Ir pagājis gandrīz jau mēnesis kopš vēlēšanām. Valdošā vienpartijas „koalīcija” ir zaudējusi. Tikai trešā daļa deputātu vietu no stabila vairākuma. Zaudējusi kaujā, bet vai zaudējusi karā?
Pusgada laikā formālas aprises ieguvusī iedzīvotāju kustība „Apvienība Iedzīvotāji” ir uzvarējusi. Arī trešā daļa deputātu vietu. No nulles. Uzvarējusi kaujā, bet vai karā?
Kara rezultātu rīt noteiks 5 citas balsis. Ikšķiles novada vēlētāji, kuri acīmredzot nebija apmierināti ar līdzšinējās vadības sniegumu, bet vēl neuzticējās jaunajam pašmāju spēkam, izvēlējās kandidātus, kuri startēja zem pazīstamu partiju lozungiem. Izvēles princips: „Šos pazīstam – neuzticamies, tos nepazīstam – varbūt būs labāki.” Protams, katrs no ievēlētajiem ir pazīstams vismaz savu vēlētāju vidū, tomēr šo piecu saistība ar pārstāvētajām partijām un to ideoloģiju ir lielais nezināmais.
Vēlēšanu rezultātā nozīmīgākais cilvēks izrādās tieši novada politikā rūdītais pavisam svaigais jaunlaicēns Indulis Trapiņš. Viņš veiksmīgi sabloķējies ar savu iepriekšējo partiju – Tēvzemiešiem.
Esmu dzirdējis stāstus, ka Trapiņš personīgi esot pieredzējis kādas lielas bankas pārstāvju vizīti ar čemodāniņu, tikai nav zinājis, ko ar to darīt, bet baņķieri pa to brīdi laikam aizmukuši. Tas noticis Ikšķiles „bērnudārza krīzes” laikā (3 mēnešu projekts pārauga 3 gadu projektā), kad Rudzīša kungs sakarā ar nespēju veikt savus pienākumus pašatstādinājās no Domes vadītāja amata, un Trapiņš tajā uz laiku „ievietots”. Pagājušā gada nogalē es redzēju it kā asas diskusijas Domes sēdēs, kur Trapiņš ar Jāni strīdējās par Domes darbu. Vai tiešām Stokholmas sindroms? 8 gadus zem valdoņa tupeles un dzīve bez tās jau šķiet neiespējama?
Man ir nedaudz skumji, ka 5 iedzīvotāju deputāti nav pierādījuši ar darbiem savus priekšvēlēšanu solījumus. Un pirmais no tiem – informēt sabiedrību. Tomēr viņu mandāti vēl nav apstiprināti (vēl nav pat 100 dienas no vēlēšanām) un es vēl varu cerēt uz labāko.
Man nav bijusi iespēja aptaujāt Jaunā laika vēlētājus, taču es sliecos domāt, ka viņi nebalsoja par Ikšķiles novada vadības „nelielu” atsvaidzināšanu. Tad viņi Jāņa sarakstā varēja ielikt krustiņus un mīnusiņus. Viņi balsoja par pārmaiņām Ikšķiles novadā!
Šodien Ikšķile ir izvagota. Līdz šim valdošie nezina, kad to sakops, jo pat visi nepieciešamie projekti nav sagatavoti. Tā viena „trubiņa” zem ceļiem gruntsūdeņus neglābs, jo nav pašvaldības noteikumu, kas uzliktu par pienākumu tai pieslēgties. Tādēļ nav arī finansiāla seguma lielprojekta ekspluatācijai turpmākajos gados. Un tos ceļus vēl raks, kaut vai tādēļ lai pieslēgtu tos, kuri dēļ zaļas domāšanas brīvprātīgi gribēs pieslēgties kopējai sistēmai.
Tie, kas ies koalīcijā ar Jāni, būs spiesti uzņemties atbildību gan par megabardaku trubas projektā, gan par nelegālajiem karjeriem, gan par pretlikumīgiem kalnu pārvietošanas centieniem. Un lai atbildības nasta nespiestu, melns arī turpmāk būs jākrāso balts. Tad Ikšķile ar 2009.gada vēlēšanām izradīsies izva…ota.
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 