Rīga, 21.nov., NOZARE.LV. Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” prognozēja šā gada “Spīdolas balvas” ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.
Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā “Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?” secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 000 cilvēku, bet gan aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.
Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 000 cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 000) šādu iespēju pieļāva.
“Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās – viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 000 emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,” uzsvēra Hazans.
Pēc pētnieka sacītā, Latvijā saasinās “smadzeņu” aizplūdes problēma, jo patlaban katram trešajam aizbraucējam ir augstākā izglītība, turklāt šai proporcijai ir tendence pieaugt (pirms krīzes tā bija tikai nedaudz virs 20%). Turklāt aptaujā studenti bija tie, kas visvairāk pauda gatavību pamest valsti. No pētījuma rezultātiem arī izriet, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir par 80 000 cilvēku mazāks nekā oficiāli.
“Mums nav ar ko šos cilvēkus aizvietot, pat ja atļausim iebraukt imigrantiem. Tādā gadījumā Latvijā pēc dažiem gadiem sāks iebraukt varbūt 3000-4000 cilvēku gadā, kas nekompensēs aizbraukušo cilvēku skaitu. Pēdējo piecu gadu periods, kopš zaudējām lielu daļu iedzīvotāju, atspēlēsies pēc 20 gadiem, kad nokļūsim jaunā demogrāfiskā bedrē,” sacīja Hazans.
Vaicāts, vai pēc tam, kad šā gada maijā tika atvērts Vācijas darba tirgus, novērota ļaužu aizplūšana no Latvijas, Hazans norādīja, ka dati par emigrāciju uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas vēl nav pieejami, tomēr netieši dati liecina, ka interese ir liela.
“Skaidrs, ka šis tirgus ir papildu magnēts, bet tādas aizplūšanas, kāda 2005.-2006.gados notika uz Īriju un Angliju, nebūs. Paredzams, ka uz Vāciju aizplūdīs vidēji kvalificēts darbaspēks, un šajā aizbraucēju grupā būs vairāk vidējā un vecākā vecuma cilvēku. Zinot, ka Vācijā ir attīstīta rūpniecība, sagaidāms, ka uz turieni aizplūdīs inženieri, tehniķi un kvalificētie strādnieki, arī individuālo pakalpojumu sektora darbinieki,” teica pētnieks.
Viņš norādīja, ka patlaban Latviju pamet vairāk cilvēku nekā pirms krīzes, jo jau trešo gadu pēc kārtas Latvija zaudē 40 000 iedzīvotāju gadā, savukārt 2004.-2008.gados Latviju vidēji pameta 16 000 cilvēku gadā.
Hazans ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors un Bonnas Darba pētījumu institūta asociētais pētnieks, kā arī starptautiski atzīts eksperts darba ekonomikas, migrācijas un izglītības ekonomikas jautājumos ar pētījumu rezultātu publicējumiem gan zinātniskos žurnālos, gan monogrāfijās.
Hazans šogad ieguva “Ekonomistu apvienības 2010” “Spīdolas balvu” ekonomikā par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 