Kur paliek siltuma lati?

Kur atrodas Ikšķiles siltumtrases, zina katrs bērndārznieks – tur, kur nokusis sniegs. Tomēr tādas zināšanas ir nepietiekamas. Līdzīgi kā zināšanas par pienu – paka, veikals, piena kombināts. Govs?

Lai Ikšķiles bērni augtu gudri, “Līvi” atseguši “kailo” patiesību un neslēpj vairs neko. Skolas ielas kvartālā notikusi siltumtrases avārija – vecajai caurulei radusies sūce. Tā vienas dienas laikā saremontēta ar tā saucamo šinu, bet lielo rakumu ciet laikam vairs nebērs. Nepamatota arī cerība, ka sniegs trasi noslēps, jo tās trases taču arī neaizvērtas pat tumsā viegli ieraudzīt.

Varbūt tā kāda tehnoloģiska žāvēšana, varbūt plānots mainīt visu trasi, varbūt tiešām tikai blakus esošā bērnudārza bērneļus izglīto. Bet iedzīvotāju un pašvaldības lati tikmēr izkūp gaisā…

Publikācija Ikskile.com

Ikšķiles vidusskolā atklāts internets

Pirms diviem gadiem man bija tas gods pirmo reizi piedalīties Ikšķiles vidusskolas vecāku padomes sēdē. Cita starpā arī uzdevu jautājumu par Ikšķiles vidusskolas mājas lapu internetā – kad tāda varētu rasties? Direktore Kalniņa teica, ka viss būšot, jau notiekot utt. Diemžēl – nekā. Varētu jau teikt, ka pietiek ar informāciju pašvaldības mājaslapā Ikskile.lv, tomēr es tam nepiekrītu. Ikskile.lv ir izteikti vienvirziena informācijas sniegšanas maniere, kas nepiestāv mūsdienīgai pašvaldībai, kur nu vēl skolai.

Ikšķiles vidusskolas blogs

Pagājušajā nedēļā savā Google Reader RSS ziņu lasītājā ieraugu ziņu no Ogrenet.lv, ka Ikšķiles vidusskolai savs blogs!  Izpētot saturu, var secināt, ka lapām ir aptuveni 3 mēneši, tās administrē paši skolnieki. Šajā gadījumā noteikti ir vērts pieminēt arī vārdus – Sanda Šulca un Madara Zamarina.  Lapu, protams, uzreiz pievienoju savam RSS lasītājam 🙂

Ikšķiles vidusskola

Sekojot bloga saitēm atklāju, ka sava mājaslapa parādījusies arī pašai Ikšķiles vidusskolai un rodas iespaids, ka arī šī lapa ir iepriekš minēto jauno dāmu veikums. Tiesa, šī lapa sekošanai nepadevās. Nu, pieņemsim, ka aizmirsās kādam kaut ko ieķeksēt, un tas tiks izdarīts ļoti drīz.

Tomēr abas lapas mani ir patiesi iepriecinājušas, jo pirms gada skolēnu padomes pārstāvjiem ierosināju skolas lapu veidot pašiem, ja reiz skolas vadība tik “radikālu” soli savā iestādē nespēj nodrošināt. Jāatzīst, ka izšķirošais šajā gadījumā ir bijis “force mojore” notikums – atteikta skolas avīzes drukāšana, atstājot tikai tās publicēšanu Ikskile.lv. Tādēļ vēl jo lielāks prieks par izvēli, kuru izdarījušas skolas avīzes veidotājas. Lai veicas!

Un vēlreiz:

Ikšķiles vidusskolas blogs http://ivsk.blogs.lv/

Ikšķiles vidusskolas mājaslapa http://www.ikskilesvidusskola.lv/

Pārdomas par atbildību celtniecībā

Dainu ielas būves it kā aizsargātā puse

Dainu ielas būves it kā aizsargātā puse

Dainu ielā jau ilgāku laiku notiek mājas 4. stāva piebūvēšana. Celtniecības objekts ir daļēji nožogots. Varētu pieņemt, ka drošības apsvērumu dēļ. Tomēr nožogojums ir tikai ēkas pasīvajā apkārtnē – zālājā. Celiņi pie ēkas un ēkas divas ieejas zem celtniecības zonas ir brīvi pieejamas un nekādi netiek aizsargātas no celtniecības riskiem.

Ja celtniecība notiktu slēgtā privātā teritorijā, tad ēkas īpašnieki visus drošības riskus varētu kontrolēt, ierobežojot piekļuvi objektam. Ieeja atļauta tikai cietpauriem! To nevar saukt par saprātīgu pamatojumu nolaidībai, taču to varētu saprast kā tādu “domāšanas veidu”.

Pie ēkas nav izvietots paziņojums par celtniecību un atbildīgajām personām. No tā var secināt, ka visa atbildība par objektā notiekošo gulstas uz ēkas īpašniekiem vai viņu pilnvarotiem pārstāvjiem, vai apsaimniekotājiem. Ikšķiles publiskajā telpā ir informācija, ka būvniecība saskaņota ar ēkas īpašniekiem un varbūt pat ir noslēgts atbilstošs līgums. Tomēr redzot situāciju uz ielas, var diezgan droši pieņemt, ka līgums labākajā gadījumā regulē pušu saistības attiecībā uz veicamo darbu apjomu un kaut kādā mērā īpašuma tiesības uz darbu rezultātu. Interesanti, vai ir atrunāts, kam piederēs stāvvadi, kurus it kā arī mainīšot? Ir dzirdēti šausmu stāsti par liftiem, siltummezgliem utt., kas kādā brīdī izrādās nemaz nepieder dzīvokļu īpašniekiem un jānomā par papildus samaksu…

Vai tiešām šeit nekāda riska nav? Vai ēkas īpašnieki garantē?!

Vai tiešām šeit nekāda riska nav? Vai ēkas īpašnieki garantē?!

Zinot Ikšķiles tradīcijas, var arī pieņemt, ka šis līgums nav pilnvērtīgs būvniecības pasūtītāja un izpildītāja līgums, un tas neietver atrunas par būvniecības riskiem un trešajām personām nodarītiem zaudējumiem. Ēkas īpašnieki, kas šajā gadījumā nemaz īsti nav pasūtītāji, pieņem, ka par visu atbild būvnieks. Būvnieks mēģina visu izdarīt pa fikso, cerot, ka gan jau arī šoreiz būs labi. Būvniecības procesa uzraugi Ikšķilē savu mazspēju jau ir pierādījuši darbos – nepamanīja, ka nelikumīgi uzbūvēja Maximu, un droši var teikt, ka pārdesmit metru žoga un nojumes neesamību pie vienas mazas mājas ieejām pat ar teleskopu neieraudzīs.

Kurš šajā gadījumā atbild par iespējamo krītoša ķieģeļa trešajai personai nodarīto zaudējumu? Būtu interesanti uzklausīt speciālistu viedokli par atbildību celtniecības procesā.

P.S. Ēkas īpašnieki šajā gadījumā ir dzīvokļu īpašnieki, un dažiem no tiem pēc komunālajiem maksājumiem tā īsti neesot ko ēst. Tomēr viņi samierinās ar riskiem, kas var pārsniegt visas ēkas vērtību…

Publikācija Ikskile.com

Lupīnu ielas gājēju ceļa būve

Ikšķiles pašvaldība ir pamanījusi gājēju ceļu nepieciešamību un turpina to izbūvi. Pašlaik darbs norit uz Ādamlauka maģistrāles – Lupīnu ielā. Apsveicu Ādamlauka iedzīvotājus. Un gribētos teikt arī paldies pašvaldībai. Tomēr ar paldies pagaidīsim…

Sarkanā gājēju ceļa būve Lupīnu ielā

Sarkanā gājēju ceļa būve Lupīnu ielā

Sākumā par labo. Lupīnu iela savieno Ādamlaka mikrorajonu ar pilsētas centru, tas ir gājēju maršruts ceļā uz skolu, veikaliem, staciju, tādēļ gājēju ceļa izbūve šeit ir pilnīgi pamatota un atbalstāma. Patīkami, ka tagad šī iela būs kvalitatīvi apgaismota un gājēju un braucēju plūsmas sadalītas.

Un par bēdīgo. Gājēju ceļš tāpat kā Rīgas ielā 2 reizes šķērso Lupīnu ielu! Ja Rīgas ielā vēl varēja domāt, ka projektētājs ir tuvredzīgs cilvēks, kas neredz situāciju otrā ielas galā, tad šeit šī slimīgā dīvainība realizēta pirmā taisnā ceļa posma galā.

Lupīnu iela gājēju ceļš kartē

Lupīnu iela gājēju ceļš kartē

It kā jau nav grūti saprast, ka gājēju un braucēju plūsmu krustošanās ir paaugstināta riska zona. To saprot katrs gājējs un autobraucējs, to saprot pat šī objekta projektētājs, kas jau ieplānojis “guļošos policistus”. Tikai projektētājs ir tāds “maziņš dieviņš”, kas var ne tikai “guļošos pulicistus” zīmēt, bet arī ielas pārvietot. Ja vien nav slinks, galvā paviegls vai paciets. To var arī pašvaldības atbildīgās personas (arī saistīts ar iepriekš nosauktām īpašībām).

Vieta ceļa pārvietošanai ir, gribēšanas nav.

Vieta ceļa pārvietošanai ir, gribēšanas nav.

Tomēr viņi to nedara! Ceļam tiek piegriezts klāt pusotrs metrs labajā pusē, bet tā vietā lai šeit izveidotu brauktuvi, uz šo pusi gatavojas sūtīt gājējus. Un pēc 50 metriem atpakaļ! Tādu ceļu saskaņā ar projektu gatavojas būvēt objektā strādājošie meistari. Vai tiešām viņi kļūdās?

Jauns ceļš ir iespējams, vecā pārvietošana - nē.

Jauns ceļš ir iespējams, vecā pārvietošana - nē.

Un šajā vietā pilnīgi nepamatoti runāt par kādām sarkanām līnijām vai citiem mistiskiem spēkiem, kas ierobežo būvniecības manevra iespējas. Galu galā, ieslīpo ceļu gar stadionu iztaisnojuši un cauri mežiņam izveduši, radot vēl vienu gājēju un automašīnu tikšanās vietu.

Vai arī turpmāk šis akmens būs Lupīnu ielas satiksmes organizācijas līdzeklis.

Vai arī turpmāk šis akmens būs Lupīnu ielas satiksmes organizācijas līdzeklis.

Ādamlauka iedzīvotāji! Vai tiešām jums vajag šādu gājēju ceļa risinājumu, kas ievērojami apgrūtinās jūsu braukšanu mašīnā pa Lupīnu ielu? Vai tiešām jums vajag šādu risinājumu, kas jūsu un jūsu bērnu kājāmgājēja risku samazinās tikai daļēji, bet atlikušo riska daļu koncentrēs ceļa līkumā? Vai jūs klusēsiet un ļausiet jums radīt neērtības un arī riskus par jūsu pašu naudu?

Par kārtējām zaudētām iespējām. Šī projekta ietvaros tiek izveidota autostāvvieta pie Lupīnu ielas stadiona.

Stāvvieta - Ikšķiles vides plānošanas pirmais elements.

Stāvvieta - Ikšķiles vides plānošanas pirmais elements.

Spriežot pēc veiktajiem zemes darbiem, stāvlaukums būs tāds pats kā pludmalē. Šeit varētu būt vieta 3 autobusiem vai 20 vieglajiem. Bet ne visiem reizē! Tie, kas vasaras brīvdienās bijuši pie stadiona, zinās, ka tas ir par maz jau tagad. Bet to var nezināt Ikšķiles pašvaldībā, jo Ikšķile parasti nav šo pasākumu saimniece.

Pirmā iela stacijas tuvumā, kuru pabeidzot varēja izveitot Park-N-Ride stāvvietas

Pirmā iela stacijas tuvumā, kuru pabeidzot varēja izveitot Park-N-Ride stāvvietas

Ja projekts būtu ne tikai zīmēts, bet arī apdomāts, tad auto stāvvietas tiktu izveidotas arī visā Lupīnu ielas garumā (šajā gadījumā kreisajā, ziedu veikala  un būvējamā gājēju ceļa pusē) no Daugavas prospekta līdz Zvaigžņu vai pat Lauku ielai. Šīs stāvvietas būtu noderīgas sporta pasākumiem brīvdienās un droši varētu saukt arī par pirmo Park-N-Ride stāvvietu stacijas tuvumā. Tagad šeit paliks nīkulīgs zālājs – dubļu avots.

Pašlaik dabā nevar redzēt transporta organizācijas risinājumu, tomēr līdz šim pieredzētais liek šo jautājumus uzdot. Kā iebrauks un izbrauks stadiona apmeklētāji pirms un pēc pasākumiem, ja jau būvējot stāvvietu pieņemam, ka tie apmeklētāji ir un būs? Kur apgriezīsies? Kas notiks Gaiļu un Zvaigžņu ielā? Vai vienkāršs krustojums ir labākais risinājums, kas bija jāatstāj Lupīnu un Ādama ielas krustojumā?

Ja lasītājs domā, ka ir izdarīts viss, ko šeit varēja izdarīt, laipni lūgts teikt pateicību pašvaldībai. Es vēl nevaru…

Auto brauciens pa Ikšķiles jaunajām ielām

Ikšķiles ielas ir izturējušas gadiem ilgu atturību – tikai bedrīšu remonti un komunikāciju ielāpi. Tomēr pēdējo piecu gadu laikā ir realizēti vairāki Ikšķiles auto ceļu būves projekti. Tie gan var apmulsināt jebkuru, kurš mēģinās saprast, kura iela ir būvēta auto braucēju vajadzībām (maģistrālā), kura – gājēju un velo braucēju interesēs (mikrorajoni, dzīvojamās zonas). Apskatīsim divas ielas, kas izbūvētas kā patstāvīgi projekti – pēc kanalizācijas ierakšanas, bet ne kanalizācijas projekta ietvaros (kā var noprast no ne-pieejamās informācijas)

Lejas iela it kā ir vienkāršs mikrorajona ielas projekts.

Vienkārša un pārskatāma iela braucējiem

Neliels iedzīvotāju blīvums, jauns gājēju celiņš ielas augstākajā pusē, samērā laba redzamība pēc krūmu un veco koku izciršanas vairākos atsevišķos ielas posmos.  Saprātīgam autovadītājam kvartāla iekšienē tomēr gribas zināt, kur ir potenciāli augstākā riska zonas – krustojumi ar gājēju un braucēju plūsmām, kuras šeit, tuvu pilsētas centram, noteikti ir.

Neuzmanīgos gājējus var sagaidīt no Skolas ielas trepēm, kur gājēju celiņš izved tieši uz Lejas ielas brautuves. Arī kartē bez nosaukuma atzīmētais gājēju celiņš no pašvaldības ēkas. Tomēr ne pārejas, ne brīdinājuma šeit nav.

Lejas iela ir galvenais ceļš? Uzmanies!

Strēlnieku ielas (vienvirziena, no pašvaldības ēkas puses) krustojums ar Lejas ielu ir īpaši riskants ar Lejas ielu tādēļ, ka izbraucot no Strēlnieku ielas ierobežota redzamība un apšaubāmi droša manevra iespēja ir gan autobraucējiem, gan velo braucējiem un gājējiem. Šeit Lejas ielas braucēju risku ierobežo tikai tas, ka tie (cerams) zīmi “Galvenais ceļš” uztvers kā brīdinājumu, nevis priekšrocību.

Viena lieta ir kvartāla iela, cita – pilsētas maģistrāle.

Rīgas ielā pirms “kanalizācijas projekta” bija parastais Ikšķiles ielāpu asfalts, kura pamats gan bija vecā Rīgas-Daugavpils šoseja. Šobrīd ir jauns asfalts – divas kārtas! Diemžēl asfalts ir nelīdzens gan pie kanalizācijas akām, gan vietās, kur aku nav. Šo defektu ielas garumā uzraugi varēja konstatēt jau pēc pirmās kārtas uzklāšanas, jo tas bija pamanāms gan parastiem auto, gan velo braucējiem…

Gājēju ceļam brīva kreisā mala līdz pat Ozolu ielai aiz "Meidropa"

Ielai nebija nekāda gājēju ceļa, tagad ir. Raugoties no centra puses, visa Rīgas ielas kreisā puse ir brīva gājēju ceļa izbūvei, tomēr gājēju ceļš izbūvēts labajā pusē, bet tālāk tik un tā nonāk kreisajā. Rīgas ielā varēja uzbūvēt taisnu, bet tagad gājēju-velo ceļš ir izvietots uz trijām asīm un divas reizes šķērso ielu.

Gājēju un tieši pie ielas uzbūvēto māju iedzīvotāju drošībai izveidoti 3 ātruma ierobežotāji – “guļošie policisti”. Tagad jau mēs varam runāt par sistēmu – Ikšķilē “guļošie” laikam būs uz visām maģistrālajām ielām. Šajā gadījumā gan ātruma ierobežošana ir pamatotāka nekā Līvciema ielas galā, jo šeit pašvaldība vēl pirms dažiem gadiem atļāvusi uzbūvēt mājas tieši pie ielas.

Rīgas ielas un HES dambis - bīstami! Vai tā tam jābūt pēc rekonstrukcijas?

Rīgas ielas un HES dambja krustojums. Kā jau Ikšķilē – atjautības un piesardzības uzdevumu virkne. Pirmkārt, redzamība braucot no centra rekonstrukcijas laikā nav uzlabota. Lai varētu redzēt, kas notiek aiz šķersojamā dambja, bija nepieciešams paaugstināt ielas garenprofilu par ~0,5-0,7 m 20-30 metru garā posmā pirms dambaja. Tik daudz varētu saprast sekmīgs ģeometrijas skolnieks. Tikai ne Ikšķiles projektētāji! Tie pa vecam uzlika ceļa zīmi “Bīstami” un aizgāja nomazgāt rociņas. Lai nerastos šaubas par ceļa zīmes nepieciešamību, ceļa malā tieši pie dambja atstāts krietns krūms, kas ierobežo redzamību. Tieši no šejienes var sagaidīt bērnus un arī pieaugušos, kuri pēc atvadīšanās no pastaigas biedra gājēju ceļa galā var neapdomīgi spert 2 soļus ceļa virzienā.

Kā droši nokļūt līdz gājēju ceļam, ja nebrauc ar auto?

Otrkārt, dambis ir apzīmēts kā gājēju ceļš, taču pilnīgi legāli gājējs uz to nokļūt nemaz nevar. Ar to “legāli” es domāju vietu, kuru vecāki varētu perādīt bērniem: “Lūk šeit nostājies un pagaidi, mašīnas apstāsies, un tu droši tiksi otrā pusē.” Nu, nav pārejas uz Ikšķiles galveno promenādi un potenciālo tūrisma resursu.

Izšķērdīgās stāvvietas pie pludmales - tautai?!

Rīgas ielā pie pludmales stāvvietas nebija, mašīnas tika novietotas ceļa malā, kuru pilsētā pēc vajadzības mēdz saukt arī par zaļo zonu. Izbūvējot ielu, stāvvietas ir uzbūvētas, bet kādas?! Kā atsevišķi laukumi ar ierobežotām manevra iespējām.

Vienkāršas autostāvvietas vienkāršiem cilvēkiem.

Pie Meidropa stāvvietas ir tieši pie ielas – privātie prot skaitīt gan naudu, gan kvadrātmetrus. Pašvaldība vienas stāvvietas izveidošanai iztērē 3 reizes vairāk, bet autobraucēji faktiski iegūst vēl mazāk, jo manevri grūtāki. Par drošības riskiem šeit nav pamata runāt, jo 100 metru attālumā stāvvietas tieši pie ielas ir! Turklāt pie pludmales stāvvietām ir divi “guļošie”. Tādēļ izvēlētais risinājums šķiet vismaz nesaimniecisks. Var teikt arī skarbāk…

STOP! Līvciema iela šeit pārtop Rīgas ielā. Tas jāatzīmē.

Arī pēc rekonstrukcijas Peldu – Rīgas – Līvciema ielas krustojums ir organizēts kā laikos, kad Līvciema ielas pusē bija tikai darbnīcas un “burkānu lauki” ar niecīgu transporta plūsmu. Pašvaldības būvniecības entuziasti atļauj izbūvēt veselu privātmāju rajonu, “ar pirkstu ūdenī” ieskicē Saulkalnes – Elkšņu maģistrāli, bet tam pusceļa atstāj krustojumu ar STOP zīmi uz šīs “maģistrāles”. Kāpēc? Šeit “apļa” nepieciešamība acīmredzama! Tā kā šī nu tiešām nav nekāda Eiropas naudas uzpūsta būve, tad paraugu aplim noteikti var paņemt no Ādažiem. Tur uz Rīgas (!) ielas ir veseli divi saprātīga izmēra krustojumi ar lokveida kustību.

Ar šo gribēju noslēgt Ceļu būves 2010. gada sezonas publikācijas, bet mūsu ceļdari to neļauj. Viņi turpina radīt!

Publikācija Ikskile.com

Un tagad par (potenciāli) priecīgo. Šonedēļ jau sākusies novada attīstības stratēģijas apspriešana. Nu, skatīsimies, vai būs ko apspriest, lai atkal nepārmet ar jautājumu un pirksta rādīšanu: “KO TU ESI DARĪJIS IKSĶILES LABĀ?!”

Neslinko – izlasi, uzraksti un iesniedz pašvaldībai!

http://www.ikskile.lv/lv/novads/aktualitates/?view=article&aid=13213

Un iesūti arī Ikskile.com, varbūt šie sadaļu izveidos un tavs viedoklis nepazudīs 🙂

Iksķiles estrādes rekonstrukcijas projekta publiskā apspriešana

Ikskile.lv: Paziņojums par publisko apspriešanu

Ikskile.com: Iksķiles estrādes rekonstrukcijas projekta publiskā apspriešana

Daži komentāri, kuriem acīmredzot lemts palikt neatbildētiem un noslīkt Ikskile.com dzīlēs. Bet ne šoreiz 🙂

Hermanis -> Andris 02.10.2010 22:20

Savulaik, kad notika cīņa par estrādes saglabāšanu un Laimonim bija noteikta loma manas pārliecības veidošanā attiecībā uz arhitektūras objektu būvniecības procesa organizāciju un secību. Un toreiz diskutējot par šo procesu nonācām pie atziņas, ka pašvaldībai uzsākot kaut ko būvēt par sabiedriskiem līdzekļiem, pirms projektēšanas, ir jāsludina publisks metu konkurss.

Es gan neteiktu, ka Laimonis man bija ideāls, kuram akli sekot, bet ideāls bija viņa zināšanas arhitektūras jomā…

Bet droši vien LIEKULĪBAS SABIEDRĪBĀ ir cieņā liekulība, un savādāki rezultāti arī nemaz nevar būt. Arī Orvela “Dzīvnieku fermā” agri vai vēlu iestājās stāvoklis, kad kāds ir vienlīdzīgāks nekā citi…

Andris 03.10.2010 18:48

Ar ko šis dāvinājums principā atšķiras no citiem stāstiem, piemēram

Ikskile.com: No kļūdām mācās – tikai ne Ikšķilē

Kā noprotu, Kultūras kalna nelikumīgā projektēšana vismaz sākās ar likumīgu metu konkursu…

Es nevaru neko iebilst pret šī projekta māksliniecisko pusi. Varbūt tikai skaistās līnijas var izrādīties mazliet par lielu dabā. Lai gan tas varbūt arī ir kāda mērķis – kaut kas grandiozs, ko ierakstīt vai varbūt šajā gadījumā – iebetonēt Ikšķiles vēstures annālēs. Kugas namelis nobālēs 🙂

Vēl es nesaprotu tā jumta funkcionālo jēgu. Vai tas sienu sargāšanai kā uz salas baznīcai? Vai tas palīdzēs māksliniekiem? Domāju, ka lietus gadījumā visiem “elektrizētajiem” maksliniekiem tik un tā nāktos atkāpties līdz aizmugurējai sienai.

Citējot latviešu kino klasiku (Limuzīns Jāņu nakts krāsā), atgādināšu, ka “kultūra sākas no atejas”. Izskatās, ka šajā kultūras objektā kultūra nevar sākties. Ar to atejas pieminēšanu es domāju arī pārējo infrastruktūru – skaņu režisorus “iesēdināt” bedrē, telpas māksliniekiem, papildus apmeklētāju ceļus (ar šo projektu pat viens tiek slēgts), tirdzniecības vietas utt. Aiz estrādes skatītāju vietām Daugavas pusē ir ievērojama teritorija, kas nekādi netiek izmantota pašlaik un acīmredzot “betonētājus” nav interesējusi.

Šis mets pretendē uz Stikla kalna arhitektonisko vērienu, bet noteikti būs pārāk dārgs “lietussargs”, ja sarēķinās tā amortizāciju uz pasākumu skaitu. No saules tas arī nepasargās, jo skatuve atvērta uz dienvidrietumiem.

Es uzskatu, ka bez novada un pilsētas attīstības plāna vispār nedrīkst tērēt naudu infrastruktūras objektos. Konkrēti, estrādes un kultūras nama gadījumā veiksmīga var būt tikai kompleksa šīs teritorijas apgūšana, bet mūsu “piebūvīšu vadoņi” jau iegrūduši naudu vecā kultūras “šķūnīša” atjaunošanā, tagad nopietni virza it kā laikmetīgo vai pat kosmisko estrādes jumtu. Un Laimonis par karognesēju…

Andris 04.10.2010 17:53

Vai ir kāds būvinženieris tāmētājs, kas var pateikt, cik tāda daile maksātu? Ņemot vērā to, ka jābūvē virs esoša objekta, es tā no pirksta izzīžu apaļu miljoniņu. Akurāt jauna bērnudārza cena, ja to bērnudārzu saliek no moduļiem 🙂