Māmiņu algu vietā jāmaksā bērnu pabalsti

Iepriekšējā rakstā “Izvēle viena – dzimstības veicināšana!” rakstīju, ka bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu jānodrošina visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Ierosinu ieviest pabalstu sistēmu, kas nav “māmiņu algas” tādā izpratnē, kā tās maksā šodien. Lai saņemtu šos pabalstus, mātei vispār nebūtu jāsāk strādāt. Šie pabalsti neaizvietotu ienākumus, kā tas ir slimības gadījumā, tādēļ cilvēkiem nebūtu vajadzības atlikt bērnu radīšanu līdz brīdim, kad “būs lielākas algas”. Tomēr ir iespējams saglabāt arī mainīgo daļu, kura atkarīga no iepriekš maksātajiem nodokļiem. Tāda varētu tikt maksāta vienu gadu pēc bērna piedzimšanas 10 – 20% apmērā no iepriekš ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliktajiem ienākumiem.

Šī pabalstu sistēma arī nebūtu orientēta uz māmiņu atgriešanos darba tirgū tūlīt pēc viena vai otra bērna piedzimšanas. Tas nav nepieciešams! Pabalstu sistēmas mērķis ir veicināt četru un vairāk bērnu dzimšanu veselīgās ģimenēs desmit un vairāk gadu laikā. Šajā laikā māte patiešām zaudē darba tirgus kvalifikāciju, ja tāda pirms tam ir bijusi, bet mūsdienās desmit gados kvalifikāciju zaudē jebkurš darba tirgus dalībnieks, kurš nemācās. Lai to kompensētu, vecāku izglītības fondā par katru bērnu būtu jāieskaita noteikta naudas summa, kas vēlāk ir izmantojama mācību maksai un arī stipendijai mācību laikā. Pēc jaunāko zināšanu apguves darba tirgū ienāks nobriedusi sieviete, kura, iespējams, kavēs kādas darba dienas bērna slimības dēļ, bet darba devējam nebūs pamata raizēties, ka gada laikā apmācītā sieviete uz diviem gadiem “pazudīs” kārtējā bērna kopšanas atvaļinājumā. Tikpat labi šo priekšrocību varēs izmantot tēvs, ja viņš būs bijis ģimenes mājas cilvēks.

Dzimstību veicinošai pabalstu sistēmai ir jāpiedāvā tāda materiālā stabilitāte, kas nodrošina bērna minimālās pamatvajadzības – pārtiku, apģērbu, mājokli. Bērna pamatvajadzība ir arī mātes klātbūtne zīdīšanas periodā un pieauguša cilvēka, vēlams, arī mātes, obligāta klātbūtne līdz piecu sešu gadu vecumam, kad parasti tiek sāktas mācības pirmsskolas izglītības obligātajā programmā. Bērna dzīves pirmajā gadā šādu pabalstu kopsummai, manuprāt, jāsasniedz Ls 300 mēnesī, bet otrajā un trešajā gadā – Ls 250. Ceturtajā, piektajā un sestajā gadā līdz Ls 200 (ja neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes), bet skolas vecuma bērniem – Ls 50 mēnesī. Pabalstu sistēmai jābūt progresīvai, jo ar katru nākamo bērnu attālinās brīdis, kad ģimenē būs divi pelnītāji.

Kādēļ pabalstiem būtu jābūt vairākiem? Veiksmīgām un apzinīgām ģimenēm būtu jāskatās tikai uz gala skaitļiem. Finansiāli ļoti veiksmīgām ģimenēm, iespējams, vispār nevajadzētu saņemt pabalstus. Arī šāda situācija ir iespējama, piemēram, nemaksāt mājokļa pabalstus to bērnu vecākiem, kuru mājokļa vai vispār īpašumu vērtība pārsniedz noteiktu summu. Tomēr šo jautājumu var risināt tikai pēc tam, kad valstī tiktu panākta vienošanās progresīvo nodokļu jomā, kas kļūtu par pamatu arī dažādu pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai.

Vairāku pabalstu noteikšana ļauj efektīvi risināt mazāk veiksmīgu ģimeņu problēmas. Piemēram, kārtīgai ģimenei neizdodas nopelnīt tik daudz, lai nodrošinātu piemērotu mājokli sev un trijiem bērniem. Tad pašvaldība piešķir atbilstošu mājokli un automātiski saņem bērnu mājokļa pabalsta daļu. Līdzīgi rīkojas gadījumos, ja vecāki kāda iemesla dēļ nespēj nodrošināt kādas citas bērna vajadzības.

Šāda veida lēmumus jau šodien Latvijā pieņem bāriņtiesas, un tā tas varētu notikt arī turpmāk. Tikai jāpārliecinās, ka bāriņtiesās strādājošie nav pārguruši savā darbā un spēj strādāt ne tikai ar izdzīvošanas problēmām, bet arī ar tautas atdzimšanas vīziju.

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.easyget.lv

Izvēle viena – dzimstības veicināšana!

Publicēts laikrakstā “Latvijas Avīze” 2011.06.30

Tautas skaitīšanā šogad Latvijā saskaitīti 1,9 miljoni iedzīvotāju. 20 neatkarības gados esam zaudējuši pusi miljona, no tiem pēdējos septiņos gados Eiropas Savienībā – aptuveni 250 000 Latvijas iedzīvotāju.

Demogrāfi un katrs saprātīgs valsts iedzīvotājs saprot, ka Latvijas iedzīvotāji aizbrauc, izmirst un nepiedzimst. Ir pēdējais laiks glābt Latvijas tautu un Latvijas valstiskumu. Paliekot arvien mazāk, Latvijas iedzīvotāji vairs nespēs uzturēt infrastruktūru un paliks tikai divas izvēles – pilnīgs sabrukums vai miljons imigrantu no tālām zemēm. Mūsdienu kapitālistiskā realitāte un Latvijas valsts pastāvošā pārvalde ir orientēta uz patērētāju – IKP resursu. Šodien redzam, ka tāda pārvalde izrādās vērsta pret iedzīvotāju kopuma – nācijas – interesēm.

Apzinoties latviešu tautas eksistences un tātad arī Latvijas valstiskuma apdraudējumu, šodien Latvijā var runāt tikai par vienu prioritāti – Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju dzimstības ievērojamu un neatliekamu veicināšanu. 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs paliekoša nozīme tikai tad, ja sabiedrība apzināsies šo mērķi un atbilstoši tam izdarīs savu politisko izvēli.

Bērnu dzimstība ir jāvirza kā vienīgais prioritārais mērķis Saeimas un Ministru kabineta darbībā, budžeta veidošanā un ikdienas darbā.

Ģimenes, un pirmkārt mātes, kas dzemdē, audzina un uztur bērnus, izpilda visas Latvijas tautas atjaunošanas uzdevumu, tādēļ visai sabiedrībai materiāli un morāli tās jāatbalsta, bet kompetentām iestādēm jākonsultē un jākontrolē cilvēki, kuri uzņēmušies lielo atbildību šajā grūtajā laikā.

Sabiedrībai no valsts budžeta jānodrošina grūtniecības pabalsts kopš stāšanās ārsta uzskaitē, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, vienreizējs pabalsts vecāku izglītības fondā par katru bērnu, bērnudārza finansējumam pietuvināts bērna kopšanas pabalsts līdz 6 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, bērna mājokļa pabalsts, bērna uztura pabalsts līdz vidējās izglītības iegūšanai vai līdz balsošanas tiesību vecuma sasniegšanai (kas ātrāk).

Materiālā nodrošinājuma līmenim jānodrošina tas, lai bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Sabiedrībai no valsts budžeta jāapmaksā centralizēta bērnu, vecāku un topošo vecāku veselības aprūpes sistēma. No valsts budžeta jāapmaksā centralizēta izglītības standartu un mācību materiālu izstrāde un iepirkums. Izglītības iestādes normatīvo aktu noteiktā apjomā jāorganizē pašvaldībām, vienlīdzīgi konkurējot ar privātajām skolām. Augstākās izglītības finansējums jānodrošina valsts un privātajiem studiju kredītu un stipendiju fondiem. Valsts piešķirtās stipendijas studenti dzēstu ar legālu darbu Latvijas nodokļu telpā, kā arī saņemot pabalstus par saviem dzimušajiem bērniem savā vecāku izglītības fondā.

Finansējuma avots būtu valsts budžets, kurā tiktu ieskaitīta lielāka vai pat lielākā daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa un daļa no sociālā budžeta. Politiķiem un ierēdņiem jāmeklē un jārod iespēja finansēt dzimstības, veselības un izglītības programmas no ES fondiem, pamatojot ar notikušo Latvijas darbaspēka eksportu uz vecās Eiropas valstīm.

Pieredzējuši politiķi, valsts aparāta darbinieki un valsts finanšu plānotāji šādam piedāvājumam nekavējoties uzbruks ar budžeta skaitļiem – naudas neesot. Atbilde ir tikai viena – naudu pirmkārt šai prioritātei. Lai tā sauktie speciālisti pēc tam pierāda, ka patiešām ir speciālisti, un atrod trūkstošo naudu “zelta” tiltiem un visādiem valsts pārvaldes kapacitātes paaugstināšanas semināriem.

Mums, latviešiem un visiem šodienas Latvijas iedzīvotājiem, nav vajadzīgs arī “Rail Baltica” projekts, ja tas notiek uz mūsu nedzimušo bērnu rēķina. Pamest šo zemi var jau tagad – ar “Air Baltic”!

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.esmaja.lv

www.easyget.lv

Ģ. Rungainis: Līdzekļu, ko noēst pensiju sistēmai, nav un nebūs

H. Djomkins: Dzimstība vai imigrācija?

Izskatās, ka 21.gs. pasaules iedzīvotāju dzīvē būs interesants. Runa ir par apmešanās jeb mītnes vietu izvēles tradīciju maiņu. Migrācija jeb brīva darbaspēka pārvietošanās būs cieņā un tiks uzskatīta par labklājības pamatu. Vaicāsiet – kāpēc tā? Un vai Latvijā arī? Par to sīkāk tālāk rakstā.

Viss raksts Hermaņa Djomkina blogā. Spied šeit!

Publikācija arī Apollo.lv

Ikšķiles vidusskolas 9. klašu izlaidumā

Ikšķiles estrādē, 2011. gada 10. jūnijā.

Sveicināti, absolventi! Sveicināti pedagogi un vecāki!

Šodien mūsu bērniem liela diena – aiz muguras 9 mācību gadi, pirmie nopietnie eksāmeni. Ir iegūtas zināšanas, prasmes tās pielietot un novērtējums. Tā bija skola.

Ir iegūti draugi un iemaņas risināt konfliktus. Kādam ticis mīlestības pārdzīvojums, kādam salauzta sirds. Tie bija 9 gadi bērnu un vecāku dzīvē. Šodien tāda skolas dzīve beidzas un agrākā vairs nebūs nekad.

Nu jau lielie bērni lems, ko darīt tālāk? Vai iet Ikšķiles vidusskolā, vai izvēlēties citu mācību? Vai apgūt sirdij tuvākās praktiskā darba iemaņas? Vai doties tālos laimes vai iztikas meklējumos? Vai atpūsties…

2011. gada vasara mums visiem būs savādāka nekā iepriekšējā. Pēc gadiem lielākā daļa pieaugušo droši vien atcerēsies vasaru, kad prezidents ierosināja Saeimas atlaišanu. Domāju, ka to atcerēsies arī daudzi no absolventiem.

Es kā tēvs vēlos, lai mans dēls pēc gadiem par šo vasaru arī teiktu: „Tā bija vasara, kad es pieņēmu savu pirmo nopietno patstāvīgo lēmumu.”

Vecāku vārdā novēlu, lai jūs, lielie bērni, šovasar pieņemat pareizos lēmumus, un lai tie izrādās veiksmīgi! Lai jūsu lēmumi sniedz vislabāko jums un mūsu Latvijai!

Skolotājiem arī šī ir īpaša diena. Ir bijušas un būs klases, kuras labākas vai mazāk labas par šīm. Vēl daudzi desmiti bijušo skolnieku jūs sveicinās uz ielas. Tomēr arī skolotājiem šis noteikti ir satraukuma brīdis, jo nu jau vairs nevienu no šiem skolniekiem nevarēs kaut mazliet labāk sagatavot 9. klases eksāmenam vai kādam projektam. Šis darbs pabeigts. Tas jānodod – dzīvei!

Vecāku vārdā saku paldies skolotājiem par to, ka esat sevi ieguldījuši mūsu bērnu audzināšanā. Paldies par darbu, laiku un nerviem. Lai pieredze, ko jūsu profesionālai izaugsmei snieguši šie lielie bērni, nonāk pie tiem bērniem, kas šajā zālē sēdēs pēc viena un pēc desmit gadiem!

Lai Ikšķiles skola kļūst par vislabāko skolu Latvijā!

9. A klases vecāku vārdā A.Doveiks

LETA: Zatlers atlaiž Saeimu

Andris: Saeimu pašlaik var atlaist tikai tauta. Zatlers to zina, LETA nezina. Zatlers teica tā: Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu: „Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48.pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā, 2011.gada 28.maijā.”

Rīga, 28.maijs, LETA. Pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers šovakar ir atlaidis Saeimu, tā Zatlers paziņoja savā uzrunā tautai Latvijas televīzijā.

Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPP) dzīvesvietā, ”ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu”. Saeima savā balsojumā uzrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize – 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokurotu, kur virzījatioesu varas augstākā amatpersona.

Zatlers uzsvēra, ka šai Saeimai ir arī citi ”netikumi” – tirgošanās par amatiem tā vietā, lai domātu par valsti, tās ekonomisko situāciju. Tā ir parādījusi, ka aizstāv savas personīgās intereses.

“Redzam, ka Saeima jūtas komfortabli savā melu gaisotnē,” akcentēja Valsts prezidents. Viņš uzsvēra, ka šādas Saeimas gaisotnē ir stipri ietekmēts arī valdības darbs, kad tās pārstāvji skatās, ko saka cilvēks ārpus valdības.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija veiksmīgi pārvar krīzi, un tas ir visas Latvijas tautas nopelns. Bet krīzes rezultātā cieta daudzi – tika samazināta algas. Kā vārdā Latvijas tauta cieš, vaicāja prezidents. Un jautāja – lai vairotu oligarhu peļņu? Lai tiesiskums kļūtu nenozīmīgs?

Viņš uzsvēra, ka pārāk labticīgi tika vērotas cilvēku grupu interešu izpausmes un situācija ar katru brīdi kļuva sliktāka. 9.Saeimai uzticējās 6% iedzīvotāju, bet 10.Saeimai – 10%.

Tuvojas demokrātijas privatizācija, tāpēc ir jārīkojas, teica Valsts prezidents. Ir jāpieliek punkts šādai personu grupu patvaļai, kad mūsu bagātība nogulst ofšoru kontos, kad atsevišķi reģioni ir īpaši. Ir jāpieliek punkts, ka domājam vienu, bet darām ko citu. Nedrīkst būt šādā attieksme pret cilvēkiem, tautu un valsti, uzsvēra prezidents.

Jau ziņots, ka 26.maija plenārsēdē Saeima neļāva veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā.