzdeva finanšu ministram un labklājības ministram meklēt citus risinājumus budžeta izdevumu samazināšanai, neveicot vecāku pabalstu samazināšanu līdz 50% ar atpakaļejošu spēku visiem strādājošiem vecākiem, neskatoties uz bērna dzimšanas laiku.

Apskati komentārus
Diena: Vecāku pabalstiem griestu nebūs, taču tās saņems tikai nestrādājoši vecāki

Endziņš: nemaksāt vecāku pabalstu strādājošajiem būtu diskriminējoši
vēlāk ar mainītu virsrakstu un papildinātu sākumu
Segliņš: vecāku pabalsta jautājumā atrasts iespējami tiesiskākais risinājums

2009.05.26
Vecāku pabalstu no 2010.gada 3.maija nesaņems strādājošie vecāki

2009.05.27
“Māmiņu klubs” aicina valdību izvērtēt vientuļo vecāku situāciju

2009.06.01
Juristi gatavi iestāties par māmiņām

Progress māmiņu algu lietā

Šodien parādījusies ziņa, ka māmiņu pabalstus neatņems tūlīt. Nu, vismaz tik daudz prātiņa atradās pirms vēlēšanām. Nevar saprast – ar kuru galu šie politikas ampelmaņi domājuši pēdējās divas nedēļas. Par Einaru R. es to nejautāju, bet par rūdītajiem ZZS-istiem, kas ielaidās uz tādu muļļāšanos. Lai gan katrs jau varbūt savu politisko kombināciju bija ieplānojis – kaut ko līdzīgu LC lapiņām par TP komandu – bandu.

Atļaušos šeit nocitēt kādu komentāru pie māmiņu algu jaunākās ziņas
Valdība atrod 22 miljonus vecāku pabalstiem

“Pirmais. Kāpēc sociālajā budžetā vienīgā sadaļa, kurā trūkst 22mil ir tieši bērnu pabalsti? Ja skaita proporcionāli saņēmējiem, tad pensiju budžetā tagad ir iztrūkums 600mil. Vai arī visā soc budžetā trūkst 22mil, bet tos ietaupīt bija nolemts tieši uz bērnu rēķina. Auguli, gatavo atbildi ceturtdienas vakaram!

Otrais. 70% līdz 500 un 50% tālāk. Zināmā mērā šeit ir ietverts manis iepriekš ieteiktais fiksēts+procenti no algas. Iesaku to turpināt! Iztikas minimums 180+50% no algas (neierobežoti). Ja sieviete ir bērnus audzinoša mājsaimniece, viņai ir tiesības šajā gadā saņemt iztikas minimumu. Es kā nodokļu maksātājs un nākotnes pensionārs to pieprasu!

Par strādāšanu/nestrādāšanu man grūti pateikt. Ja ir manis piedāvātā pabalsta shēma, strādāšanas gadījumā varētu ņemt nost to iztikas minimumu 180. Papildus – bērnu audzinošajai mātei (tēvam?) bērna kopšanas gads jāieskaita darba stāžā ar tautsaimniecības vidējo algu vai pašas pelnīto vidējo algu, ja tā lielāka. To var darīt arī bez reāla naudas ieskaitījuma budžetā. Var, ja grib!

Tad būtu OK – nodokļu maksāšana tiek atbalstīta visā diapazonā, sociālais taisnīgums arī – lielāka atbalsta daļa nepieciešama tieši mazāk turīgajiem. Idejiski tas ir tas pats neapliekamais minimums

Vai krīzes laikā taupīsim uz nedzimušu bērnu autiņbiksītēm?

Nedzimuši bērni ir izdevīgi sociālajam budžetam, jo nav jāmaksā māmiņu algas. Nedzimuši bērni ir izdevīgi veselības budžetam, jo par mazu bērnu ārstēšanu līdz šim maksā valsts. Nedzimuši bērni ir izdevīgi pat atsevišķiem pensionāriem, jo dažiem jāuztur konkrēti nekam nederīgu vecāku bērni – pašu mazbērni, bet citiem jādala pabalstu budžets. Nedzimuši bērni ir izdevīgi valsts ārējās tirdzniecības bilancei, jo mēs pat autiņbiksītes savās mājās ražot nemākam.
To visu saprot gadu veca bērna tēvs – Einars Repše, Latvijas Republikas finanšu ministrs. Miljona ziedojuma vācējs, miljona parādnieks, Latvijas ekonomikas glābējs.

Diena: Valdībai divi varianti par māmiņu algu samazināšanu
Dienas Bizness: Ķeras klāt «māmiņalgām»
Dienas Bizness: Repše rosina noteikt vecāku pabalsta «griestus»
Mārtiņš Kālis: “Tētiņu algas” kā politiķu savtības indikators
Mārtiņš Zemītis: Māmiņu un tētiņu algas nav cērpamas
Artis Svece: Māmiņu algas

2009.05.12
Diena: Ap 200 cilvēku protestē pret vecāku pabalsta samazināšanu
Diena: Taupīs uz māmiņu algām un bērnu pabalstiem
Diena: Māmiņu algas nevarēs pārsniegt 500 latu
2009.05.13
Diena: Vecāku pabalsta samazināšanu apstrīdēs Satversmes tiesā
2009.05.14
Diena: Pabalsta samazinājums neskars pašreizējos vecākus

2009.05.18
Diena: Vecāku pabalstu pārejas periodam nepieciešami 7 miljoni latu

2009.05.19
Diena: Valdība atrod 22 miljonus vecāku pabalstiem

Pie jauniem rakstiem skatiet jaunus komentārus.