Notiek tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu

Rīga, 23.jūl., LETA. Šodien plkst.7 durvis vēruši visi vēlēšanu iecirkņi tautas nobalsošanai par 10.Saeimas atlaišanu. Referendums notiks līdz plkst.22.

Kā aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa, durvis vēruši visi vēlēšanu iecirkņi Latvijā un patlaban nav saņemtas ziņas, ka darbs kādā vietā būtu aizkavējies.

Referenduma jautājums ir: “Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?” Balsošanas biļetenā būs divas iespējamās atbildes – “par” un “pret”. Lai nobalsotu, būs jāievelk “+” (plusiņš) iepretim izvēlētajai atbildei.

Referendumu ierosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, savu lēmumu pamatojot ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā. Zatlers par parlamenta atlaišanas rosināšanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā, tādējādi saņemot kritiku, ka viņš rīkojies savtīgi un šādi bruģējis ceļu ieiešanai politikā.

Par Saeimas atlaišanu ir aicinājis balsot pats Zatlers, “Vienotība”, kurai daudzu politikas vērotāju vērtējumā ārkārtas vēlēšanas draud ar būtisku deputātu mandātu skaita samazinājumu, elektorātam pārbēgot pie topošās Zatlera partijas, kā arī “Saskaņas centrs” un “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kuras savukārt cer būtiski uzlabot savus rezultātus Saeimas vēlēšanās.

Savukārt trīs publiski piesauktie oligarhi – Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs un Šķēle referendumā balsošot pret Saeimas atlaišanu, bet Šlesers nepiedalīšoties. Politologi prognozē, ka Šķēle, kura dibināto Tautas partiju jau nolemts likvidēt, un Šlesers ar savu partiju LPP/LC nākamajā Saeimā nebūs pārstāvēti, savukārt par ZZS sekmēm domas dalās – daļa ekspertu domā, ka ZZS pozīcijas noturēs, neskatoties uz Zatlera atsākto cīņu pret oligarhiem, bet citi norāda, ka reitingi jau rāda partijas popularitātes zudumu.

Lai varētu piedalīties balsošanā, būs jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase, kurai nav beidzies derīguma termiņš.

Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē izdarīs atzīmi par dalību tautas nobalsošanā.

Vēlētāji balsošanai var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Pavisam referendumam ir izveidoti 1028 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 iecirkņi atrodas Latvijā, bet 78 – ārvalstīs.

Vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no plkst.7 līdz 22 (ārzemēs – pēc attiecīgā vietējā laika).

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nobalsot vēlēšanu iecirknī, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā jāpiesakās šodien līdz plkst.12. Balsošana tiks organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.

Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, var balsot jebkurā no 78 vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.

Referenduma sarīkošanā būs iesaistīti gandrīz 10 000 vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku, kā arī vairāki desmiti novērotāji no Latvijas un ārvalstīm. Latvijā pieteikušies 65 novērotāji, bet no ārvalstīm akreditēti 16 novērotāji.

Atbilstoši Satversmei 10.Saeima būs atlaista, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu nobalsos vairāk nekā puse no tiem vēlētājiem, kuri piedalīsies referendumā.

CVK informāciju par vēlētāju līdzdalību un tautas nobalsošanas provizoriskos rezultātus publicēs interneta vietnē “www.tn2011.cvk.lv”.

Ziņas par vēlētāju līdzdalību tiks apkopotas plkst.8, plkst.12, plkst.16, plkst.20 un plkst.22. Plānots, ka dienas laikā CVK interneta vietnē šīs ziņas būs pieejamas ar pusstundas intervālu plkst.8.30, plkst.12.30, plkst.16.30 un plkst.20.30. Savukārt kopējais tautas nobalsošanā piedalījušos vēlētāju skaits, kā arī ziņas par vēlētāju atrašanās vietā nobalsojušiem vēlētājiem būs pieejamas ap plkst.23.

Pirmie provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi, sākot no plkst.23.30, bet balsu skaitīšanu Latvijā plānots pabeigt 24.jūlijā līdz plkst.5.

Oficiālos referenduma rezultātus par 10.Saeimas atlaišanu CVK plāno pasludināt 26.jūlijā.

Ja vēlētāji referendumā nobalsos par 10.Saeimas atlaišanu, deputātu kandidātu saraksti 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam. Saeimas ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 17.septembrī.

Demogrāfs: politika Latvijā nav labvēlīga ģimenēm ar vairākiem bērniem

Delfi.lv

Bērnu politika Latvijā nav labvēlīga tiem patriotiskajiem latviešiem, kuri grib trešo un ceturto bērnu – puse no tiem automātiski nonāk nabadzības līmenī, intervijā žurnālam “Klubs” norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

“Biju šokēts, kad, izpētot statistiku, atklāju – Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem ir vislielākais risks nonākt uz nabadzības sliekšņa. Eiropā šāds risks tik ļoti nav atkarīgs no bērnu skaita ģimenē,” sacīja Mežs.

Turklāt sievietei, kurai vēlas atgriezties darba tirgū, nav kur atstāt bērnu, jo rindas bērnudārzos daudziem ir neizstāvamas, piebilst eksperts. “Demogrāfijā pirmā un galvenā problēma ir bērnudārzu trūkums. Tās risināšanai būtu nepieciešama tikai desmitā daļa no tā ārprāta, ko Rīgas dome iztērēja Dienvidu tilta celtniecībai,” uzskata Mežs.

Demogrāfs arī uzskata, ka Eiropā ir divas nometnes – apzinīgā Eiropa, kas sākas no Igaunijas, iet pāri Skandināvijai, Lielbritānijai, Īrijai un beidzas pie Francijas. Šajās valstīs par dzimstības problēmām tiek domāts – no nacionālā kopprodukta jaunajām ģimenēm ar bērniem tiek novirzīts divreiz vairāk līdzekļu.

“Igauņi, piemēram, nesaprot, ko nozīmē rindas bērnudārzos. Viņiem šķiet, ka mums problēmas ir tādā līmenī – mani neapmierina dārziņš Purvciemā un es gribu, lai bērns to apmeklē centrā. Igauņi ir izdarījuši neticamo – krīzes gados dzimstība pārsniegusi mirstību,” sacīja Mežs, piebilstot, ka Latvija un Igaunija ir labs piemērs, ko nozīmē slikta un laba demogrāfijas politika.

Tomēr viņš norāda, ka problēma ir ne tikai naudā, bet arī attieksmē. Piemēram, divām trešdaļām Latvijas sieviešu auglīgā vecumā nav bērnu un divas trešdaļas vīriešu nav pat precējušies. “Latviešos ir par daudz perfekcionisma – ja es nevaru nodrošināt bērnam visu to labāko, lai nav nemaz. Par to esmu strīdējies līdz asarām. Ja bērnam pajautātu – vai viņš izvēlētos piedzimt un dzīvot nabadzīgi vai nepiedzimt, domāju, ka bērns izvēlētos dzimt un būt,” šādu situāciju komentē Mežs.

Delfi.lv: Daugavpils novads atbrīvojas no pirmā izmirušā ciema

Delfi.lv

Daugavpils novadā 14.jūlijā palika par vienu ciemu mazāk – no dokumentiem tika izsvītrots Višķu pagasta ciems Degļi, vēsta portāls “D-fakti.lv”.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11.panta pirmo un otro daļu un 2009.gada 3.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1269 “Adresācijas sistēmas noteikumi” 30.punktu, Daugavpils novada domes deputāti nolēma atcelt ciema statusu ciemam “Degļi”. Ciemā vairs nedzīvo cilvēki un nav reģistrēta neviena ēka.

Višķu pagasta pārvaldes darbinieki pastāstīja, ka pēdējā Degļu ciema iedzīvotāja ir mirusi 2009.gadā, un tur vairs nav nevienas ēkas. Ciems atradās aiz Luknas kompleksa “Latgales bekons”.

Tas ir Daugavpils novadā pirmais precedents, taču, spriežot pēc visa, nebūt ne pēdējais: novadā ir vēl 43 ciemi, kas reāli vairs neeksistē un ir palikuši tikai oficiālos dokumentos.

Visvairāk izmirušo ciemu ir Tabores pagastā – 12, aiz tā seko Demenes pagasts, kur neeksistē jau 11 ciemi. Ambeļu pagastā izmiruši astoņi ciemi. Pārējos pagastos šie skaitļi nav tik briesmīgi – pa vienam līdz trijiem ciemiem.

Delfi.lv: Latvijā par izmirušiem var uzskatīt teju 500 ciemu

Demogrāfs: Tuvākajos gados Latvijai masveida imigrācija nedraud

Rīga, 6.jūl., LETA. Tuvākajos trīs līdz piecos gados Latvijai masveida imigrācija nedraud un arī nav nepieciešama, tomēr tuvākajos gados izšķirsies, vai tā būs nepieciešama pēc desmit gadiem, šodien diskusijā “Latvijas demogrāfiskā katastrofa: izaicinājumi un risinājumi” atzina demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš skaidroja, ka likumsakarība “jo bagātāka valsts – jo mazāk bērnu” Eiropā jau kādu laiku nedarbojas, ir vērojama pretēja tendence – bagātākas valstis vairāk iegulda jaunajās ģimenēs un bērnos. Savukārt “neapzinīgas Eiropas valstis, kas skrien pakaļ kādiem makroekonomiskiem rādītājiem, to nedara un iecementē to, ka pēc desmit līdz 20 gadiem nevarēs attīstīties bez imigrantiem”.

Mežs sacīja, ka rindas bērnudārzos, brīvpusdienu neesamība, pensijas uzkrājuma sistēma veicina to, ka izšķirties par otru vai trešu bērnu ģimenē ir ļoti liela finansiāla atbildība, tāpēc iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Un tas būs jākompensē ar masveida imigrāciju, tā būs jāatvieglo, un to pieprasīšot paši Latvijas iedzīvotāji.

“Tie būsim mēs, kas pēc 20 gadiem prasīs atvērt imigrācijas vārtus,” sacīja demogrāfs un piebilda, ka nākotnē būs gandrīz vai vienalga, kurā valodā ar tevi runās ārsts, ja, guļot slimnīcā, visu dienu pie pacienta neviens nevarēs pienākt darba spēka trūkuma dēļ. Jau tagad strādnieku skaits ir tikai nedaudz lielāks par pensionāru skaitu, tomēr pēc vienas paaudzes tas jau būs otrādi.

Savukārt Igaunijas panākumus demogrāfijas problēmu risināšanā Mežs skaidroja ar mērķtiecīgas sociālās politikas realizāciju. “Pusi no Dienvidu tilta izmaksām – tieši tik daudz vairāk Igaunija ieguldīja bērnos un jaunajās ģimenēs,” sacīja eksperts. Viņš piebilda, ka tāpat ļoti liela atšķirība starp Latviju un Igauniju ir tajā, ka tur tiek īstenota godīga politika, “kas nerēķina, cik līdzekļu ieritināsies kādas partijas kasē, bet domā par to, kas būs pēc desmit vai 20 gadiem”.

Viņš norādīja, ka situācijas uzlabošana jāpanāk tuvākajos četros gados, jo tieši tagad ir maksimālais daudzums sieviešu auglīgajā vecumā.

Vai Tu jau parakstījies?!

Andris: Atveram SAEIMU un pēc tam atvērsim arī PAŠVALDĪBAS!

Mana un Tava balss http://manabalss.lv/

ATVERAM SAEIMU! http://manabalss.lv/atveram-saeimu-/show

Vēlamies, lai sabiedrībai tiktu dotas jaunas iespējas iesaistīties Saeimas darbā.

Vēlamies, lai tiktu pieņemti grozījumi Saeimas kārtības rullī, kas nodrošinātu, ka savācot 10’000 parakstus internetā, sabiedrības iniciatīva nonāk izskatīšanā Saeimas dienas kārtībā.

Šāda iespēja ļautu Latvijas iedzīvotājiem ļautu daudz vieglāk, ērtāk, ātrāk apvienoties un izteikt savas idejas, vēlmes, vajadzības, tādējādi ietekmējot Saeimas darba kārtību kā arī palielinātu izpratni par Saeimas darbu, veicinātu parlamentārā darba pilsonisko uzraudzību, attīstītu pilsoniskās līdzdalības spējas, kā arī ļautu ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem uzzināt par lielām sabiedrības grupām nozīmīgiem jautājumiem.

H. Djomkins: Dzimstība vai imigrācija?

Izskatās, ka 21.gs. pasaules iedzīvotāju dzīvē būs interesants. Runa ir par apmešanās jeb mītnes vietu izvēles tradīciju maiņu. Migrācija jeb brīva darbaspēka pārvietošanās būs cieņā un tiks uzskatīta par labklājības pamatu. Vaicāsiet – kāpēc tā? Un vai Latvijā arī? Par to sīkāk tālāk rakstā.

Viss raksts Hermaņa Djomkina blogā. Spied šeit!

Publikācija arī Apollo.lv

LETA: Zatlers atlaiž Saeimu

Andris: Saeimu pašlaik var atlaist tikai tauta. Zatlers to zina, LETA nezina. Zatlers teica tā: Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu: „Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48.pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā, 2011.gada 28.maijā.”

Rīga, 28.maijs, LETA. Pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers šovakar ir atlaidis Saeimu, tā Zatlers paziņoja savā uzrunā tautai Latvijas televīzijā.

Savā runā Zatlers akcentēja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPP) dzīvesvietā, ”ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēju un tiesisko varu”. Saeima savā balsojumā uzrādīja necieņu pret tiesu varu, uzsvēra Zatlers, un tā nav pirmā reize – 9.Saeima neapstiprināja amatā ģenerālprokurotu, kur virzījatioesu varas augstākā amatpersona.

Zatlers uzsvēra, ka šai Saeimai ir arī citi ”netikumi” – tirgošanās par amatiem tā vietā, lai domātu par valsti, tās ekonomisko situāciju. Tā ir parādījusi, ka aizstāv savas personīgās intereses.

“Redzam, ka Saeima jūtas komfortabli savā melu gaisotnē,” akcentēja Valsts prezidents. Viņš uzsvēra, ka šādas Saeimas gaisotnē ir stipri ietekmēts arī valdības darbs, kad tās pārstāvji skatās, ko saka cilvēks ārpus valdības.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija veiksmīgi pārvar krīzi, un tas ir visas Latvijas tautas nopelns. Bet krīzes rezultātā cieta daudzi – tika samazināta algas. Kā vārdā Latvijas tauta cieš, vaicāja prezidents. Un jautāja – lai vairotu oligarhu peļņu? Lai tiesiskums kļūtu nenozīmīgs?

Viņš uzsvēra, ka pārāk labticīgi tika vērotas cilvēku grupu interešu izpausmes un situācija ar katru brīdi kļuva sliktāka. 9.Saeimai uzticējās 6% iedzīvotāju, bet 10.Saeimai – 10%.

Tuvojas demokrātijas privatizācija, tāpēc ir jārīkojas, teica Valsts prezidents. Ir jāpieliek punkts šādai personu grupu patvaļai, kad mūsu bagātība nogulst ofšoru kontos, kad atsevišķi reģioni ir īpaši. Ir jāpieliek punkts, ka domājam vienu, bet darām ko citu. Nedrīkst būt šādā attieksme pret cilvēkiem, tautu un valsti, uzsvēra prezidents.

Jau ziņots, ka 26.maija plenārsēdē Saeima neļāva veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā.