Īsi un konkrēti – latviešu Latvija ir demogrāfiska bezdibeņa priekšā.
Lai cik optimistiska ir Iksķiles novada statistika, lai kā melo lielā statistika, tomēr mēs katrs zinām, kas notiek pārējā Latvijā. 30 km no Rīgas pa mazajiem ceļiem un 50 km no Rīgas ap maģistrālēm un dzelzceļu. Tālāk ir tikai rūpnieciskās lauksaimniecības platības un izcirtumi… Vēl desmits gadu, un latviskas Latvijas vairs nebūs. Tad arī mūsu latviskās Ikšķiles vēsture būs beigusies. Pat tad, ja latvieši uzvarēs Rīgā, par ko nu ir lielā “Kauja pie Knipskas”, situācija neuzlabosies, jo lielpilsētas pēc savas būtības ir demogrāfiski degradējošas un nespēj sevi atražot. Tās vienmēr un visur izsūc dzīvo spēku no apkārtnes mazpilsētām un laukiem.
Latviešu tautai šodien ir iespējams tikai viens mērķis – vairoties, lai izdzīvotu! Pārdzīvot jaunības trakumu, dzemdēt un audzināt bērnus par Cilvēkiem, kuri būs spējīgi dzemdēt un audzināt par Cilvēkiem savus bērnus. Kopā un bez skaudības atbalstīt tos, kuri to dara. Ražīgi strādāt, radoši 
pilnveidoties, dzīvot līdz sirmam vecumam dzimtas un visas tautas lokā. Šeit, Latvijā!
Lai izdzīvotu, latviešiem vajadzīga tāda Latvijas valsts suverenitāte globalizētā pasaulē, kas nodrošina latviešu kā tautas izdzīvošanu un pieaugumu līdzvērtīgi pasaules vidējiem rādītājiem. Tukša Latvija to nespēj.
Organizācijai Latvijas valsts var būt tikai viena augstākā prioritāte – pamatnācijas pieaugums. Tikai tas attaisno par šo valsti lietās asinis, sviedrus un asaras. Viss pārējais ir pakārtojams šai augstākajai prioritātei.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Pierīgas pašvaldību esošie vadītāji sola bērnudārzus, skolas, veloceliņus un arvien pieaugošu labiekārtojumu. Opozicionāri sola to pašu, tikai vēl labāk un bez zagšanas. Ikšķilē visi sola aizstāvēt Ikšķiles suverenitāti līdz pēdējai…
Ikšķiles novads ir izveidojies par tādu kopienu, kas izjūt savu atšķirību no kaimiņiem ziemeļos, rietumos un austrumos, tādēļ jau divus gadu desmitus kā savu galveno vērtību uztur savu patstāvību. Ikšķiles novada patstāvība šodien atkal ir apdraudēta, jo mūsu esot par maz! Tikai runa nav tikai par Ikšķiles novadu, bet Ikšķiles novads, cīnoties par sevi, var palīdzēt uzvarēt arī citiem. Ja latviešu birokrātijai zem Briseles spiediena ļaus nokaut iekšējo suverenitāti, tā būs atbalstījusi procesu, kas beigās pilnīgi iznīcinās Latvijas valsts suverenitāti. Cik tur vairs palicis… Ja mēs nespēsim aizstāvēt novadu, tad kas aizstāvēs valsti?
Tātad, patstāvīgas Ikšķiles un latviskas Latvijas mērķis ir viens – liels latviešu un latvisku cittautiešu skaits Ikšķiles novadā un Latvijā kopumā.
Tikai neviena partija nav publiski formulējusi latviešu skaitu kā mērķi, kas dotu skaidru kritēriju katras naudas vienības ieguldījumam, katram pārvaldes lēmumam, katras rīcības nepieciešamības un savlaicīguma novērtējumam. Ne Ikšķilē, ne Latvijā.
Ikšķiles valdošā partija par iedzīvotāju skaita dabisko pieaugumu runā it kā ar prieku, bet bieži arī kā par problēmu, kas prasa papildus ieguldījumus un rūpes. Pašvaldība par novada patstāvību karošot birokrātu kabinetos, bet kas var dot garantiju, ka mūsu valdošie nesaņems vai jau nav saņēmuši Dombrovska cienīgu piedāvājumu par īsu vājuma brīdi, kad piekritīs kādam apvienošanās risinājumam vai netīšam nogulēs kāda protesta pēdējo termiņu?
Valsts mērogā ir saprotams, kādēļ tāda mērķa nav liberpartijām, kuru spicē sēž cilvēki, kuri strādā tikai tam, lai saņemtu uzaicinājumu uz birokrāta leiputriju Briselē. Tā ir kalpošana izmireļu ideoloģijai. Atliek minēt, kāpēc skaidru publisku mērķu nav nacionālajām partijām.
Tomēr kādam kautrīgās vai bailīgās klusēšanas ledus jālauž, jo paliekot, kur esam, esam lemti vēsturei, kuru nebūs kam lasīt. Kā ledu iekustināt, kā pacelt balsi kurlumā, ko rada masu mēdiju tukšo sensāciju, melu ziņu un degradējošās izklaides troksnis?
Publicēta doma, kas ir saskaņā ar Dieva nodomu, izplatoties cilvēkos, iegūst spēku, kas ir pārāks par jebkuru varu un spaidiem. Tā mēs ieguvām savu valsti vienreiz, tā mēs sagaidījām atbrīvošanos otreiz. Dievs mums deva valsti otreiz! Ne tādēļ, lai mēs izmirtu, bet tādēļ, lai mēs pieaugtu! Tātad latviešu izdzīvošana ir saskaņā ar Dieva nodomu, tikai mums pašiem šis nodoms jāpiepilda. Un atbalsts būs!
Ko mēs darām tagad? Mēs 25 gadus ar svešām domām galvās esam gājuši no atgūtās brīvības bērnības uz pāragru iznīcību! Bet vēl mums ir vēstures mirklis, lai uzburtu savu vīziju par sevi, nospraustu savu mērķi un izvēlētos savu ceļu, kā mērķi sasniegt.
Ikšķile ir Latvijas rakstītās vēstures centrs. Ikšķile ir Latvijas ģeogrāfiskajā centrā. Ikšķilē dzīvojošie paši sevi labprāt uzskata par ļoti svarīgu Latvijas daļu! Tādēļ Ikšķiles latviešiem ir jāuzņemas misija un ar savu balsi skaļi jāpasaka mērķis latviešu tautai. Latviešiem ir pienākums izdzīvot, apzināties sevi kā savu galveno vērtību un vairot to!
Ikšķilei ir jāpasaka, ko latvieši grib redzēt Saeimas vēlēšanu programmās. Ja neprasīsim tagad, nāksies ņemt no tā, kas “lielveikala Saeimas Vēlēšanas plauktos būs ievests no rietumu vērtību bāzes”. Mums nevajag solījumu vēl ātrāk un vispārīgāk ieviest “rietumu vērtības”. Mums nevajag vēl ērtāku transportu, kas aizvedīs tautiešus svešumā un viņu vietā atvedīs Merķeles dēlus. Mums vajag skaidru plānu, kā latviešiem izdzīvot “rietumu vērtību” un “krievi nāk!” ielenkumā! Lai tāds piedāvājums “lielveikala Saeimas Vēlēšanas plauktos” rastos, mums, Ikšķiles novada iedzīvotājiem jāpasaka, ka mēs esam gatavi tādu ar savu balsi pirkt!
Lai pateiktu Ikšķiles novadam un Latvijai,
ka vēlamies LATVIEŠU SKAITA PIEAUGUMU LATVIJĀ REDZĒT KĀ PIRMO UN GALVENO UZDEVUMU TURPMĀKO VĒLĒŠANU PROGRAMMĀS
un arī visās turpmākajās vēlēšanās vērtēsim politiķus pēc LATVIEŠU UN LATVISKI DOMĀJOŠO CITTAUTIEŠU SKAITA PIEAUGUMA viņu darbības laikā,
jābalso par cilvēkiem, kas tā domā un nebaidās ar tiešu runu vērsties pret valdošo izmireļu ideoloģiju un kolaborantu praksi. Neļausimies, ka mūsu pašu tautieši mūs klusiņām aizved nebūtībā. Tad labāk lai ir atklāta cīņa uz dzīvību vai nāvi, jo šādā cīņā vārds dzīvība tomēr vēl ir variants!
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 