Ekonomists: Latvijā glābj nevis iedzīvotājus, bet finanšu spekulantus

Rīga, 23.dec., NOZARE.LV. Latvijā un arī citur pasaulē patlaban tiek glābtas nevis valstis un iedzīvotāji, bet finanšu spekulanti, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers.

Viņš skaidroja, ka valsts nevar bankrotēt, bankrotēt var finanšu spekulanti, un starptautiskā aizdevuma programma Latvijā tika īstenota viņu interesēs. Līdzīgi procesi notiek arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Grieķijā un Spānijā.

“No bankrota glābj finanšu spekulantus,” sacīja ekonomists, piebilstot, ka parāda atdošana ietekmēs parastos iedzīvotājus, daļa no kuriem jau izmantojusi iespēju “pamest šo veiksmes stāstu” un doties lasīt sēnes uz Angliju.

Brīvers aicināja strikti nodalīt reālo ekonomiku un spekulatīvo ekonomiku, kā arī akcentēja, ka spekulants – tas nav lamuvārds.

Kā ierasts, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs asi kritizēja valdības darbu, norādot, ka “vietējie vietvalži stipri pārcenšas, izdabājot savu kungu interesēm”, situāciju salīdzinot ar padomju laikiem.

Arī virzība uz eirozonu esot “Latvijas pārdošana”. “Latviju izdevīgāk pārdot par eiro, nevis latiem,” sacīja Brīvers.

Latvijas Banka atzīst – Latviju desmit gados pametuši 177 600 iedzīvotāji

Rīga, 6.dec., NOZARE.LV. Latviju laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam pametuši 177 600 iedzīvotāji, savukārt tuvāko triju gadu laikā Latviju vēl pametīs 30 000 cilvēku, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Līdz ar to Krasnopjorova aprēķinātais emigrējušo cilvēku skaits ir tuvāks tam, ko aprēķinājis Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš izpētījis, ka Latviju desmit gados pametuši 200 000 cilvēku, nevis Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas uzrāda 33 000 emigrējušo.

LB ekonomists emigrācijas aprēķināšanā izmantojis transporta nozares datus, kas sniedz informāciju par valsts robežu šķērsotāju skaitu. Eksperts novērtējis Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Hazans emigrantu skaitu novērtējis, aprēķinot Latvijas rezidentu reģistrācijas citu valstu iedzīvotāju reģistros.

“Gan jāpiekrīt profesoram [Hazanam], ka neviens migrācijas novērtējums “nekad nevar būt pilnīgi precīzs” – attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti, piemēram, Lietuvas. Tomēr ar šo metodi ieguvu kopsummu, kas līdzīga profesora Hazana novērtējumam,” norādīja Krasnopjorovs.

Tajā pašā laikā LB ekonomists atzīst, ka pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk, nekā tā patiesībā notiek, jo tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā.

“Tas nozīmē, ka pēdējos gados faktiskā migrācija, visticamāk, bija mazāka par manu novērtējumu (un arī par profesora Hazana novērtējumu). Treknajos gados izbraukušie cilvēki tautsaimniecības lejupslīdes periodā iespējams paņēma līdzi arī savus bērnus un/vai vēcākus, pārdodot arī tiem piederošos nekustāmos īpašumus, tādējādi iepriekš notikušā emigrācija kļuva redzama statistikā,” akcentēja bankas eksperts.

Krasnopjorovs arī aprēķinājis, ka tuvākos trijos gados Latviju pametīs ap 30 000 cilvēku, nevis, kā prognozēja Hazans, – 100 000.

“Operatīvā statistika zīmē daudz labvēlīgāku ainu. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā būtiski sarucis un atgriezies 2009.gada sākuma līmenī. Tādējādi 2011.gada rādītājs, vērtējot to pēc pasažieru plūsmas datiem, vārētu sasniegt ap 30 000, kas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā un 2010.gadā (attiecīgi 47 000 un 43 000). Turpinoties šādai tendencei, līdz 2014.gadam no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 000 cilvēku,” norādīja ekonomists.

Pēc Krasnopjorova sacītā, uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās.

Viņš arī secina, ka pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku, nekā liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt abos periodos – gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā – aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā.

“Skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā. Īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos (gan oficiālajos datos, gan alternatīvajos migrācijas novērtējumos). Savukārt par prognozēm runājot, jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās,” norādīja LB ekonomists.

Valdošā koalīcija aicina visus piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu

Andris: Man ļoti nepatīk, ka esam tik tālu nonākuši. Man īpaši nepatīk, ka latviešu valodas atbalsts tagad atkal it kā būs valdošās koalīcijas atbalsts. Ir jāatrod izeja no “vienīgās izvēles” Saeimā, kas līdz šim nodrošinājusi politbiznesmeņu, biznesbirokrātu un kleptodrošībnieku varu. Jānāk kopā “radikāļiem” un jāpatriec “pareizie”!

 

Rīga, 6.dec., LETA. Valdošo koalīciju veidojošo politisko spēku – “Vienotības”, Zatlera reformu partijas (ZRP) un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – valdes aicina visu tautību Latvijas pilsoņus aktīvi piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aģentūru LETA informēja “Vienotības” preses sekretāre Laila Timrota.

Koalīcija uzskata, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas neatkarīgās valsts pamats. Kopā ar pārējiem Satversmes pamatprincipiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību, paziņojumā savu nostāju pauž valdošās koalīcijas partijas.

“Sekojot tādu politiķu aicinājumiem, kas ir noskaņoti pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, iespējams, ir savākti paraksti referendumam, kura nolūks ir panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Šo politiķu mērķis ir izmantot referendumu, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību,” teikts paziņojumā.

Tāpēc “Vienotība”, ZRP un VL-TB/LNNK aicina visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties tautas nobalsošanā. “Tā mēs vēlreiz apliecināsim un nostiprināsim Latvijas valsts nacionālo un demokrātisko identitāti un latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai,” norāda partiju pārstāvji.

Koalīcija “augstu novērtē to Latvijas krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību politiķu un sabiedrisko darbinieku nostāju, kuri ir aicinājuši neiesaistīties kampaņā pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”, nosoda “mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību”. Koalīcija aicina arī citas Latvijas politiskās partijas ieņemt līdzīgu nostāju.

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir aicinājusi ikvienu, kam svarīga latviešu valodas pastāvēšana arī tālākā nākotnē, piedalīties gaidāmajā referendumā un savākt vismaz vienu miljonu balsu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Kā ziņots, parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, tādējādi referendums, visticamāk, notiks. Galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi gada izskaņā, jo nepieciešams laiks saņemto parakstu pārbaudei.

Par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, būs jārīko referendums neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.

Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Pensiju sistēma – sakropļota; Viņķele sola diskusiju par reformām

Rīga, 24.nov., NOZARE.LV. Partiju vēsturiskie politiskie apsvērumi sakropļojuši sākotnēji pareizu sociālās apdrošināšanas sistēmu, tāpēc nepieciešama plaša sabiedrības diskusija par tās reformām, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par sociālā budžeta ilgtspēju sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele.

Diskusijā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze un finanšu konsultāciju kompānijas “IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Viņķele norāda, ka, lai saprastu, kas nestrādā, būtu jāveic kļūdu vai problēmu analīze. “Tad nāktu ārā vairāki vēsturiski brīži sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas, es piekrītu, politisku apsvērumu dēļ ir kropļojuši sākotnēji pareizo sistēmu,” atzina ministre.

Viņasprāt, pirmais punkts ir neieviestais 4.pensiju līmenis, kurā bija jāieskaita nauda no uzņēmumu privatizācijas. “Visi zinām bēdu stāstu ar “Latvijas Kuģniecību”, un zinām, kā pilsēta pie jūras ietekmē kuģniecības peļņas sadali, kā arī zinām, ko tas ir nodarījis sociālajam budžetam neieņemto dividenžu rezultātā. Naudu pumpēja ārā uz ofšoriem, un neviens santīms neieripoja budžetā,” piebilda Viņķele.

Otrs jautājums esot par publikai patīkamo, bet finansiāli nesegto lēmumu par vecāku pabalstu izmaksu no sociālā budžeta, kaut arī sociālās apdrošināšanas likmē šī izmaksa neesot tikusi iekļauta.

Trešais punkts esot visiem piešķirtās pensiju piemaksas, kas pilnīgi radikāli atšķiroties no sākotnēji iecerētās pensiju sistēmas.

“Šie ir vismaz trīs pietiekami nopietni, politiski pieņemti lēmumi, kas atstājuši ietekmi uz sociālo budžetu. Un, līdz šāda plaša diskusija par lēmumu un seku apzināšanu nebūs veikta, runāt par to, ka kaut ko mainām, raujam nost un būvējam vietā nezin ko, manuprāt, ir nepareiza,” uzskata Viņķele.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3,2 miljardi latu, 2013.gadam – 3,05 miljardi latu un 2014.gadam – 3,033 miljardi latu. Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam ir aprēķināti 1,41 miljardi latu, 2013.gadam – 1,397 miljardi latu un 2014.gadam – 1,278 miljardi latu.

Viens kurmja rakums Ikšķilē aizbērts

Iepriekš rakstīju, ka ņēmām lāpstu un sakārtojām Ikšķiles pašvaldības algoto būvnieku izpostīto celiņu, kas nepieciešams mūsu mājas iedzīvotājiem. Pēc nedēļas neplānoti iegadījās brīva sestdiena (12. novembris) un nepabeigtais objekts izaicināja…

Šī bedre bija šķērslis ierastajā maršrutā daudziem desmitiem vai pat simtiem Skolas ielas daudzdzīvokļu māju kvartāla iedzīvotāju.

Celiņš nav ideāls, bet pa to var iet ar tīrām kājām 🙂

Pēc divu nedēļu pašdarbības un laikam jau raksta publikācijas internetā, objektā ir bijuši arī čaklie un ar tehniku apgādātie pašvaldības darbinieki.

Ir aizvesta šī būvgružu čupiņa. Tā gan nav nekāda nevainīgā čupiņa – tās sastāvā ir betona bloki ar gandrīz metru gariem armatūras stieņiem. Tāda čupiņa zem kokiem, kuros rāpjas visi kvartāla bērni, ir bīstamāka par aizbērto bedri! Tomēr atkal it kā sīkumiņš – to zemes valni ap akmeni varēja paņemt līdzi, ja jau ar tehniku strādāja, nav jau ar lāpstu kā pašdarbniekiem jāmokās!

Ir aizvākts arī metāla rāmis, kas sākotnēji laikam domāts paklāju izdauzīšanai. Pēdējo 10 gadu laikā tas arvien biežāk tika izmantots kā kvartāla bērnu pašdarbības vingrošanas aprīkojums un kā futbola vārti “vārtu karaļu” spēlei. Palicis tikai soliņš – čipšiem, semuškām, limonādei… Tiesa, vēl arī tenisa korts, kuram jau arī apsolīts buldozers. Es nevēlos apgalvot, ka šis vides objekts bija saglabāšanas vērts, es tikai vēršu uzmanību, ka vietā nekas nav piedāvāts. Ikšķiles centrs jau vairākus gadus sistemātiski tiek “atbrīvots” no bērniem un sportiski aktīviem cilvēkiem nepieciešamā aprīkojuma – paliek tikai autostāvvietas.

Kādreiz šeit bija bērnu smilšu kaste, kurā patiešām vajadzēja apmainīt vai papildināt smiltis. Risinājums – smilšu kaste ir aprakta zem milzīgas smilšu kravas. Smiltis pamazām pārņem zālāju. Kas par daudz, tas par skādi!

Jautāsiet, kādēļ rakstu tikai tagad, pēc 10 dienām? Biju slimnīcā uz plānotu mugurkaula remontiņu, kas noritēja veiksmīgi. Tomēr narkozes, operācijas darba galda un slimnīcas ventilācijas (ne)sistēmas ietekmēts, es šīs 10 dienas nespēju atrasties vertikālā stāvoklī un kaut ko uzrakstīt. Mani nolika guļus tie it kā slimnīcas ikdienas sīkumiņi, kā rakstā minētā bedrīte lielā miljona objekta tuvumā…

Daudz kas vēl mūsdienās klāts ar miglu…

Komentārs pie raksta šeit

pooh2 22.11.2011 09:42

Daudz kas vēl mūsdienās klāts ar miglu… Kaut vai tā pate bermontiāde un Brīvības cīņu uzvara.

Kad kritīs šī migla, pavērsies cits skats uz vēsturi, tagadni un arī nākotni.

Vai daudzi zina, ka Brīvības piemineklis aizsākts un celts par godu uzvarai Brīvības cīņās, kuru svin 22. jūnijā?

Vai daudzi zin, ka uzvaru Brīvības cīņās nodrošināja lielā mērā Voldemārs Oskars Ozols, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris?

Vai daudzi zin, ka Brīvības cīņās sakauto vācu armiju, bez saziņas ar Ziemeļlatvijas armijas štābu, izmantojot sev uzticēto stāvokli, Latvijas Repblikas pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis un c0, slēdzot Strazdumuižas pamieru, atlaida pilnā bruņojumā vaļā, kas ļāva vāciešiem pārformēties un kopā ar Ovalova militāristiem uzbrukt Rīgai vēlreiz?

Vai daudzi zin, ka pēc bermontiešu uzbrukuma Ulmanis deva pavēli Latvijas bruņotajiem spēkiem atkāpties uz Juglu, bet pats bēga uz Cēsīm?

Vai daudziem zināms, ka Voldemārs Oskars Ozols savāca brīvprātīgos un sarunās ar Antantes bruņotajiem spēkiem tos apbruņoja un veiksmīgā operācijā sakāva 5 x spēcīgāko bermontiešu militāro spēku?

Vai daudzi zin, ka pēc sakāves pie Rīgas K. Ulamanis un Antantes valstu atsevišķi pārstāvji uzstāja uz pamiera slēgšanu ar bermontiešiem?

Vai zināms, ka Voldemārs Oskars Ozols ignorēja K. Ulamaņa uzstadījumus slēgt pamieru ar bermontiešiem, vācu militāristiem un nebeidza ar izveidotās armijas palīdzību vajāt ienaidniekus līdz tie tika padzīti no Latvijas pilnīgi?

1919. gada 15. novembrī, „Jaunākās Ziņas” rakstīja: „Ozols ar ģēnija skatu pārredz visu cīņas turpmāko gaitu. Viņš garā paredz, kā vācieši tiek galīgi sakauti un, ka tiem būs jābēg no Kurzemes prom uz Vāciju. Tā to var tikai liels, īsts karavadonis”?

Vai daudzi zin, ka 1934. gada 6. maijā, apvainots valsts apvērsuma iecerē, kura tā arī netiek tiesiski pierādīta, pēc K. Ulmaņa rīkojuma un atbilstoši Kerenska likumam, kas pieļāva beztermiņa ieslodzījumu jebkuram, vien ar iekšlietu un kara ministra parakstiem, tiek turēts ieslodzījumā Centrālcietumā, vieninieku kamerā līdz 1936. gada 6. maijam, kad uz mūžīgiem laikiem tiek Ulmaņa izraidīts no Latvijas, atņemot Latvijas pilsonību? Un, ka tāpat cietumos tika ieslodzīti arī citi Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, Brīvības cīņu varoņi?

Vai daudziem zināms, ka Satversmes sapulce 1921. gadā 22. jūniju noteica par Latvijas brīvības cīnītāju dienu?

Vai daudzi zin, ka 1934. gada oktobrī, 5 mēneši pēc valsts apvērsuma, K.Ulmaņa valdība 22. jūniju svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta. 1934. gada 1. novembrī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” izsludināja 25. oktobrī ministru prezidenta K. Ulmaņa un iekšlietu ministra V. Gulbja parakstītos „Pārgrozījumus likumā par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu”, nosakot, ka: „11. augusts ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Ja 11. aug. iekrīt darba dienā, tad piemiņas dienu svin svētdienā pēc 11.augusta”. Ne likumā, ne arī citādi oficiāli pārgrozījumu motīvi netika doti. 11. augusts bija diena, kad 1920. gadā Rīgā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums.?

Nezinot to, liekoties to nezinām, slavinot nodevējus un nodevību un aizmirstībā raidot nodoto varoņu veikumu un pašus varoņus, diezin vai var vēlēties ko Latvijas valsts un tautas labā pasākt.

Kā pa miglu….

……………………………………………..

… grāmatu ir daudz. Jāsaka, ka es neesmu visas lasījis, pat par šauru tēmu. Es vados no dažiem pagājušā gadsimta divdesmito gadu izdevumeim, kuri ir manā rīcībā un interneta vidē pieejamiem. Te vari skatīt manu apkopojumu par konkrētiem notikumiem un laiku, kā arī saites, no kurienes informācija ņemta.

http://www.diena.lv/blogi/musu-novembris-698422
http://www.diena.lv/blogi/11-novembra-arhitekts-698818
http://www.diena.lv/blogi/no-novembra-lidz-novembrim-699029

Profesors Hazans: Tuvākajos gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku

Rīga, 21.nov., NOZARE.LV. Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” prognozēja šā gada “Spīdolas balvas” ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā “Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?” secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 000 cilvēku, bet gan aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 000 cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 000) šādu iespēju pieļāva.

“Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās – viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 000 emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,” uzsvēra Hazans.

Pēc pētnieka sacītā, Latvijā saasinās “smadzeņu” aizplūdes problēma, jo patlaban katram trešajam aizbraucējam ir augstākā izglītība, turklāt šai proporcijai ir tendence pieaugt (pirms krīzes tā bija tikai nedaudz virs 20%). Turklāt aptaujā studenti bija tie, kas visvairāk pauda gatavību pamest valsti. No pētījuma rezultātiem arī izriet, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir par 80 000 cilvēku mazāks nekā oficiāli.

“Mums nav ar ko šos cilvēkus aizvietot, pat ja atļausim iebraukt imigrantiem. Tādā gadījumā Latvijā pēc dažiem gadiem sāks iebraukt varbūt 3000-4000 cilvēku gadā, kas nekompensēs aizbraukušo cilvēku skaitu. Pēdējo piecu gadu periods, kopš zaudējām lielu daļu iedzīvotāju, atspēlēsies pēc 20 gadiem, kad nokļūsim jaunā demogrāfiskā bedrē,” sacīja Hazans.

Vaicāts, vai pēc tam, kad šā gada maijā tika atvērts Vācijas darba tirgus, novērota ļaužu aizplūšana no Latvijas, Hazans norādīja, ka dati par emigrāciju uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas vēl nav pieejami, tomēr netieši dati liecina, ka interese ir liela.

“Skaidrs, ka šis tirgus ir papildu magnēts, bet tādas aizplūšanas, kāda 2005.-2006.gados notika uz Īriju un Angliju, nebūs. Paredzams, ka uz Vāciju aizplūdīs vidēji kvalificēts darbaspēks, un šajā aizbraucēju grupā būs vairāk vidējā un vecākā vecuma cilvēku. Zinot, ka Vācijā ir attīstīta rūpniecība, sagaidāms, ka uz turieni aizplūdīs inženieri, tehniķi un kvalificētie strādnieki, arī individuālo pakalpojumu sektora darbinieki,” teica pētnieks.

Viņš norādīja, ka patlaban Latviju pamet vairāk cilvēku nekā pirms krīzes, jo jau trešo gadu pēc kārtas Latvija zaudē 40 000 iedzīvotāju gadā, savukārt 2004.-2008.gados Latviju vidēji pameta 16 000 cilvēku gadā.

Hazans ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors un Bonnas Darba pētījumu institūta asociētais pētnieks, kā arī starptautiski atzīts eksperts darba ekonomikas, migrācijas un izglītības ekonomikas jautājumos ar pētījumu rezultātu publicējumiem gan zinātniskos žurnālos, gan monogrāfijās.

Hazans šogad ieguva “Ekonomistu apvienības 2010” “Spīdolas balvu” ekonomikā par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.