Jaunumu maz – tiek turpināti oktobrī un novembrī iesāktie darbi. Ir vispārīga informācija no domes par jaunu projektu virzīšanu, diemžēl neko konkrētu paziņot nevaru.

Meklēju arī domes mājas lapā, diemžēl, bez rezultātiem.

Kā jau iepriekš esmu rakstījis, pašlaik būvniecība norit trīs objektos. Bērnudārza piebraucamais ceļš Skolas ielā piesnidzis, un vakar tika aizvests arī strādnieku dzīvojamais konteineris. Celtniekiem esot pietrūkušas divas dienas. Pēc līguma darbi jāpabeidz līdz gada beigām, tādēļ jācer, ka liels sals nebūs, bet pēc atkušņa būs arī vairākas dienas bez nokrišņiem.

Vismazāk pamanāmais objekts ir Skolas ielas turpinājums aiz Ikšķiles kultūras biedrības nama. Tur tiek būvētas kāpnes. Šis ir mazs objekts, bet paveikto darbu apjoms ir vēl mazāks. Iemesls acīmredzot ir samērā lielais roku darba apjoms, kuru sliktos laika apstākļos veikt ir ļoti sarežģīti.

Līvciema ielā pie Zaļajām salām strādā smagā tehnika. Biezā sniega kārta (otrdien) neļauj vizuāli novērtēt paveiktā darba apjomu. Aktuālais darbs – sniega segas noņemšana no gājēju celiņa pamatnes. Ziemā tā mēdz gadīties. Interesanti, cik mēs maksājam par šāda augstas klases sētnieku darba stundu? Lai arī par to nebūs atsevišķa rēķina, varam būt pārliecināti, ka būvnieki savās tāmēs ziemas pasūtījumiem šos ciparus ieliek jau iepriekš.

Vēlēsim meistariem veiksmīgus laika apstākļus, jo līgumi jau noslēgti un sabiedrības nauda ceļā pie darbu veicējiem. Ja būs labi laika apstākļi, tad būs arī pieņemama kvalitāte.

Raksts un komentāri Ikskile.com

Svētku nedēļa noslēgusies. Globālās sasilšanas ietekmē klimats Latvijā kļūst siltāks, tomēr vēl ne tik ļoti, lai par sniegotām ziemām mēs varētu aizmirst pavisam.

Sniegs ir uzsnidzis, un būvniecība apstājusies. Barjeras novāktas un ceļš ir atvērts kustībai. Iedzīvotāji pamazām atgriežas pie ierastā dzīves ritma.

Stāvvieta pie Skolas ielas 11.mājas ir kļuvusi nedaudz platāka un tajā novietotās automašīnas vairs netraucē kustību garām braucošajām. Tas nedaudz uzlabojis arī kājām gājēju stāvokli, ja pieņem, ka braucošās mašīnas pa nedaudz plašāko brīvo brauktuvi brauks tikpat ātri kā agrāk. Vai tā būs, to rādīs laiks. Iedzīvotāji tomēr pagaidām ir skeptiski.

Pie Skolas ielas 9.mājas ir radusies jauna iespēja novietot automašīnas. Ja ceļš būtu uzbūvēts kaut par pus metru platāks, braukšanas apstākļi būtu tādi paši kā pie 11.mājas. Šeit gājējiem nāksies lekt nost no ceļa mašīnu priekšā, jo mikrorajons nav apzīmēts kā dzīvojamā zona, tādēļ katrs autobraucējs pamatoti uzskatīs, ka bērnu dārza piebraucamais ceļš (projekta nosaukums) ir domāts tieši braukšanai. Tai pašā laikā par braukšanas ērtībām, kā jau iepriekš rakstīju, šeit arī ir domāts maz.

Piebraukšanai bērnu dārzam šo ceļu gan izmantot vēl neiesaku, jo stāvlaukums pie bērnudārza vārtiņiem ir droši slēgts ar šķembu kaudzi. Arī vārtiņi ir ciet, jo neesot izbūvēts drošs celiņš un kāpnes pie vārtiņiem.

Diemžēl nav novērstas arī problēmas ar notekām. Vienīgie 5 metri ietves, kuri šajā projektā izbūvēti, kļuvuši par nepārvaramu šķērsli lietus un sniega ūdeņiem pie 11.mājas. Pie 9.mājas ūdeņi pagaidām veiksmīgi iesūcas gruntī. Droši vien paies pēc kāda laika tos atkal varēs ieraudzīt, nu jau pagrabā.

Sniegs ir ne tikai šķērslis būvniecībai, bet arī nodevējs. Tas parāda mūsu naudas ieguldījumu globālajā sasilšanā. Pilnīgi visas siltumtrases ir atrodamas bez speciālas aparatūras vai plāniem. Tas parāda domes un tās aģentūras “Līvi” sadarbības līmeni. Esmu dzirdējis, ka vecāki cilvēki nopietni apspriež kāpņu telpu radiatoru atslēgšanu siltuma ekonomijas nolūkā. Nav vērts! To 0,1% kopējo zudumu ietaupījumu tāpat ieliks kārtējā tarifu palielinājumā.

Tirgus laukumā stāv divas vientuļas barjeras. Tās parādījās celtniecības sākumā un laikam nodrošināja ceļa rezervēšanu smagajai tehnikai. Kādēļ tās šeit stāv arī tagad, kad pazudušas citas barjeras? Vai celtniecības laikā šis pazemes komunikāciju mezgls ir tā bojāts, ka kļuvis bīstams kvartāla transportam?

Jāizsaka pateicība celtniekiem, ka ceļš (nepabeigtais) tomēr ir kļuvis lietojams māju iedzīvotājiem. Ja celtnieki strādātu līguma grafikā, tad ziema mums būtu daudz neērtāka. Un novēlu patīkamus ziemas piedzīvojumus projektētājam un pasūtītājam. Mēs par jums atceramies katru dienu.

Raksts un komentāri Ikskile.com

Pagājušajā nedēļā darbi turpinājās. Pat sestdien un svētdien 2-3 meistari grieza betona blokus un lika apmales.

Šodien, 19.novembrī, darba svētki varētu beigties, jo pilnīgi negaidīts ir uzsnidzis sniegs. Negaidīts tas sniegs gan laikam ir tikai domes iepirkumu plānotājiem …

Iepriekšējā nedēļā pēc sarunas ar Rudzīša kungu (par dzīvi kopumā un atsevišķu projektu vadību), man bija iespēja tikties ar Karpova kungu, novada izpilddirektoru. Daudzsološā tikšanās par apstādījumu tēma tika nozīmēta tieši uz būvējamās ielas.

Apstādījumu tēma tika apspriesti ļoti vienkārši. Tie mājas pusē ir uz mājai piederošās zemes un dariet ko gribat. Ceļš un zālājs otrā pusē pieder pašvaldībai, tādēļ mājas iedzīvotājiem jāpriecājas, ka viņus vispār uzklausa. Pretī Skolas ielas 9.mājai ir vecs dzīvžogs. Tas, izrādās “vecs un neglīts”, tādēļ izņemams no Ikšķiles zaļā vainaga. Pag, pag, vai tad tas dzīvžogs nebija šķērslis ielas paplašināšanai prom no mājas?! Vienojāmies, ka lielos tīrīšanas darbus veiks pavasarī, kad tiks piedāvāta kāda vīzija par to, kas būs vietā.

Izmantojot izdevību, es un otras mājas pārstāvji norādījām, ka pie bērnudārza izveidotā sala radīs ievērojamus satiksmes apgrūtinājumus tieši bērnudārza “piebrauktuves” lietotājiem. Karpova kungs un būvuzraugs Andris (atvainojos, uzvārdu nepierakstīju) piekrita, ka projekta zīmējumā it kā labais risinājums dabā patiešām var radīt problēmas. Arī kā bērnu drošības risinājums šī sala ir nenozīmīga, uz to kā jau uz salu neved neviens celiņš un pēc mašīnu novietošanas paredzētajās vietās tā būs pat nepieejama. Tika nolemts, ka šo salu vajadzētu likvidēt. Tik patīkami, ka mūsu pašvaldības vadībā ir tik lemtspējīgi un atsaucīgi cilvēki! Diemžēl 11.mājas pārstāvju uzsāktā saruna par “guļošajiem policistiem” nevedās.

Tomēr prieki operatīvo lēmumu bija pāragri. Jau pēc mazāk kā 24 stundām satiku Karpova kungu, kurš informēja, ka projektētājs salas likvidēšanu neesot atļāvis. Arī satiksmes drošības speciālisti nepiekrītot. Dīvaina operativitāte, ja ņem vērā, ka mūsu tikšanās noslēdzās piektdien ap pulksten 16.00. Lai gan, nekas dīvains jau varbūt arī nav. Ikšķiles dome iepirkumus zem Ls 10.000 paspēj izsludināt un noslēgt līgumu pat 5 dienu laikā. Šādai operativitātei gan ir sava cena. Rudzīša kunga vārdiem runājot: ”Maz pretendentu pieteicās!” Tas par Ls 11.000 (t.sk. PVN) vērto Melioratoru ielas bērnudārza stāvvietu. Rīgā par to pašu naudu diviem ierēdņiem 300 m ceļu līdz mājai uzbūvēja (TV3 “Nekā personīga” 16.11.2008). Viņus jau tad vajadzētu slavēt kā lieliskus iepirkumu speciālistus! Katrai ielai tikai divus tādus ierēdņus vajadzētu.

Jaunā darba nedēļa ir īsāka. Darba apstākļi kļūst sarežģītāki. Dzīvi jautrāku padara pārmaiņas. Sagaidīsim tās ar pozitīvu skatu 🙂

Raksts un komentāri Ikskile.com

Novembra pirmā nedēļa bija sausa. Diennakts temperatūras svārstījās no -2 līdz +5.

Nedēļas nogale bija siltāka, un svētdiena Skolas ielas pagalma šoseju aplaimoja ar nelielu lietu. Šajā laikā darbi tiek turpināti saskaņā ar projektu un pat sestdienā. Celtnieki tiešām cenšas mazināt domes iepirkuma kalendāra radīto pēkšņās ziemas risku.

Šīs nedēļas darbs ir ceļa apmales. Skaistā rindā saliktas un nostiprinātas. Atbilstoši projektā zīmētajam. Arī vietās, kur to nepieciešamība man liekas diskutējama. Iedzīvotāju viedoklis (šo rakstu pamatā ir arī citu iedzīvotāju novērojumi un spriedumi) vēl joprojām domi neinteresē, tomēr turpināšu rakstīt, lai domei būtu iespēja nodrošināt augstāku iedzīvotāju apmierinātību citu pagalmu uzlabojumos, saglabājot arī savās acīs vienmēr pareizo un nekļūdīgo darītāju tēlu.

Pēc apmaļu uzstādīšanas kļūst redzams ceļa seguma augstums. Vecais, sliktās kvalitātes ceļš bija zems un bez apmalēm, tādēļ lietus ūdeņu peļķe veidojās uz ceļa un daļēji uz zālāja mājas galā, appludinot pēdējās kāpņu telpas pagrabus. Tagad ceļš ir augstāks un ar apmalēm, tādēļ mājas jumta lietus ūdeņiem no notekām uz ceļa vairs nenokļūs jau 3 kāpņu telpu platumā. Domājams, ka uz ceļa peļķe būs mazāka, bet kas notiks pie mājas pamatiem un pagrabos, ja 40 kvadrātmetru zālājā tiks savākti 400 kvadrātmetru jumta lietus ūdeņi?

Šī ceļa izbūve varētu veicināt vienādu un augstu vides kvalitāti visos mājas pagrabos. Šķiet, ka Ikšķilei pašlaik raksturīgā veidā, tiks nodrošināta tikai vienāda pagrabu vides kvalitāte, un visi pagrabi varēs saņemt noteiktu lietus un sniega ūdeņu devu. Protams, iedzīvotājiem vienmēr paliek iespēja cerēt …

Raksts un komentāri Ikskile.com

Uzsākot rakstu sēriju, mans nolūks bija izpētīt Ikšķiles novada ceļu būvniecības politiku.

Impulsu šai aktivitātei deva negaidītais ceļa paplašināšanas projekts pie manas mājas.
Izpētos situāciju dabā un publiski pieejamos interneta resursos, esmu nonācis pie secinājuma, ka darbi nav sistemātiski, tie netiek atbilstoši uzraudzīti un izpildījuma kvalitāte ir kritiska. Šajā kontekstā Skolas ielas kvartāla (pie skolas) detālplānojuma izstrāde sākotnēji izskatās kā lielāka apjoma plānošanas darbs, kuram vajadzētu nodrošināt iespēju izvairīties no visiem iepriekš minētajiem trūkumiem.

Atļaušos veikt analīzi. Ceru, ka nozares speciālisti mani netiesās pārāk bargi par to, ka es bez speciālajām zināšanām, bet balstoties uz loģiku un gandrīz 15 gadu autovadītāja pieredzi rakstu recenziju konfidenciālam (neesošam?) detālplānojuma projekta tehniskajam pamatojumam.

1. Kāds ir šī detālplānojuma mērķis? Spriežot pēc piedāvātajām ceļu tīkla izmaiņām, šajā kvartālā vajadzētu būt nopietnām satiksmes problēmām. Ņemot vērā to, ka šis ir apjomīgākais un steidzamā kārtā ar visu administratīvo jaudu bīdīts risinājums, kritiskas satiksmes problēmas Ikšķilē ir tieši Skolas un Birzes ielas krustojumā rodas. Tādam secinājumam būtu jābūt pamatotam ar konkrētiem satiksmes intensitātes mērījumiem un negadījumu statistiku. Diemžēl portālā www.ikskile.lv šādu informāciju neatradu, tādēļ 5.novembra rītā veicu vienkāršu satiksmes mērīšanu (tests, ne pierādījums) – saskaitīju šo krustojumu šķērsojušās mašīnas rīta sastrēguma laikā.  Plānotā Skolas ielas loka krustojumā laikā no pulksten 7.54 līdz 7.59 visos virzienos iebrauca 90 automašīnas, t.sk. 1 smagā. Īsi pirms tam, laikā no 7.45 līdz 7.50, Stūra veikala krustojumā iebrauca 140 automašīnas, t.sk. 5 smagās. Zīmīgi, ka paredzamā loka krustojumā kustība bija raita, bet pie Stūra veikala Melioratoru ielā pie STOP zīmes ilgāk par divām minūtēm stāvēja pat 7 mašīnu rinda. Tātad, Skolas un Birzes ielas krustojuma satiksmes intensitāte ir tikai 2/3 no Skolas un Melioratoru ielas krustojuma intensitātes. Ja reiz tik liels projekts tiek bīdīts atrauti no patiešām visvairāk noslogotās Skolas ielas daļas, tad tomēr jāsecina, ka detālplānojuma mērķis nav Ikšķiles pilsētas transporta shēmas sakārtošana. Kāds ir šī detālplānojuma mērķis?

2. Izvēlētais lokveida krustojuma rādiuss plānā izskatās grandiozs. Arī lokveida risinājumam ir tehniskas dabas pamatojums. Viens no rādītājiem ir satiksmes intensitāte, otrs ir ielu skaits krustojumā, trešais ir transporta līdzekļu masa. Kā jau iepriekš minēju, satiksme šeit ir raita arī sastrēguma stundā, bet piektā (liekā) iela šeit uzrodas tikai līdz ar šo detālplānojumu. Piedāvātais loka rādiuss ir 22,5 m. Līdzīgs rādiuss ir lokam uz Rīgas apvedceļa Salaspilī, uz HES dambja. Vai Ikšķilē tiek plānota tik pat intensīva tranzīta satiksme? Varbūt tieši Ikšķilē tiks būvēts Rīgas HES “Dienvidu tilts”? Es tādu esmu redzējis Salaspils novada plānā pie Tallinas virziena apvedceļa. Vai tomēr Ikšķilē? Līdzīga izmēra loks atrodams arī Jēkabpilī pie autoostas, caur kuru notiek vieglo automašīnu, autobusu un arī kravas transporta satiksme starp divām pilsētas daļām. Jēkabpils vienīgais tilts pār Daugavu nosaka Ikšķilei ļoti līdzīgu transporta situāciju. Gribās gan pieminēt, ka Jēkabpils pilsētā ir 26.000 iedzīvotāju, tā ir kopumā 53.000 iedzīvotāju rajona centrs. Šeit tiešā apļa tuvumā atrodas starppilsētu autoosta un divi lielākie veikali, bet veikals DEPO sasniedzams pa saistīto ceļu. 8000 iedzīvotāju novada Ikšķiles gadījumā iepirkšanās centrs attīstās “šaurās vietas” – šosejas tuneļa otrā pusē, “autoosta” atrodas uz šosejas, bet pilsētā ienākošā tranzīta transporta plūsma dodas pretējā – Tīnūžu virzienā! Daudz pieticīgāki cilvēki dzīvo Ādažos, kuri savai centrālajai ielai, pa kuru brauc gan vieglās mašīnas, gan regulāro reisu autobusi, ir izvēlējušies mazāku loka rādiusu.

3. Plānā redzamais Peldu un Lībiešu ielas krustojuma risinājums, manuprāt, ir Melnais punkts ar lielo burtu. Krustojums – katastrofa. Galvenā iela no abām pusēm dodas kalnup un pa to braucošajiem ir ierobežota redzamība, kas rada ilūziju par šķēršļu neesamību. Tādējādi tiek apdraudēti gājēji – galvenokārt skolēni. Esošo T-veida krustojumu skolēni var apiet pa vienu vai otru pusi, turklāt galvenā ceļa pagrieziens ievērojami samazina transporta plūsmas ātrumu. Bēdīga situācija izveidotos arī Lībiešu ielā. Plānotajā krustojuma variantā braucēji no Lībiešu ielas abos virzienos brauc uz leju. Ierobežotās redzamības dēļ problēmas var rasties zīmi nepamanījušiem braucējiem, it īpaši pilsētas viesiem, bet slidenā laikā avārijas iespēja pieaug arī vietējiem. Tā kā izslīdēšanas rezultātā mašīna pēkšņi parādīsies uz taisnas galvenās ielas, tad avārijas būs vismaz ar vidēji smagām sekām. Šeit ir vajadzīgas drošības salas gājējiem, kas vienlaicīgi kalpotu par braukšanas ātruma ierobežotājiem. Autobraucēji, redzot vizuāli šaurāku vietu, ātrumu tomēr nedaudz samazina. Kopumā skolas atslogošana no transporta plūsmas ir laba doma (drošība, skaņa, gaiss, vibrācija), tomēr tiešā skolas tuvumā gan autobraucēji, gan skolēni ir disciplinētāki. Attālinot no skolas ievērojama skaita (pat ja tikai dažu!) skolēnu pāreju pār centrālo ielu, nepietiek ar līdzvērtīgu drošības risinājumu. Drošības līmenim ir jābūt augstākam.

4. Šajā detālplānā nav nekādas pamatojuma 60 automašīnu stāvvietām tagadējā pļavā. Ikdienā tik liels stāvošu mašīnu skaits šeit nav manīts, bet uz lieliem pasākumiem ierodas reizes piecas vairāk mašīnu un vēl pārdesmit autobusu. Vai Ikšķilei būs savs auto tirgus?

5. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākošās domes sastāvs būs ievērojami draudzīgāks pret saviem iedzīvotājiem, tādēļ otras Strēlnieku ielas joslas un autostāvvietas 26 mašīnām izbūve pat varētu izrādīties lietderīga. Tomēr es ieteiktu padomāt par vienvirziena ielu tīkla attīstības iespēju. Šī papildus Strēlnieku ielas josla nav nepieciešama, ja parka gājēju/velosipēdistu celiņu paplašina tā lai pa to vienā virzienā (prom no domes) varētu braukt arī automašīnas. Ja reiz tāpat rok un betonē … Šāds risinājuma gadījumā atpakaļ braucošais transports nebrauktu gar skolas priekšu un esošā ceļa šaurība vairs nebūtu problēma. Iegūtā iela parkā pēc darba laika un brīvdienās būtu praktiski brīva (to var noteikt arī ar ceļa zīmēm) un papildinātu aktīvās atpūtas iespējas skrituļot un skeitot gribētājiem. Arī Strēlnieku ielas daļa aiz domes detālplānā zīmētajās divās joslās fiziski nav iespējama, bet gājēju ietvi es šeit uzskatu par obligāti nepieciešamu – šis ir taisnākais ceļš no lejas uz skolu, bibliotēku, doktorātu un arī domi. Šo vienvirziena ceļu pašlaik daudzi kājāmgājēji drošības apsvērumu dēļ izvairās izmantot – tumšs un slikta pārredzamība aiz pagrieziena.

Vai šis detālplānojums kaut kā saistīts ar “Kultūras kalna” projektu? Kādēļ tad tā nav rakstīts nosaukumā? Vidusskolas un Kultūras nama kvartāla detālplānojums. Kādēļ no iedzīvotājiem tiek slēpts acīmredzamais?   Uzskatu, ka šī detālplānojuma vērtība no satiksmes organizācijas viedokļa ir nulle, no satiksmes drošības viedokļa – ir pozitīvi un negatīva momenti, kas kopā arī nedod vairāk par nulli. Kādēļ Ikšķiles novada dome to par katru cenu grib apstiprināt? Kādēļ ieguldīt naudu nulles projektā? Varbūt galvenais ir liela griba “apgūt” sabiedrības naudu?!

Raksts un komentāri Ikskile.com

Vai Ikšķilē ir gājēji? Ja saskaita tos ielu metrus, kurus var uzskatīt par gājējiem piemērotiem, var nodomāt, ka dzīvojam ASV, kur bērnus līdz 16 gadiem uz skolu un atpakaļ ved māte vai vecvecāki, bet no 16 gadu vecuma līdz pēdējai stundiņai ar benzīnu darbināms spēkrats ir katra Ikšķiles iedzīvotāja rīcībā. Gājēju ietves ir atrodamas uz aptuveni 10 Ikšķiles ielām.

Diemžēl jāsaka, ka novada vadībai grūtības sagādā arī šo dažu ielu gājēju celiņu uzturēšana. Jau iepriekš aprakstīta Riekstu ielas gājēju celiņa kvalitātes samazināšanās pēc komunikāciju izbūves. Jaunākais sasniegums ceļu būvē ir atrodams Stacijas ielas posmā aiz mazliet nesaskaņotās (nelikumīgās?) “Maxima” (liel)veikala ēkas. Šeit tika veikti pazemes komunikāciju ierakšanas darbi ar daļēju ceļa seguma noņemšanu gan uz braucamās daļas, gan uz ietves. Vārds “daļēji” raksturo arī būvniecības rezultātu, kuru diemžēl atkal ir pamats uzskatīt par bīstamu. Vairākās vietās ietves apmale ir daļēji nomainīta un uzstādīta saskaņā ar standartiem. Diemžēl vecās apmales neatbilst standartam, tādēļ radušies 5-7 cm augsti šķēršļi. Šos šķēršļus es visiem Ikšķiles iedzīvotājiem un viņu viesiem silti ieteiktu ņemt vērā. Sāpīga aizķeršanās aiz ķieģeļa ir mazāk bīstama par aizķeršanos aiz zemē iebetonēta apmales bloka!

Daugavas prospekta un Ozolu ielas jaunā gājēju ietve ir vajadzīgs risinājums un tam noteikti nepieciešams turpinājums. Šajā darbā būtiskus trūkumus atrast nevar un tas priecē gandrīz katru Ikšķiles iedzīvotāju. Gandrīz katru, jo ir tādi, kuri nevēlas staigāt zem elektrības stabu balstiem – neesot laba zīme. Minētais aizspriedums nav nekāds retums. Par to liecina taciņa blakus ietvei …

Dažus gadus atpakaļ pie stacijas izbūvētais Ausekļa ielas posms ar neveiksmīga trotuāra izvietojuma kaitēm nesirgst. Šī iela uz Ādamlauku uzbūvēta bez ietves. Ja nevar labi, tad nedara nekā. Iepriekš izbūvētais Līvciema ielas posma gājēju ceļš kopumā ir tehniski atbilstošs, tikai tas ir tukšs. Šī rajona skolas bērniem būtiskāks ir Strēlnieku ielas šaurais ceļš kalnā tieši aiz domes. Diemžēl šis posms nav iekļauts apstrīdētajā centra detālplānojumā, papildus josla vedīs tikai līdz domes ēkai. Plānotais kāpņu ceļš tieši pie skolas problēmu risina daļēji, jo līdz tam var nokļūt tikai pa Lejas ielu – nepārskatāmu un bez gājēju ietves. Izmantojot jauno Līvciema ielas celiņu, ceļš uz skolu pagarinās par nepilnu kilometru.

Ja man būtu jāizvēlas mūsdienu Ikšķiles anti-simbols, es paliktu pie ietvju un stabu tēmas. Stabs ietves vidū, iespējams, raksturo gan plānošanas spēju, gan attieksmi pret iedzīvotājiem kopumā. Attēlā redzamais šedvrs radies izveidojot autostāvvietu pie Stūra veikala. Stāvvieta atbraukušajiem pircējiem ir vajadzīga, bet vai tikai un vienīgi sariebjot vietējiem gājējiem?

Raksts un komentāri Ikskile.com

Noslēgusies vēl viena darbu nedēļa. Rakšanas darbi pabeigti, smiltis un šķembas ieklātas un noblietētas. Dabā ir redzamas projektā iekļautā darba apjoma robežas.