Jo vairāk mūsu ģimenē ir bērnu, jo mazāku atbalstu no valsts mēs saņemam, bet arvien lielāki ir mūsu izdevumi, Neatkarīgajai atzīst trīs bērnu māmiņa Jūlija, kura otrdien ar jaunāko bērnu piedalījās māmiņu akcijā iepretī Ministru kabinetam.
Jaunā māmiņa uzsver: kad piedzima otrais bērniņš, valsts atbalsts bija lielāks, tagad – ar trešo bērniņu divas reizes mazāks. Samazinājies gan vecāku pabalsts, gan vairāk nav piemaksas par bērna piedzimšanu. «Ja valsts vēlas, lai dzimtu mazuļi – un vairākkārt politiķu diskusijās esmu dzirdējusi, ka svarīgi ir laist pasaulē trešo un ceturto bērnu, – kāpēc nekas netiek darīts, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem?» jautā Jūlija.
Valdība lēmumus par atbalstu ģimenēm vēl nepieņem, pamatojoties uz viedokli, ka nepieciešams veikt reformas, šis process tiek vilkts garumā, tā situāciju Neatkarīgajai vērtē Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka. Ja vecāku pabalsts jeb tā sauktā māmiņalga tika reformēts jau 2008. gadā, jau tad vajadzēja ķerties pie nopietnas ģimenes politikas izstrādes. «Taču mēs tagad dzirdam, ka reformas varētu veikt tikai vēl pēc gada. Bērni dzimst tagad, atbalsts vajadzīgs tagad, nav mums daudz laika, ja vēlamies, lai dzimstības rādītāji vairāk nesamazinātos,» saka S. Salaka. Viņa apelē pie valdības godaprāta, ka attiecībā uz ģimenēm ar bērniem nekādus samazinājumus nedrīkst vērst. Bērnu mums ir tik maz, ka jāsargā un jālolo ikviens. Māmiņu klubs uzskata: lai valdības galvenā prioritāte – demogrāfijas jautājumu risināšana – nebūtu tikai formāla, jau nākamgad vajadzētu veikt izmaiņas. Viena no piketētāju prasībām ir ieviest progresīvu ienākuma nodokli strādājošām ģimenēm ar bērniem – jo vairāk bērnu, jo mazāki nodokļi jāmaksā. Trīs bērnu māmiņa Jūlija piebilst: svarīgi būtu atbalstīt arī ģimenes, kurās dzimst ne tikai viens, bet vairāki bērni, lai tās sajustu zināmu novērtējumu no valsts. Runājoties ar jaunajām un topošajām māmiņām, jāsecina, ka, zinot situāciju valstī, neviena ģimene neprasa palielināt pabalstus, jo lēmums par bērna laišanu pasaulē nav bijis saistīts ar pabalstiem, tomēr lūdz nesamazināt to, kas ir pašlaik. Kā zināms, Māmiņu klubs iestājas pret vecāku pabalstu ierobežošanu un liegumu saņemt šo pabalstu strādājošiem vecākiem.
Labklājības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka lūgs valdībai uzdot nozares ministrijai līdz 1. aprīlim izstrādāt ģimenes valsts pabalsta reformas plānu, ko varētu īstenot 2013. gadā. «Es nevēlētos abstraktu koncepciju, bet reālu piedāvājumu,» sacīja ministre. Zinot visa iepriekšējā gada peripetijas ap šo pabalstu (izstrādātas vairākas koncepcijas, neviena netika pieņemta), I. Viņķele dara zināmu savu viedokli: ģimenes valsts politikai jābūt orientētai uz ekonomiski aktīvām ģimenēm, un tur ir divi iespējamie stimuli: paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādājamiem vai šo nodokli sasaistīt ar bērnu skaitu ģimenēs, proti, kam vairāk bērnu, tas mazāk maksātu nodokļos. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai kādas izmaiņas sagaida ģimenes ar bērniem nākamgad, ministre atzina, ka nekādi samazinājumi netiek plānoti. «Es pieturēšos pie demogrāfijas padomes vasarā lemtā, ka ģimenes pabalsts nav samazināms,» teic ministre. Tomēr tie pabalstu ierobežojumi, kuri ir pašlaik spēkā, vēl paliks līdz pat 2014. gada beigām.
Māmiņas piketā arī aicināja valdību parūpēties, lai bezmaksas aprūpe bērniem patiešām būtu bez maksas, jo pašlaik, ja ģimene vēlas saņemt valsts palīdzību, jāgaida rindā mēneši vai pat pusgads. Ja ģimenēm ir nauda, palīdzību ir iespējams saņemt par maksu praktiski uzreiz.
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 