A. Vasiļevskis. Universālie kosmosa likumi, ko nemāca skolās

Daudzi ir pieraduši pie tā, ka dzīve norit saskaņā ar rakstītiem likumiem – ar katru dienu kļūst aizvien vairāk dažādu likumu, regulu, aizliegumu un tie ir aizvien sarežģītāki un ierindas cilvēkam nesaprotami. Tā ir apzināta manipulācija, lai likumdošana kalpotu ne cilvēkiem, bet esošam režīmam un tā augstākiem saimniekiem.

Taču ir kādi citi likumi, saskaņā ar kuriem eksistē visa realitāte ap mums. Tie nav rakstīti Satversmē un nav nostiprināti aktos. Bet to nezināšana tieši tāpat neatbrīvo no atbildības. Vēl vairāk, tie ir daudz svarīgāki un izpratne par tiem ļauj būvēt savu dzīvi pavisam citādi. Diemžēl šos likumu nemāca skolās, bet tie būtu jāzina ikvienam. Kādi tad tie ir?

Vienotības likums.

Katrs cilvēks, katra situācija visā pasaulē ir saistīta viena ar otru. Tas, ko domā vai dara kāds cits, var ietekmēt mūsu dzīves un otrādi, pat ja mēs nezinām neko par šiem cilvēkiem. Šis likums definē to, ka Augstākais Saprāts ir viens un tāpēc viss savā starpā ir saistīts.

Enerģijas likums.

Viss, pat cilvēka doma ir enerģija un to vēsta šis likums. Tas zināms arī kā Vibrāciju likums un tas nozīmē, ka enerģija darbojas neskaitāmās frekvencēs. Tas, kādā katrs atrodas, nosaka viņa apziņu, rīcību un darbību – viss kosmoss nemitīgi vibrē un šī enerģija visu laiku atrodas kustībā.

Darbības likums.

Saskaņā ar šo likumu, plānu un scenāriju realizācijai ir nepieciešama praktiska darbība. Piemēram, nevar gaidīt pareizo partiju, kas izvedīs valsti no krīzes, bet ir jāorganizējas pašiem.

Atbilstības likums.

Kā augšā, tā apakšā. Tas nozīmē, ka viss, kas notiek mūsu mentālajā un smalkajā pasaulē, atspoguļojas fiziskajā pasaulē. Tas, kas notiek šeit, jau iepriekš ir noticis tajos plānos – tas ir visas realitātes veidošanas un dziedināšanas pati galvenā aksioma. Tas, ko cilvēks domā un jūt, arī noved pie realizācijas fiziskajā pasaulē. Citiem vārdiem sakot – Tu esi tas, ko Tu domā un to Tu arī pievelc.

Cēloņu un seku likums.

Tas nosaka, ka nejaušību nav. Viss notiek kaut kāda iemesla pēc, neatkarīgi no tā, vai mēs to spējam ieraudzīt uzreiz, vai tas notiek ilgākā laika posmā. Ir viegli saredzēt tūlītējas sekas, bet daudz grūtāk ir saprast kādu notikumu, kas veidojas ilgstošā posmā, kad pamazām tiek uzkrāts kāds enerģijas daudzums un tad notiek izlāde-  negatīva, kāds notiek ķibele vai arī pozitīva, kad tiek sasniegts rezultāts – tas ir katra personiskais piedzīvojums.

Kompensācijas likums jeb bumeranga efekts.

Tas ir līdzīgs cēloņu un seku likumam un tas nozīmē, ka visu, ko radāt, dabūsiet atpakaļ un bieži ar uzviju. Šeit ir tikai laika jautājums, cik ātri tas notiek. Ja cilvēks bieži veic dažādus labdarības aktus un Sirds darbus, tad ar viņu arī notiek līdzīgi. Tāpat ir ar sliktām lietām –pastāv gan iespēja no tā izvairīties, esot augstu melnajā hierarhijā, bet arī tas ir tikai uz laiku – tāpēc planētas paverdzinātāji un valdošie režīmi tik ātri vēl nebrūk.

Pievilkšanās likums.

Tas droši vien ir zināmākais universālais likums. No visa, ko mēs domājam, jūtam, runājam un rīkojamies, notiek atbilstošas situācijas pievilkšanās. Pievelkas ļaudis, kam ir līdzīga enerģiju frekvence. Atbilstoši savējai, katrs var sajust, kādus tad cilvēkus un notikumus viņš pievelk sev apkārt. Īpaši labi to var redzēt šobrīd, kad sabiedrība strauji sadalās pēc šiem pašiem principiem. Veseli un ar dabisku imunitāti dzīvojoši ļaudis nespēj sajust rezonansi ar baiļu pārņemtiem un špricētiem īpatņiem un tur harmonija nav iespējama.

Enerģijas trans mutācijas likums.

 Tas vēsta, ka katram ir iespējas izmainīt savu dzīvi. Un katram ir atbildība, lai to darītu – tā vienlaicīgi ir izvēle, pieņemt iespējas, vai atteikties mainīt savu dzīvesveidu no sīkumiem līdz lielākām lietām, lai izmainītu frekvenci un tad pievilktu citādus, pozitīvākus notikumus, ko dāvā Visums tiem, kas aktīvi ievēro šos likumus. Visa enerģija ir kustībā un vienmēr viss ir tepat – atliek tikai izvēlēties to straumi, kas nes uz priekšu.

Ritma likums.

Visam Kosmosā piemīt noteikts ritms, saskaņā ar kuru tas darbojas – tā ir dabiskā harmonija Dabā un visās sistēmās. Ja cilvēks vēlas justies laimīgs un vesels, viņam ir jābūt vienā Ritmā ar Mātes Zemes sirdspukstiem un frekvencēm. Ja tā nenotiek, tad sākas disharmonija, kas noved pie dažādām problēmām un slimībām. Tas ir viens no galvenajiem aspektiem – ar Zemi ir jākomunicē kā ar dzīvu būtni, kam ir Apziņa.

Protams, šī ir tikai daļa no daudziem Kosmosa likumiem. Bet šie ir diezgan būtiski un ja mēs tos spētu ievērot, ļoti daudz kas dzīvē mainās uz labo pusi.

David Icke’s Explosive Interview With London Real – The Video Youtube Doesn’t Want You To See

Video deleted from YouTube and now also Vimeo! View the Bitchute version below.

The Video the Internet is terrified of you seeing!

The video may buffer before it starts because of the level of traffic, but stay with it and then it plays fine.

POSTED ON 6 APRIL 2020

David Icke’s Explosive Interview With London Real – The Video Youtube Doesn’t Want You To See

https://www.davidicke.com/article/567418/david-icke-live-london-real-today-330pm-uk

David Icke Bitchute – https://www.bitchute.com/channel/davidicke/

KĀ BĒRNI FINANŠU SISTĒMU PA PLAUKTIŅIEM SALIKA

74890908_1411621035665194_7388337213710270464_o
Крамола

Sociālo zinību skolotāja palūdza bērnus sagatavot biznesa plānus.

Nu, tāda ir tēma – uzņēmējdarbība, lai pafantazē par skolas iekšējo biznesu. Skola ir pasaules, visas pasaules ekonomikas modelis. Un piektklasnieki pieķērās lietai dedzīgāk nekā jebkad agrāk. Un lūk – nodarbība, prezentācijas.

Ne pēc vecuma lielgabarītā teicamniece sīki izklāstīja, kā viņa sakārtos ēdināšanas kombinātu. Žirgts sarkanmatainais zēns ieskicēja skolas transporta sistēmas pārveidošanas fantastiskās perspektīvas: šeit ir gan lifti, gan eskalatori un un pat rikšas. Blāvs, glīts puisītis, kurš nepavisam nelīdzinās trakam datormānam, sastādīja foršu ziņojumu par automatizācijas, piekļuves kontroles, grāmatvedības un kontroles sistēmu, kuras pamatā ir skolas datortīkls. Dzīvīga jautrule izstāstīja par apavu ražošanu visiem skolotājiem, skolniekiem un pat eksportam.

Un tag pie tāfeles pienāk tieva, pieticīga meitene ar atvērtu seju un laipnām acīm.

– Jūs visi, – viņa saka klasesbiedriem, -uzsākāt biznesa plānus ar vārdiem “Es paņemšu aizdevumu no bankas”. Tātad, es atveru banku.

Skolēnu rindām pārskrēja kluss apbrīnas un skaudības vilnis – kā viņi paši to neiedomājās?

– Man ir šādi noteikumi, – turpina meitene, – katrs var aizņemties jebkuru summu par 20% gadā.

– Kā jebkuru? Arī miljonu var? – pacēla galvu pēdējā solā snauduļojošs līdz anekdotiskumam tipisks Vovočka, kauslis un otrgadnieks.

– Kaut vai miljardu. Kaut simts miljardus. Bet ņemiet vērā – gada beigās šī nauda būs jāmaksā ar procentiem. Kas neatdos – ņemšu mantu, biznesu.

– Ko, vai visu biznesu atņemsi? – vaigiem sārtojot sašuta apaļīgā teicamniece.

– Nē, protams! Es noņemšu tikai trūkstošo daļu, ne vairāk.

– Normāli apstākļi. Pat izcili, – izsvērti noskaldīja IT speciālists, paceļot acis no kalkulatora. – Es piekrītu.

Pēc viņa pamāja pārējie – visiem patika tik laba un dāsna banka.

– Nu, lūk, – turpināja klusā baņķiere, – gada sākumā es izdalīšu naudas kalnu. Bet neatkarīgi no tā, cik daudz es iedošu, 100% naudas sedz 100% no skolas biznesa. Un gada beigās es pieprasīšu atgriezt 120% no izsniegtās naudas. Kalns un plus vēl piektā daļa no kalna. Un jūsu rokās – tikai kalns, 20%, kurus es pieprasu pa virsu, dabā neeksistē. Tātad, saskaņā ar gada rezultātiem, es pārņemšu 20% skolas.

Gada laikā kāds varēs iekasēt 120% naudas, bet kāds cits pat 400%. Bet tas nozīmē, ka citam nebūs pat puses no parāda samaksai nepieciešamās summas. Bet tam nav nozīmes. Svarīgi, ka jebkurā gadījumā, tiklīdz jūs piekrītat ņemt aizdevumu, jūs man atdotu 20% no skolas.

Nākamgad – vēl par 20%. Un tā tālāk. Nu un līdz desmitajai klasei es būšu skolas vienīgā īpašniece. Šodien jūs sapņojat par labklājību, biznesu, panākumiem, attīstību. Līdz desmitajai klasei jūs kļūsit par maniem vergiem, un es izlemšu, kuram dzīvot un kuram mirt no bada.

Klase apklusa. Skolotājs apjukumā mirķšķināja iešķībi iezīmētās acis. Kāda somā neticami skaļi vibrēja mobilais tālrunis.

– Nafig tādu banka, – pirmais atdzīvojās otrgadnieks Vovočka, – iztiksim bez bankas.

– Pareizi! – iedegās jautrībā apavu biznesa jautrīte, – mēs iztiksim bez bankām un naudas, un mēs savstarpēji mainīsimies ar mūsu precēm un pakalpojumiem – barterī.

– Un kā jūs maksājat par saldējumu, – baņķiere rādīja patiesu izbrīnu, – nolauzīsiet papēdi no zābaka un atdosiet to? Un kā jūs maksāsiet darbiniekiem? Ar kedām? Tad taču viņiem nebūs laika strādāt! Viņi pavadīs dienas, meklējot to maiznieku, kuram nepieciešamas kedas, lai nopirktu smalkmaizīti ar ievārījumu. Lūk, pajautājiet Dašai, – baņķiere pamāja ar ēdināšanas teicamnieci, – vai viņa piekrīt pieņemt apmaksu kedās?

– Bet mēs viens otram rakstīsim kvītis! – iebilda IT speciālistu.

– Tā ir laba ideja, – pamāja baņķiere, – un trīs dienu laikā visiem būs lūk tāda kvīšu paciņa: “Es uzdevu Kolijai krēslu”,“Vasja izvizināja mani uz eskalatora”,“Paņēma no Aņas kedas”… Un tad? Kā pēc tam ar to visu tikt galā?

Klase atkal apklusa. Bālā skolotāja nervozi grozīja aproci ap plaukstas locītavu, nenoteikti skatoties te uz uztraukto klasi, te uz mierīgo un mīļo runātāju ar laipnām acīm.

– Vai tas ir droši, Ivanova, – Vovočka pēkšņi piecēlās, apgāžot krēslu, – ka skola piederēs tev?

– Protams, – meitene paraustīja plecus. – Tas ir elementāri.

– Tad tā … – Vovočka iešņācās, kasot ar nagu raksturīgās tulznas uz kulakiem un mēģinot atrast vārdus. – Ivanova, ņem mani darbā! Ja kāds atteiks savu mantu par parādiem atdot, es palīdzēšu. Labi? Man daudz nevajag. Dodiet man datoru klasi (IT puisis noraustījās, bet neko neteica), es uztaisīšu tur spēļu zonu.

– Labi, – baņķiere uzreiz piekrita, – būsi spēka dienests.

– Nē, – Vovočka nomurmināja, – labāk sauksim … Labāk būšu specdienests!

Baņķiere vēlreiz pamāja ar galvu un pievērsās ne tik jautrajai jautrītei:

– Aņečka, kāpēc tev nodarboties ar to apavu biznesu, kuru tu tik un tā pazaudēsi? Tu taču vēlaties iegūt, nevis zaudēt, vai ne? Tad lūk, es tev atvēlēšu 10% no skolas.

– Kas man jādara? – Aņa piesardzīgi jautāja, sajutusi kārtējo slēpto āķi.

– Redzi, es tā īsti nevēlos strādāt. Tāpēc manā vietā strādāsi tu. Visa tā ņemšanās – uzskatīt naudu, izdalīt … Pēkšņi gada vidū kāds vēlēsies ņemt vēl vienu aizdevumu? Tāpēc es tieši tev iedošu naudu par 20% gadā. Un tu to sadalīsi par 22%. Tā arī radīsies tava daļa – 10% no manējās, viss ir godīgi.

– Un vai es varu izsniegt nevis par 22%, bet par … Cik es gribu? – jautrīte kļuva jautrāka.

– Protams. Bet nedomā, ka skola kļūs tava. Piemēram, tu aizdosi naudu par 33% , un trīs gadu laikā skola būs it kā tava. Atceries, ka tu naudu par 20% paņēmi no manis. Naudu, kas, kā jūs atceraties, dabā neeksistē. Un skola pēc pieciem gadiem tik un tā būs mana. Un es tev iedošu tavus 10%, nevis tu pati tos paņemsi. Vai tu saproti? Es esmu saimniece!

– Nafig tādu saimniece, – caur apaļīgajiem vaigiem nobubināja teicamniece, un nekavējoties saņēma spēcīgu dunku no Vovočkas.

– Marj Palna, – baņķiere pievērsās učenei, kas pusapzinātā stāvoklī pamazām kļuva zaļa, – jums nevajag uztraukties. Es jums došu lielu algu. Jūs tikai visiem jāmāca, ka tā tam visam jābūt, ka savādāk nemaz nevar būt. Stāstiet bērniem, ka smagi un labi strādājot, jūs varat gūt panākumus un kļūt bagāti. Saprotiet, jo vairāk viņi strādās, jo ātrāk kļūšu bagāta es. Un jo labāk jūs pūderēsiet smadzenes skolniekiem, jo vairāk es jums maksāšu. Skaidrs?

Skolotājas acīs uzmirgoja apziņas dzirksts un cerība, viņa ātri un sīki māj ar galvu, pakļāvīgi skatoties uz piektklasnieci.

Atskanēja glābjošais zvans.

Mobilais starojums 5G: gigantiskas briesmas!

Wireless wake-up call | Jeromy Johnson | TEDxBerkeley

International Scientist Appeal on Electromagnetic Fields (EMF) Martin Blank PhD Spokesperson

Policy Actions on 5G & Wi-Fi University of California San Francisco Theodora Scarato

INTERNATIONAL APPEAL: Stop 5G on Earth and in Space
https://www.5gspaceappeal.org/the-appeal

STARPTAUTISKA PETĪCIJA: Apturēsim 5G uz Zemes un Kosmosā

Click to access Starptautisk%C4%81_Pet%C4%ABcija_Aptur%C4%93sim_5G_uz_Zemes_un_Kosmos%C4%81.pdf

KLA.TV latviski https://www.kla.tv/5G-LV

Infogigants Uli Weiner: “Mobilais starojums 5G: gigantiskas briesmas!”
https://www.kla.tv/5G-LV/14302

Ankes Kernas referāts: „Digitalizēti uz starojošu nākotni – nāves droši!”
https://www.kla.tv/5G-LV/14033

https://www.youtube.com/watch?v=icJh-IzlVCI

https://www.youtube.com/watch?v=0VVTZ3IP0_E

https://www.youtube.com/watch?v=BK0F678NcqU

https://www.youtube.com/watch?v=6u4zjtxDzJQ

https://www.youtube.com/watch?v=01Yv12XRgvA

https://www.youtube.com/watch?v=ol3tAxnNccY

5G anticilvēciskā būtība

Politkorektums: veselā saprāta noplicināšana

Politkorektums – šis jēdziens cilvēku domāšanas un uzvedības kontroles nolūkos tika radīts 1980. gados. Radīja tie, kuriem ir vajadzīga nedomājoša, paklausīga cilvēku biomasa peļņas gūšanai. Prasība bija zināmus uzvedības modeļus, idejas vai jēdzienus, kas līdz šim bija pierasti, legāli, tagad vai nu aizliegt ar likumu, vai pret tiem nosodoši pavērst sabiedrisko domu. Tie, kas tika publiski apvainoti politkorektuma trūkumā, kļuva par vajāšanu objektiem.
Politkorektuma vajadzība tika skaidrota it kā ar nepieciešamību novērst aizvainojumus, naidu. Tika ieteikts aizliegt tādus izteicienus un pasākumus, kas varētu nepatikt īpaši izraudzītām grupām: homoseksuāļiem, melnādainajiem, imigrantiem, feministiski noskaņotām sievietēm, žīdiem. Parādību, kas saistītas ar šīm izceltajām grupām, nosaukšana īstajos vārdos labākajā gadījumā kļuva par “nepieklājību”.
Reizē ar politkorektuma uzspiešanu vārda brīvība tika krasi ierobežota – šoreiz ar absurdām pseidonormām un tādiem virzieniem kā priekšrocību došana īpaši izraudzītām grupām, feminisms, multikulturālisma ideoloģija, “naida runas” aizliegšana utt. Viegli aizvainojamās un jūtīgās minoritātes, saņēmušas stimulu no politkorektuma apoloģētiem, sāka diktēt savus nosacījumus.
Politkorektuma teoriju var reducēt līdz apgalvojumam, ka visu nelaimju cēlonis uz mūsu planētas ir savā valstī dzīvojošs un savu tautu mīlošs, tikumisks baltādains vīrietis bez seksuālām novirzēm. Un viņš ir ne tikai visa ļaunuma sakne, bet arī objekts, kuram pastāvīgi esot jājūt vaina, jākaunas no savas izcelsmes, dzimuma īpatnībām un uzskatiem.
Priekšrocību došana (Affirmative Action) tika ieviesta 1960. gados, lai sniegtu īpaši izraudzītām minoritātēm un sievietēm vairāk izredžu iegūt darbu un iestāties mācību iestādē. Sanāca veselīgi orientēta baltā vīrieša tieša diskriminācija, jo visi, izņemot viņu, varēja saņemt atvieglojumus. Minoritātes, kas guva labumus no “Affirmative Action”, atteicās atzīt, ka šī programma būtībā pazemo tos, kam tai būtu jāpalīdz, jo lika domāt, ka viņi ir pārāk dumji, lai patstāvīgi spētu kaut ko panākt. Liberāļu absurdā uzvedība, liekulība un neloģiskums izpaudās mēģinājumā vienādu tiesību vietā ieviest vienādu rezultātu koncepciju, kas ir parastā nivelēšana, un pārliecināt visus, ka piešķirt priekšrocības izredzētām iedzīvotāju grupām – tas nav rasisms; bet noteikt visiem vienādas tiesības saskaņā ar Konstitūciju – tas ir rasisms!
Multikulturālisms ir vēl viens politkorektuma virziens, kurš apgalvo, ka atšķirīgas kultūras var mierīgi dzīvot kopā vienā teritorijā kā viena liela draudzīga ģimene, vajag tikai tikt vaļā no rasistiem, seksistiem, nacionālistiem un pārējiem “istiem”. Šīs teorijas absurdu vairākkārt apstiprinājusi vēsture: dažādas kultūras vienā teritorijā nevar mierīgi sadzīvot! Vienā kultūrā par laulības pārkāpšanu soda ar nāvi, citā – ne; vienā kultūrā zagļiem nocērt rokas, citā – ne; vienā kultūrā vecumu ciena, citā – ne. Nav iespējams vienlaikus sodīt un nesodīt, cienīt un necienīt, tātad vienalga, kāds lēmums tiktu pieņemts katrā konkrētā gadījumā, viena no kultūrām izrādīsies zaudētāja. Un tā katrā jomā, kur ir atšķirīgi uzskati par vienu un to pašu jautājumu. Multikulturālisms ir mīts, kura pieņemšana par reālu iespējamību veicina veselā saprāta bojāeju.
Kāds socioloģijas profesors bija nostrādājis Boulinga Grīnas Valsts Universitātē (Bowling Green State University) vairāk nekā 25 gadus. Arvien biežāk pie viņa vērsās studenti ar sūdzībām par spiedienu no pasniedzēju puses, ja studenta uzskati neatbilda pasniedzēja politkorektajai nostājai. Studentam, kurš nebija politkorekts savos uzskatos, nebija lielas izredzes uz labu novērtējumu. Profesors nolēma pasniegt socioloģijas lekciju kursu par politkorektumu – precīzāk, atmaskot šo manipulatīvo sistēmu un pieejamā formā izskaidrot tās ļaunumu. Viņš saņēma atteikumu. Sieviešu zinātņu (Women’s Studies) fakultātes vadītāja spilgti noformulēja atteikuma cēloni: “Mēs aizliedzam jebkādu kursu, kas ierobežo vārda brīvību.” Noteikti ir vērts aizdomāties par šīs unikālas frāzes jēgu! Tomēr iniciatīva neaprobežojās ar atteikumu – tagad katrs, kurš piekrita viņam vai pat komunicēja, automātiski nonāca universitātes administrācijas nežēlastībā. Profesors pārgāja strādāt citā universitātē. Pazīstama aina, vai ne?
Tas ir tikai viens konkrēts piemērs parādībai, kas šodien Rietumos ir ieguvusi epidēmijas mērogu, īpaši mācību iestādēs. Lai saņemtu labu novērtējumu, domājoši studenti ir spiesti rakstīt to, kas ir pret veselīgiem dzīves uzskatiem un konfrontēt ar savu sirdsapziņu.
Vēl viens absurds jēdziens, kas saistīts ar politkorektumu, ir “naida noziegums” jeb “hate crime”. Spriežot pēc jēgas, tas ir pretstats “mīlestības noziegumam”. Tā vai citādi, šim terminam ir jāapzīmē noziegums pret citām, īpaši izceltām sociālām grupām tādēļ, ka upuris pieder pie kādas no šīs grupas. Vienas rases pārstāvis pret citas rases pārstāvi, vienas seksuālās orientācijas pārstāvis pret citas orientācijas pārstāvi, vienas reliģijas pārstāvis pret citas reliģijas pārstāvi un tā tālāk. Iznāk, ja baltais nogalina balto vai melnais nogalina melno, tad tas ir bijis “mīlestības noziegums”, bet, ja baltais nogalinājis melno, tad – “naida”. Šī jēdziena īstais zemteksts kļuva galēji skaidrs, kad izrādījās, ka patiesībā tas darbojas tikai vienā virzienā: baltais pret melno, normāli seksuāli orientētais pret homoseksuālistu, vīrietis pret sievieti…
Daudziem Amerikā ir pazīstams Metju Šeparda (Mathew Shepard) vārds – gados jauns pederasts, kuru divi piedzērušies vīrieši piekāva līdz nāvei. Šis notikums ļoti ilgu laiku figurēja galveno avīžu un ziņu pirmajās rindās. Bet vai amerikāņiem kaut ko izsaka Džessi Derkhaizinga (Jesse Dirkhising) vārds? Tieši tā sauca jaunieti no Ārkanzasas štata, kuru izvaroja un nogalināja divi pederasti. Šo notikumu amerikāņu prese praktiski pilnībā ignorēja. Pats fakts, ka homoseksuālisti bija noziedznieki, nevis upuri, notikušo padarīja absolūti neinteresantu un nevērtīgu politkorektajiem masu informācijas līdzekļiem.
Tas pats ir vērojams tā saucamo rasu noziegumu sakarā. Kad divi baltie vīrieši piesēja melno pie automašīnas un vilka viņu, līdz iestājās nāve, šis nežēlīgais noziegums ilgu laiku bija galvenais dienas temats visās avīzēs un jaunāko ziņu izlaidumos. Bet cits notikums tajā pašā laikā Kanzasas štatā nepelnīja preses uzmanību – kad divi melnie vīrieši ielauzās mājā, sagūstīja piecus baltos cilvēkus, aplaupīja, izvaroja sievietes, pēc tam iešāva katram baltādainajam upurim mugurā. Tikai viena sieviete brīnumainā kārtā izdzīvoja un lielā salā kaila nogāja gandrīz jūdzi ar lodi mugurā, lai sauktu palīgā un pavēstītu par notikušo. Pēdējā vardarbība netika vērtēta kā noziegums uz rasu naida pamata un tātad nebija plašas ievērības vērta…
No “The Patriot Post” materiāliem: https://patriotpost.us/columnists/1