Ušakovs parakstījies par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai

Rīga, 8.nov., LETA. Lai arī “Saskaņas centrs” (SC) vārdos neatbalsta referenduma rīkošanu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tā līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs ir parakstījies par referenduma sarīkošanu.

Politiķis masu medijiem izsūtītajā paziņojumā, kuru viņš parakstījis kā Latvijas pilsonis, savu rīcība skaidro nevis kā vēršanos pret latviešu valodu, bet gan cīņu par savu pašcieņu.

Ušakovu saniknojusi apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ministru rīcība, kuri valdībā nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu referenduma sarīkošanai. “Atbilstoši likumam, ja savākti 10 000 cilvēku paraksti, valstij ir jāturpina tālākā parakstu vākšana uz sava budžeta rēķina. Un ir vienalga, par ko cīnās referenduma iniciatori. Ministriem demokrātiskā valstī, kurā tiek cienīti visi tās pilsoņi, ir jāatbalsta līdzekļu piešķiršana. Taču tā tas nenotiek ar esošo valdību. Ministri, kuri pārstāv VL-TB/LNNK, nosauca iniciatoru mērķus par amorāliem un nobalsoja pret. (…) Ministriem nav tiesību pēc saviem ieskatiem traktēt likumu un šķirot Latvijas pilsoņus pareizajos un nepareizajos,” raksta Ušakovs.

Politiķis šādu ministru rīcību novērtējis kā spļāvienu sejā. “Runa ir par cieņas trūkumu pret lielu sabiedrības daļu. Šajās vēlēšanās SC vēlētāji apliecināja maksimālu toleranci un gatavību kompromisiem, atbalstot ideju par trīs gadu moratoriju likumdošanas iniciatīvām, kuras skar vēsturiskus un nacionālus jautājumus. Uz šādu soli SC vēlētāji bija gatavi kopēja mērķa labad – mēs visi vēlamies dzīvot vienotā sabiedrībā, kurā cilvēki ciena cits citu, neatkarīgi no tautības un dzimtās valodas, kurā mēs visi kopā strādājam savas valsts labā un kuru krievvalodīgie latvijieši, gluži tāpat kā latvieši uzskata par savu Dzimteni.”

“Bet simtiem tūkstošu krievvalodīgo latvijiešu uzskata, ka pašlaik runāt par cieņu pret viņiem būtu neveselīgs optimisms. Kaut vai tāpēc, ka valdībā ietilpst partija, kuras pārstāvji uzskata viņus par nelikumīgiem kolonistiem un kuri dala Latvijas pilsoņus tikai viņiem vien saprotamās kategorijās – latvieši, krievi un latvieši, kuri balso par nepareizām partijām. Un tādēļ, ka valdības veidošanas procesā politiķu vidū ar pilnu nopietnību tika lietots arguments, ka “latviska” valdība tomēr būšot labāka,” uzskata Ušakovs.

“Es nevēlos atkārtot banālas lietas, bet, kad Latvijas ministri spļauj sejā kādai no savas valsts iedzīvotāju grupām, tad nevajag sevi mierināt ar domu, ka ne jau tev iespļāva. Rīt var nepaveikties arī tev, kad tev kā pensionāram atņems pensijas piemaksu vai kad tev kā studentam atņems tiesības uz budžeta vietu, vai kad tev kā jaunajai māmiņai atņems pēdējo pabalstu,” sabiedrību biedē politiķis.

Kā uzskata Ušakovs, lai Latvijā saglabātu un nostiprinātu latviešu valodu un latviešu kultūru, nav vajadzīgas integrācijas programmas. “Vispār nav nepieciešamas kādas īpašas programmas, īpaši, ja tās pūlas izdomāt ministri. Vienkārši ir vajadzīga cieņa pret visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Un tad absolūtais vairākums krievvalodīgo latvijiešu ar prieku būs gatavi darīt daudz, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas.”

Ušakova skatījumā, pašlaik notiekošā parakstu vākšana “tikai ļoti nosacīti” esot saistīta ar krievu valodas statusu. “Tā ir saistīta ar cieņu. Cilvēki, kuri tagad atnāk parakstīties “par” referenduma rīkošanu, parāda pašreizējiem valdošajiem politiķiem, ka viņiem ir apnikusi šī attieksme un ka viņi vēlas saglabāt savu pašcieņu. Un šeit ir nepieciešams strikti nodalīt – neviens no tiem, kuri parakstās par referendumu, neiestājas pret latviešiem un pret latviešu valodu. Cilvēki iestājas pret politiķiem, kurus valsts intereses, ieskaitot arī pašu latviešu intereses, uztrauc mazāk par visu.”

“Tieši tāpēc es aizgāju un parakstījos “par” referenduma rīkošanu. Es pats personīgi un mana partija iestājas par to, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda – latviešu valoda, un es kā pragmatisks politiķis saprotu, ka referendums nez vai var gūt panākumus. Taču man ir jābūt kopā ar simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri vēlas saglabāt savas pašcieņas izjūtu,” teikts Ušakova paziņojumā.

Demogrāfs: migrācijas jautājumā netiek darīts pat minimālais

NRA.LV Otrdiena, 27.septembris (2011)

Vienīgais, kas ir izdarīts, risinot valsts iedzīvotāju skaita straujās samazināšanas jautājumu, – sākts spriest par to, ka kaut ko vajadzētu darīt, intervijā ziņu aģentūrai BNN sacījis demogrāfs, Nākotnes Fonda valdes priekšsēdētājs un IOM Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Vērtējot Estonian Human Development augustā publicētos atzinumus, ka straujais demogrāfijas kritums un iedzīvotāju migrācija ir Baltijas valstu lielākā problēma, demogrāfs neizrāda izbrīnu.

«Patiešām, Baltijas valstu, visas Austrum Eiropas, bet īpaši Latvijas lielākā ilgtermiņa problēma ir zemā dzimstība, emigrācija un iedzīvotāju novecošanās,» teic Mežs, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir pārāk strauja – kopš 1990.gada ir zaudēti starp 0,5 un 0,7 miljoniem iedzīvotāju – atkarībā no tā, cik daudz aizbraucējus statistiķi pieskaitīs pie Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. «Tātad vienas paaudzes laikā ir zaudēts katrs trešais vai katrs ceturtais valsts iedzīvotājs. Tātad attiecīgi mūsu pietiks vēl tikai trim vai četrām paaudzēm…,» atzīmē Mežs.

Tāpat viņš norāda, ka sabiedrībā valda uzskats, ka iedzīvotāju skaits var samazināties, piemēram, līdz miljonam, un tad to minimumu vajadzēs saglabāt. «Diemžēl šo utopiju nebūs iespējams īstenot – jo tad, kad būsim sarukuši līdz miljonam mēs tikai turpināsim strauji samazināties – tas ir lavīnveida process, ko nav iespējams apturēt pusceļā,» teic Mežs.

Fonda vadītājs, atzīmē, ka jau šobrīd Latvijas bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 18 gadiem ir divas reizes mazāks par viņu vecāku skaitu. «Pēc nedaudz gadiem šie jaunieši būs tie, kas paši kļūs par vecākiem un ja viņiem joprojām dzims vidēji tikai viens bērns, tad viņu bērnu skaits būs atkal divreiz mazāks. Tas būs jau četreiz mazāks salīdzinot ar viņu vecvecāku paaudzi. Citiem vārdiem, ja mēs nespēsim pietiekoši atbalstīt mūsu jaunās ģimenes, lai viņiem dzimtu vidēji vismaz divi bērni, tad jau vienas paaudzes laikā Latvijas iedzīvotāju izzušana paliks par neizbēgamu,» tā Mežs. Viņš uzsver, ka to var vērst par labu tikai tagad – īpaši tuvākos piecos gados, kamēr mums ir visvairāk divdesmitgadnieku.

Uz jautājumu, vai viņaprāt tiek darīts maksimālais, lai uzlabotu radušos situāciju, Mežs atbild: «Jāsaka, ka nevien netiek darīts maksimālais, bet arī netiek darīts pat minimālais. Diemžēl līdz šim diemžēl vēl nav izdarīts gandrīz nekas, lai šo situāciju varētu uzlabot. Vienīgais kas ir izdarīts – ir sākts runāt un spriest par to ka kaut ko vajadzētu darīt.» Viņš izsaka cerību, ka tiksim pāri šai spriešanas stadijai un jau 2012.gadā mūsu jaunās ģimenes sajutīs valsts un pašvaldību atbalstu, piemēram, ka patiesi visiem bērniem būs garantēta vieta bērnudārzos. «Jācer arī ka daudzie pirmsvēlēšanu solījumi demogrāfijas jomā patiesi tiks pildīti. Ģeniālas darbības neredzu, bet galvenā kļūda ir tā, ka joprojām tiek cerēts uz brīnumu – ka šī situācija atrisināsies pati no sevis, bez būtiska valsts budžeta ieguldījuma,» tā Mežs.

Attiecībā uz ziņojumu Par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, kuru izstrādā Kultūras, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Mežs norāda, ka ir par to dzirdējis, taču nav to redzējis. «Protams, ka tāds būtu ļoti nepieciešams. Tikai, ja politiķi cer, ka jebkādus būtiskus uzlabojumus varēs panākt esošā budžeta ietvaros, bet nepiešķirot papildus līdzekļus, tad šis dokuments būs kārtējais sapņojums bez reāla pielietojuma,» teic demogrāfs.

Ieva Nikoleta Dāboliņa: PASAKA PAR LATVIJU

Divdesmit divi gadi bija mūsu Latvijas Republikas zelta laikmets. Ar visām kļūdām un trūkumiem – tas ir laiks, kurā pierādījām, ka esam cienīgi, lai mums būtu sava valsts. To mums neviens nevar atņemt un tikai tam pateicoties, mūsu valsts turpinās.

Divdesmit divos gados ar čaklu darbu, neatlaidību un lielu garīgu pacēlumu no krāsmatām un pelniem mēs radījām latvisku taisnības un pārticības valsti.

Divdesmit gadi pagājuši atjaunotajā Republikā. Vai pēc diviem gadiem varēsim lepoties ar savu valsti? Divos gados pat viens cilvēks var izdarīt ļoti daudz. Cik daudz varam izdarīt mēs visi kopā – divi miljoni latviešu?

Mēs stundām ilgi varam runāt par to, kas mūsu zemē ir slikti, netaisnīgi un ļauni. Bet vai mēs zinām, ko tieši un kā gribam mainīt?

Okupācijas laikā, 80. gadu sākumā, kad veikali mēdza būt tukši kā izslaucīti, tautā klīda joks, ko šodienas bērniem nesaprast. “Veikalā nav banāni? Bet vai tad jūs tos pieprasāt?” Šodienas bērni vienkārši pajautātu – “Nu kādēļ tad jūs neprasījāt tos banānus? Vai tas, kas sevišķs?”

Mēs nevarējām iedomāties, ka varētu prasīt. Pat veikalā redzot banānus, mēs paietu tiem garām.

Tāpat mēs nevarējām iedomāties, ka varam gribēt savas valsts neatkarību. Ja nebūtu cilvēku, kas visus okupācijas gadus to auklēja savās domās, cīnījās un nežēloja savas dzīvības, mums šodien nebūtu savas valsts.

Ikkatra, pat pavisam parasta un ikdienišķa lieta vai lietu kārtība sākumā rodas mūsu domās, tad tiek nosaukta vārdos un tikai tad realizējas dzīvē. Savu pasauli mēs radām paši. Vai mēs ticam, ka Latvija var būt citādāka? Un ja tā – tad tieši kāda ir mūsu Latvija? Es izstāstīšu pasaku… Vislabākajā vietā pasaulē ir kāda zeme. To neskar ne stipras vētras, ne zemestrīces. Tajā krāšņi mainās visi četri gadalaiki, katrs nākdams ar savu skaistumu un dāvanām.

Tās balti smilšainos krastus apskalo jūra – skaista un tīra. Cauri zemei plūst lielas un mazas upes, zilajās debesīs spoguļojas dzidri ezeri. Pusi zemes klāj zaļi meži, kuros mīt dzīvnieki un putni, kādus citās zemēs vairs nesastapt. Auglīgā zeme ir sakopta kā dārzs.

Uz katra pakalna, kokiem apvīta stāv lauku māja, kurā mīlēti, laimīgi, veselīgi un zinātkāri aug vismaz četri bērni. Viņi palīdz vecākiem strādāt savā saimniecībā vai nelielā ražotnē. Ik darba dienu viņi dodas uz savu mazo lauku skolu, paaugoties brauc uz apriņķa skolu, kurā mācās savas tautas vēsturi, literatūru un ģeogrāfiju, dzied korī, mācās ķīmiju, fiziku, matemātiku un vairākas svešvalodas.

Šīs zemes bērni ir gudrākie un spējīgākie pasaulē. Šajā zemē dzīvo skaistākās meitenes, gudrākie un brašākie puiši, mīlošākās mātes un tēvi.

Cilvēki, televīzija un radio runā, dzied, raud un smejas latviešu valodā.

Svētdienās ģimenes dodas uz baznīcu vai saieta namu, kas vienlaicīgi ir garīgās un sabiedriskās dzīves centrs. Sabiedrībā valda savstarpēja mīlestība, cieņa un izpalīdzība.

Gludi un kārtīgi ceļi un dzelzceļi savieno vietas un cilvēkus. Valsts eksporta bilance četras reizes pārsniedz importu. Eksportē augstas kvalitātes pārtiku, koksnes izstrādājumus un papīru, augsto tehnoloģiju izstrādājumus, medikamentus, kosmētiku, dizaina priekšmetus, rokdarbus, mūziku un mākslu.

Svarīgākos pagasta, novada un valsts jautājumus cilvēki izlemj, tieši balsojot. Valsti vada cilvēki, kas bauda vispārēju cieņu un uzticību. Tiešās vēlēšanās tiek ievēlēts pats spējīgākais, godīgākais un gudrākais tautas pārstāvis – valsts Prezidents.

Zemi apsargā neliela, izcili profesionāla, uzticama un moderni bruņota armija. Visi darbspējas vecuma vīrieši un liela daļa sieviešu ir zemessardzē. Šajā zemē nav noziedzības, netiklības, alkoholisma, narkomānijas, pamestu bērnu un slimu un vecu cilvēku.

Valsts visā pasaulē ir slavena ar talantīgajiem cilvēkiem, īpašo latviešu kultūru, mākslu un arhitektūru, drošību, kārtību un tīrību, kādu citur nesastapt.

Visā pasaulē runā par šo laimes zemi.

Šī ir mana Latvija. Kāda ir jūsu Latvija?

Vai uzdrīkstaties sapņot? Vai labi sapņi var būt pārāk lieli un pārdroši? Vai pieticīgi sapņi vairs ir sapņi?

Tie, kas smejas par lieliem sapņiem, paši nav spējīgi ne tādus izsapņot, ne izstāstīt, ne arī izvest dzīvē. Tie ir mazi, sīku iegribu un zemu tieksmju cilvēciņi. Viņu laiks tuvojas beigām.

Viņi baidās zaudēt savus sīkos sapņus, jo tie ir pretrunā ar mūsu lielajiem.

Aiz bailēm viņi mūs māna un stāsta, ka nedrīkstam sapņot, nedrīkstam gribēt.

Pēc tam nokauj patiesību un neļauj to runāt – tā esot pārāk radikāla un dažiem var radīt kaunu, individuālās neērtības un materiālus zaudējumus.

Kā pēdējo iznīcina mīlestību – darba un radīšanas prieku.

Bez sapņiem, aizbāztām mutēm, sasaistītām vai bezcerībā nolaistām rokām, mēs būsim tieši tādi, kādus mūs grib redzēt svešas varas un viņu kalpi. Vislabāk lidostā, gaidot uz aizejošo reisu – ar visiem bērniem un ģimenēm.

Neļaujiet tam notikt!

Izsapņojiet savu Latviju. Noticiet tai. Stāstiet par to citiem. Un tad soli pa solim radiet Latviju.

Vissvarīgākās lietas nemaksā neko. Priecāsimies par sauli, vēju, lietu un dabu mums apkārt – laukiem, mežiem, Ventas rumbu un jūru.

Smaidīsim viens otram – uz ielas, veikalā, autobusā.

Pasveicināsim un uzmundrināsim viens otru. Mēs zinām, kā sirdi sasilda viens silts un latvisks “Labrīt!”

Iedosim kaut dažus santīmus vai maizes klaipiņu otram cilvēkam, kam gribas, bet nav ko ēst.

Mīlēsim savus un svešus bērnus. Palīdzēsim veciem un slimiem cilvēkiem.

Sakopsim savu māju, dārzu, sētu vai ielu. Stādīsim kokus un puķes.

Mācīsimies un dalīsimies savās zināšanās ar tiem, kam tās var noderēt.

Pulcēsimies, spriedīsim un lemsim sev svarīgas lietas. Skaļi un droši prasīsim to, kas mums svarīgs. Teiksim un prasīsim pretī patiesību.

Nebrauksim projām, nepārdosim savu zemi, nepametīsim savus bērnus!

Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt viņiem mūsu mīlestību un uzmanību.

Neviena pasaules zeme nebūs tik skaista, lai kompensētu dzimto valodu, Latvijas ainavu, smaržas, skaņas un draugu pleca sajūtu blakus.

Soli pa solim celsim savu sapņu zemi.

Divdesmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai atsijātu graudus no pelavām. Mēs varam vērtēt cilvēkus pēc darbiem, nevis vārdiem vai frizūrām. Turēsim acis un ausis vaļā! Neklusēsim, ja zinām patiesību!

Vēl divi gadi un atjaunotajai Latvijai būs divdesmit divi gadi.

Divos gados bērns aug, iemācās staigāt, runāt un kļūst par mazu, bet izteiktu personību.

Divos gados maza zīle izaug par ozolu, kas nav sajaucams ar citiem kokiem un pēc gadu simtiem tiks drukāts uz naudas zīmēm.

Cik daudz divos gados varam izdarīt mēs visi kopā – divi miljoni latviešu?

Iztaisnosim muguras un ievilksim elpu – mēs varam neticami daudz!

Jo mīlam sevi un savu sapņu zemi – Latviju!

Ieva Nikoleta Dāboliņa: PASAKA PAR LATVIJU / SAEIMAI. KO TEIKTU ES… / ĶĒDES VĒSTULE SILTĀM ROKĀM

Komentārs pie raksta: Cenzūra Ikšķiles pašvaldībā

Andris: Ikskile.com ievietotais raksts izraisīja diskusiju, kurā Daceks pamatoja publikācijas atteikumu un pārmeta opozīcijai nespēju kārtot jautājumus pareizā veidā. Andris pierakstīja savu viedokli.

Ikskile.com: Cenzūra Ikšķiles pašvaldībā

Ai, Dacek, tik daudz ūdens! Ja tev uzraksta 1 vai 5 argumentus, tu tos vienkārši ignorē. Pats 5 reizes atkārto vienu un to pašu nejēdzību, un jūties varens. Jūs ar Šleseru vienā pulciņā gājāt?

Šis ir īpaši labs: “Manu darbu zina daudzi un es to nereklamēju.”

Ikšķiles Vēstis ir pieejamas deputātiem vai nav? Ja ir, tad lai piešķir laukumus (burtzīmes) un katrs raksta, ko grib. Ja nav, tad lūdzu nepublicēt arī jauko dāmu Bērziņas un Bēķes reklāmrakstus pa pilnām lappusēm. Arī Trapiņam kā domes priekšsēdētājam šajā gadījumā būtu jāpublicē tikai pašvaldībā nobalsoti raksti, un ar iebildumiem, ja tādi rastos. Uz Trapiņu kā deputātu attiecināmas tās pašas tiesības, kas pārējiem. Lai redaktors raksta vai piesaita citus rakstītājus un ietur neitralitāti, tad nekādu problēmu nebūs.

Komiteju dienas kārtība ar gataviem lēmumprojektiem un pat brīžiem jau ierakstītiem balsojumiem deputātu (esmu pārliecināts – visu deputātu) rokās nonāk 3 dienas pirms sēdes. Pozīcijas deputātiem ir vienalga, bet AI tā komitejas sēde ir VIENĪGĀ IESPĒJA IZTEIKT VIEDOKLI. Un diemžēl viss (balsojums) ir “sakārtots” tā, ka lielas jēgas no tā nav.

Rakstiskus priekšlikumus komiteju dienas kārtībā var iekļaut tikai domes vadība un komitejas vadītājs, tādēļ arī šis ceļš faktiski ir slēgts.

Lai sagatavotu tik ļoti pamatotu priekšlikumu, kā tu raksti, ir nepieciešama informācija. Par to arī deputātiem jāraksta iesniegumi un jāgaida nedēļām un mēnešiem. Smieklīgi, jo neesmu redzējis nevienu normāli pamatotu pašu pašvaldības darbinieku priekšlikumu.

KARJERA NORACĒJU SIA jau ir apaudzis ar amatpersonām, droši vien jau sagatavoti saraksti ar izsūtāmajiem, t.i. no Līviem atlaižamajiem, bet joprojām nav biznesa plāna, pat vienkārša ekselīša – kāpēc karjeru apsaimniekot pašiem ir izdevīgāk nekā iznomāt?

Atbildes uz iesniegumiem ir ūdens. Esmu tādas saņēmis, un lielākoties, ļoti līdzīgas taviem komentāriem 🙂

Ikšķilē pašvaldības darbinieki strādā “saimniekiem”, nevis tautai tās pārstāvju deputātu personā. Šis man nav jāpierāda – Daceks iepriekšējos komentāros to vairākas reizes uzrakstījis.

Jautru dienu!

Ikšķiles novada attīstības vīzija 2020. Sabiedriskās būves

Ikšķiles novada attīstības vīzija 2020. Sabiedriskās būves

Ikšķiles novads ir ģimenēm draudzīga pašvaldība, tādēļ 2020. gadā novadā dzīvo jau 15.000 iedzīvotāju, pārsvarā jaunās ģimenes ar 2 un vairāk bērniem.

Pirmsskolas izglītība
Pašvaldība izveido bērnudārza filiāles tieši pie bērnu dzīvesvietām visos novada centros, kur ir atbilstošs bērnu skaits. Tiek veidotas apvienotas dažādu vecumu bērnu grupas. Bērnu vecāki tiek atbilstoši kvalifikācijai veic arī bērnudārza personāla darbu.
Apbūve – operatīvi būvējamas un vēlāk arī pārvietojamas moduļu un konteinera tipa ekoloģiskās ēkas.

Sākumskola un pamatskola
Izglītība atbilstoši valsts programmai, bet pēc vecāku vēlēšanās, arī tiek organizēta pie dzīves vietas līdzīgi kā bērnudārzi. Mācību plāni tiek sagatavoti tā, lai skolnieki organizēti var ierasties Tīnūžu un Ikšķiles skolās uz speciālo priekšmetu stundām.
Apbūve – operatīvi būvējamas un vēlāk arī pārvietojamas moduļu un konteinera tipa ekoloģiskās ēkas.

Vidusskola
Ikšķiles vidusskolas nodrošina kvalitatīvu vidējo izglītību, liekot akcentu uz dažādu profesionālo prasmju apgūšanu.
Apbūve – skolas ēkas un daudzās piebūves tiek pārplānotas un humanizētas, vienlaikus uzlabojot ēku un teritorijas administrēšanas efektivitāti.

Valsts ģimnāzija
Līdz 2020. gadam Ikšķiles vidusskola ir attīstījusi programmas un cēlusi līmeni līdz valsts ģimnāzijas statusam 10.-12. klašu programmās. Ģimnāzija ir mācību ceļa mērķis kaimiņu pašvaldību un pat Rīgas skolēniem, kuri atbrauc ar vilcienu.
Apbūve – multifunkcionālā ēkā pie Lupīnu ielas stadiona.

Skolēnu sporta centrs
Sākumskolas un pamatskolas skolēni masveidā tiek iesaistīti vispārējās fiziskās sagatavotības aktivitātēs – no rotaļām un sporta spēlēm, pamazām atlasot ieinteresētos un talantīgos. Procesā tiek iesaistītas ģimenes.
Apbūve – Ikšķiles un Tīnūžu sporta zāles tiek piemērotas sporta nodarbībām ar skatītājiem. Tiek uzlabots Tīnūžu skolas sporta laukums. Pašvaldība organizē un finansē sporta nodarbības visa kalendārā gada laikā.

Novada sporta centrs
Lupīnu ielas stadions ir bāze novada jaunatnes sporta attīstībai. Novadā darbojas sporta skola (vai filiāles), kas nodrošina profesionālu treniņu līmeni, līdzdalību sacensībās un sportistu profesionālo izglītību.
Apbūve – Lupīnu ielas stadions, multifunkcionālā būve pie Lupīnu ielas (kopā ar ģimnāziju), sporta halle, citi sporta objekti novadā.

Mūzikas un mākslas izglītība
Ikšķilē darbojas Mūzikas un mākslas skola (vai labu specializēto skolu filiāles). Ēkā ir gan ir telpas vispārējai mūzikas un mākslas apguvei grupās, specializētās klases un auditorijas. Ēka nodrošina arī pieaugušo un vecāka gada gājuma cilvēku interešu izglītības vajadzības.
Apbūve – daudzlīmeņu (terašu) ēka (4-5 stāvi) nogāzē starp Strēlnieku un Lejas ielu, pie gājēju trepēm (to funkciju iekļaujot apjomā). Strēlnieku ielā redzamais apbūves augstums 1 stāvs, ja tiek pazemināts ielas līmenis – līdz diviem stāviem. Ieeja no abām ielām, transporta stāvvietas – no Lejas ielas puses.

Kultūras centrs, bibliotēka, estrāde
Apbūve – vecais kultūras nams, kura apbūve papildināta, izveidojot noslēgtu pagalmu, iespējams, atpērkot estrādei blakus esošo privātīpašumu. Iespējams, sabiedrība vienojas par jauna kultūras centra celšanu vecā vietā. Tad tiek pazemināts zemes līmenis un virszemes apbūve var sasniegt 3 stāvus. Vienlaicīgi tiek nodrošināts viss pasākumu serviss Ikšķiles estrādei.
2020. Gadā Ikšķiles estrādei ir vēdekļa veida transformējamais jumts pār skatuvi un skatītāju vietām. Estrādes darbība tiek nodrošināt līdz pat āra temperatūrai -10 grādi. Estrādes vēsturiskās sienas tiek piepildītas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un komfortu.
Estrādes darbības nodrošināšanai ir panākta vienošanās ar Lībiešu ielas kvartāla iedzīvotājiem, visas šķērsielas tiek paplašinātas un izveidotas stāvvietas ar ekobruģa segumu.

Laukums pretī Ikšķiles vidusskolai
Laukums ir aprīkots ar soliem, galdiem, nojumēm, kuras vajadzības gadījumā var ātri demontēt. Brīvais Wi-Fi internets, elektrības pieslēgumi. No ķīmiskajām atkarībām brīva zona! Apmeklētāji – galvenokārt jaunieši, kam patīk būt centrā. Apkalpo – kultūras nama vai skolas kafejnīcas. Laukums ir viena no pilsētas pasākumu norises vietām.
Apbūve – Peldu iela ir iztaisnota, pie Lībiešu ielu iedziļināta un izveidots 2 līmeņu krustojums. Laukums zemākajā daļā ir pacelts virs ielas līmeņa, nodrošinot arī trokšņa un putekļu barjeru laukumam un vidusskolai.

Dienas centrs – sociālo pakalpojumu centrs
Cilvēkiem ar speciālām sociālām vajadzībām darbojas Dienas centrs. Ēkā ir pieejamas gan mantiskā palīdzība, gan tādi pakalpojumi kā duša, veļas mazgātava, specializētā medicīniskā palīdzība. Ēka nodrošina gan pieejamību, gan zināmu diskrētumu.
Apbūve – Daugavas prospekts 34, ēkai nepieciešama noteikta un saprātīga apjoma renovācija, it īpaši sētas pusē. Tagad, 2011. gadā. Vēlāk, 2020. gadā, sociāli neaizsargāto cilvēku skaits nebūs pieaudzis, jo attīstīsies ģimenes un kopienas institūti.

Multifunkcionāla ēka pie Lupīnu ielas stadiona
2020. gadā Ikšķiles ģimnāzijas un daļa no sporta centra servisa funkcijām. Līdz tam – galvenā stadiona atbalsta ēka, alternatīvā izglītības, projektu, jauniešu centra telpas.

Jauniešu centrs
2020. gadā nav nepieciešams atsevišķs jauniešu centrs. Jauniešiem tiek piedāvātas telpas un vide praktiski visās sabiedriskajās ēkās dažādu interešu virzienos, t.sk. „organizēto kultūru” noliedzošos virzienos.

Pašvaldības administratīvā ēka.
Ikšķiles pašvaldība uz izdevīgiem noteikumiem nopirkusi vai nomā veco tirdzniecības centru Ikšķiles centrā, Skolas ielā. Pašvaldības darbinieki uz darbu ierodas ar sabiedrisko transportu, velosipēdiem, kājām, tādēļ nav nepieciešamas stāvvietas tieši pie pašvaldības ēkas. Atbraukušie apmeklētāji arī pārsvarā izmanto sabiedrisko transportu, mašīnas atstāj pie tirdzniecības centriem vai uz Skolas ielas posma līdz dzelzceļam, kur pēc rekonstrukcijas tomēr tiek uzbūvēta papildus josla stāvvietām.
Apbūve – tirdzniecības centram tiek uzbūvēts 2 stāvs. Tiek lietotas modernas koka paneļu konstrukcijas, tādēļ darbi tiek veikt dažu mēnešu laikā.

Pašvaldības atbalstītās biznesa būves

Intelektuālā biznesa centrs – inkubators
Ēka 500-1000 darba vietām ar augstu elektronisko komunikāciju līmeni. Projektu nedaudz sadārdzina nepieciešamība samazināt dzelzceļa radītās vibrācijas. Lielāko daļu biznesa un darba vietu aizpilda novada iedzīvotāji. Papildus nepieciešamais darba spēks ierodas pa dzelzceļu. Pašvaldība nodrošina komunikācijas, ilgtermiņa nodokļu atvieglojumus, subsīdijas pie noteikta novada iedzīvotāju nodarbināto skaita un algu līmeņa. Ēkas būvniecību veic privātais investors.
Apbūve – ēka aiz dzelzceļa, bijušās dārzniecības teritorijā.

Ražošanas un pakalpojumu biznesa centri
Daugavmalā, Elkšņos, pie Tīnūžu šosejas un citur. Pašvaldība atbalsta ilgtermiņa infrastruktūras veidošanu, ja tiek izpildītas vides kvalitātes prasības.

Andris Doveiks, AI valdes loceklis

Ikšķiles vidusskolā atklāts internets

Pirms diviem gadiem man bija tas gods pirmo reizi piedalīties Ikšķiles vidusskolas vecāku padomes sēdē. Cita starpā arī uzdevu jautājumu par Ikšķiles vidusskolas mājas lapu internetā – kad tāda varētu rasties? Direktore Kalniņa teica, ka viss būšot, jau notiekot utt. Diemžēl – nekā. Varētu jau teikt, ka pietiek ar informāciju pašvaldības mājaslapā Ikskile.lv, tomēr es tam nepiekrītu. Ikskile.lv ir izteikti vienvirziena informācijas sniegšanas maniere, kas nepiestāv mūsdienīgai pašvaldībai, kur nu vēl skolai.

Ikšķiles vidusskolas blogs

Pagājušajā nedēļā savā Google Reader RSS ziņu lasītājā ieraugu ziņu no Ogrenet.lv, ka Ikšķiles vidusskolai savs blogs!  Izpētot saturu, var secināt, ka lapām ir aptuveni 3 mēneši, tās administrē paši skolnieki. Šajā gadījumā noteikti ir vērts pieminēt arī vārdus – Sanda Šulca un Madara Zamarina.  Lapu, protams, uzreiz pievienoju savam RSS lasītājam 🙂

Ikšķiles vidusskola

Sekojot bloga saitēm atklāju, ka sava mājaslapa parādījusies arī pašai Ikšķiles vidusskolai un rodas iespaids, ka arī šī lapa ir iepriekš minēto jauno dāmu veikums. Tiesa, šī lapa sekošanai nepadevās. Nu, pieņemsim, ka aizmirsās kādam kaut ko ieķeksēt, un tas tiks izdarīts ļoti drīz.

Tomēr abas lapas mani ir patiesi iepriecinājušas, jo pirms gada skolēnu padomes pārstāvjiem ierosināju skolas lapu veidot pašiem, ja reiz skolas vadība tik “radikālu” soli savā iestādē nespēj nodrošināt. Jāatzīst, ka izšķirošais šajā gadījumā ir bijis “force mojore” notikums – atteikta skolas avīzes drukāšana, atstājot tikai tās publicēšanu Ikskile.lv. Tādēļ vēl jo lielāks prieks par izvēli, kuru izdarījušas skolas avīzes veidotājas. Lai veicas!

Un vēlreiz:

Ikšķiles vidusskolas blogs http://ivsk.blogs.lv/

Ikšķiles vidusskolas mājaslapa http://www.ikskilesvidusskola.lv/