Pensiju sistēma – sakropļota; Viņķele sola diskusiju par reformām

Rīga, 24.nov., NOZARE.LV. Partiju vēsturiskie politiskie apsvērumi sakropļojuši sākotnēji pareizu sociālās apdrošināšanas sistēmu, tāpēc nepieciešama plaša sabiedrības diskusija par tās reformām, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par sociālā budžeta ilgtspēju sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele.

Diskusijā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze un finanšu konsultāciju kompānijas “IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Viņķele norāda, ka, lai saprastu, kas nestrādā, būtu jāveic kļūdu vai problēmu analīze. “Tad nāktu ārā vairāki vēsturiski brīži sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas, es piekrītu, politisku apsvērumu dēļ ir kropļojuši sākotnēji pareizo sistēmu,” atzina ministre.

Viņasprāt, pirmais punkts ir neieviestais 4.pensiju līmenis, kurā bija jāieskaita nauda no uzņēmumu privatizācijas. “Visi zinām bēdu stāstu ar “Latvijas Kuģniecību”, un zinām, kā pilsēta pie jūras ietekmē kuģniecības peļņas sadali, kā arī zinām, ko tas ir nodarījis sociālajam budžetam neieņemto dividenžu rezultātā. Naudu pumpēja ārā uz ofšoriem, un neviens santīms neieripoja budžetā,” piebilda Viņķele.

Otrs jautājums esot par publikai patīkamo, bet finansiāli nesegto lēmumu par vecāku pabalstu izmaksu no sociālā budžeta, kaut arī sociālās apdrošināšanas likmē šī izmaksa neesot tikusi iekļauta.

Trešais punkts esot visiem piešķirtās pensiju piemaksas, kas pilnīgi radikāli atšķiroties no sākotnēji iecerētās pensiju sistēmas.

“Šie ir vismaz trīs pietiekami nopietni, politiski pieņemti lēmumi, kas atstājuši ietekmi uz sociālo budžetu. Un, līdz šāda plaša diskusija par lēmumu un seku apzināšanu nebūs veikta, runāt par to, ka kaut ko mainām, raujam nost un būvējam vietā nezin ko, manuprāt, ir nepareiza,” uzskata Viņķele.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3,2 miljardi latu, 2013.gadam – 3,05 miljardi latu un 2014.gadam – 3,033 miljardi latu. Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam ir aprēķināti 1,41 miljardi latu, 2013.gadam – 1,397 miljardi latu un 2014.gadam – 1,278 miljardi latu.



KategorijasDemogrāfija 2011, Krīze?

Birkas:

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: