Ikšķiles novada kultūras stratēģija

Ikšķiles novada kultūras stratēģija
laika periodam no 2009. gada – 2014. gadam

Varbūt mēģināsim tā?

Šajā projektā KULTŪRA ir darbību kopums, kas saglabā un atjauno vēsturisko mantojumu un rada jaunas vērtības cilvēku radošajās izpausmēs, vidē, priekšmetos.

Ikšķiles novadā pašvaldības atbalstītā kultūras joma ir novada iedzīvotājus vienojošu vērtību kopšana un attīstīšana, kas notiek kā garīgo un fizisko veselību un attīstību veicinošas grupu un indivīdu nodarbības. Nozīmīga loma kultūras vērtību un nodarbību popularizēšanā ir brīvā laika un izklaides pasākumiem.

Ikšķiles novada kultūras stratēģija stūrakmeņi ir novada vide, vēsturiskajā mantojums, tradīcijas un jaunrade. Novada vide ir arhitektūras un dabas pieminekļi, pilsētas un lauku ainavas. Vēsturisko mantojums ir notikumi un cilvēki, kas tos izdzīvojuši savā laikā. Tradīcija ir mantotais cilvēku sadarbības modelis, bet jaunrade – spēja veidot arvien jaunas tradīcijas mainīgajā vidē un vēstures plūdumā.

Šī kultūras stratēģija priekšplānā izvirza jaunradi, kas ar cieņu pret vidi un mantojumu izaicina tradīcijas. Jaunrades mērķis var būt jaunu vērtību radīšana vai jaunrade kā process. Kultūras stratēģijas ietvaros noteikti resursi tiek paredzēti abiem.

Misija.

Ikšķiles novada kultūras stratēģija radīs apstākļus harmonisku personību attīstībai. Novada kultūras stratēģijas ietvaros tiks veidots atvērts tīkls novada iestāžu, biedrību, kolektīvu un indivīdu sadarbībai, kas balstīta uz brīvi pieejamu kvalitatīvu informāciju un resursu sadali pēc atklātas vienošanās (konsensuss).

Vīzija.

Ikšķiles novadā dažādu paaudžu un interešu cilvēki atrod domubiedrus kopēju mērķu sasniegšanai. Pašvaldība ir ieinteresēts un motivējošs partneris kultūras biedrību un kolektīvu darbībai un individuāliem projektiem. Pašvaldības piedāvājums ir pieejams iedzīvotājiem ērtā laikā un veidā.

Plašāks apraksts šeit

Ikšķiles novada domes Kultūras nodaļas uzdevumi.

Kultūras nodaļa
– nodrošina kultūras stratēģijas izstrādi saskaņā ar iedzīvotāju vajadzībām,
– komunicē ar nozares speciālistiem, biedrībām, kolektīviem, indivīdiem,
– izstrādā kultūras norišu atbalsta kritērijus,
– sagatavo un realizē pasākumu plānus,
– plāno publisko un privāto resursu piesaisti (vietas, telpas, tehniskais aprīkojums, transports utt.)
– piesaista profesionāļus un brīvprātīgos palīgus,
– veido un aizstāv domē kultūras budžetu.

Uzdevumi 2009. un 2010.gadam šeit

Vides analīze

Ikšķiles novadā dzīvo aptuveni 8000 iedzīvotāju, no tiem vairāk kā 5200 dzīvo Ikšķiles pilsētā. Otrs lielākais Ikšķiles novada centrs ir Tīnūži. Tīnūžu pagasts tikai 1997.gadā apvienots ar Ikšķiles pilsētu vienā novadā, tādēļ novadā joprojām daudzi lēmumi tiek pieņemti un vērtēti “mēs – jūs” dalījumā. Novadā ir vēl vairāki centri – Elkšņi, Turkalne, Dobelnieki, Ceplīši, Saulesdārzs, Turkalne. Kopš 2000.gada ievērojami attīstījusies arī viensētu apbūve novada lauku teritorijā.

Ikšķile kā apdzīvota vieta pēc Rietumeiropas kultūras datējuma ir viena no vecākajām Latvijas teritorijā. Šeit 1185.gadā uzbūvēta pirmā zināmā mūra celtne Baltijā – Livonijas bīskapa baznīca. Tomēr Ikšķile nav attīstījusies par lielu pilsētu, bet 1.Pasaules kara laikā, ilgstoši atrodoties uz frontes līnijas, tā gandrīz pilnībā nopostīta.

Mūsdienu izskats Ikšķilei veidojas kopš 20.gs. septiņdesmitajiem gadiem. Rīgas HES uzpludinājums un dambis izmainīja Daugavas ainavu, Daugavpils šoseja pārdalīja pilsētu, uzsākās daudzdzīvokļu māju un ražošanas objektu celtniecība. Šajā laikā aktīva sociālistiskā saimniekošana notiek arī pārējā mūsdienu Ikšķiles novada teritorijā, kas nodrošina cilvēku piesaisti dzīvesvietai un augstu lokālā patriotisma līmeni.

20.gs. 80./90. gadu mijā Ikšķiles un Tīnūžu sabiedrība ir viens no Atmodas laika Tautas frontes centriem. Deviņdesmitajos gados pārtrauc darbību sociālistiskās kopsaimniecības, kas kopā ar kopējo ekonomisko pagrimumu izraisa saimniecisko apsīkumu visā lauku teritorijā. Šajā laikā ekonomiskā aktivitāte apsīkusi arī Ikšķiles pilsētā. 1997.gadā, apvienojot Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu, faktiski saplūst divas teritorijas ar zemu ekonomisko aktivitāti un pieticīgiem izdzīvošanas stratēģijas plāniem.

Kopš 21.gs. sākuma cilvēku labklājība Latvijā un it īpaši Ikšķilei tuvajā Rīgā pieaug. Veidojas nekustamā īpašuma tirgus, kurā Ikšķiles novada piedāvājums izrādās pievilcīgs Rīgā strādājošu latviešu ģimenēm, kuri vēlas dzīvot un audzināt bērnus sev pazīstamā mazpilsētas vai lauku vidē, saglabājot labi apmaksātu darbu galvaspilsētā. Šāda iedzīvotāju migrācija ir izrādījusies negaidīts ieguvums Ikšķiles novada budžetam un vienlaicīgi izaicinājums visai pašvaldības infrastruktūrai, t.sk. kultūras jomā.

Daudzu jautājumu izlemšanā un sasniegumu novērtēšanā gadu desmitos veidojušās atsevišķu Ikšķiles novada centru cilvēku grupas bija sasniegušas zināmu līdzsvaru. Tās ir izveidojušas savus komunikāciju tīklus, un bieži vien tieši komunikācijas saglabāšanas vārdā akceptē diskutablus risinājumus. Šodien šīs grupas ir nonākuši tiešā saskarē ar ienācējiem – pašapzinīgiem un aktīviem profesionāļiem. Jaunajiem nav pieejama esošā neformālā komunikācijas struktūra, jo viņiem nav laika un iespējas iekļauties tīklā, un tas bieži vien ir sarežģīti arī tādēļ, ka tīklu publiskās personas ir augstprātīgas un izvirza nepieņemamas prasības. Tomēr jaunie ir pieraduši risināt neatrisinātas problēmas un izvēlēties neiespējamus ceļus, tādēļ grūtības tikai veicina jauno aktivitāti. Kā “jaunie” darbojās arī atsevišķi Ikšķiles iedzimtie, kuriem nav pieņemamas veco grupu darbības metodes vai novecojušās vērtības un mērķi.

Dažādu faktoru kopums jau kopš 2005.gada ir veidojis jaunu sabiedrības attieksmi pret pastāvošo kārtību Latvijā kopumā un Ikšķiles novadā atsevišķi. Liela loma viedokļu attīstībā pēdējā gada laikā ir ne tik daudz atsevišķām personām kā viedokļu līderiem, cik tehnoloģiju nodrošinātajai informācijas apritei. Sabiedrība kopumā ir pieņēmusi viedokli, ka tās pārstāvjiem un katram indivīdam ir tiesības izteikt viedokli par norisēm, tikt uzklausītai un sagaidīt konkrētu un taisnīgu lēmumu katrā jautājumā. Šis ir pilsoniskas sabiedrības veidošanai ļoti nozīmīgs solis. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, jāsper nākamais – katram ir jāsniedz arī saviem spēkiem un interesēm atbilstošs ieguldījums. Laba pašvaldība meklē iespēju palīdzēt realizēt aktīvo cilvēku potenciālu, ņemot vērā objektīvos un subjektīvos ierobežojumus.

Kultūras joma ir tā nozare, kurā ir iespējams veiksmīgi attīstīt atsevišķu indivīdu un kolektīvu sadarbības. Ja vien pašvaldība savu spēka pozīciju (pēc definīcijas) spēj saskaņot ar iedzīvotāju manifestētajām interesēm (saskaldītām un pretrunīgām).

Lai pašvaldība realizētu novada potenciālu, kultūras stratēģijai jāmaina piedāvājuma veids. Šodien kultūras jomā tiek apmierināts varai pietuvinātos tīklos iesaistīto vajadzības, kuras gadu gaitā satuvinājušās ar “vienīgo iespējamo” piedāvājumu. Jaunai kultūras stratēģijai jārada aktīvu un elastīgu piedāvājumu, kas aptver visus novada iedzīvotājus un paralēli tradicionālajām nodarbēm regulāri noteiktā apjomā pievēršas pilnīgi jauniem projektiem.

Ekonomiskā krīze pasaulē un Latvijā būtiski maina nākotnes prognozes. Vairāku gadu novada budžeta izaugsme, kas saistīta ar algu pieaugumu un jaunu cilvēku pieplūdumu, ir beigusies. Nav pamata cerēt, ka Ikšķiles novads izvairīsies no iedzīvotāju ienākumu krituma un nekustamā īpašuma krīzes. Tomēr lielā mērā no paša novada ir atkarīgs, vai tas savā iekšienē būs veiksmīgs vai bez kompromisiem konfliktējošs, vai miegaini depresīvs. Tikai pamatoti optimistisks novads ar kvalitatīvu piedāvājumu un izpildījumu kā kultūras, tā visās citās pašvaldības darbības jomās spēs arī turpmāk piesaistīt nodokļu maksātājus. Izvērtējot resursu piešķiršanu kultūras jomai, novada vadībai jāņem vērā, ka pastāv arī aktīvo un nodokļu ziņā vērtīgo iedzīvotāju aizplūšanas risks.

Turpina,  ja vienojas par iepriekš rakstīto.

Ikšķiles domes kultūras un sporta stratēģija

Ikšķiles novada domes kultūras un sporta nodaļas darbības un attīstības stratēģija laika periodam no 2009. gada – 2014. gadam

Projekts

Sagatavoja Dzintra Čudare
Kultūras darba koordinatore
6 5030340

Džons Hoks savā grāmatā “Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā” saka: “Sabiedrības vērtības ir tās, uz kā balstās sabiedrības attīstība. Šīs vērtības un veidi, kādā tās tiek manifestētas, veido mūsu kultūru. Veids, kādā sabiedrība sevi organizē un vada, nevar būt pilnībā demokrātisks, ja nav skaidri norādīti virzieni sabiedrības vērtību izpaušanai, un ja šīs izpausmes tieši neietekmē sabiedrības tālāko rīcību. Šie vērtību izpausmes veidi ir kultūra darbībā. Kultūras dzīvotspēja veselīgai un ilgtspējīgai sabiedrībai ir tikpat nepieciešama kā sociālais kapitāls un ekonomiskā izaugsme. Lai valsts attīstības plānošana būtu efektīva, tās metodoloģijā jābūt ietvertam kultūras aspektam, kura ietekme jāvērtē tāpat kā vides, sociālo un ekonomisko apstākļu ietekme.”

Kultūra nevar pastāvēt bez skatītāja. Lai varētu pildīt savu misiju un realizēt mērķus, kultūras iestādei vajadzīga sava auditorija. Jebkurai radošai organizācijai jāņem vērā savas auditorijas intereses.

Radošas organizācijas vadītāja uzdevums ir nodrošināt savas organizācijas efektīvu darbību, un padarīt to mazāk atkarīgu no iekšējiem un ārējiem apstākļiem. Viens no ceļiem būtu skaidri nodefinēti nozares mērķi, vīzija un uzdevumi– izstrādāt nozares ilgspējīgu stratēģiju. Kas arī būtu viens no kultūras mantojuma un kultūras daudzveidības attīstības nosacījumiem Ikšķiles novadā, tas sekmētu līdzsvarotu kultūras procesu attīstību, kultūras pieejamību un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves telpu visiem iedzīvotājiem.
Ikšķile ir viens no senākajiem Latvijas novadiem ar bagātām kultūras tradīcijām. Ikšķilē dzīvo pazīstami mākslinieki un kultūras cilvēki, nodrošinot Ikšķilei nepieciešamo intelektuālo potenciālu, kultūras un mākslas kvalitāti.

Tradicionālie kultūras pasākumi Ikšķilē:
• Ikšķiles pilsētas svētki
• Lieldienas,
• Līgo svētki,
• Ziemassvētki,
• LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena,
• Represēto salidojums,
• Zinību diena,
• Kamermūzikas koncerti Ikšķiles ev.lut.Sv. Meinarda baznīcā.

Ikšķiles novadā ir:
• PII “Urdaviņa”
• Divas skolas:
* Ikšķiles vidusskola / 30 interešu izgl.pulc.-792 dalībn./
* Tīnūžu pamatskola / 18 interešu izgl.pulc.- 323 dalībn./
• Divas bibliotēkas:
* Ikšķiles novada Centrālā bibliotēka
*Tīnūžu bibliotēka
• Trīs biedrības:
* Pensionāru
* Ikšķiles kultūras biedrība
* Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē
• Tīnūžu Tautas nams
•11 sporta komandas:
* Basketbols jauniešiem
“Ikšķile”
* Basketbols “Ikšķile”:
*40+
*45+
*50+
*55+
* Jauniešu florbols “Tīnūži”
* Florbols “Ikšķile”
* Volejbols “Ikšķile”
sievietēm 2 komandas
* Volejbols “Ikšķile” vīriešiem
* Šahs
* Teniss

SVID analīze

Stiprās puses:
1. Tautas mākslas kolektīvi, brīvdabas estrāde.
2. Kolektīvi ir nodrošināti ar tautas tērpiem, apaviem, kostīmiem utt..
3. Bezmaksas nodarbības tautas mākslas kolektīvos.
4. Kolektīvu vadītāji ar augstākajām izglītību specialitātēs.
5. Kolektīvi piedalās dažādos sadarbības projektos un starptautiskos festivālos.
6. Ikgadējie tradicionālie pasākumi.
7. Bibliotēkās ir IT tīkls un elektroniskās datu bāzes.
8. Savstarpējā sadarbība ar skolām un Ikšķiles ev.lut.baznīcu.
9. Aktīvas sabiedriskās organizācijas.
10. Izstrādāts projekts jauna kultūras nama celtniecībai Ikšķiles pilsētā.
11. Pašvaldības finansiāls atbalsts.

Vājās puses:
1. Ikšķiles pilsētā nav kultūras nama, līdz ar to ir nepietiekams kultūras pasākumu klāsts.
2. Nav savstarpējas sadarbības starp domi un Kultūras biedrību.
3. Pilsētas galvenā mākslinieka trūkums.
4. Nepietiekams reklāmu stendu skaits un izvietojums.
5. Kultūras biedrības ēka katastrofāli tehniskā stāvoklī.
6. Trūkst mēģinājumu telpas kolektīviem.
7. Daudzveidīga brīvā laika pavadīšanas iespēju nepietiekamība jauniešiem.
8. Kultūrpolitikas stratēģijas trūkums Ikšķiles novadā.
9. Nepietiekama uzņēmēju piesaiste kultūrai un atpūtai.
10. Kultūrvēsturiskā mantojuma sliktais tehniskais stāvoklis.
11. Profesionālu kultūras projektu vadītāju trūkums.
12. Vāji attīstīta infrastruktūra tūrisma un kultūras vajadzībām.
13. Radošo mākslinieku darbnīcu neesamība.

Iespējas:
1. Kultūrpolitikas stratēģijas izstrāde Ikšķiles novadā un prioritāšu noteikšana.
2. Jauna, moderna kultūras nama celtniecība.
3. Iesākto kultūras, izklaides un izglītojošo pasākumu tradīciju turpināšana un attīstīšana.
4. Uzceļot jaunu kultūras namu, rastos jaunas darba vietas gan speciālistiem, gan tehniskajiem darbiniekiem.
5. Turpināt attīstīt tūrisma iespējas.
6. Skaidri uztveramu tūrisma un informācijas norāžu izvietošana pilsētā.
7. Profesionālu kultūras projektu vadītāju un mākslinieku piesaiste Ikšķilei.
8. Apgūt un saņemt profesionālā līmenī sagatavotus kultūras produktus un pakalpojumus.
9. Tautas mākslas veicināšana.
10. Kultūras un atpūtas aktivitāšu savlaicīga un plaša reklamēšana .
11.Vairāku dienu peļņu nesošu pasākumu rīkošana.

Draudi:
1. Kultūras norises koncentrēsies tikai Rīgā vai Ogrē.
2. Pazudīs lokālpatriotisms- savas vietas identitāte.
3. Kultūras vērtību daudzveidība būs vajadzīga arvien mazākam cilvēku skaitam.
4. Turpināsies kultūras infrastruktūras novecošanās.
5. Izkonkurēs izklaides industrijas uzņēmumi, devalvēsies tradicionālās vērtības.
6. Palielināsies sabiedrības apātija un nihilisms, neredzot Ikšķiles izaugsmes iespējas.
7.Vārds “kultūra” kļūs sinonīms vārdam “bizness “.
8. Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā krītas iedzīvotāju maksātspēja.

Kā redzams SVID analīzē, problēmu Ikšķiles novada kultūras dzīvē ir daudz, tomēr tās nav neatrisināmas. Viena no aktuālākajām problēmām šobrīd ir jaunā kultūras nama celtniecības uzsākšana un kultūras stratēģijas izstrādāšana Ikšķiles novadā.

Vīzija:
Labvēlīga un daudzveidīga kultūrvide, kurā veidoties nacionāli pašapzinīgai personībai.

Mērķis:
Nodrošināt efektīvu un uz rezultātiem virzītu kultūrpolitikas plānošanu un ieviešanu Ikšķiles novadā.

Apakšmērķi ir:
• īstenot Ikšķiles novada kultūrpolitikas pamatvirzienus, ievērojot LR noteiktās un apstiprinātās kultūrpolitikas nostādnes Latvijā,
• veicināt Ikšķiles novada kultūras mantojuma tradīciju saglabāšanu, tā tālāku attīstību;
• sekmēt amatiermākslas pilnveidošanu un saglabāšanu,
• atbalstīt profesionālās mākslas attīstību un popularizēšanu,
• veidot sadarbību ar citām pašvaldības institūcijām, valsts un nevalstiskām organizācijām, privātās uzņēmējdarbības veicējiem kultūras un izklaides jomā.

Izstrādājot Ikšķiles novada kultūras attīstības stratēģiju, jāvadās pēc pamatnostādnēm un principiem, kas formulēti kultūrpolitikas dokumentos. Novada stratēģija jāveido uz četriem kultūrpolitikas pamatprincipiem:
• kultūras identitātes saglabāšanu un stiprināšanu,
• kultūras daudzveidības veicināšanu,
• jaunrades un radošo izpausmju atbalstīšanu,
•kultūras pieejamības un indivīdu iespējas līdzdarboties kultūras dzīvē sekmēšanu.

Misija:
Darboties iedzīvotāju labā, piedāvājot pēc iespējas daudzveidīgus brīvā laika pavadīšanas veidus un radīt labvēlīgus apstākļus personas pašizpausmei un radošām aktivitātēm.

Mērķis:
•Saglabāt un popularizēt novada nemateriālo kultūras mantojumu, stiprināt nacionālo identitāti.
• Rosināt iedzīvotājus mākslas un citām radošām nodarbēm.
• Iesaistīt bērnus un jauniešus sporta un kultūras aktivitātēs.
• Veidot jaunus pasākumus, lai nostiprinātu piederības sajūtu novadam.
• Piesaistīt Ogres rajona un sabiedrisko fondu finanšu līdzekļus mūžizglītības un interešu izglītības pasākumu realizācijai.
•Vākt materiālus par novada vēsturi, sistematizēt un saglabāt tos bibliotēkas krājumos.
• Uzlabot informācijas novadīšanu iedzīvotājiem par rīkotajiem pasākumiem

Finanšu plānojums
Izstrādātās programmas finansēšanas avoti:
• Ikšķiles novada domes dotācija;
• Kultūras ministrijas dotācija kolektīvu vadītāju darba algas un nodokļu nomaksai;
• No Ogres rajona un starptautiskiem fondiem piesaistītie līdzekļi;
• Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem;
• Ieņēmumi no ieejas biļešu tirdzniecības pasākumos;
• Ieņēmumi no telpu nomas Tīnūžu Tautas namā;
Stratēģijā izvirzītie taupības pasākumi:
• elektroenerģijas un apkures izlietojuma kontrole;
• komunālo pakalpojumu izmaksu ekonomija;
• telefonsakaru, transporta un degvielas izlietojuma ekonomija;
• saprātīgs un efektīvs budžeta līdzekļu izlietojums.

Stratēģisko mērķu sasniegšanas politika:
•skaidra mērķu apziņa un konsekventa izvirzīto uzdevumu realizācija;
•regulāra uzdevumu izpildes izvērtēšana;
• darbinieku iesaistīšana plānu realizācijā, atbildības sadalīšana;
• darbinieku kvalifikācijas celšana, lai tiktu apgūtas jaunākās darba metodes;
• imidža uzlabošana;
• pasākumu un kultūras darba reklamēšanas uzlabošana;
• strādāt radoši, lai iegūtu papildus finansējumu pasākumu sekmīgai norisei.

Stratēģiskā plāna realizācijas paredzamie rezultāti:
• tiek uzlabota darba organizācija;
• tiek apmierināts iedzīvotāju pieprasījums pēc kultūras pasākumu dažādības;
• bērni un jaunieši tiek iesaistīti interešu izglītībā un pašdarbībā, pasargājot tos no nelabvēlīgas vides ietekmes;
• tiek apmierinātas iedzīvotāju pašizpausmes iespējas.

Uzdevumi, darbības plāns un paredzamie rezultāti 2009. –2014.
(TABULA ar 14 uzdevumiem)

12.04.2009. Šis stratēģijas projekts 2009.gada sākumā bija publicēts www.ikskile.lv. Pašlaik tas nav atrodams, tādēļ nevar pielikt precīzu saiti uz pirmavotu.

Par Ikšķiles novada vīziju (2009. gads)

Ikšķiles novada vīzija ir viena iedzīvotāja rakstu darbs, kurš radies uz daudzu iedzīvotāju viedokļu pamata – sarunās un anketās sniegtā informācija. Tas nozīmē, ka labās idejas ir no iedzīvotājiem, bet atbildība par secinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem – vīzijas autoram.

Laipni lūgti pievienot savus komentārus un viedokļus.

Ja Jūs uzskatāt, ka kāda sadaļa (Kategorijas) rakstāma pavisam citādi, rakstiet un sūtiet. Tiks publicēts ar autora vārdu vai konfidenciāli, ja tāda būs vēlēšanās.

Lūdzu ievērot sadaļu struktūru, jo, lai to mainītu, nāksies mani pārliecināt. Tas nav viegli, bet ir iespējams. Jaunu sadaļu vajadzības gadījumā gan atvērt varēs daudz vieglāk. Arī garus “ūdensgabalus” vēlams “apžāvēt” pašam raksta autoram, jo īsinot man ir tieksme rediģēt.

Šis ir brīvā laika projekts, tādēļ atbildes uz jautājumiem var saņemt vēlāk, arī nākošajā dienā.

Lai jauka katra šodiena, jo vakardienas vairs nav, bet rītdiena ir tikai optimistisks pieņēmums.

Ar cieņu,

Andris Doveiks

 

2009. gads !!!

Vīzija. Novada pārvalde

Novada pārvalde kļūs pieejamāka iedzīvotājiem. Visa informācija būs atklāta un pieejama internetā un pietiekamas pamatinformācijas apjomā laikrakstā.

Gan programmu, gan atsevišķu projektu sagatavošanā tiks iesaistīti visi aktīvie iedzīvotāji. Sabiedriskās apspriešanas būs patiesi atklātas – visiem iedzīvotājiem pieejamā laikā un vietā, ar kvalitatīvu iepriekšēju informāciju un iespēju runāt ar speciālistiem. Lai nodrošinātu procesa efektivitāti, novada pārvalde veicinās iedzīvotāju biedrošanos gan pēc interesēm, gan teritoriāli.

Pašvaldībai tuvāko 2–3 gadu laikā jāievieš kvalitātes pārvaldības sistēma, kuras galvenais kritērijs ir klientu – iedzīvotāju apmierinātība. Šo apmierinātību mērīs gan kā subjektīvu attieksmi, gan kā objektīvu pašvaldības nodrošināto pakalpojumu izmantošanas pieaugumu, iedzīvotāju skaita pieaugumu, pozitīvu nekustamā īpašuma cenu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa dinamiku u.c.

Novada domes darbinieku darba pienākumi tiks formulēti kā atbildība par noteiktām jomām. Šāda pieeja nodrošinās augstāku motivāciju un labākas kontroles iespējas. Kā no domes vadības, tā no sabiedrības puses.

Novada domes pozīcija un opozīcija konstruktīvi sadarbojas iedzīvotāju interesēs. Būtisku atšķirīgu viedokļu izšķiršanai pašvaldība izmanto iedzīvotāju aptaujas un pašvaldības referendumus.

 

Vīzija. Komunālā saimniecība

Ikšķiles novadā visus komunālās saimniecības darbus pārvalda PA “Līvi”, t.sk. ceļu būvi, infrastruktūras objektu uzturēšanu un vides sakopšanu. Aģentūras darbība tiek sakārtota atbilstoši kvalitātes pārvaldības standartiem.

Aģentūras ietvaros tiks nodalīta pašvaldības funkcijas (vides un infrastruktūras uzturēšana) un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana. Lai apsaimniekošanas pakalpojumi atbilstu iedzīvotāju vajadzībām, pašvaldība nodrošinās dzīvokļu īpašnieku sabiedrību organizēšanu, sniedzot juridisko un tehnisko atbalstu.

Infrastruktūras objektos tiek veikti kapitālieguldījumi, lai nodrošinātu zemas ekspluatācijas izmaksas un zudumus, kā arī augstu drošību un ekoloģisko kvalitāti.

Atkritumu apsaimniekošanā pašvaldība nodrošina visu mājsaimniecību iesaistīšanu atkritumu savākšanā, organizē dalīto atkritumu savākšanu un sabiedrības izglītošanu šajā jomā.

Pašvaldība motivē un iesaista iedzīvotājus brīvprātīgā vides sakopšanā, uzturēšanā un jaunu objektu veidošanā. Talkas kļūst par Ikšķiles novada iedzīvotāju sadarbības, organizētības un jaunrades simbolu.

Pašvaldības aģentūra palīdz risināt iedzīvotāju problēmas ar visiem infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem novadā, t.sk. veicinot attīstības projektus.

 

Vīzija. Tirdzniecība un pakalpojumi

Pašvaldība tiešā veidā nenodarbojas ar tirdzniecību un patēriņa pakalpojumu sniegšanu, tomēr pašvaldība rūpējas par patērētāju tiesību aizsardzību, servisa kvalitāti un veicina veselīgu konkurenci. Pašvaldība veicina pakalpojumu pieejamību attālu reģionu iedzīvotājiem, galvenokārt, ar sabiedriskā transporta nodrošināšanu.

Pašvaldība sakārtos tirdzniecības vietas novada zemnieku saimniecību un mazdārziņu produkcijas tirdzniecībai Ikšķilē.

Pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs ierobežotas pieejamības preču tirdzniecībai, piemēram, alkoholam un tabakai. Tiks realizēts tāds tirdzniecības uzņēmumu motivēšanas modelis, kas veicinās alkohola un tabakas atsevišķu tirdzniecību vai atteikšanos no to tirdzniecības vispār.

 

Vīzija. Satiksmes infrastruktūra

Satiksmes infrastruktūras pamatā ir satiksmes plūsmu shēma, kurā izdalītas maģistrālās ceļi, vietējie ceļi un iekškvartālu ceļi. Šo shēmu izstrādā, pamatojoties uz reālās autotransporta, gājēju un velosipēdistu plūsmas mērījumiem un modelējot situācijas izmaiņas teritorijas attīstības kontekstā.

Ikšķiles novads ir cilvēku dzīvas telpa, tādēļ jebkurš ieguldījums satiksmes uzlabošanā notiek tikai tad, ja tas noteikto prioritāšu secībā iekļaujās kopējā transporta shēmā un sasniedz prasītos cilvēku drošības standartus. Atbilstības noteikšanai veicami izpētes darbi un to rezultāti publiskojami pirms projektu realizācijas.

Maģistrālajos ceļos pilsētā un starp novada centriem jāparedz autotransporta un gājēju/velobraucēju plūsmas atdalīšana. Atsevišķu gājēju/velobraucēju ceļu izveidošana risināma kopā ar tūrisma maršrutu izstrādi.

Vietējās nozīmes ceļos (kvartālu ielas, lauku ceļi) vēlams nodrošināt gājēju/velobraucēju ceļu iezīmēšanu. Uz šiem ceļiem lielāka nozīme ir pārredzamībai un autotransporta kustības ātrumu ierobežošanai.

Iekškvartālu ceļos un teritorijās aktīvi jāizmanto dzīvojamās zonas satiksmes risinājumi – ceļa zīmes, autotransporta ātruma aktīva ierobežošana un regulāra kontrole.

Satiksmes infrastruktūrā nozīmīga loma jāatvēl iedzīvotājiem ērtam un drošam “park and ride” risinājumam pie dzelzsceļa stacijas. Tas nodrošina mobilitāti novadā, kā arī ekonomisku un ekoloģisku risinājumu novada iedzīvotājiem. Plaša stāvvieta pilsētas teritorijā būtu arī efektīvs ieguldījums transporta novietošanai lielo pasākumu laikā.

 

Vīzija. Sabiedriskais transports

Pašvaldība nodrošina sabiedrisko transportu novada teritorijā, lai visiem novada iedzīvotājiem būtu pieejami pašvaldības pakalpojumi, starppilsētu satiksme, tirdzniecības un pakalpojumu serviss.

Sabiedriskā transporta mērķauditorija dalāma trīs grupās. Skolēni un novada teritorijā strādājošie, ārpus novada strādājošie un studējošie, ģimenes ar maziem bērniem un pensionāri. Katrai no šīm grupām ir atšķirīgi pārvietošanās grafiki.

Lai nodrošinātu efektīvu sabiedriskā transporta darbību, transporta grafiks tiks saskaņots ar izglītības iestāžu, interešu un sporta nodarbību, medicīnas pakalpojumu un pašvaldības institūciju darba laikiem. Pašvaldība aktīvi iesaistīsies starppilsētu satiksmes pieejamības jautājumu risināšanā.

 

Vīzija. Kultūra

Ikšķiles novadā pašvaldības atbalstītā kultūras joma ir novada iedzīvotājus vienojošu vērtību kopšana un attīstīšana un atsevišķu indivīdu un grupu nodarbības, kas veicina garīgo un fizisko veselību un attīstību. Brīvā laika un izklaides pasākumiem ir nozīmīga loma kultūras vērtību un nodarbību popularizēšanā.

Ikšķiles novadam tiks apzināts kultūras vērtību mantojums – arhitektūras un dabas pieminekļi, vēsturiskie notikumi, cilvēki. Būtiska loma šajā procesā tiks piešķirta jauniešu iesaistīšanai gan izpētes, gan atjaunošanas darbos, sniedzot materiālo atbalstu un motivāciju.

Vienotu vērtību trūkums rada atsvešinātību starp novada centru iedzīvotājiem un bremzē jaunpienācēju integrēšanos. Pašlaik par Ikšķiles pilsētas arhitektūras simboliem var saukt trīs objektus – Meinarda baznīcas drupas, Jauno baznīcu un estrādi. Tomēr informācija par šiem objektiem Ikšķiles informatīvajā telpā ir skopa. Informācijas par pārējā novada vērtībām ir vēl mazāk. Lielas iespējas patriotiskajā audzināšanā un novada kultūras mantojuma veidošanā ir Pirmā pasaules kara fortifikāciju izpēte un atjaunošana, līdzīgi kā Ložmetējkalnā. Attīstības impulsu sniegs novada konkursi par vēsturisku objektu, notikumu un cilvēku meklēšanu, izpēti un aprakstīšanu.

Pašvaldība sadarbosies ar rīkotājiem Latvijas mēroga pasākumu veidošanā, ar to veicinot Ikšķiles novada atpazīstamību.

Kultūras nodarbības ietver māksliniecisko pašdarbību, dažādu interešu kopu un biedrību darbību. Mākslinieciskā pašdarbība ietver muzicēšanu, dejošanu, tēlotāju mākslu, teātru un literatūras studiju darbību. Pašvaldība, balstoties uz pastāvošajām aktivitātēm un izpētītu iedzīvotāju pieprasījumu, izstrādā ilgtermiņa kultūras programmu. Programmas mērķis ir nodrošināt kultūras nodarbības ar telpām, iespēju robežās segt tehniskos un administratīvos izdevumus, kā arī nodrošināt motivācijas programmas, t.sk. piemēram, dalību Dziesmu svētkos vai citos pasākumos ārpus Ikšķiles novada.

Būtiska loma Ikšķiles novada attīstībā pieškirama interešu grupu un biedrību attīstībai. Šo grupu un biedrību uzdevums ir palīdzēt realizēt savas intereses, vienlaicīgi esot svarīgam pašvaldības sadarbības partnerim iedzīvotāju vajadzību izpētas periodā un apstiprināto projektu realizēšanā. Kā kultūras joma biedrības attīstāmas tādēļ, ka spēja sadarboties ir būtiska sabiedrības attīstības pakāpes pazīme, bet dažādās kultūras aktivitātes ir labs treniņu lauks.

Kultūras centra būvniecība vai esošo telpu attīstības iespēja tiks izvērtēta kultūras programmas izstrādes procesā. Prioritāte ir reālo kultūras norišu nodrošināšana. Kapitālie ieguldījumi būvniecībā tiks veikti, kad tie būs pamatoti ar visu novada kultūras norisēm piemēroto telpu inventarizāciju un noslodzes grafikiem. Uzņemoties saistības daudzu miljonu apmērā, pašvaldība rīkos iedzīvotāju aptauju par projekta nepieciešamību un konkrēto risinājumu.

Pašvaldība kolektīviem un biedrībām sniegs juridisko un tehnisko atbalstu sponsoru piesaistīšanai un likumdošanas noteikto atvieglojumu saņemšanai.

 

Vīzija. Izglītība

Pašvaldība uzņemsies reālu atbildību par savu iedzīvotāju bērniem laikā, kad iedzīvotāji ar savu darbu un nodokļiem pelnīs algu pašvaldības deputātiem, iestāžu vadītājiem un darbiniekiem.

Ikšķiles novads būs draudzīgs ģimenēm ar maziem bērniem, nodrošinot bērnudārza pieejamību visā novada teritorijā. Bērniem tiks piedāvāta interešu izglītība bērnudārzā, tiks veicināta arī privātā iniciatīva piedāvājuma klāsta paplašināšanai.

Ikšķiles vidusskola kļūs par ģimnāziju, kuras absolventi lielā skaitā mācīsies Latvijas un ārzemju augstskolās. Atbilstošs mācību līmenis tiks nodrošināts visās novada sākuma un pamatskolās.

Ikšķiles pašvaldība izveidos jauniešu attīstību motivējošu vidi, kurā visi jaunieši līdz 20 gadu vecumam iestāsies augstskolās vai būs ieguvuši profesionālo izglītību.

Bērniem, skolēniem un jauniešiem tiks nodrošināts plašs un kvalitatīvs izglītojošo, kultūras un sporta nodarbību klāsts. No mācībām un nodarbībām brīvajā laikā skolēniem tiks nodrošināta kvalitatīva telpa un uzraudzība – jauniešu centrs.

Skolotājiem būs vislabākie apstākļi darbam, atbalsts tālākizglītībai un progresīvs atalgojums. Darbs tiks vērtēts gan ikdienas procesā, gan pēc rezultātiem. Dažādo interešu nodarbību veidošanā tiks iesaistīti gan nozaru profesionāļi un skolotāji, gan novada iestāžu vadītāji un darbinieki, gan komersanti un brīvprātīgie.

Kā būtisks izglītības pieejamības faktors, skolēnu transports tiks plānots atbilstoši skolēnu nodarbību laikiem.

Izglītības jomā tiks nodrošināts piedāvājums visām vecuma grupām – gan pieaugušo tālākizglītībai un interešu izglītībai, gan vecāku cilvēku integrēšanai mūsdienu informācijas tehnoloģiju pasaulē.

Patriotiskās izglītības un audzināšanas vadlīnija Ikšķiles novadā būs visu paaudžu un dažādu interešu grupu iesaistīšana novada attīstības plānošanā un plānu realizēšanā.

 

Vīzija. Uzņēmējdarbības vide

Ikšķiles novada pamatfunkcija ir dzīvojamais rajons. Ikšķiles novadā un tā robežu tiešā tuvumā pašpārvalde nepieļaus videi nedraudzīgu vai riskantu objektu būvniecību. Šo pasākumu ietvaros pašvaldība izvērtēs arī tranzīta koridoru ietekmi uz vidi un radīto risku un rūpēsies par to ierobežošanu un samazināšanu nākotnē.

Ikšķiles novadā tiks veicināta esošo ražošanas zonu attīstība, īpaši atbalstot nozares ar augstu pievienoto vērtību un uz vietējo izejvielu bāzi balstītās.

Pašvaldība veicinās ar zemes apstrādi saistīto ražošanu – lauksaimniecību, mežistrādi, zemes dzīļu apguvi. Visi procesi tiks virzīti likumīgi, atklāti un nepieļaujot risku apkārtējai videi, cilvēkiem un īpašumiem.

Īpaša loma tiks atvēlēta tādām nozarēm, kas nodrošina ērtības novada iedzīvotājiem un vienlaicīgi piesaista ārējos klientus. Aktīvais tūrisms, sporta un atpūtas centri, kvalitatīvi veselības pakalpojumi

 

Vīzija. Nodarbinātība

Pašvaldība piedalīsies darba tirgus veidošanā, sniedzot informatīvu atbalstu vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Pašvaldība atbalstīs vietējās darba biržas veidošanu.

Ikšķiles novada pašvaldība rūpēsies par darba likumdošanas ievērošanu visos novada uzņēmumos. Tiks izstrādāta komersantu motivācijas sistēma, kas veicinās novada iedzīvotāju nodarbināšanu.

 

Vīzija. Sociālā drošība

Sociālās drošības pamatā būs pašvaldības reāla ieinteresētība katra novada iedzīvotājā, izprotot novada kopējos panākumus kā indivīdu panākumu kopumu.

Sociālās jomas darbinieki aktīvi sadarbosies ar skolu, pašvaldības policiju, ģimenes ārstiem un iedzīvotājiem, lai savlaicīgi identificētu bērnu, ģimeņu un vientuļo cilvēku dzīves kvalitātes riskus. Pašvaldības sociālie darbinieki būs atbildīgi par situāciju un tiks motivēti nodrošināt vislabākos risinājumus.

Sociālās integrācijas ietvaros tiks plānots un realizēts darbs ar dažādām iedzīvotāju grupām, nodrošinot informēšanu un apmācību.

 

Vīzija. Sports

Sporta nozare pašvaldībā ir cilvēku fiziski aktīva dzīvesveida atbalstīšana visās vecumu grupās.

Bērnudārza un skolas vecuma bērniem tiks nodrošināts treniņu darbs ar vecumam atbilstošu un profesionālu apmācību, fizisko slodzi un veselības uzraudzību. Šajā grupā mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk bērnu, lai katram, ieguldot atbilstošu darbu, būtu iespēja sasniegt augstu līmeni. Lai stimulētu attīstību un novērtētu sasniegumu līmeni, pašvaldība nodrošinās sportistu līdzdalību Latvijas mēroga sacensībās.

Pieaugušo sporta attīstībai pašvaldība uztur un veido sporta bāzes, atbilstoši, pirmkārt, bērnu sporta vajadzībām un budžeta iespējām. Pašvaldība nodrošina organizatorisko darbu sporta aktivitāšu saskaņošanā un reklamēšanā, kā arī iedzīvotāju vajadzību izpētē, un piedāvā iedzīvotājiem apspriešanai sporta nozares attīstības projektus.

Pašvaldība komandām un individuāliem sportistiem sniegs juridisko un tehnisko atbalstu sponsoru piesaistīšanai un likumdošanas noteikto atvieglojumu saņemšanai.

Būtiska sporta nozares sastāvdaļa Ikšķiles novadā būs aktīvam dzīvesveidam piemērota vide. Visos novada centros tiks veidoti bērnu aktivitāšu laukumi, vingrošanas un sporta spēļu laukumi. Vasaras sezonā pašvaldība nodrošinās sporta spēļu turnīru organizēšanu, atbalstīs lokālo komandu veidošanu un sagatavošanu. Visa gada laikā pašvaldība atbalstīs biedrību organizētus pasākumus visām vecuma grupām.

Gājēju un velobraucēju celiņi – tūrisma maršruti. To izveidē tiks piesaistīti privātā biznesa pārstāvji, galvenokārt, zemju īpašnieki maršrutu izveidošanai un tūrisma pakalpojumu sniedzēji projektu līdzfinansēšanai. Maršrutu izstrādē tiks ņemtas vērā dažādu paaudžu un interešu grupu vajadzības, īpaša uzmanība tiks veltīta arī drošības jautājumiem.

 

Vīzija. Drošība

Medicīniskās, ugunsdrošības un stihisko nelaimju novēršanai Ikšķiles novads neuztur atsevišķus dienestus, bet sadarbojas ar Ogres novada pašvaldību. Pašvaldība nodrošinās kvalitatīvu ceļu tīklu un profilaktisko darbu. Šajā jomā drošības pamatā ir iedzīvotāju informētība par dienestu darbību. Tas nodrošinās pareizu rīcību katrā ārkārtas gadījumā, ietaupot laiku.

Sagaidot daļas sabiedrības dzīves līmeņa pasliktināšanos un kriminogēno risku pieaugumu, pašvaldība rosinās un atbalstīs teritoriālo (kaimiņu) tīklu veidošanu. Vienmēr pieejama pašvaldības policija būs iedzīvotāju galvenais sadarbības partneris. Pašvaldības policija būs aktīvs jaunatnes izglītības un brīvā laika organizators, tādējādi iegūstot ciešu kontaktu ar jauniešu auditoriju.

Narkotiku, kā arī alkohola un tabakas, pieejamību ierobežošanai tiks veicināta iedzīvotāju aktivitāte šo negatīvo parādību apkarošanā. Kopā ar represīviem un profilaktiskiem pasākumiem, tiks attīstīts veselīga un saprātīga dzīvesveida zīmols. Ikšķiles novada jauniešu vidū populāra būs garīgai un fiziskai veselībai labvēlīga izvēle.

 

Vīzija. Veselības aprūpe

Ikšķiles novada dome plānos vides attīstību, nodrošinot labākos apstākļus veselu bērnu dzimšanai un attīstībai, kā arī veidojot labvēlīgu un motivējošu vidi bērniem ar īpašām vajadzībām. Novada vide nodrošinās arī vecāku cilvēku un cilvēku ar īpašām vajadzībām kvalitatīvai dzīvei. Ikšķiles pašvaldība veselīgu dzīvesveidu izveidos par īpašu novada zīmolu un iesaistīs tā realizēšanā visu sabiedrību.

Medicīnas pakalpojumus Ikšķiles novadā sniegs moderns doktorāts Ikšķilē. Ģimenes ārstiem tiks nodrošinās labi prakses apstākļi, kā arī pakalpojumu kvalitātei atbilstoša motivācijas sistēma.

Doktorātā būs vietas arī noteiktam skaitam speciālistu, piemēram, acu ārstam, stomatologiem utt. Speciālistu pakalpojumu klāsts tiks izstrādāts atbilstoši ģimenes ārstu rekomendācijām, lai nodrošinātu slimību profilaksi. Speciālistus piesaistīs uz noteiktu laiku.

Doktorāta pieejamības galvenais garants būs novada sabiedriskais transports, tomēr atbilstoši iedzīvotāju pieprasījumam, ģimenes ārstu pakalpojumi noteiktos laikos tiks nodrošināti citos novada centros, piemēram, Tīnūžos un Turkalnē.

Pašvaldība risinās medicīnas pakalpojumu un medikamentu izmaksu jautājumus, veicinot apdrošināšanas polišu un atlaižu karšu lietošanas iespēju.

Vīzija. Novada pārvalde

Novada pārvalde kļūs pieejamāka iedzīvotājiem. Visa informācija būs atklāta un pieejama internetā un pietiekamas pamatinformācijas apjomā laikrakstā.

Gan programmu, gan atsevišķu projektu sagatavošanā tiks iesaistīti visi aktīvie iedzīvotāji. Sabiedriskās apspriešanas būs patiesi atklātas – visiem iedzīvotājiem pieejamā laikā un vietā, ar kvalitatīvu iepriekšēju informāciju un iespēju runāt ar speciālistiem. Lai nodrošinātu procesa efektivitāti, novada pārvalde veicinās iedzīvotāju biedrošanos gan pēc interesēm, gan teritoriāli.

Pašvaldībai tuvāko 2–3 gadu laikā jāievieš kvalitātes pārvaldības sistēma, kuras galvenais kritērijs ir klientu – iedzīvotāju apmierinātība. Šo apmierinātību mērīs gan kā subjektīvu attieksmi, gan kā objektīvu pašvaldības nodrošināto pakalpojumu izmantošanas pieaugumu, iedzīvotāju skaita pieaugumu, pozitīvu nekustamā īpašuma cenu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa dinamiku u.c.

Novada domes darbinieku darba pienākumi tiks formulēti kā atbildība par noteiktām jomām. Šāda pieeja nodrošinās augstāku motivāciju un labākas kontroles iespējas. Kā no domes vadības, tā no sabiedrības puses.

Novada domes pozīcija un opozīcija konstruktīvi sadarbojas iedzīvotāju interesēs. Būtisku atšķirīgu viedokļu izšķiršanai pašvaldība izmanto iedzīvotāju aptaujas un pašvaldības referendumus.

Jaunumi par tēmu
Diena: Sakārtot Latviju

Iedzīvotājiem pieejama pārvalde, atklātība, informācija internetā, novada laikraksts, iedzīvotāju apmierinātības mērīšana, domes darbinieku atbildība, sadarbība, aptauja, referendums