Ja Nacionālā apvienība “”Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” iestāsies par savu lietu ar pārliecību, tad būs arī krievu tautības cilvēki, kuri atbalstīs latvisku Latviju. Tā uzskata apvienībā ietilpstošās partijas “Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
“Visu Latvijai!” līdzpriekšsēdētājs Dzintars sestdien uzrunā partijas “Visu Latvijai!” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) apvienošanās kongresā cildināja apvienības līdz šim, tostarp Saeimā, paveikto.
Lai abas šīs organizācijas apvienotos, bija nepieciešams iepazīšanās laiks, un līdzšinējie mēneši, kas bija pavadīti Saeimā, bija tikai iesildīšanās. Apvienība panākusi konkrētas lietas, lai gan parlamentā to pārstāv septiņi opozīcijā esoši deputāti.
Apvienība ir panākusi, ka Nacionālā karavīru apvienība un nacionālie partizāni saņems lielāku finansiālu atbalstu no valsts. Pateicoties apvienībai. Valsts valodas likuma pārkāpējiem turpmāk būs jāmaksā lielāki sodi.
Panākts, ka Saeimas Kārtības rullī tiek iestrādāta kārtība, kā izslēgt no Saeimas sastāva deputātu, kurš neprot valsts valodu. Šīs Saeimas sastāvā esošajam deputātam Valērijam Kravcovam radīta ļoti neērta situācija, kā dēļ Kravcovs bija spiests valsts valodu mācīties.
Panākts, ka pašvaldībām turpmāk būs taisnīgi jāsadala tās rīcībā esošie līdzekļi visām ģimenēm, kam nepieciešami bērnudārza pakalpojumi.
Apvienība Saeimā panākusi Demogrāfijas apakškomisijas izveidošanu un to, ka turpmāk politiski represētā statusu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, nevis pašvaldības, kā līdz šim.
Dzintars minēja vēl vairākas lietas, kas izdarītas ar apvienības gādību.
Viņš gan atzina, ka daudzi apvienības rosinātie priekšlikumi noraidīti tikai tāpēc, ka apvienība bijusi opozīcijā. “Droši var teikt, ka par šo darba posmu, ko esam kā viena frakcija pavadījusi kopā, mēs varam būt gandarīti – septiņu deputātu vietas mēs esam izmantojuši pēc labākās sirdsapziņas,” pavēstīja Dzintars.
Apvienības virsotne gan nevarot būt sistēmas lāpīšana, bet ir jāmaina visa sistēma. “Šajā valstī ir jābūt mērķim – dot mājas latviešu tautai un latviešiem saimniekot, augt un dzīvot neskaitāmās paaudzēs uz priekšu,” uzsvēra Dzintars.
Latvijā, pēc Dzintara domām, jānotiek garīgam apvērsumam, kad visi procesi valstī notiek saskaņā ar šo kopējo mērķi.
Cīņa par Latvijas nākotni Saeimā gan notiekot tikai pakārtoti. Galvenā vieta, kur tiek kalta valsts nākotne, ir ģimene un skola. “Tas, kā skolā māca Latvijas vēsturi un audzina attieksmi pret līdzcilvēkiem, pret tautu, pret valsti, kā veicina mērķtiecību un radošo garu, arī nosaka, cik latviešu būs Latvijā pēc 50 gadiem,” norādīja Dzintars.
Valstiskā un nacionālā gara pacelšana ir vienīgā iespēja, kā sasniegt labklājību, drošību, taisnīgumu un latviskumu Latvijā, sacīja politiķis.
“Arī krievi Latvijā nebūt nav puse. Ir ne tikai krievi, bet arī ukraiņi, poļi, baltkrievi, armēņi. Un latviskas Latvijas kustībai ir jābūt tik stiprai, ka tā varētu būt pievilcīga tām mazākumtautībām, kas nevēlas tikt pārkrievotas un vēlas saglabāt arī savu etnisko savdabību. Un arī krievi nav un nebūs vienādi. Ja iesim par savu lietu ar pārliecību, būs krievi, kas atbalstīs latvisku Latviju, būs tādi, kas paliks neitrāli, un arvien samazināsies to skaits, kas šādu kārtību negribēs pieņemt,” klāstīja Dzintars.
“Cieņu un iespējas līdzvērtīgam dialogam ar kaimiņiem un vietējiem cittautiešiem iegūsim tad, kad spēsim rīkoties pašapzinīgāk – stingri valodas un pilsonības lietās, mērķtiecīgi ejot uz latviskas nākotnes kopu, esot taisnīgi pret vēsturi, bet orientēti uz nākotni,” turpināja Dzintars.
Kad ir apjukums, iespēja tiek dota tiem, kas nešaubās un zina ejamo ceļu. Pašreizējais laiks apvienībai ir devis iespēju, savas uzrunas nobeigumā atzina Dzintars.
Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē 