2017.gadā ir uzrakstītas rindas dzejā “Par latviešiem Latvijā!”

Tajā laikā vārds “Par!” vēl nebija saindēts. Tāpat kādreiz latviski varēja lietot spēcinošus vārdus “saskaņa” un “vienotība”, ar kuriem pa “Latvijas ceļu” varēja doties uz pretim “jauniem laikiem”.

Mums šodien ir spēcīgi vārdi “Nacionālā Apvienība”, un es gribu, lai ar šiem vārdiem nepapildinātos skumīgais zaudēto cerību apzīmējumu saraksts. Nē, ne tādēļ, ka esmu tik lojāls zīmolam, bet gan tādēļ, ka latviešiem vairs nav laika šādiem eksperimentiem. Ne tikai latviešiem, bet visiem ziemeļu baltajiem cilvēkiem ir pēdējais laiks pamosties.

 

Tātad, dzejas rindas no vēstījuma “Par latviešiem Latvijā!”(ar izsaukuma zīmi):

 

“Ne naidu celt, bet mieru.

Ar pateicību turēt Dieva doto,

un savu piedošanu citiem dot.”

 

Krieviem ir teiciens “На обиженных воду возят”. Latviski – apvainotos izmanto ūdens vešanai. Šeit pats galvenais – izmanto jeb manipulē. Ir virkne citu sakāmvārdu ar dažādiem kontekstiem, bet kā piemērotu mūsu situācijai izvēlējos lezgīnu teikto “Apvainoties – tas paša verga ziņā.” un Da Vinči “Apvainojot citu, tu nerūpējies pats par sevi.”
1939. un 1940. gada apvainojums un mūsu kauns bija pirms gandrīz 80 gadiem. Ja mēs prasām atvainošanos par notikušo un apvainojam par nenotikušo pēc tik daudz gadiem, tad mēs joprojām neesam brīvu cilvēku vārda cienīgi un paši sevi iznīcinām. Atjaunotā Latvijā jau piedzimusi un uzaugusi paaudze, kas iemācīta, jo pati nav pieredzējusi, apvainoties un vainot, bet tā nav brīvu cilvēku daļa, tā vergiem.

Tad kļūstam no šodienas brīvi savās domās un tad arī darbos! Kas nevar, lai nepiedod, tā katra paša lemšana, bet mums visiem jākļūst brīviem no tām manipulācijām, kuras dažādu ienaidnieku aģenti ar mums veic publiskajā telpā, sadzīvē un pat pie televizora ekrāniem pašu mājās. Lai miers top latviešu sirdīs – Dieva spēka miers!

 

Šeit vēl dažas rindas:

 

Kad Dieva plāns ir piepildīts,

tad tautai cits mērķis tiek parādīts.

Var tauta to saprast, var ieraudzīt,

un jaunu ceļu sev priekša likt.

Var nesaprast, tad pamazām

kā sniegs tā izkusīs.

 

Kas ir latviešu lielais mērķis, kurp mums saskaņā ar Dieva plānu iet? Kā to uzminēt, kurā grāmatā izlasīt? Nezinu. Nezinu es tādu grāmatu! Bet es zinu, ka pareizais ceļš labo vairo, bet nepareizā galā ir tukšums un tumsa.

Jau gandrīz 30 gadus latvieši savā zemē un savā valstī mēģina iet “rietumu vērtību” virzienā. Un nīkst! Vai dēļ šīm “vērtībām” mums jābrien jūrā un jānoslīkst? Man tas ir acīmredzams, ka šis ceļš nav Dieva mērķis latviešiem. Vai es iesaku iet uz austrumiem? Nē, ja Dievs būtu gribējis mūs ar naftu vai roņiem apdāvināt, tad mūs uzreiz par čukčām uztaisītu. Latvieši ir Latvijā, lai atklātu sevi, lai radītu savu Dievam tīkamo dārzu. Lai uzminētu apslēpto vārdu, kas uzceltu Ausekļa redzēto Gaismas pili.

Cilvēkam laiks iet vienā virzienā. Dievs ir viss, Dievs ir arī laiks visos virzienos un uz riņķi. Tas nozīmē, ka mēs varam atklāt savu ceļu arī tad, ja savu rīcību virzīsim uz pareizā ceļa balvu – latviešu tautas uzplaukumu garā un miesā! Ja mums veiksies, tad zināsim, ka ejam taisni, ja mūsu rindas kusīs, tad būs jāmaina virziens vai solis, vai tie, kas priekšā likti vai izlīduši.

Tad tas lai top par mūsu saukli – Latviešiem būt!

Latviešiem būt – spēkā un mācībās!

Latviešiem būt – dzimtās un kopienās!

Latviešiem būt – skaidrā un ar Dievu saskaņā!

 

Un praktiskai darbībai:

2 miljoniem latviešu 2040. gadā Latvijā būt!*

Tāds mērķis atbilst stratēģiskās plānošanas prasībām un ir pielietojams praktiskā darbībā –

kā balts/melns kritērijs gandrīz jebkuram lēmumam,

kā savējais/svešais kritērijs politiskajā laukā,

kā vaduguns jebkuram ierindas darbiniekam valsts pārvaldē un jebkuram latvietim un draudzīgam cittautietim Latvijā.

Šāda formulējuma pareizību pierāda tas, cik konsekventi tas ir noklusēts visā masu mēdiju telpā. Jo to nav iespējams diskreditēt ar liberastisku propagandu, to var tikai noklusēt.

*Par autortiesībām. Ideja nav ņemta no KPV.LV 2018. gada vēlēšanu programmas, bet pirmo reizi publicēta tieši NA kandidāta rakstā uz 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Ikšķilē.

Noslēgumā.

Lai mūsu ceļi, kurus bieži katrs ar savu gudrību ejam, vestu uz vienu mērķi, to vajag nolemt, nosaukt un ik brīdi atgādināt:

Latviešiem būt!

2 miljoniem latviešu 2040. gadā Latvijā būt!

Un lai Dievs svētī Latviju!

 

Andris Doveiks, Ikšķile