Osis: Latvijas izglītības sistēma sagatavo kalpus

NRA.LV  Trešdiena, 2.novembris (2011), plkst.18:52 | Ziņu aģentūra BNS

Latvijas izglītības sistēma sagatavo kalpus un nemotivē radīt pašiem darbavietas, intervijā biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina ekonomists Uldis Osis.

“Mūsu izglītības sistēma joprojām pārsvarā sagatavo kalpus. Kāpēc cilvēki brauc prom? Brauc strādāt pie saimniekiem. Taču viņi jau varētu būt uzņēmēji un saimnieki arī savā valstī. Tātad kaut kā pietrūkst gan audzināšanā, gan sabiedrības apziņā. Mums ir jāgatavo cilvēki ar iniciatīvu, radoši domājoši. Tomēr pie mums joprojām pārsvarā meklē darbu, nevis rada darbavietas,” teica Osis.

Viņš uzsvēra, ka tā ir sabiedrības un domāšanas problēma. “Tādēļ es dažkārt nemaz neesmu tik priecīgs par investīcijām – tās rada darbavietas un pieņem izpildītājus, bet nemotivē rīkoties pašiem, jo tas rada papildu konkurenci. Arī bankas, kuras pārsvarā pieder ārvalstu bankām, priekšroku ļoti bieži dod tiem projektiem, aiz kuriem stāv viņu mātesbankas valsts uzņēmēji. Tas ir novērojums no manas prakses,” pastāstīja ekonomists.

Osis uzsvēra, ka izglītības sistēmas reformām ir jāpievērš uzmanība. “Valdībā vajadzētu skatīties ne tikai uz izglītības finansējumu, bet jau daudz plašākā kontekstā – ko mēs mācām, kādēļ mēs mācām un kā mēs mācām. Izglītības sistēmā daudz kas ir pārņemts no Rietumiem, bet ļoti daudz kas velkas līdzi no padomju laikiem. Tostarp ļoti daudz tiek dzītas iekšā teorijas un informācija, bet ļoti pietrūkst praktiskās zināšanas kā to pielietot un kur vispār tas dzīvē ir nepieciešams. Arī profesionāli tehniskā izglītība joprojām nav modē. Teorija, protams, arī ir nepieciešama, bet daudz lielāks uzsvars izglītībā būtu jāliek uz praktiskām zināšanām, ko un kā darīt, lai jaunieši daudz labāk būtu sagatavoti darba tirgum,” klāstīja ekonomists.

Grib atteikties no skolu akreditācijas

NRA.LV Ceturtdiena, 20.oktobris (2011), plkst.10:15 | Agnese Dzene

Lai samazinātu skolu kontroli un uzraudzību, kā arī atteiktos no vispārējo skolu akreditācijas procesa, Ministru kabineta Funkciju audita komisija ieteikusi vairākus pasākumu plānus. Projektu vakar skatīja arī Ministru kabineta komitejas sēdē.

Viens no skolu kontroles mazināšanas pasākumiem paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2012. gada augusta beigām atsakās no vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas procesa, izņemot jaunizveidotās skolas. Plānots, ka skolu kvalitāti kontrolēs izglītības iestāžu dibinātāji, izstrādājot vienotu standartu pašvērtējumu ziņojumos. Savukārt, profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu licencēšanas un akreditēšanas uzdevumi tiks deleģēti nozares institūcijai, piemēram, Latvijas Jūras administrācijai.

Gan skolas, gan pašvaldības atzinušas, ka akreditācijas process kļuvis formāls, balstīts uz dokumentu sagatavošanu un kopumā nesniedz nekādu reālu rezultātu izglītības kvalitātes uzlabošanai, kā arī tiek patērēti neadekvāti lieli finanšu resursi. Skolu kontroles samazināšanas iniciatīva daļēji nākusi arī no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA). «Atsakoties no skolu akreditācijas procesa, finanšu līdzekļus varētu novirzīt, piemēram, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai skolās vai pedagogu tālākizglītības, profesionālās pilnveides finansēšanai vai kādiem citiem pasākumiem,» uzskata LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere.

Rīgas 64. vidusskolas direktore Dace Lāce piekrīt tam, ka akreditācijas process ir lieka lielas naudas tērēšana. «Negribētu teikt, ka šis pasākums ir pilnīgi lieks, taču tas neattaisno radītos izdevumus un ieguvumus. Lai cik profesionāli un labi apmācīti būtu cilvēki, kas veic akreditācijas procesu, tādā veidā nav iespējams izprast reālo skolas darbību,» spriež D. Lāce. Viņa uzskata, ka arī bez stingrās dokumentu kontroles skolas turpinās iespēju robežās kvalitatīvi darīt savu darbu, tomēr uzsver, ka pilnīgi bez kontroles iztikt nevarētu. «Tai jābūt saprātīgai un jāseko līdzi procesam, nevis papīriem,» saka skolas direktore.

Arī Emīla Dārziņa mūzikas skolas direktors Juris Kaufelds uzskata, ka kontrole un akreditācijas process ir nepieciešams, taču tas izmaksā pārāk dārgi. «Pavisam atteikties nevajadzētu. Varētu piešķirt tāpat kā licences –uz desmit gadiem, nevis kā tagad – uz sešiem,» piebilst J. Kaufelds.

Uzraudzības mazināšanas plāns paredz, ka IZM līdz 2013. gada oktobrim pilnveidos arī statistiskās informācijas apkopošanas un sniegšanas procesu. Iecerēts arī par 50% samazināt obligātās dokumentācijas daudzumu un noteikt, ka informācijas aprite starp skolām un valsts pārvaldes iestādēm notiek elektroniski. Tāpat plānots, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu pārskatīs higiēnas prasības un samazinās veselības pārbaudes.

Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte gan norāda, ka pašreizējā higiēnas un veselības pārbaužu sistēma ir pieņemama un liekas raizes nesagādā. «Esošā kontrole nekādas galvassāpes nerada, un neesam arī pārslogoti ar pārbaudēm,» norāda direktore. Līdzīgi domā arī Rīgas Angļu ģimnāzijas direktors Modris Klegeris un uzskata, ka esošās prasības nav pārspīlētas un skolā neizjūt nepieciešamību tās samazināt. Vienīgās problēmas esot, kad konstatē kādus saslimšanas gadījumus. «Ik pa laikam jau kāds saslimst. Piemēram, kad mums skolā uzliesmoja hepatīts, tad gan jutām, ka prasības ir lielas un pārbaudes saasinātākas,» atklāj M. Klegeris.

Kas ir stadions? Kas ir sporta laukums?

Ikšķiles vidusskolai būvē stadionu. Skolas mācību programmas realizēšanai nepieciešams sporta laukums.

Ikšķiles vidusskolas stadiona projekts

Vidusskolas stadiona aizstāvēšanā tika iesaistīti arī skolnieki.

Diemžēl ir radies iespaids, ka šajā procesā sabiedība ir apzināti maldināta, spēlējoties ar jēdzieniem – sporta laukums un stadions. Stadionu mēs varam apskatīt netālajā Ogrē.

Apskati galeriju: Ogres stadions un sporta halle

Vēl viens Vidzemes sporta būvas paraugs – futbola stadions Valmierā.

Futbola stadions Valmierā

Nebūs par lieku atgādināt, ka Ogre un Valmiera ir ievērojami lielākas pilsētas nekā Ikšķile…

Skolas programmas izpildei atbilstoša sporta laukuma piemēru varam atrast tepat – Tīnūžos.

Apskati galeriju: Tīnūžu skolas sporta laukums

Lielāku, bet tāpat vienkāršu un skolas vajadzībām atbilstošu sporta laukumu līdz 2008.gadam varēja redzēt pie Ogres valsts ģimnāzijas. Tagad šeit arī notiek celtniecības darbi un tiek būvēts futbola laukums ar mākslīgo segumu. Ogres pašvaldība gan īpaši atzīmē, ka ar materiālo bāzi vien viss nav atrisināts. Mums Ikšķilē liekas – par ko viņi var žēloties, viņiem daudz kas notiek! Mēs taču tieši uz Ogri bērnus sportot vedam.

Sporta laukums, kāds tas vēl nesen bija pie Ogres valsts ģimnāzijas

Ja cilvēks vēlas labu auto ģimenes vajadzībām, tad viņš izvēlas lētāku vai dārgāku vieglo auto, ja pasažieru pārvadāšanai – busu, ja kravām – smago auto.

Labs stadions ir lieli kapitāla ieguldījumi (Ls 700.000 ir daudz vai maz?), kuriem pretī jāliek stadiona intensīvas izmantošanas programma. Vai vismaz saprātīga vīzija, ja programmas vēl nav. Šodien Ikšķiles vidusskolas stadiona izmantošanai ir tikai viena vīzija – skolas mācību programma un vēl kaut kas “sporta zāles aizņemtas” stilā.

Ļoooti labs skolas sporta laukums ir vairāk kā simbols sev, bērniem, apkārtējiem – mēs to varam atļauties. Vai tas, ka Ikšķiles novada budžetā šodien brīva nauda, ir pietiekams pamatojums ieguldījumam objektā – skolas stadions? Ne stadions, kuram ir vieta Lupīnu ielā, ne sporta laukums, bet tieši skolas stadions. Un kāds gan tagad būs pielietojums jau sabiedriskajā apspriešanā izsludinātajam Lupīnu ielas stadionam?

Ja skolai vajag sporta laukumu skolas programmai, tad jābūvē sporta laukums, ja ir doma attīstīt spēcīgu sporta programmu, tad vispirms tomēr vajadzētu izstrādāt šo programmu.

Lēmumu par stadiona būvēšanu ir pieņēmusi pašvaldība, tai skaitā, divas skolotājas – deputātes, kuras tieši šādu būvi publiski aizstāv. Atbildība par skolas stadiona izmantošanu acīmredzot tiks uzlikta sporta skolotājiem un direktorei. Direktore gan ir runājusi tikai par sporta laukuma nepieciešamību, bet sporta skolotājiem jau nu diez vai kāds uzticēs tik svarīgu darbu, ja reiz mums ir pašvaldības Kultūras un sporta pārvalde, kuras paspārnē līdz pat pēdējam laikam tiek administrēti novada sporta zāļu brīvie laiki, tai skaitā bezdarbība nedēļas un skolēnu brīvdienās!!!

Iepriekš rakstīts:

Vai rekonstrukcija? Sporta laukums vai stadions

Ikskile.com

Ikšķiles vidusskolā atklāts internets

Pirms diviem gadiem man bija tas gods pirmo reizi piedalīties Ikšķiles vidusskolas vecāku padomes sēdē. Cita starpā arī uzdevu jautājumu par Ikšķiles vidusskolas mājas lapu internetā – kad tāda varētu rasties? Direktore Kalniņa teica, ka viss būšot, jau notiekot utt. Diemžēl – nekā. Varētu jau teikt, ka pietiek ar informāciju pašvaldības mājaslapā Ikskile.lv, tomēr es tam nepiekrītu. Ikskile.lv ir izteikti vienvirziena informācijas sniegšanas maniere, kas nepiestāv mūsdienīgai pašvaldībai, kur nu vēl skolai.

Ikšķiles vidusskolas blogs

Pagājušajā nedēļā savā Google Reader RSS ziņu lasītājā ieraugu ziņu no Ogrenet.lv, ka Ikšķiles vidusskolai savs blogs!  Izpētot saturu, var secināt, ka lapām ir aptuveni 3 mēneši, tās administrē paši skolnieki. Šajā gadījumā noteikti ir vērts pieminēt arī vārdus – Sanda Šulca un Madara Zamarina.  Lapu, protams, uzreiz pievienoju savam RSS lasītājam 🙂

Ikšķiles vidusskola

Sekojot bloga saitēm atklāju, ka sava mājaslapa parādījusies arī pašai Ikšķiles vidusskolai un rodas iespaids, ka arī šī lapa ir iepriekš minēto jauno dāmu veikums. Tiesa, šī lapa sekošanai nepadevās. Nu, pieņemsim, ka aizmirsās kādam kaut ko ieķeksēt, un tas tiks izdarīts ļoti drīz.

Tomēr abas lapas mani ir patiesi iepriecinājušas, jo pirms gada skolēnu padomes pārstāvjiem ierosināju skolas lapu veidot pašiem, ja reiz skolas vadība tik “radikālu” soli savā iestādē nespēj nodrošināt. Jāatzīst, ka izšķirošais šajā gadījumā ir bijis “force mojore” notikums – atteikta skolas avīzes drukāšana, atstājot tikai tās publicēšanu Ikskile.lv. Tādēļ vēl jo lielāks prieks par izvēli, kuru izdarījušas skolas avīzes veidotājas. Lai veicas!

Un vēlreiz:

Ikšķiles vidusskolas blogs http://ivsk.blogs.lv/

Ikšķiles vidusskolas mājaslapa http://www.ikskilesvidusskola.lv/