Esmu vērotājs. Esmu vēlēšanu novērotājs no “Iedzīvotājiem”. Man pēc likuma ir tiesības visu ko redzēt un jautāt, bet mani visvairāk iepriecina tiesības būt klāt ilgāk nekā uzrādot pasi, izvēloties un nobalsojot. Es redzu cilvēkus – komisiju, vēlētājus un citus vērotājus. To par naudu nenopirkt.
2009.gada 6.jūnijs. Kluss un mierīgs rīts. Tīnūžu tautas nams. Pulkstenis vēl nav septiņi. Zālē vēlēšanu oficiālās personas – komisija. Es iesniedzu pilnvaru un tieku reģistrēts.
7:00. Mani uzaicina apskatīt vēlēšanu urnu no visām pusēm. Es to arī izdaru – kad tad vēl, ja ne tagad? Viss kārtībā – aizveram, uzlīmējam komisijas papīra lentu un “Iedzīvotāju” speciālo līmlentu. Mazliet saspringti, bet laikam ne tikai es pirmo reizi vēroju – arī komisija pirmo reizi tiek vērota.
Uzdodu kontroljautājumus par iepriekšējās dienas balsotāju skaitu, reģistrētajiem izbraukuma balsošanas pieteikumiem, iepriekšējo dienu vēlēšanu urnu glabāšanas vietu. Mani sarūgtina tas, ka komisijas vadītāja uzskata, ka, ja kaut kas var nebūt, tad tam noteikti nevajag būt pieejamam. Runa ir par partiju programmām un kandidātu sarakstiem. Iecirknī vēlētājiem jāiztiek ar biļeteniem – tā uzskata komisijas vadītāja – “savas teritorijas saimniece”.
Es tomēr palieku optimists – cilvēki ir sabaidīti un attiecīgi uzvedās. Viss būs labi!
Īsi pēc septiņiem ierodas pirmie šīs dienas balsotāji. Jānim Kalniņam jādodas uz darbu. Viņam līdzi ir māte – Valda Kalniņa. “Jaunatne izvilka uz vēlēšanām,” teic Valda. Pārējā ģimene celšoties vēlāk un arī balsos.
7:15. Atnāk vēlētājs, kuru visi pazīst, bet izrādās, ka viņš nav Tīnūžu iecirkņa sarakstā. Pēc sazināšanās ar Ikšķili viss nokārtojas. Vēlētāji, pārliecinieties, kurš ir jūsu iecirknis jau pirms vēlēšanām!
Atkal pazīstams vēlētājs. Pasi pēc komisijas locekles pieprasījuma uzrāda jau sēžot pie galda, kur izsniedz biļetenus. Mana saausīšanās izpelnās piezīmi: “Ir cilvēki, kas ir mierīgi, ir cilvēki, kas ir utaini.” Neapvainojos – es šodien esmu profesionāls “lūrētājs” !
7:45. Pārvietojam izejas virzienā novietoto “maiņas lapiņu” gadu. Tas dažam vēlētājam vēlāk palīdz orientēties uz plānoto izeju.
8:00. Kā vērotājs iesaku galdu ar sarakstiem pārvietot vēlētājiem redzamā vietā. Turpmāk tas palīdz organizēt ienākošo plūsmu.
8:10. Balso Zane Oļehno – šodien Tīnūžos pirmā pirmo reizi balsojošā vēlētāja.
8:30. Atveram durvis koridorā, ar soliem “aizbarikādējam” slēgtās durvis – lai redz, ka tur iziet nav iespējams.
8:40. Kāda vēlētāja jautā, vai nevar nobalsot arī par citu, kura palikusi pie slimā bērna. Pase ir līdz! Komisija atsaka un piedāvā izbraukumu. No tā atsakās vēlētāja.
9:20. Ar komisijas locekli pārrunājam papildus galdu nepieciešamību. Vēlāk trīs tiek uzstādīti. Tas nedaudz palīdz, tomēr nākas saskarties ar citu problēmu – cilvēki latviešiem neraksturīgi nekautrīgi sēžas klāt pie citiem, kas izdara savu izvēli. Vēlāk mans maiņas kolēģis norāda uz šo problēmu un komisijas loceklis sāk sekot, lai neviens netiktu traucēts vai ietekmēts.
10:00. Neskatoties uz vēlēšanu vietu papildinājumiem, iecirknī izveidojies neliels sastrēgums. Par to lasiet šeit.
10:30. Nododu maiņu. Tik daudz savu izvēli apzinošu cilvēku vienā dienā vēl nebiju redzējis. Ar mums viss būs kārtībā!
P.S. 2009.gada vēlēšanas Ikšķiles novadā ļoti atšķīrās no iepriekšējām. Vēlēšanu kampaņa sākās jau pusgadu pirms noteiktā datuma. Pirmo reizi Ikšķilē paralēli pašvaldības mēdijiem iedzīvotāji saņēma sabiedriskas organizācijas laikrakstu un interneta portālā sniegtu informāciju. Rezultāts ir tāds, ka savu izvēli Ikšķiles novada vēlēšanās izteica vairāk kā 60% vēlētāju, bet vidēji Latvijā ap 50%. Es personīgi izsaku cerību, ka šie 60% ar laiku ne tikai nepazudīs, bet kļūs par stabiliem 70 un 80. Man ir prieks par visiem šiem 60%, par katru no šīm balsīm, lai gan tās visas nesaskanēja ar manu izvēli !
P.P.S. Kādēļ “Pavasaris 2009”, ja šogad kalendārā citu vēlēšanu nav? Jūs taču saprotat, vai ne?
Raksts un komentāri Ikskile.com
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 