Ikšķiles partija APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI uzskata, ka Lupīnu ielas stadiona teritorijā ir jābūt modernam un novada iedzīvotāju interesēm atbilstošam daudzfunkcionālam STADIONAM. Stadionam ir jābūt objektam, kas ir gan sporta bāze sportistiem un aktīva dzīvesveida cienītājiem, gan arī ērta sabiedriskā telpa līdzjutējiem, aktīviem jauniešiem, bērniem, ģimenēm.
APVIENĪBA IEDZĪVOTĀJI Ikšķiles novadu redz kā iedzīvotāju dzīves vietu. Šaurākā nozīmē dzīves vietu mēdz saukt par guļamo rajonu vai pat guļamvagonu. Privātmājas, dzīvokļi, bet kvalitatīva izglītība, kultūra, veselības aprūpe, darbs, sabiedriskā dzīve un atpūta jāmeklē kaut kur citur. Diemžēl tieši guļamvagonu līdz šim veido „Juglas zieda mafija”.
Attīstības perspektīvas nav labas. Divu gadu laikā agrāk valdošie un agrāk opozicionāri apvienojušies vienotā pozīcijā pret IEDZĪVOTĀJIEM. Nav pat pazīmes, ka pašvaldības politika mainītos par labu klientiem un vienlaicīgi darba devējiem – novada iedzīvotājiem. Kā pēdējais piliens jāmin vairāk nekā gadu gatavotā Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģija un programma, kuru par nederīgu atzina pats domes priekšsēdētājs, vienlaicīgi izsludinot nākošo tās izstrādes posmu.
Lai gan paši izstrādātāji un valdošie to nepamana, galvenā problēma nav detaļās. Galvenā problēma ir tā, ka IZSTRĀDĀTĀ STRATĒĢIJA NEPAREDZ KVALITATĪVU ATTĪSTĪBU praktiski nevienā iedzīvotājiem svarīgā jomā – kvalitatīva izglītība, medicīna, kultūra, darbs un izklaide arī turpmāk būs meklējama ārpus novada.
Rodas sajūta, ka visām novadā paredzētajām investīcijām pretī var atrast konkrētu Ikšķiles novada varas pārstāvju, veterānu vai viņu radinieku uzvārdus, tajā pašā laikā šiem „projektiem” nav pat ne simboliska plāna, kā tieši tie apmierinās Ikšķiles novada iedzīvotāju vajadzības. Diemžēl varas darboņu izpratne par attīstību vēl joprojām ir padomju kolhoza līmenī – viss pieder visiem, un tādēļ katrs no sociālisma jaunceltnes drīkst paņemt tik, cik var aiznest.
Līdz 2011. gada 2. maijam Ikšķiles pašvaldības būvvaldē var iesniegt priekšlikumus Lupīnu ielas stadiona detālplānojumam (detālplānojums teritorijai starp Melioratoru ielu, Kalēju ielu, Meža ielu, Celmu ielu, Lupīnu ielu, nekustamā īpašuma „Stadions” (kadastra Nr. 74940120550) robežu, Ausekļa ielu un autoceļu A6 pirmā redakcija). Aicinu katru, kam ir svarīga novada saprātīga attīstība, apdomāt un iesnieg savu viedokli rakstiski.
Es, Andris Doveiks, esmu par sporta būvju attīstību novadā, bet, kas ir svarīgāk, par sporta kā nozares attīstību. Esmu personīgi ieinteresēts – mani divi dēli trenējas Ogrē! Tādēļ es iesniegšu viedokli PRET šādas detālplānojuma redakcijas apstiprināšanu un tālāku virzīšanu. Pret, jo:
- Detālplānojumā ietvertajiem būvēm nav darbības programmas, turklāt pašlaik tiek būvēts vidusskolas stadions, kuram arī nav darbības programmas. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada sporta programma.
- Vērtīgāko zemes daļu pie Lupīnu ielas plāno izmantot palīgbūves (servisa ēkas) celtniecībai jeb šķūnīšiem, lai gan šeit novada interesēs var uzbūvēt daudzfunkcionālu sabiedrisko ēku. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā un sabiedriski jāapspriež novada attīstības sporta programma vai vismaz sabiedrisko ēku attīstības programma.
- Plānā ir transporta plūsmu risinājums iekļauj tikai vieglā transporta kustību, paredzot to arī pa iekškvartāla ielām, kas būtiski ietekmēs apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pirms detālplānojuma tālākas virzīšanas jāizstrādā satiksmes shēma visai pilsētas daļai starp šoseju un dzelzceļu no Skolas ielas Ādamlauka virzienā.
- Stadiona teritorijā nav paredzētas stāvvietas vismaz 10 lielajiem autobusiem, kuriem nepieciešama lielāka manevru platība un apkalpošanas zona. Šādu autobusu radītos sastrēgumus varam vērot pilsētas centrā katru reizi, kad daudzu kolektīvu pasākumi notiek estrādē. Plānā jāiekļauj stadiona iekšējā vienvirziena iela / stāvvieta pa perimetru, paredzot autobusu stāvvietas vistuvāk intensīvāka apmeklējuma objektiem.
- Piedāvātais risinājums ir saskaldīts moduļos. Paliek neizmantotas teritorijas, kuras tomēr nevarēs izmantot kā zaļās atpūtas zonas. Ir vietas, kur transporta kustību varētu atvirzīt no privātmājām, šī iespēja nav izmantota. Teritorijas plānojumā nav administratīvā centra no kura viens varētu efektīvi pārvaldīt visus objektus (pakalpojumu nodrošināšana, apmeklētāju drošība un objekta apsargāšana). Nepieciešams iekļaut šādu administratīvā centru un komunikāciju (celiņu, dažādu komunikāciju pieslēgumu vadību u.c.) koncentrāciju uz šo centru jau pirmajā kārtā.
- Plānā nav redzami gājēju plūsmu risinājumi stadiona teritorijā. Piedāvātais risinājums nenodrošina kvalitatīvu vidi un servisu ieplānotajiem 500 un vairāk skatītājiem.
- Plānā nav bērnu spēļu laukumu, pastaigu celiņu, soliņu, lapeņu un citu vides objektu zaļajā teritorijā, kas ir nepieciešami, lai stadiona apmeklējumi kļūtu par ģimeņu kopīgiem pasākumiem.
Diemžēl šos labojumus nevar iekļaut esošajā redakcijā, jo detālplānojums nevar aizstāt novada sporta attīstības programmu. Tomēr šis ir vienīgais veids, kā oficiālos pašvaldības dokumentos ” iedabūt” un fiksēt citu viedokli. Citos veidos teikts vai iesniegts tas atduras pret “pofig” un “demagoģija”. Tādēļ vēlreiz – sporta attīstībai novadā – JĀ, šai STADIONA DETĀLPLĀNOJUMA REDAKCIJAI – NĒ!
Laikraksts 
Lai nu kā tur bija, šobrīd tas viss ir aiz muguras un ielā un mikrorajonā dzīvojošiem ir vairāki simti metru taisna melnā seguma braukšanai, bet sarkanai bruģis – iešanai. Turklāt darbi pabeigti, pirms ziema pienākusi.
Līvciema ielā, kas pēc savas būtības tomēr ir tranzīta iela, ir uzstādīti laikam veseli trīs ātruma ierobežotāji – “guļošie policisti”. Tas mikrorajona bērnu drošībai. Loģiski. Bet tie paši bērni, ejot uz skolu, šķērso arī šo jauno Lejas ielu! Ja nav tik atklāta vieta, tad lai notiek vienalga kas? Lejas iela pie Skolas ielas kāpnēm met līkumu, turklāt tur vēl ir neliels uzkalniņš. Tā ir paaugstināta riska zona, kurā vienīgās zīmes ir “Galvenais ceļš”! Līkums ir arī pirms Strēlnieku ielas.
Braucot no pa Peldu ielu no estrādes puses šī it kā slīpā joslas līnija var radīt ilūziju, ka krustojums ir izbraucams ātrāk. Ko tāda ilūzija nozīmē dzīvē, vismaz reizi gadā var novērot šosejas nobrauktuvē no Ogres puses – salauztas barjeras un sadauzītas mašīnas. Lejas ielā gan pretī nestāvēs vientulīgas barjeras. Vai tiešām šīs “neērtības” ir obligāta piedeva katram projektam Ikšķilē?
2008.gada rudenī man bija daudz brīva laika un ar interesi to veltīju apkārtnes izpētei. Īstenības noskaidrošanai un fiksēšanai. Savus vērojumus esmu nodevis Ikšķiles novada iedzīvotāju izvērtēšanai. Atļaušos atgādināt:
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 