Ikšķiles Kultūras, izglītības un sporta pārvaldi vadīs Dzintra Čudare

Raksts Ogrenet.lv

Komentārs:

Nav jau ko iebilst pret jauno pārvaldes vadītāju vai kādām kandidatūrām. Problēma ir situācija, kuru parāda šī pārvaldes dzemdināšana no tāda paša nosaukuma nodaļas un konkursa rezultāts – darbinieku pārbīdīšana. Tā situācija ir tāda, ka Ikšķiles vadība un pozīcijas deputāti nesaprot, ko vispār ar to kultūru, izglītību un sportu darīt. Tādēļ Kultūras biedrības namu pārsauc par Tautas namu, nodaļu par pārvaldi, aktīvistu par priekšnieku. Tādēļ skolas sporta laukuma vietā stadionu, stadiona vietā tenisa kortus, korta vietā tirgus laukumu, gadatirgus pļavas vietā kultūras centru tieši blakus tikko nacionalizētajam un jau pieremontētajam vecajam kultūras namam. Kas tālāk? Estrādei jumts un beigta balle?

Pārdomas par atbildību celtniecībā

Dainu ielas būves it kā aizsargātā puse

Dainu ielas būves it kā aizsargātā puse

Dainu ielā jau ilgāku laiku notiek mājas 4. stāva piebūvēšana. Celtniecības objekts ir daļēji nožogots. Varētu pieņemt, ka drošības apsvērumu dēļ. Tomēr nožogojums ir tikai ēkas pasīvajā apkārtnē – zālājā. Celiņi pie ēkas un ēkas divas ieejas zem celtniecības zonas ir brīvi pieejamas un nekādi netiek aizsargātas no celtniecības riskiem.

Ja celtniecība notiktu slēgtā privātā teritorijā, tad ēkas īpašnieki visus drošības riskus varētu kontrolēt, ierobežojot piekļuvi objektam. Ieeja atļauta tikai cietpauriem! To nevar saukt par saprātīgu pamatojumu nolaidībai, taču to varētu saprast kā tādu “domāšanas veidu”.

Pie ēkas nav izvietots paziņojums par celtniecību un atbildīgajām personām. No tā var secināt, ka visa atbildība par objektā notiekošo gulstas uz ēkas īpašniekiem vai viņu pilnvarotiem pārstāvjiem, vai apsaimniekotājiem. Ikšķiles publiskajā telpā ir informācija, ka būvniecība saskaņota ar ēkas īpašniekiem un varbūt pat ir noslēgts atbilstošs līgums. Tomēr redzot situāciju uz ielas, var diezgan droši pieņemt, ka līgums labākajā gadījumā regulē pušu saistības attiecībā uz veicamo darbu apjomu un kaut kādā mērā īpašuma tiesības uz darbu rezultātu. Interesanti, vai ir atrunāts, kam piederēs stāvvadi, kurus it kā arī mainīšot? Ir dzirdēti šausmu stāsti par liftiem, siltummezgliem utt., kas kādā brīdī izrādās nemaz nepieder dzīvokļu īpašniekiem un jānomā par papildus samaksu…

Vai tiešām šeit nekāda riska nav? Vai ēkas īpašnieki garantē?!

Vai tiešām šeit nekāda riska nav? Vai ēkas īpašnieki garantē?!

Zinot Ikšķiles tradīcijas, var arī pieņemt, ka šis līgums nav pilnvērtīgs būvniecības pasūtītāja un izpildītāja līgums, un tas neietver atrunas par būvniecības riskiem un trešajām personām nodarītiem zaudējumiem. Ēkas īpašnieki, kas šajā gadījumā nemaz īsti nav pasūtītāji, pieņem, ka par visu atbild būvnieks. Būvnieks mēģina visu izdarīt pa fikso, cerot, ka gan jau arī šoreiz būs labi. Būvniecības procesa uzraugi Ikšķilē savu mazspēju jau ir pierādījuši darbos – nepamanīja, ka nelikumīgi uzbūvēja Maximu, un droši var teikt, ka pārdesmit metru žoga un nojumes neesamību pie vienas mazas mājas ieejām pat ar teleskopu neieraudzīs.

Kurš šajā gadījumā atbild par iespējamo krītoša ķieģeļa trešajai personai nodarīto zaudējumu? Būtu interesanti uzklausīt speciālistu viedokli par atbildību celtniecības procesā.

P.S. Ēkas īpašnieki šajā gadījumā ir dzīvokļu īpašnieki, un dažiem no tiem pēc komunālajiem maksājumiem tā īsti neesot ko ēst. Tomēr viņi samierinās ar riskiem, kas var pārsniegt visas ēkas vērtību…

Publikācija Ikskile.com

Iksķiles estrādes rekonstrukcijas projekta publiskā apspriešana

Ikskile.lv: Paziņojums par publisko apspriešanu

Ikskile.com: Iksķiles estrādes rekonstrukcijas projekta publiskā apspriešana

Daži komentāri, kuriem acīmredzot lemts palikt neatbildētiem un noslīkt Ikskile.com dzīlēs. Bet ne šoreiz 🙂

Hermanis -> Andris 02.10.2010 22:20

Savulaik, kad notika cīņa par estrādes saglabāšanu un Laimonim bija noteikta loma manas pārliecības veidošanā attiecībā uz arhitektūras objektu būvniecības procesa organizāciju un secību. Un toreiz diskutējot par šo procesu nonācām pie atziņas, ka pašvaldībai uzsākot kaut ko būvēt par sabiedriskiem līdzekļiem, pirms projektēšanas, ir jāsludina publisks metu konkurss.

Es gan neteiktu, ka Laimonis man bija ideāls, kuram akli sekot, bet ideāls bija viņa zināšanas arhitektūras jomā…

Bet droši vien LIEKULĪBAS SABIEDRĪBĀ ir cieņā liekulība, un savādāki rezultāti arī nemaz nevar būt. Arī Orvela “Dzīvnieku fermā” agri vai vēlu iestājās stāvoklis, kad kāds ir vienlīdzīgāks nekā citi…

Andris 03.10.2010 18:48

Ar ko šis dāvinājums principā atšķiras no citiem stāstiem, piemēram

Ikskile.com: No kļūdām mācās – tikai ne Ikšķilē

Kā noprotu, Kultūras kalna nelikumīgā projektēšana vismaz sākās ar likumīgu metu konkursu…

Es nevaru neko iebilst pret šī projekta māksliniecisko pusi. Varbūt tikai skaistās līnijas var izrādīties mazliet par lielu dabā. Lai gan tas varbūt arī ir kāda mērķis – kaut kas grandiozs, ko ierakstīt vai varbūt šajā gadījumā – iebetonēt Ikšķiles vēstures annālēs. Kugas namelis nobālēs 🙂

Vēl es nesaprotu tā jumta funkcionālo jēgu. Vai tas sienu sargāšanai kā uz salas baznīcai? Vai tas palīdzēs māksliniekiem? Domāju, ka lietus gadījumā visiem “elektrizētajiem” maksliniekiem tik un tā nāktos atkāpties līdz aizmugurējai sienai.

Citējot latviešu kino klasiku (Limuzīns Jāņu nakts krāsā), atgādināšu, ka “kultūra sākas no atejas”. Izskatās, ka šajā kultūras objektā kultūra nevar sākties. Ar to atejas pieminēšanu es domāju arī pārējo infrastruktūru – skaņu režisorus “iesēdināt” bedrē, telpas māksliniekiem, papildus apmeklētāju ceļus (ar šo projektu pat viens tiek slēgts), tirdzniecības vietas utt. Aiz estrādes skatītāju vietām Daugavas pusē ir ievērojama teritorija, kas nekādi netiek izmantota pašlaik un acīmredzot “betonētājus” nav interesējusi.

Šis mets pretendē uz Stikla kalna arhitektonisko vērienu, bet noteikti būs pārāk dārgs “lietussargs”, ja sarēķinās tā amortizāciju uz pasākumu skaitu. No saules tas arī nepasargās, jo skatuve atvērta uz dienvidrietumiem.

Es uzskatu, ka bez novada un pilsētas attīstības plāna vispār nedrīkst tērēt naudu infrastruktūras objektos. Konkrēti, estrādes un kultūras nama gadījumā veiksmīga var būt tikai kompleksa šīs teritorijas apgūšana, bet mūsu “piebūvīšu vadoņi” jau iegrūduši naudu vecā kultūras “šķūnīša” atjaunošanā, tagad nopietni virza it kā laikmetīgo vai pat kosmisko estrādes jumtu. Un Laimonis par karognesēju…

Andris 04.10.2010 17:53

Vai ir kāds būvinženieris tāmētājs, kas var pateikt, cik tāda daile maksātu? Ņemot vērā to, ka jābūvē virs esoša objekta, es tā no pirksta izzīžu apaļu miljoniņu. Akurāt jauna bērnudārza cena, ja to bērnudārzu saliek no moduļiem 🙂

Indulis Trapiņš un Ivars Viļums sola 2009. gada sākumā

Andris: šeit viss sarakstīts tik konkrēti un tādēļ it kā vienkārši izdarāms…

Jaunais Laiks

Indulis Trapiņš, 1961.g., SIA “AKNO” rīkotājdirektors.

Ivars Viļums, 1957.g., P/A “Līvi” ūdens apgādes un kanalizācijas dienesta vadītājs.

PROGRAMMA

PAR GODPRĀTU UN TĪRU SIRDSAPZIŅU

Ikšķiles novada domes pamatmērķis – izveidot labvēlīgus un drošus dzīves apstākļus saviem iedzīvotājiem.
Galvenie uzdevumi:
– LR likumdošanas prasību un atklātuma nodrošināšana pašvaldības darbā;
– svarīgākos domes lēmumu projektus nodot sabiedriskai apspriešanai, iesaistot šajā procesā sabiedriskās organizācijas;
– iesaistīt sabiedrību novada infrastruktūras un sadzīves apstākļu uzlabošanā
– savlaicīgi izskatīt visus iedzīvotāju iesniegumus un ierosinājumus, aktivizēt domes sadarbību ar visām novada sabiedriskajām organizācijām;
– pieņemot domes lēmumus, respektēt un saglabāt Ikšķiles novada vēsturisko mantojumu;
novada domes mājas lapā izveidot sadaļu „jautājumi un atbildes”;
– organizēt labdarības pasākumus.

ILGTERMIŅA PAMATNOSTĀDNES UN VEICAMIE PASĀKUMI

Sociālā politika un veselības aprūpe:
– sniegt materiālu palīdzību un cita veida sociālo atbalstu maznodrošinātiem novada iedzīvotājiem;
– materiāli atbalstīt pensionāru sabiedrisko organizāciju „Saulgrieži”, organizējot ekskursijas Baltijas reģiona ietvaros un kultūras pasākumu apmeklēšanu;
– iesaistīt pensionārus Ikšķiles novada kultūras pasākumos un labiekārtošanas darbos;
– izskatīt Domē jautājumu par vientuļo pensionāru, kuri vecāki par 75 gadiem sociālo un veselības bezmaksas aprūpi, kā arī daļēju zāļu kompensāciju no pašvaldības budžeta līdzekļiem;
– maznodrošināto ģimeņu bērniem, kuri mācās Ikšķiles novada skolās, organizēt bezmaksas ēdināšanu pašvaldības izglītības iestādēs;
– PA „Līvi” nodrošināt, iespēju robežās, bezdarbniekiem piedalīties sabiedriskajos darbos.

NOVADA INFRASTRUKTŪRAS TĀLĀKĀ ATTĪSTĪBA:
– uzbūvēt Ikšķiles novadam atbilstošu :
– Ikšķiles vidusskolai sporta laukumu;
– pie atbilstošas ekonomiskās situācijas paredzēt uzbūvēt:
– kultūras centru;
– labiekārtotu stadionu;
– labiekārtot stacijas laukumu un tai pieguļošās teritorijas, paredzot izbūvēt automašīnu stāvvietu;
– veikt ielu apgaismojuma un gājēju ietvju izbūvi. Uzturēt atbilstošā kārtībā novada pakļautībā esošos ceļus un ielas;
– apzināt un veikt uzskaiti Ikšķiles novadā esošiem kultūras un vēstures pieminekļiem, objektiem; iespēju robežās tos iekonservēt vai restaurēt;
– labiekārtot Tīnūžu centru un vecajā skolā atvērt novadpētniecības muzeju;
– piesaistīt Eiropas investīcijas līdzekļus:
– daudzdzīvokļu mājokļu siltumefektivitātes paaugstināšanai;
– tālākai kanalizācijas un ūdensvada izbūvei.

IZGLĪTĪBA, KULTŪRA UN SPORTS:
– atbalstīt pedagoģiskā personāla tālākizglītību;
– izveidot novada sadarbības padomi darbam ar izglītojamiem, kuriem ir sociālās uzvedības un sociālo apstākļu problēmas;
– sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) izstrādāt un realizēt pasākumu kopumu, lai pilnveidotu kultūras dzīvi, izveidotu Ikšķiles novadu pievilcīgu tūrismam;
– materiāli atbalstīt un reklamēt veselīgu dzīvesveidu, ik gadu vasaras un ziemas periodā organizēt novada Sporta svētkus.

SAIMNIECISKĀ UN EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBA
– optimizēt pašvaldības darbu racionālai līdzekļu izmantošanai;
– vietējo uzņēmēju atbalstam sociālajā dienestā izveidot Ikšķiles iedzīvotāju – darba meklētāju datu bāzi;
– atbalstīt un veicināt vietējo uzņēmējdarbību;
PA „LĪVI” izstrādāt pasākumu kopumu, lai uzlabotu komunālās saimniecības faktisko stāvokli, kā arī labiekārtotu novada infrastruktūru;
– racionāli un, ieviešot stingru kontroli, izmantot novada dabas bagātības.

SABIEDRISKĀ KĀRTĪBA UN DROŠĪBA
– uzlabot pašvaldības policijas darbu;
– sabiedriskās kārtības nodrošināšanai izstrādāt sadarbības modeli starp Valsts un Pašvaldības policiju un Zemessardzi;
– atbalstīt novada izglītības iestāžu sadarbību ar valsts institūciju speciālistiem skolniekiem rīkotos konkursos par drošību ikdienā uz ielām, sadzīvē un pasākumos.

TUVĀKIE NEATLIEKAMIE DARBI
– novada struktūrvienību darba atskaite un darba izvērtēšana;
– novada budžeta korekciju veikšana atbilstoši ekonomiskai un sociālai situācijai;
– atvērt otro PII (bērnu dārzu) novadā;
– izbūvēt melnā seguma ceļu vecās Rīgas – Daugavpils šosejas posmā no Ikšķiles līdz Elkšņiem;
– nodrošināt sabiedriskā transporta kustību posmā (Ogre – Tūrkalne – Kranciems – Ceplīši – Tīnūži – Ikšķile);
– turpināt darbus pie Ikšķiles kanalizācijas, ūdensvada un attīrīšanas iekārtu izbūves;
– izveidot tirgus laukumu lauksaimniecības un amatniecības preču realizācijai, īpaši atbalstot Ikšķiles novada ražotājus;
– saglabāt dabas pamatni, pievēršot uzmanību ekoloģijas prasību ievērošanai Daugavas un Mazās Juglas aizsargjoslās.

Gods kalpot Latvijai!

Skolas ielas atpūtas laukumi 2

Ikskile.com 2010. gada 7. martā publicēts raksts “Skolas ielas atpūtas laukumi” jeb Ikšķiles Domes lēmums par detālplānojum izstrādes uzsākšanu Skolas ielas atpūtas laukumiem un centra apbūves piebrauktuvēm. Publicētajā lēmumā minēti pielikumi – grafiskais (attēls pie raksta) un otrais – apstiprinātais darba uzdevums. Par darba uzdevumu šis stāsts.

Domes 24. februāra sēdes darba kārtība

24. Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemes īpašuma „Skolas ielas atpūtas laukumi” (kadastra Nr. 74050020313) teritorijai un nekustamā īpašuma „Centra apbūves piebrauktuves” (kadastra Nr. 74050020521) teritorijas daļai.

“Ikšķiles Vēstis” martā:

“Domes sēdē deputāti izskatīja 45 darba kārtības jautājumus:
nolēma uzsākt:
–    detālplānojuma izstrādi nekustamā īpašuma „Skolas ielas atpūtas laukumi” teritorijai un nekustamā īpašuma „Centra apbūves piebrauktuves” teritorijas daļai un apstiprināt darba uzdevumu.”

Ielu tirdzniecības vieta

Visiem Ikšķiles novada iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kādēļ novada budžeta nauda tiek ieguldīta detālplāna izstrādē. Lieki teikt, ka Skolas ielas māju iedzīvotāji noteikti vēlas zināt ne tikai pamatojumu, bet arī plāna detaļas.

Tā kā manās rokās ir nonācis deputātu lemšanai izsniegtais lēmuma projekts, tajā atrodams arī DARBA UZDEVUMS detālplānojuma izstrādāšanai (2. pielikums). Jādomā, ka šis ir oficiālais dokuments, kas ir pamats līguma slēgšanai ar izpildītāju. Izlaižot visu tehnisko informāciju, atsauces uz normatīvajiem aktiem un kopēšanas kļūdu 3. punktā, stāv rakstīts, ka detālplānojuma izstrādes uzdevums ir ielu tirdzniecības vietas, autostāvvietas, labiekārtojumu un inženierkomunikācijas tīklu plānot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Lasot visus šos formulējumus, es netieku gudrs. Visi minēti objekti dabā šeit jau ir – gan tirdzniecības vietas, gan autostāvvietas, inženierkomunikācijas un pat labiekārtojums (plānā ietvertajā teritorijā ir viens soliņš). Vēl šajā teritorijā šodien dabā eksistē 2 sporta būves – vasarā labi, bet ne pilnīgi noslogots atklātais tenisa korts un lielais sporta laukums, kuram pirms dažiem gadiem demontēts žogs un uzstādīts viens basketbola grozs. Kāds būs šo sporta būvju liktenis, ja tās nav minētas darba uzdevumā?

Lielais sporta laukums bez žoga

Domes lēmuma projektā ir atsauce uz izpilddirektora G.Kurmja iesniegumu par detālplānojuma izstrādes ierosināšanu ielu tirdzniecības vietas un autostāvvietas ierīkošanai.

Viss šis garais ievads nav piekasīšanās. Es centos sameklēt atbildi uz savu jautājumu, bet diemžēl neizdevās. Aicinājums ir pavisam konkrēts:

Kurmja kungs! Lūdzu, publicējiet savu iesniegumu Domei un/vai plašāku plānoto vides sakārtošanas ideju aprakstu.

Mēs, vietējie iedzīvotāji, to ļoti atbildīgi izpētīsim un iesniegsim savus priekšlikumus, ja tādi radīsies.  Ja priekšlikumi izrādīsies pieņemami, tos būs vieglāk iekļaut vēl nepabeigtā projektā – gatavos mainīt parasti nav ne laika, ne arī motivācijas. Par neiekļautajiem varēsim diskutēt sabiedriskās apspriešanas ietvaros, un jums jau iepriekš būs iespēja sagatavot atteikuma pamatojumu.

Tenisa korts, soliņš, paklāju stends

Nav šaubu, ka labiekārtošana šajā teritorijā ir vajadzīga un iedzīvotāji to atbalsta. Ja sadarbība tiks uzsākta projekta sākumā, tad beigās nebūs nekādas vajadzības runāt par “dāvināta zirga zobu neskatīšanos”.

Ikšķiles novada pašvaldība aicina pieteikties darba grupām. Piesakos!

Ikšķiles novada pašvaldība

Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģijas un

attīstības programmas izstrādes darba grupa

.

Andris Doveiks

Skolas 9 , Ikšķile

e-pasts: andris.doveiks@gmail.com

https://doveiks.lv/

IESNIEGUMS

Saskaņā ar Ikskile.lv 2010. gada 18. februārī publicēto paziņojumu “Ikšķiles novada pašvaldība aicina pieteikties darba grupām”, piesakos darbam sekojošās darba grupās:

Sabiedrības un labklājības darba grupā (demogrāfiskā attīstība, novada pārvaldība un publiskie pakalpojumi, fiziskās un sociālās drošības jautājumi, izglītība, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi, indivīda labklājība un dzīves kvalitāte, sabiedrības aktivitāte un iesaiste),

Vides darba grupā (tematiskais aptvērums ir vides aizsardzība, pilsētvides un telpiskās vides attīstība, tūrisms, kultūrvēsturiskais mantojums u.c. tematiski saistītie jautājumi).

Pielikumā: CV.

2010. gada 22. februārī

Paziņojumu Ikskile.lv vairs neizdodas atrast, tādēļ lasi to Ikskile.com

Lai svinam Ikšķilē Saprātīgo darbu dienu!

From Skolas ielas daudzdzīvokļu kvartāla tumsa

Sveicināti, mīļie Ikšķiles iedzīvotāji! Ierosinu šodienu, 2010. gada 4. februāri, iezīmēt Ikšķiles kalendārā kā Saprātīgo darbu dienu. Stāstīšu visu pēc kārtas.

Jau 2009. gada jūlijā internetā un sarunās ar atsevišķiem pašvaldības darbiniekiem tika uzdots jautājums par nakts apgaismojumu Ikšķiles pilsētā – Bērnudārzā naktslampiņas neizslēdz. 2010. gada janvārī bērnudārzs joprojām tiek apgaismots ar maksimālo jaudu visu nakti, bet apkārtējais daudzdzīvokļu māju kvartāls ar vairāk kā 600 mājsaimniecībām ekonomiskajā režīmā – krēslas zonā. Nolēmu noskaidrot, vai manas sajūtas ir pamatotas.

Janvāra beigās Skolas ielas daudzdzīvokļu māju kvartālā tika saskaitītas 20 laternas:

–         10 ielas laternas (2 deg ar pārtraukumiem), kuras apgaismo ceļus, pa kuriem pārvietojas automašīnas un gājēji, 6 no šīm 10 atrodas pie 2 mājām, kopējais māju skaits 11;

–         10 ielas laternas (2 nedeg), kuras apgaismo zaļo zonu un tirgus laukumu.

Ja salīdzinām šo apgaismojuma sadalījumu ar citiem Ikšķiles kvartāliem, tad sadalot uz mājsaimniecībām, tās varētu būt 1-2 laternas Zaļajās salās, 2-4 Ādamlaukā vai Jaunikšķilē. Turklāt katra otrā apgaismos zālāju, nevis ceļu! Privātmāju īpašnieki droši vien teiks, ka viņi paši maksā par savas teritorijas apgaismošanu. Viņiem varu atbildēt, ka arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji saņem rēķinus par elektrību koplietošanas telpās.

From Skolas ielas daudzdzīvokļu kvartāla tumsa

Kāda situācija ir bērnudārzā? Bērnudārza teritorijā arī ir 20 laternas. Ļoti labi, ka mēs varam atļauties kvalitatīvi apgaismot šīs iestādes, kas strādā no 7:00 līdz 19:00, teritoriju. Tikai kādēļ tas notiek visu nakti, kad iestāde un tās teritorija ir slēgta? Šajā laikā to pašu elektrības apjomu varētu izlietot visa kvartāla izgaismošanai, un tas būtu ieguvums ne tikai kvartāla iedzīvotājiem, bet arī vairākiem simtiem kājāmgājēju, kas izmanto sabiedrisko transportu.

Šāds stāsts ar atkārtotu problēmas pieteikumu bija jau sagatavots, bet šonakt ir noticis brīnums – bērnudārza teritorijas apgaismojums naktī bija izslēdzies un no rīta atkal ieslēdzies (tātad, tas nav elektropiegādes bojājums). Tādēļ arī ierosinu šodienu, 2010. gada 4. februāri, nosaukt par Saprātīgo darbu dienu. Lai katru gadu varam sev priecīgi atgādinātu, ka saprātīgas lietas ir darāmas neatkarīgi no tā, kas tās ierosina. Protams, minētais nav vienīgais saprātīgais darbs, kas veikts, bet ļoti daudzi vēl priekšā…

Ja Ikšķiles pašvaldība ar šo beidzot pāriet ekonomiskajā (normālajā) režīmā, kāds jau bija līdz 2008./09. gada ziemai, tad arī es varu iztikt ar esošo kvartāla apgaismojuma apjomu un taupīt kopā ar novadu. Dažas laternas gan apgaismo vietas, kur tumšajā laikā pat mūžīgie dzīvas svinētāji neuzturas… Ja novadam izdotos naktī izslēgt daļu no Skolas ielas maģistrālā apgaismojuma, ietaupījums dubultotos.

Gribētos pateikt paldies tai gudrajai galvai un čaklajām rokām, kas sistēmu saremontēja… Un gribās arī uzzināt, kas samaksās rēķinu par vairāk kā 6 mēnešu bezjēdzīgu elektrības tērēšanu. Sabiedrība jau samaksāja, bet par katru tādu lietu taču atbild arī kāda konkrēta maza vai liela amata persona!

Galerija: Skolas ielas daudzdzīvokļu kvartāla tumsa