Labs sapnis. Ir arī pirmais mēģinājums. Pretī Maximai, tieši blakus mūsu pilsētas saulesbrāļu bāzei – soliņam, izveidota liela dobe. Skaisti. Ja pieiet klāt, patiešām var novērtēt. Diemžēl man ir aizdomas, ka to reti kurš pamanīs, jo reljefa nelielā ieliekuma dēļ dobe it kā iegrimst zālājā. Nu, ideāla nulle izdodas tikai neko nedarot.

Mani gan nedaudz izbrīnīja dobes izveidošana gadiem augušā zālājā. Agrāk kopta un veidota tika dobe pie vecā tirdzniecības centra. Laikam jau īpašuma tiesības un visādi citādi svarīgi faktori neļauj ieguldīt privātā dobē pašā pilsētas “acī”, tādēļ skaistums tiek veidots kaut kur tuvumā.

Varbūt vajag privātīpašniekus aicināt iesaistīties pilsētas centra veidošanā? Ja vecās dobes veidošanai un uzturēšanai nepietiek resursu, lai tad ņem tos augus ārā un iesēj zāli. Tās uzturēšana arī prasa ieguldījumu, tomēr ir ievērojami vienkāršāka.

Manuprāt gan lietderīgāk tomēr ķerties klāt pašvaldības saistošo noteikumu izstrādei ne tikai par vairāk vai mazāk koptām dobēm, bet arī par krūmiem ielu malās un arī nepļautiem zālājiem sētās. Izstrādes laikā arī vienosimies, ko mēs saprotam ar “dārzu pilsētu”, cik gara zāle sētā iedzīvotājiem ir nepieciešami zaļumam, kādi krūmāji publiskajā vidē ir vajadzīgi un netraucē, piemēram, drošas satiksmes infrastruktūras veidošanai. Pie reizes tiksim skaidrībā ar krūmos ieaugušiem apbūves gabaliem un žurku midzeņiem svētajā privātīpašumā.

Vairāk attēlu šeit

Publikācija Ikskile.com