Komentārs pie raksta šeit

pooh2 22.11.2011 09:42

Daudz kas vēl mūsdienās klāts ar miglu… Kaut vai tā pate bermontiāde un Brīvības cīņu uzvara.

Kad kritīs šī migla, pavērsies cits skats uz vēsturi, tagadni un arī nākotni.

Vai daudzi zina, ka Brīvības piemineklis aizsākts un celts par godu uzvarai Brīvības cīņās, kuru svin 22. jūnijā?

Vai daudzi zin, ka uzvaru Brīvības cīņās nodrošināja lielā mērā Voldemārs Oskars Ozols, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris?

Vai daudzi zin, ka Brīvības cīņās sakauto vācu armiju, bez saziņas ar Ziemeļlatvijas armijas štābu, izmantojot sev uzticēto stāvokli, Latvijas Repblikas pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis un c0, slēdzot Strazdumuižas pamieru, atlaida pilnā bruņojumā vaļā, kas ļāva vāciešiem pārformēties un kopā ar Ovalova militāristiem uzbrukt Rīgai vēlreiz?

Vai daudzi zin, ka pēc bermontiešu uzbrukuma Ulmanis deva pavēli Latvijas bruņotajiem spēkiem atkāpties uz Juglu, bet pats bēga uz Cēsīm?

Vai daudziem zināms, ka Voldemārs Oskars Ozols savāca brīvprātīgos un sarunās ar Antantes bruņotajiem spēkiem tos apbruņoja un veiksmīgā operācijā sakāva 5 x spēcīgāko bermontiešu militāro spēku?

Vai daudzi zin, ka pēc sakāves pie Rīgas K. Ulamanis un Antantes valstu atsevišķi pārstāvji uzstāja uz pamiera slēgšanu ar bermontiešiem?

Vai zināms, ka Voldemārs Oskars Ozols ignorēja K. Ulamaņa uzstadījumus slēgt pamieru ar bermontiešiem, vācu militāristiem un nebeidza ar izveidotās armijas palīdzību vajāt ienaidniekus līdz tie tika padzīti no Latvijas pilnīgi?

1919. gada 15. novembrī, „Jaunākās Ziņas” rakstīja: „Ozols ar ģēnija skatu pārredz visu cīņas turpmāko gaitu. Viņš garā paredz, kā vācieši tiek galīgi sakauti un, ka tiem būs jābēg no Kurzemes prom uz Vāciju. Tā to var tikai liels, īsts karavadonis”?

Vai daudzi zin, ka 1934. gada 6. maijā, apvainots valsts apvērsuma iecerē, kura tā arī netiek tiesiski pierādīta, pēc K. Ulmaņa rīkojuma un atbilstoši Kerenska likumam, kas pieļāva beztermiņa ieslodzījumu jebkuram, vien ar iekšlietu un kara ministra parakstiem, tiek turēts ieslodzījumā Centrālcietumā, vieninieku kamerā līdz 1936. gada 6. maijam, kad uz mūžīgiem laikiem tiek Ulmaņa izraidīts no Latvijas, atņemot Latvijas pilsonību? Un, ka tāpat cietumos tika ieslodzīti arī citi Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, Brīvības cīņu varoņi?

Vai daudziem zināms, ka Satversmes sapulce 1921. gadā 22. jūniju noteica par Latvijas brīvības cīnītāju dienu?

Vai daudzi zin, ka 1934. gada oktobrī, 5 mēneši pēc valsts apvērsuma, K.Ulmaņa valdība 22. jūniju svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta. 1934. gada 1. novembrī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” izsludināja 25. oktobrī ministru prezidenta K. Ulmaņa un iekšlietu ministra V. Gulbja parakstītos „Pārgrozījumus likumā par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu”, nosakot, ka: „11. augusts ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Ja 11. aug. iekrīt darba dienā, tad piemiņas dienu svin svētdienā pēc 11.augusta”. Ne likumā, ne arī citādi oficiāli pārgrozījumu motīvi netika doti. 11. augusts bija diena, kad 1920. gadā Rīgā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums.?

Nezinot to, liekoties to nezinām, slavinot nodevējus un nodevību un aizmirstībā raidot nodoto varoņu veikumu un pašus varoņus, diezin vai var vēlēties ko Latvijas valsts un tautas labā pasākt.

Kā pa miglu….

……………………………………………..

… grāmatu ir daudz. Jāsaka, ka es neesmu visas lasījis, pat par šauru tēmu. Es vados no dažiem pagājušā gadsimta divdesmito gadu izdevumeim, kuri ir manā rīcībā un interneta vidē pieejamiem. Te vari skatīt manu apkopojumu par konkrētiem notikumiem un laiku, kā arī saites, no kurienes informācija ņemta.

http://www.diena.lv/blogi/musu-novembris-698422
http://www.diena.lv/blogi/11-novembra-arhitekts-698818
http://www.diena.lv/blogi/no-novembra-lidz-novembrim-699029