Ikšķile

Grēku kalna dēkaiņi Ikšķilē

/ Andris / Komentēt

Grēku kalna dēkaiņiem pilna estrāde Ikšķilē

Bija labi. Pēc darba nedēļas 3 stundas kājās stāvot – bija ļoti labi! Patiesi, par izrādi grūti vēl kaut ko piebilst, ja neesi profesionāls kultūrists 🙂

Voldemāra Šoriņa teksti atsauca atmiņā 90-to gadu Latvijas televīzijā redzēto labdabīgo humoru. Aizraujošas vārdu spēles ik teikumā! Dziesmas skanīgas un līdzi dziedamas. Personāži katrs atsevišķi un to kopējā saspēle. Patiesi, perfekts brīvdabas uzvedums! Ja neredzēji, tad nopērc biļeti Bauskas (19.08) vai Kuldīgas (20.08) izrādei – ir vērts!

Izrāde līdz tumsai - bez pārtraukuma!

Ikšķiles kontekstā labprāt uzteikšu izmaiņas estrādes iekārtojumā. Sponsoru degustācijas, atrakcijas un ēdamlietu tirdzniecība izvietota estrādes augšā, aiz skatītājiem, līdz ar to pašu skatītāju un bērnu kustības skatītāju priekšā praktiski nebija – tikai uzvedums. Tā turpināt! Nākotnei –  brīvā kalna daļa aiz estrādes ir jāattīsta un jāiekārto, lai tirdzniecība, kas ir izklaides pasākumu būtiska sastāvdaļa, noritētu tehniski un kulturāli labiekārtotā teritorijā. Domāju, ka vides aizstāvji neiebildīs, ja tiks aizpildīta arī lielā bedre aiz šī kalna, jo tādā veidā pat tiktu atjaunots neliels Daugavas senkrasta posms.

Piektdien lija, vietām pat gāza. Virs Ikšķiles estrādes vakars noskaidrojās. Daudzu cilvēku labās domas un apņēmība izrādi noskatīties jebkuros laika apstākļos (līdzi segas, apmetņi, apņēmība sejās) nodrošināja labus laika apstākļus. Daudzu cilvēku labās domas un apņēmība nodrošinās arī izrādes pamatdomas piepildīšanu. Šī zeme – Latvija – ir mūsu “grēku kalns”, šeit mēs paši saimniekosim un nevienam to nedosim! Katrā mazā ciemā, novadā un valstī kopumā.

Muzikālais teātris 7 draugos

 Fotoreportāža: top brīvdabas mūzikls ‘Grēku kalna dēkaiņi’

Ikskile.com

Komentārs pie raksta: Cenzūra Ikšķiles pašvaldībā

/ Andris / Komentēt

Andris: Ikskile.com ievietotais raksts izraisīja diskusiju, kurā Daceks pamatoja publikācijas atteikumu un pārmeta opozīcijai nespēju kārtot jautājumus pareizā veidā. Andris pierakstīja savu viedokli.

Ikskile.com: Cenzūra Ikšķiles pašvaldībā

Ai, Dacek, tik daudz ūdens! Ja tev uzraksta 1 vai 5 argumentus, tu tos vienkārši ignorē. Pats 5 reizes atkārto vienu un to pašu nejēdzību, un jūties varens. Jūs ar Šleseru vienā pulciņā gājāt?

Šis ir īpaši labs: “Manu darbu zina daudzi un es to nereklamēju.”

Ikšķiles Vēstis ir pieejamas deputātiem vai nav? Ja ir, tad lai piešķir laukumus (burtzīmes) un katrs raksta, ko grib. Ja nav, tad lūdzu nepublicēt arī jauko dāmu Bērziņas un Bēķes reklāmrakstus pa pilnām lappusēm. Arī Trapiņam kā domes priekšsēdētājam šajā gadījumā būtu jāpublicē tikai pašvaldībā nobalsoti raksti, un ar iebildumiem, ja tādi rastos. Uz Trapiņu kā deputātu attiecināmas tās pašas tiesības, kas pārējiem. Lai redaktors raksta vai piesaita citus rakstītājus un ietur neitralitāti, tad nekādu problēmu nebūs.

Komiteju dienas kārtība ar gataviem lēmumprojektiem un pat brīžiem jau ierakstītiem balsojumiem deputātu (esmu pārliecināts – visu deputātu) rokās nonāk 3 dienas pirms sēdes. Pozīcijas deputātiem ir vienalga, bet AI tā komitejas sēde ir VIENĪGĀ IESPĒJA IZTEIKT VIEDOKLI. Un diemžēl viss (balsojums) ir “sakārtots” tā, ka lielas jēgas no tā nav.

Rakstiskus priekšlikumus komiteju dienas kārtībā var iekļaut tikai domes vadība un komitejas vadītājs, tādēļ arī šis ceļš faktiski ir slēgts.

Lai sagatavotu tik ļoti pamatotu priekšlikumu, kā tu raksti, ir nepieciešama informācija. Par to arī deputātiem jāraksta iesniegumi un jāgaida nedēļām un mēnešiem. Smieklīgi, jo neesmu redzējis nevienu normāli pamatotu pašu pašvaldības darbinieku priekšlikumu.

KARJERA NORACĒJU SIA jau ir apaudzis ar amatpersonām, droši vien jau sagatavoti saraksti ar izsūtāmajiem, t.i. no Līviem atlaižamajiem, bet joprojām nav biznesa plāna, pat vienkārša ekselīša – kāpēc karjeru apsaimniekot pašiem ir izdevīgāk nekā iznomāt?

Atbildes uz iesniegumiem ir ūdens. Esmu tādas saņēmis, un lielākoties, ļoti līdzīgas taviem komentāriem 🙂

Ikšķilē pašvaldības darbinieki strādā “saimniekiem”, nevis tautai tās pārstāvju deputātu personā. Šis man nav jāpierāda – Daceks iepriekšējos komentāros to vairākas reizes uzrakstījis.

Jautru dienu!

Ikšķiles novada attīstības vīzija 2020. Sabiedriskās būves

/ Andris / Komentēt

Ikšķiles novada attīstības vīzija 2020. Sabiedriskās būves

Ikšķiles novads ir ģimenēm draudzīga pašvaldība, tādēļ 2020. gadā novadā dzīvo jau 15.000 iedzīvotāju, pārsvarā jaunās ģimenes ar 2 un vairāk bērniem.

Pirmsskolas izglītība
Pašvaldība izveido bērnudārza filiāles tieši pie bērnu dzīvesvietām visos novada centros, kur ir atbilstošs bērnu skaits. Tiek veidotas apvienotas dažādu vecumu bērnu grupas. Bērnu vecāki tiek atbilstoši kvalifikācijai veic arī bērnudārza personāla darbu.
Apbūve – operatīvi būvējamas un vēlāk arī pārvietojamas moduļu un konteinera tipa ekoloģiskās ēkas.

Sākumskola un pamatskola
Izglītība atbilstoši valsts programmai, bet pēc vecāku vēlēšanās, arī tiek organizēta pie dzīves vietas līdzīgi kā bērnudārzi. Mācību plāni tiek sagatavoti tā, lai skolnieki organizēti var ierasties Tīnūžu un Ikšķiles skolās uz speciālo priekšmetu stundām.
Apbūve – operatīvi būvējamas un vēlāk arī pārvietojamas moduļu un konteinera tipa ekoloģiskās ēkas.

Vidusskola
Ikšķiles vidusskolas nodrošina kvalitatīvu vidējo izglītību, liekot akcentu uz dažādu profesionālo prasmju apgūšanu.
Apbūve – skolas ēkas un daudzās piebūves tiek pārplānotas un humanizētas, vienlaikus uzlabojot ēku un teritorijas administrēšanas efektivitāti.

Valsts ģimnāzija
Līdz 2020. gadam Ikšķiles vidusskola ir attīstījusi programmas un cēlusi līmeni līdz valsts ģimnāzijas statusam 10.-12. klašu programmās. Ģimnāzija ir mācību ceļa mērķis kaimiņu pašvaldību un pat Rīgas skolēniem, kuri atbrauc ar vilcienu.
Apbūve – multifunkcionālā ēkā pie Lupīnu ielas stadiona.

Skolēnu sporta centrs
Sākumskolas un pamatskolas skolēni masveidā tiek iesaistīti vispārējās fiziskās sagatavotības aktivitātēs – no rotaļām un sporta spēlēm, pamazām atlasot ieinteresētos un talantīgos. Procesā tiek iesaistītas ģimenes.
Apbūve – Ikšķiles un Tīnūžu sporta zāles tiek piemērotas sporta nodarbībām ar skatītājiem. Tiek uzlabots Tīnūžu skolas sporta laukums. Pašvaldība organizē un finansē sporta nodarbības visa kalendārā gada laikā.

Novada sporta centrs
Lupīnu ielas stadions ir bāze novada jaunatnes sporta attīstībai. Novadā darbojas sporta skola (vai filiāles), kas nodrošina profesionālu treniņu līmeni, līdzdalību sacensībās un sportistu profesionālo izglītību.
Apbūve – Lupīnu ielas stadions, multifunkcionālā būve pie Lupīnu ielas (kopā ar ģimnāziju), sporta halle, citi sporta objekti novadā.

Mūzikas un mākslas izglītība
Ikšķilē darbojas Mūzikas un mākslas skola (vai labu specializēto skolu filiāles). Ēkā ir gan ir telpas vispārējai mūzikas un mākslas apguvei grupās, specializētās klases un auditorijas. Ēka nodrošina arī pieaugušo un vecāka gada gājuma cilvēku interešu izglītības vajadzības.
Apbūve – daudzlīmeņu (terašu) ēka (4-5 stāvi) nogāzē starp Strēlnieku un Lejas ielu, pie gājēju trepēm (to funkciju iekļaujot apjomā). Strēlnieku ielā redzamais apbūves augstums 1 stāvs, ja tiek pazemināts ielas līmenis – līdz diviem stāviem. Ieeja no abām ielām, transporta stāvvietas – no Lejas ielas puses.

Kultūras centrs, bibliotēka, estrāde
Apbūve – vecais kultūras nams, kura apbūve papildināta, izveidojot noslēgtu pagalmu, iespējams, atpērkot estrādei blakus esošo privātīpašumu. Iespējams, sabiedrība vienojas par jauna kultūras centra celšanu vecā vietā. Tad tiek pazemināts zemes līmenis un virszemes apbūve var sasniegt 3 stāvus. Vienlaicīgi tiek nodrošināts viss pasākumu serviss Ikšķiles estrādei.
2020. Gadā Ikšķiles estrādei ir vēdekļa veida transformējamais jumts pār skatuvi un skatītāju vietām. Estrādes darbība tiek nodrošināt līdz pat āra temperatūrai -10 grādi. Estrādes vēsturiskās sienas tiek piepildītas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un komfortu.
Estrādes darbības nodrošināšanai ir panākta vienošanās ar Lībiešu ielas kvartāla iedzīvotājiem, visas šķērsielas tiek paplašinātas un izveidotas stāvvietas ar ekobruģa segumu.

Laukums pretī Ikšķiles vidusskolai
Laukums ir aprīkots ar soliem, galdiem, nojumēm, kuras vajadzības gadījumā var ātri demontēt. Brīvais Wi-Fi internets, elektrības pieslēgumi. No ķīmiskajām atkarībām brīva zona! Apmeklētāji – galvenokārt jaunieši, kam patīk būt centrā. Apkalpo – kultūras nama vai skolas kafejnīcas. Laukums ir viena no pilsētas pasākumu norises vietām.
Apbūve – Peldu iela ir iztaisnota, pie Lībiešu ielu iedziļināta un izveidots 2 līmeņu krustojums. Laukums zemākajā daļā ir pacelts virs ielas līmeņa, nodrošinot arī trokšņa un putekļu barjeru laukumam un vidusskolai.

Dienas centrs – sociālo pakalpojumu centrs
Cilvēkiem ar speciālām sociālām vajadzībām darbojas Dienas centrs. Ēkā ir pieejamas gan mantiskā palīdzība, gan tādi pakalpojumi kā duša, veļas mazgātava, specializētā medicīniskā palīdzība. Ēka nodrošina gan pieejamību, gan zināmu diskrētumu.
Apbūve – Daugavas prospekts 34, ēkai nepieciešama noteikta un saprātīga apjoma renovācija, it īpaši sētas pusē. Tagad, 2011. gadā. Vēlāk, 2020. gadā, sociāli neaizsargāto cilvēku skaits nebūs pieaudzis, jo attīstīsies ģimenes un kopienas institūti.

Multifunkcionāla ēka pie Lupīnu ielas stadiona
2020. gadā Ikšķiles ģimnāzijas un daļa no sporta centra servisa funkcijām. Līdz tam – galvenā stadiona atbalsta ēka, alternatīvā izglītības, projektu, jauniešu centra telpas.

Jauniešu centrs
2020. gadā nav nepieciešams atsevišķs jauniešu centrs. Jauniešiem tiek piedāvātas telpas un vide praktiski visās sabiedriskajās ēkās dažādu interešu virzienos, t.sk. „organizēto kultūru” noliedzošos virzienos.

Pašvaldības administratīvā ēka.
Ikšķiles pašvaldība uz izdevīgiem noteikumiem nopirkusi vai nomā veco tirdzniecības centru Ikšķiles centrā, Skolas ielā. Pašvaldības darbinieki uz darbu ierodas ar sabiedrisko transportu, velosipēdiem, kājām, tādēļ nav nepieciešamas stāvvietas tieši pie pašvaldības ēkas. Atbraukušie apmeklētāji arī pārsvarā izmanto sabiedrisko transportu, mašīnas atstāj pie tirdzniecības centriem vai uz Skolas ielas posma līdz dzelzceļam, kur pēc rekonstrukcijas tomēr tiek uzbūvēta papildus josla stāvvietām.
Apbūve – tirdzniecības centram tiek uzbūvēts 2 stāvs. Tiek lietotas modernas koka paneļu konstrukcijas, tādēļ darbi tiek veikt dažu mēnešu laikā.

Pašvaldības atbalstītās biznesa būves

Intelektuālā biznesa centrs – inkubators
Ēka 500-1000 darba vietām ar augstu elektronisko komunikāciju līmeni. Projektu nedaudz sadārdzina nepieciešamība samazināt dzelzceļa radītās vibrācijas. Lielāko daļu biznesa un darba vietu aizpilda novada iedzīvotāji. Papildus nepieciešamais darba spēks ierodas pa dzelzceļu. Pašvaldība nodrošina komunikācijas, ilgtermiņa nodokļu atvieglojumus, subsīdijas pie noteikta novada iedzīvotāju nodarbināto skaita un algu līmeņa. Ēkas būvniecību veic privātais investors.
Apbūve – ēka aiz dzelzceļa, bijušās dārzniecības teritorijā.

Ražošanas un pakalpojumu biznesa centri
Daugavmalā, Elkšņos, pie Tīnūžu šosejas un citur. Pašvaldība atbalsta ilgtermiņa infrastruktūras veidošanu, ja tiek izpildītas vides kvalitātes prasības.

Andris Doveiks, AI valdes loceklis

Māmiņu algu vietā jāmaksā bērnu pabalsti

/ Andris / Komentēt

Iepriekšējā rakstā “Izvēle viena – dzimstības veicināšana!” rakstīju, ka bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu jānodrošina visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Ierosinu ieviest pabalstu sistēmu, kas nav “māmiņu algas” tādā izpratnē, kā tās maksā šodien. Lai saņemtu šos pabalstus, mātei vispār nebūtu jāsāk strādāt. Šie pabalsti neaizvietotu ienākumus, kā tas ir slimības gadījumā, tādēļ cilvēkiem nebūtu vajadzības atlikt bērnu radīšanu līdz brīdim, kad “būs lielākas algas”. Tomēr ir iespējams saglabāt arī mainīgo daļu, kura atkarīga no iepriekš maksātajiem nodokļiem. Tāda varētu tikt maksāta vienu gadu pēc bērna piedzimšanas 10 – 20% apmērā no iepriekš ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliktajiem ienākumiem.

Šī pabalstu sistēma arī nebūtu orientēta uz māmiņu atgriešanos darba tirgū tūlīt pēc viena vai otra bērna piedzimšanas. Tas nav nepieciešams! Pabalstu sistēmas mērķis ir veicināt četru un vairāk bērnu dzimšanu veselīgās ģimenēs desmit un vairāk gadu laikā. Šajā laikā māte patiešām zaudē darba tirgus kvalifikāciju, ja tāda pirms tam ir bijusi, bet mūsdienās desmit gados kvalifikāciju zaudē jebkurš darba tirgus dalībnieks, kurš nemācās. Lai to kompensētu, vecāku izglītības fondā par katru bērnu būtu jāieskaita noteikta naudas summa, kas vēlāk ir izmantojama mācību maksai un arī stipendijai mācību laikā. Pēc jaunāko zināšanu apguves darba tirgū ienāks nobriedusi sieviete, kura, iespējams, kavēs kādas darba dienas bērna slimības dēļ, bet darba devējam nebūs pamata raizēties, ka gada laikā apmācītā sieviete uz diviem gadiem “pazudīs” kārtējā bērna kopšanas atvaļinājumā. Tikpat labi šo priekšrocību varēs izmantot tēvs, ja viņš būs bijis ģimenes mājas cilvēks.

Dzimstību veicinošai pabalstu sistēmai ir jāpiedāvā tāda materiālā stabilitāte, kas nodrošina bērna minimālās pamatvajadzības – pārtiku, apģērbu, mājokli. Bērna pamatvajadzība ir arī mātes klātbūtne zīdīšanas periodā un pieauguša cilvēka, vēlams, arī mātes, obligāta klātbūtne līdz piecu sešu gadu vecumam, kad parasti tiek sāktas mācības pirmsskolas izglītības obligātajā programmā. Bērna dzīves pirmajā gadā šādu pabalstu kopsummai, manuprāt, jāsasniedz Ls 300 mēnesī, bet otrajā un trešajā gadā – Ls 250. Ceturtajā, piektajā un sestajā gadā līdz Ls 200 (ja neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes), bet skolas vecuma bērniem – Ls 50 mēnesī. Pabalstu sistēmai jābūt progresīvai, jo ar katru nākamo bērnu attālinās brīdis, kad ģimenē būs divi pelnītāji.

Kādēļ pabalstiem būtu jābūt vairākiem? Veiksmīgām un apzinīgām ģimenēm būtu jāskatās tikai uz gala skaitļiem. Finansiāli ļoti veiksmīgām ģimenēm, iespējams, vispār nevajadzētu saņemt pabalstus. Arī šāda situācija ir iespējama, piemēram, nemaksāt mājokļa pabalstus to bērnu vecākiem, kuru mājokļa vai vispār īpašumu vērtība pārsniedz noteiktu summu. Tomēr šo jautājumu var risināt tikai pēc tam, kad valstī tiktu panākta vienošanās progresīvo nodokļu jomā, kas kļūtu par pamatu arī dažādu pabalstu piešķiršanas izvērtēšanai.

Vairāku pabalstu noteikšana ļauj efektīvi risināt mazāk veiksmīgu ģimeņu problēmas. Piemēram, kārtīgai ģimenei neizdodas nopelnīt tik daudz, lai nodrošinātu piemērotu mājokli sev un trijiem bērniem. Tad pašvaldība piešķir atbilstošu mājokli un automātiski saņem bērnu mājokļa pabalsta daļu. Līdzīgi rīkojas gadījumos, ja vecāki kāda iemesla dēļ nespēj nodrošināt kādas citas bērna vajadzības.

Šāda veida lēmumus jau šodien Latvijā pieņem bāriņtiesas, un tā tas varētu notikt arī turpmāk. Tikai jāpārliecinās, ka bāriņtiesās strādājošie nav pārguruši savā darbā un spēj strādāt ne tikai ar izdzīvošanas problēmām, bet arī ar tautas atdzimšanas vīziju.

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.easyget.lv

Izvēle viena – dzimstības veicināšana!

/ Andris / 4 komentāri

Publicēts laikrakstā “Latvijas Avīze” 2011.06.30

Tautas skaitīšanā šogad Latvijā saskaitīti 1,9 miljoni iedzīvotāju. 20 neatkarības gados esam zaudējuši pusi miljona, no tiem pēdējos septiņos gados Eiropas Savienībā – aptuveni 250 000 Latvijas iedzīvotāju.

Demogrāfi un katrs saprātīgs valsts iedzīvotājs saprot, ka Latvijas iedzīvotāji aizbrauc, izmirst un nepiedzimst. Ir pēdējais laiks glābt Latvijas tautu un Latvijas valstiskumu. Paliekot arvien mazāk, Latvijas iedzīvotāji vairs nespēs uzturēt infrastruktūru un paliks tikai divas izvēles – pilnīgs sabrukums vai miljons imigrantu no tālām zemēm. Mūsdienu kapitālistiskā realitāte un Latvijas valsts pastāvošā pārvalde ir orientēta uz patērētāju – IKP resursu. Šodien redzam, ka tāda pārvalde izrādās vērsta pret iedzīvotāju kopuma – nācijas – interesēm.

Apzinoties latviešu tautas eksistences un tātad arī Latvijas valstiskuma apdraudējumu, šodien Latvijā var runāt tikai par vienu prioritāti – Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju dzimstības ievērojamu un neatliekamu veicināšanu. 2011. gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs paliekoša nozīme tikai tad, ja sabiedrība apzināsies šo mērķi un atbilstoši tam izdarīs savu politisko izvēli.

Bērnu dzimstība ir jāvirza kā vienīgais prioritārais mērķis Saeimas un Ministru kabineta darbībā, budžeta veidošanā un ikdienas darbā.

Ģimenes, un pirmkārt mātes, kas dzemdē, audzina un uztur bērnus, izpilda visas Latvijas tautas atjaunošanas uzdevumu, tādēļ visai sabiedrībai materiāli un morāli tās jāatbalsta, bet kompetentām iestādēm jākonsultē un jākontrolē cilvēki, kuri uzņēmušies lielo atbildību šajā grūtajā laikā.

Sabiedrībai no valsts budžeta jānodrošina grūtniecības pabalsts kopš stāšanās ārsta uzskaitē, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, vienreizējs pabalsts vecāku izglītības fondā par katru bērnu, bērnudārza finansējumam pietuvināts bērna kopšanas pabalsts līdz 6 gadu vecumam, ja bērns neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, bērna mājokļa pabalsts, bērna uztura pabalsts līdz vidējās izglītības iegūšanai vai līdz balsošanas tiesību vecuma sasniegšanai (kas ātrāk).

Materiālā nodrošinājuma līmenim jānodrošina tas, lai bērnu pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamais minimums būtu visās ģimenēs neatkarīgi no vecāku materiālā stāvokļa.

Sabiedrībai no valsts budžeta jāapmaksā centralizēta bērnu, vecāku un topošo vecāku veselības aprūpes sistēma. No valsts budžeta jāapmaksā centralizēta izglītības standartu un mācību materiālu izstrāde un iepirkums. Izglītības iestādes normatīvo aktu noteiktā apjomā jāorganizē pašvaldībām, vienlīdzīgi konkurējot ar privātajām skolām. Augstākās izglītības finansējums jānodrošina valsts un privātajiem studiju kredītu un stipendiju fondiem. Valsts piešķirtās stipendijas studenti dzēstu ar legālu darbu Latvijas nodokļu telpā, kā arī saņemot pabalstus par saviem dzimušajiem bērniem savā vecāku izglītības fondā.

Finansējuma avots būtu valsts budžets, kurā tiktu ieskaitīta lielāka vai pat lielākā daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa un daļa no sociālā budžeta. Politiķiem un ierēdņiem jāmeklē un jārod iespēja finansēt dzimstības, veselības un izglītības programmas no ES fondiem, pamatojot ar notikušo Latvijas darbaspēka eksportu uz vecās Eiropas valstīm.

Pieredzējuši politiķi, valsts aparāta darbinieki un valsts finanšu plānotāji šādam piedāvājumam nekavējoties uzbruks ar budžeta skaitļiem – naudas neesot. Atbilde ir tikai viena – naudu pirmkārt šai prioritātei. Lai tā sauktie speciālisti pēc tam pierāda, ka patiešām ir speciālisti, un atrod trūkstošo naudu “zelta” tiltiem un visādiem valsts pārvaldes kapacitātes paaugstināšanas semināriem.

Mums, latviešiem un visiem šodienas Latvijas iedzīvotājiem, nav vajadzīgs arī “Rail Baltica” projekts, ja tas notiek uz mūsu nedzimušo bērnu rēķina. Pamest šo zemi var jau tagad – ar “Air Baltic”!

Publikācijas un komentāri internetā:

www.iedzivotaji.lv

www.la.lv

aculiecinieks.delfi.lv

www.esmaja.lv

www.easyget.lv

Ģ. Rungainis: Līdzekļu, ko noēst pensiju sistēmai, nav un nebūs

Stadions piebūvīšu saimniekošanas stilā

/ Andris / Komentēt

Ikšķilē notiek vērienīga būvniecība – tiek būvēts Ikšķiles vidusskolas stadions. Vienlaicīgi tiek virzīts arī grandiozs stadions – sporta kompleks – Lupīnu ielas stadions. Šajā kontekstā pievērsīšu uzmanību divām niansēm – kā projektē un kā rūpējas par potenciālajiem sporta būvju lietotājiem.

Būvniecības projekti Ikšķilē izceļas ar dīvainībām. Kultūras Kalna projektēšana par katru cenu radīja projektu, kura ietvaros būtu jānojauc estrāde un ar visu to ēka būtu nefunkcionāla. Tad uzradās vecā kultūras nama pārbūves projekts ar mazas muižas pazīmēm. Vēlāk parādījās estrādes apjumšanas projekts. Pa vidu pašvaldība steidzamības kārtībā nopirka vecu veikalu Daugavas prospektā 34, kuru jau plāno siltināt ar pilnīgu nojaukšanu.

Pašlaik tiek realizēts pārspīlēts vidusskolas stadiona projekts, kuru atļaušos saukt par nepārdomātu un, apskatot detaļas, pat muļķīgu. Vidusskolas ēku komplekss nu jau kļūst par “piebūvīšu arhitektūras” šedevru. Manuprāt, neviena no jaunajām būvēm 10 gadu laikā nav uzlabojusi kompleksa vides kvalitāti. Koridoru labirintos atrodama tikai kolhoznieciska kvantitāte, kas tagad iznākusi arī ārpusē.

Atkritumu konteineru vietas ir neaizskaramas!

Atkritumu konteineru vietas ir neaizskaramas!

Stadiona Birzes ielas galā tiek būvēta atbalsta siena. Tā izveidota ar pamatīgu iedobi, kurā acīmredzot tiks novietoti atkritumu konteineri. Šie konteineri skolas stāvlaukumā jau iepriekš atradās muļķīgā vietā – stāvlaukuma vidū, samazinot stāvlaukuma ietilpību. Tagad šie konteineri izrādījušies nepārvarama vara arī miljonu vērtam stadionam.

Tribīnes šajā stadiona vietā ir vienkārši bezjēdzīgas

Tribīnes šajā stadiona vietā ir vienkārši bezjēdzīgas

Stadionā tiek būvētas tribīnes. Nelielas tribīnes parasti izvieto stadiona centrā (tur ir uzstādīts pelēka skārda klucis – inventāra noliktava) vai skriešanas disciplīnu finiša zonā. Šīs ir skrejceļa otrā galā, ja vien Ikšķilē nav plānots vieglatlētikas apvērsums… Ja nu tiešām tribīnes bija jāliek pie sporta zāles, tad ir grūti saprast, kādēļ tās nevarēja izvietot tieši pretī sporta zāles galam? Tad teritoriju starp tribīnēm un sporta zāli varētu nosegt ar vieglu jumta konstrukciju, par niecīgu samaksu dubultojot stadiona apjumto daļu? Varbūt vaina atkal ir kādā šķērslī – šeit redzama strādnieku pārvietojamā tualete?

Vecais grozs - vai jaunās būves atskaites punkts?

Vecais grozs - vai jaunās būves atskaites punkts?

Stadiona galā ir atstāts viens no 4 vecajiem basketbola groziem. Ja stadionu būvē apkārt atkritumu konteineriem un, iespējams, strādnieku tualetēm, tad šeit jau gandrīz droši var pieņemt, ka tieši pēc šī groza tiks marķēti basketbola laukumi – to seguma augstums zem groza stīpas un līniju izvietojums. Bet basketbola laukumi projektā atrodas citā vietā. Šis būtu joks, ja stadionā otrā galā nebūtu speciālā izbūve atkritumu konteineriem.

Stadiona  aizstāvji kā argumentu tieši šāda stadiona nepieciešamībai minēja sporta būvju aizņemtību. Sporta laukuma versijas piekritēji aizrādīja, ka ne visas iespējas tiek izmantotas. It īpaši vasarās…

Sports Ikšķiles bērniem 2011. gada vasarā

Sports Ikšķiles bērniem 2011. gada vasarā

Šis stadions tiks uzbūvēts tāds, kā iesākts. Kādu būvēs Lupīnu ielā? Sabiedriskajā apspriešanā ņēmu vārdu un izteicu savas bažas par to, ka Lupīnu ielas projekts ir nepamatots – plānotās sporta aktivitātes ir tikai dažu entuziastu galvās. Es aicināju uzsākt sporta vai vismaz fizisko aktivitāšu darbu jau šovasar, lai tuvojoties Lupīnu ielas stadiona projektēšanai, pašvaldībai un sabiedrībai būtu labāks priekšstats par to, ko mēs īsti vēlamies. Vai pašvaldība ir pakustinājusi mazo pirkstiņu?

Paldies par ūdens vērtības apziņas veidošanu

/ Andris / Komentēt

Ikšķiles pašvaldība ir izbūvējusi modernu ūdensvada un kanalizācijas tīklu, bet nav spējusi nodrošināt jaunu klientu piesaisti. Kāds ir rezultāts? Esošajiem klientiem, kuriem ir tikusi tikai neliela daļa uzlabojumu, jāpieņem kārtējais tarifu pieaugums, jo pašvaldība ir apsolījusi daudzus miljonus vērto būvi iekļaut tarifos – amortizācijas atskaitījumu veidā nāksies atgūt visu Eiropas naudu.

Te nu ir tā taisnība – taupīgā zemnieku dome sarūpēja “sieru bez maksas”, bet kā parasti gadās – siers kādam jāapmaksā! Vienīgie ieguvēji ir pašvaldības darbonīši, kuriem it kā uzspiestais tarifa veidošanas mehānisms ļauj izvairīties no reāla darba klientu piesaistīšanā. Klientu piesaistīšana gan šajā gadījumā ir vajadzīga visiem, kuri neklausa kurmīgiem ieteikumiem un nebrauc prom.  Piekakātie gruntsūdeņi ātrāk vai vēlāk atriebsies, neņemot vērā tīro un nelietoto aprakto cauruļu kilometrus.

2011. gada maija rēķinos ūdens cena ir Ls 0,42 un kanalizācijas Ls 0,64 par kubikmetru, klāt vēl PVN 22%. Pašvaldības amatpersonas uzskata, ka viņi ir izdarījuši visu iespējamo, lai tarifi būtu jāpaaugstina pat “tikai” 40% ūdenim (Ls 0,59) un “tikai” 23% kanalizācijai.

Paldies par rūpēm!

Ikšķiles novada domes tarifu komisijas
PROTOKOLS Nr. 2

Ikšķile, 2011.gada 10. jūnijā

Sēdes sākums – 10:00

Sēdes vadītājs – komisijas priekšsēdētājs GUNTARS KURMIS

Protokolists –      komisijas loceklis  IVARS VIĻUMS

Komisijas loceke –  VELGA BOKMELDERE

DARBA KĀRTĪBĀ:

Ikšķiles novada p/a „Līvi” realizējamā  dzeramā ūdens un kanalizācijas tarifu apstiprināšana no 2011.gada 1.augusta.

ZIŅO:

Ivars Viļums: Ir beigušies darbi projekta „Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības I kārta”  noslēgto līgumu ietvaros. Pamatojoties uz 2008.gada 22.novembrī noslēgtās vienošanās par projekta „Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstības I kārta” īstenošanu Speciālajiem noteikumiem, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta iesniegumu un projekta finanšu un izmaksu-ieguvumu analīzes aktualizāciju , kur Ikšķiles novada pašvaldības aģentūra „Līvi” un Ikšķiles novada pašvaldība apliecināja, ka projekta rezultātā radīto pamatlīdzekļu ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumi tiks iekļauti tarifos (tiks piemērots tāds tarifs, kā bija plānots TEP finanšu analīzē).kā arī degvielas un elektroenerģijas cenu pieaugumu ir nepieciešams apstiprināt jaunus tarifus ūdensapgādei un kanalizācijai ar 2011.gada 1.augustu:

  1. Ūdensapgādei – Ls 0,59 par 1m³ (bezPVN):
  2. Kanalizācijai – Ls 0,79 1m³ (bezPVN). 

Apspriešana:

Velga Bokmeldere uzdod jautājumu : kāpēc piedāvātais tarifs ir tāds, kas bija paredzēts TEP finanšu un izmaksu-ieguvumu analīzes aktualizācijā 2010.gadam.

Ivars Viļums paskaidro, ka  paredzamais  tarifs ir mazāks nekā TEP, sakarā  ar ekonomiska krīzi un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos. Pašvaldības aģentūra nodrošinās pamatlīdzekļu ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus.

NOLEMJ:

Ieteikt Ikšķiles novada domei apstiprināt Ikšķiles novada PA „Līvi” ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus:

Ūdensapgādei – Ls 0,59 par 1m³ (bez PVN):

Kanalizācijai – Ls 0,79 1m³ (bez PVN).

Sēde beidzas plkst. 11:00

Sēdes vadītājs                                                           G.Kurmis

Komisijas locekļi :                                                   V. Bokmeldere

Protokolēja                                                                  I. Viļums

Agrāk publicēts Ikskile.com