1. Par valsts mērķi

Ikšķile aug, bet Latvija mirst. Izmirst jau trešo gadu desmitu. Vai Latvijas valsts pilda savu pamatuzdevumu?

Latvijas Republikas Saeima 2014. gadā  Satversmei  pievienoja Preambulu, kas sākas ar vārdiem:

“… Latvijas valsts ir izveidota, … lai garantētu latviešu nācijas, … pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, ….”

Valsts ir tautas izvēlēts un izveidots līdzeklis tautas pastāvēšanas nodrošināšanai. Kā cilvēkam mētelis – siltuma nodrošināšanai.

Ikdienā mūs maldina ar vārdiem “valsts intereses”. Valstij kā līdzeklim, kas ir izveidots noteikta uzdevuma veikšanai, nav un nevar būt savu interešu attiecībā pret savu saimnieku, savu dibinātāju. Tāpat kā mēs nekad neņemam vērā mēteļa intereses. Jā, mēs mēteli lietojam saudzīgi, kopjam, velkam pareizajā sezonā. Mums mētelis var kļūt “mīļš”, bet tas mums tik un tā ir tikai apģērbs. Ja kļūst karsti, mēs to novelkam.

Līdzīgi ir ar valsts vai pašvaldību iekārtojumu – mēs kā saimnieki varam to mainīt! Tomēr tas ir mūsu, mēteļa saimnieka, nevis mēteļa lēmums, kad mēteli uzvilkt, novilkt, lāpīt, pāršūt. Ja vien neesam nokrituši tik zemu, ka ļaujam, lai kāda atsevišķa persona vai grupa  pasludina “Es esmu valsts!”

Aiz “valsts interesēm” bieži maskējas cilvēki, kuri skaidri zina, ka viņu pašlabuma vai maldu mērķi tautai nav pieņemami, tādēļ to sasniegšana tiek maskēta. Tādēļ mums, tautai, katru reizi, kad tiek lietots formulējums “valsts intereses”, kategoriski jāpieprasa skaidrojums, kā piedāvātais risinājums “valsts interešu” vārdā atbilst tautas interesēm.

Un tā ir rakstīts Satversmes preambulā:

“Latvijas valsts ir izveidota, … , lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,…”

Ikšķiles novads nodrošina Latvijas tautas pieaugumu, attīsta latviešu valodu un kultūru. Ikšķiles novads kā viena no Latvijas valsts šūnām pilnībā atbilst Satversmē deklarētajam valsts mērķim.

Mēs nākam kopā Ikšķilē, lai valsts un pašvaldības lēmumus, lai tieši ATR vērtētu atbilstoši Satversmē noteiktajam valsts uzdevumam – latviešu tautas pastāvēšanas nodrošināšanai.

Ja ATR prasa likvidēt Ikšķiles novadu, tad mēs, Ikšķiles iedzīvotāji, prasām, lai tiktu sniegts pamatojums un galvojums, ka tieši tā tiks pildīts Satversmes preambulā noteiktais, tiks veicināts latviešu tautas pieaugums kā Ikšķiles novadā, tā arī Latvijā kopumā.

 

2. Par suverēno varu

Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus.

Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos.

Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas,

Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst. (A. Ritmanis)

 

Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā Latvijas Republikas Satversmes 2. pantā rakstīts:

“Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

 

Kas ir vara? Tā ir

sevis apzināšanās par varas avotu,

spēja nospraust varas pielietojuma mērķi,

spēja iegūt, radīt un vadīt mērķa sasniegšanai nepieciešamos resursus,

spēja nosargāt ar mērķa sasniegšanu iegūtos labumus.

Satversmē rakstīts, ka vara pieder tautai. Satversmē nav atrunu par to, ka kāda daļa varas pieder ierēdņiem vai ministrijām, valdībai vai Saeimai, valstij vai starptautiskai organizācijai. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Tomēr vara nekad nevienam netiek dāvāta. Nejaukt ar varas ilūziju, ko sniedz “demokrātija televizorā”! Īsta vara ir jāņem pašiem! Tā varu ņem vadonis pār cilti, karalis pār valsti. Tāpat tautai ir pašai jāņem, jātur un ik pa laikam jāatjauno sava vara, lai būtu spēkā deklarētais, ka vara pieder tautai. Ja tauta savu pienākumu turēt savu varu neapzinās, tā no suverēna lomas nonāk vasaļa lomā, kas neizslēdz krišanu arī beztiesīga verga statusā.

Mēs šodien esam sanākuši, jo mums atklāti ir pateikuši, ka mums vara lemt par sevi un savu teritoriju ir atņemta. Lai arī Satversmes tiesa 2009. gada reformu atzinusi par likumīgu, tas tad un tagad ir Satversmes pārkāpums pēc būtības. Tautai ir nozagta, tauta ir pazaudējusi daļu no savas suverēnās varas, kas pēc būtības ne ar ko nevar tikt ierobežota. Protams, ja vien tauta ar klusēšanu šo savas suverēnā varas zaudēšanu nepadara par likumīgu.

 Mēs nākam kopā Ikšķilē, lai apzinātos sevi kā Latvijas valsts varas īpašniekus, un apzinātu tās vērtības un vajadzības, kuras vēlamies piedāvāt savai kopienai un savai tautai par mērķi.

 Mēs, tauta, varam prasīt visu, ko uzskatām par labu esam. “Pakalpojumu grozs” ir tikai plānošanas līdzeklis. Mēs varam brīvi izteikt savas idejas, un mēs esam gatavi tās saprātīgi apspriest ar tiem, kam ir uzticēts mūsu nosauktās idejas realizēt. Pats galvenais, lai atkal nesajaucam – kurš saimnieks, kurš darbinieks.

 

3. Par Tautas un Zemes sapulci

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,

Visai latviešu tautai,

Saved to mājās pie Daugavas krastiem,

Saved to mājās. (A. Ritmanis)

 

Latvijas Republikas Saeima 2014. gadā  Satversmei  pievienoja Preambulu, kurā par valsts iekārtu teikts:

“Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā (Latvijas tauta) nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.”

 

Nozīmīgi jautājumi tiek lemti sapulcē. Speciālā Sapulcē. Nedrīkst par tautas nobalsotu uzskatīt punktu, kas dažādos veidos starp daudziem citiem punktiem iekļauts partiju priekšvēlēšanu programmās. Ministrs Pūce televīzijā paziņo, ka tauta ar savu balsojumu par viņa un pārējo partiju kandidatūrām Saeimai esot nobalsojusi arī par administratīvi teritoriālo reformu formātā, kas uz vēlēšanām nemaz nebija publiski izziņots. Tā ir manipulācija!

Vēl vakar ministrs Pūce radio intervijā skaidro, ka neviena iedzīvotāja, neviena deputāta viedoklim nav nozīmes, ka lemšot eksperti. Eksperti, kuriem nav tautas mandāta. Tā ir varas uzurpēšana!

Ministrs Pūce pareizi konstatējis, ka iepriekšējā reforma ir bijusi politiķu savtīgo interešu izraisīts brāķis, bet vai tādēļ šobrīd tādā pašā veidā jātaisa jauna reforma, kas praktiski atjauno pirmsreformas dalījumu, tikai ar mazāku tautas pārstāvniecību uz vietām. Ministrs Pūce laikam nav dzirdējis teicienu, ka divreiz vienā upē iekāpt nevar.

Vēl viena būtiska lieta, kādēļ valsts zaudē uzticību tautas acīs, ir tā, ka valsts nespēj pildīt lēmumus, kurus pati pieņem. Pēc 2009. gada ATR redzam to, ka valsts ilgstoši nerīkojas saskaņā ar likumu un neapvieno mazos novadus, kas neatbilst spēkā esošajam likumam. Tā vietā, lai izpildītu savus tiešos darba pienākumus – nodrošinātu likumu izpildi, vara nodarbojas ar desmit gados tik tikko izveidojušos jauno novadu infrastruktūras graušanas plānošanu. Vēl tikko mēs piedzīvojām OIK atcelšanas bēdīgo izgāšanos, lai arī to praktiski visas partijas solīja. Tautai ir jāceļas un jāsaka – pietiek cirka, laiks darbam!

Mēs esam sanākuši, lai kā suverēns, kam pieder vara šajā valsts daļā, formulētu savu gribu par novadu. Vienlaicīgi mēs sevi apzināmies arī kā visas Latvijas tautas daļu. Mēs saprotam, ka ir jāsaskaņo visas tautas intereses.

Mums vajag ierosināt Latvijas Tautas un Zemes attīstības sapulci.

 

Sapulci, kas brīva no politiskās rutīnas un tirgus.

Uz šādu sapulci tiktu vēlēti cilvēki, kuri skaidri deklarē savu skatu tieši Latvijas tautas un teritorijas attīstības jautājumā, skatot kopumā ATR un NAP. Tiem nav jābūt esošās sistēmas ekspertiem. Tiem jābūt cilvēkiem ar ticību, vīziju, veselo saprātu un brīvu gribu.

Tāda īpaša sapulce nepieciešama tādēļ, lai mēs, tauta kā suverēns, ar savu balsojumu pēc iespējas precīzāk izteiktu savu gribu šajā jautājumā. Mums vajag TZS, lai atjaunotu savu suverēna statusu gan savas “elites” acīs, gan pasaules tautu priekšā.

 

Rītu kauja. Atkal. Bet jūs zināt:

Cīņā iet ir brīvu vīru daļa,

Cīņā mirt ir brīvu vīru daļa,

Lai pēc tam kā dzīva, liela elpa

Augšup celtu visu savu tautu.

(Sprediķis Piņķu baznīcā, Mūžības skartie. Aleksandrs Čaks)

 

Dievs, svētī Latviju!

 

A.Doveiks. Ikšķile. 2019.04.16