Aktuāli

Tuvojamies zemākās dzimstības rekordam

/ Andris / Komentēt

NRA.LV Otrdiena, 3.janvāris (2012) Inga Paparde

Trīs speciāli demogrāfijas jautājumiem izveidotas komisijas – divas Saeimā (viena tagadējā, otra vēl iepriekšējā deputātu sasaukumā), viena – Ministru kabinetā –, tāda ir aizvadītā gada bilance politiskajām rūpēm par dzimstības veicināšanu, taču komisiju izveide un pat skaļās diskusijas nav atstājušas būtisku iespaidu uz statistiskas rādītājiem.

Jau trešo gadu bērnu Latvijā dzimst mazāk. Lai arī decembrī dzimušo mazuļu skaits vēl nav apkopots, šķiet, demogrāfam un Nākotnes fonda vadītājam Ilmāram Mežam būs bijusi taisnība – pēc viņa jau pavasarī izteiktajām prognozēm, 2011. gadā būs piedzimuši par 6% mazāk bērnu nekā 2010. gadā, tas ir, apmēram 18 000 mazuļu. Tas nozīmē, ka Latvija varētu sasniegt zemākās dzimstības rekordu pēdējo 25 gadu laikā, ja ne vispār Latvijas kā neatkarīgas valsts vēsturē.

Kādu jauno gadu redz Ilmārs Mežs, kurš bijis viens no aktīvākajiem cilvēkiem Latvijā, runājot par dzimstības jautājumiem? «Demogrāfijas tēma noteikti būs arvien aktuālāka, jo situācija ar katru mēnesi kļūst aizvien kritiskāka,» Neatkarīgajai uzsver

I. Mežs. Viņš uzskata, ka mazliet maldinoša ir pieķeršanās pie divu miljonu robežas sasniegšanas tautas skaitīšanā: «Ja reiz mums ir šie divi miljoni, tad vēl nav tik traki, un varam atslābināties. Diemžēl demogrāfijā no svara ir tikai jaunu sieviešu un jo īpašu jaunu meiteņu skaits – jo tās būs mātes pēc 10–20 gadiem. Latvijas meitenes vecumā līdz 18 gadiem ir aptuveni tikai puse no viņu māmiņu skaita. Tātad esam jau sasnieguši šo nožēlojamo rezultātu, ka neatkarīgi no tā, cik laba un dāsni finansēta būs Latvijas demogrāfijas politika nākotnē, latviešu skaits turpinās strauji samazināties.»

«Iepriekšējās valdības demogrāfijas jautājumus nerisināja nemaz vai arī to darīja kampaņveidā – meklējot politiskos kredītus, bet tagadējai valdībai, pat ja ir vēlēšanās kaut ko darīt, īsti nav lielu iespēju,» uzsver I. Mežs. Tagad praktisku iespēju (ieguldot arī naudas līdzekļus demogrāfijā) īstenot valstiski atbildīgu politiku esot mazāk. «Tomēr paredzu, ka vismaz vienu būtisku soli valdība spers jau pirmajā jaunā gada pusē – sāks beidzot apmaksāt neauglīgo ģimeņu ārstēšanas procedūru,» saka I. Mežs. Igaunijā šādi pie bērniem ir tikuši par 3% vairāk ģimeņu ik gadus, kas Latvijas situācijā nozīmētu ap 600 papildu jaundzimušo. Otrs svarīgais solis būtu bērnudārzu nodrošināšana pēc vienlīdzīgiem principiem visiem, kam tas ir nepieciešams, sākot no 1,5 gadu vecuma.

Pēdējie gadi ģimenēm ar bērniem Latvijā ir bijuši īpaši grūti – gan finansiāli, gan arī psiholoģiski. «Noskaņojumu ļoti precīzi parāda arī demogrāfijas rādītāji – tie mums ir ar strauju, lejupslīdošu tendenci,» demogrāfam piekrīt arī Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka. Ja šī lejupslīde turpināsies, pēc pāris gadiem latviešu valodā runājošās ģimenēs, iespējams, gadā piedzims tikai

5–7 tūkstoši bērnu. Māmiņu klubā ir ļoti daudz ģimeņu, kurās bērni ir augstākā vērtība, un vecāki vēlas ne tikai pirmo, bet otro un trešo bērniņu. «Vislabprātāk vecāki paši saviem spēkiem nodrošinātu iztikas līdzekļus, un visbūtiskākais ir stabils darbs, nevis pabalsti. Jaunās ģimenes nevēlas būt garajās rindās pie sociālajiem dienestiem, nevēlas būt maznodrošinātas – jo tā nav dzīve, bet dzīvības vilkšana,» spriež S. Salaka. Nedrīkstētu būt tā, ka bērna ienākšana ģimenē pasliktina ģimenes situāciju. Valsts attieksme pret ģimenēm nav tikai naudas jautājums, liela problēma ir tā, ka nav stabilas un reālas ģimeņu atbalsta politikas, programmas. Vairākus gadus tiek runāts arī par ģimenes valsts pabalsta reformu, kas ir nieka 8 lati, un tas nekādi neliecina, ka valstij ģimenes ar bērniem būtu prioritāte.

Zīmīgi, gan I. Mežs, gan S. Salaka uzsver sabiedrības attieksmi pret bērniem un demogrāfijas jautājumu risināšanu. «Demogrāfijas politikā izšķiroša ir ne tik daudz politiķu kā sabiedrības nostāja, jo arī politiķi ir tikai sabiedrības spogulis. Tāpēc kardinālas pārmaiņas Latvijas nākotnes nodrošināšanā mēs varētu sagaidīt tikai tad, kad pati sabiedrība to tieši pieprasīs no politiķiem kā pirmo prioritāti,» saka I. Mežs. Bet pagaidām daudzas iedzīvotāju grupas ignorē demogrāfijas smagumu, piemēram, Pensionāru savienība, kas ir lielākā vēlētāju pārstāvniecība, nav prasījusi no valdības vispirms bērnudārzu nodrošināšanu pirms nākamā pensiju pielikuma. «Ja salīdzina objektīvi vidējā pensionāra situāciju ar jauno māmiņu, kam nav vietas pašvaldības bērnudārzā un kura ir spiesta iztikt ar astoņu latu pabalstu, tad saprotam, ka pensionārs bieži ir vēl tas, kas var šo jauno māmiņu uzturēt,» norāda I. Mežs. Vai arī divkosīgā sabiedrības attieksme pret abortiem – no vienas puses, tos nosodot, bet, no otras puses, neko nevēloties darīt, lai jaunās sievietes, kas nonākušas šādas izvēles priekšā, tiktu nodrošinātas ar minimālu pajumti un iztiku, ja viņas tomēr vēlas dot dzīvību bērnam.

Savukārt S. Salaka uzsver: mīlestība pret bērniem nenozīmē tikai siltas pusdienas un apautas kājas. Tas ir smaids, laipnība, rūpes, arī lutināšana un prieks – par to, ka tu esi, bērniņ. Jaunajā gadā noteikti visiem kopā ir jādomā un jārunā par to, kā jūtas bērni mūsu valstī – vai viņiem visiem ir mājas? Kāpēc tik daudzi tūkstoši vēl ir bērnunamos? Kāpēc tik daudzi ir nepieskatīti un cieš no smagām traumām? Kāpēc Latvijā ir lielākā māšu un bērnu mirstība Eiropas Savienībā?

***

Viedokļi

Ilmārs MEŽS demogrāfs, Nākotnes fonda vadītājs:

– Demogrāfijas tēma noteikti būs arvien aktuālāka, jo situācija ar katru mēnesi kļūst kritiskāka, mūsu bērnu paaudze ir divreiz mazāka par vecāku skaitu. Pat nelielus uzlabojumus varēs sasniegt nevis mēnešos, bet vairākos gados. Ievērojamus uzlabojumus, kas novērstu latviešu nonākšanu mazākumā Latvijā jau pēc vienas paaudzes, varēs sasniegt tikai ar daudziem desmitiem miljonu latu ieguldījumiem mūsu demogrāfijas problēmu risināšanā.

Sandija SALAKA, Māmiņu kluba vadītāja:

– Runājoties ar aizbraucējiem, ar jaunajām māmiņām, kas tagad savus mazuļus ratiņos stumj pa Īrijas vai Lielbritānijas parkiem, Māmiņu klubā sapratām vēl vienu būtisku lietu, kuras ļoti pietrūkst ģimenēm ar bērniem šeit Latvijā – tā ir labvēlīga un pozitīva sabiedrības attieksme. Tā ir visas sabiedrības nostāja – vai bērns maz ir vērtība Latvijā? Cik draudzīga bērniem ir Latvija, tās cilvēki, sabiedriskās vietas, apkalpošanas sfēra, ierēdņi, bankas, policija, izglītības sistēma, veselības aprūpe un vide bērniem? Novēlu mums iziet ārā no mūžīgajām rūpēm par naudu uz patiesu prieku un mīlestību pret tiem, kas mūsu dzīvei un tautai dod jēgu un turpinājumu.

***

Demogrāfiskā situācija

• Jau 2010. gadā piedzima par aptuveni 5% mazāk bērnu nekā pirms gada, arī 2011. gads nesolās būt demogrāfiski labs – dzimušo bērnu skaits būs mazāks nekā 2010. gadā. Kritums varētu būt vēl par 6 procentiem.

• Latvijā, lai apturētu tautas izmiršanu, būtu jāpiedzimst 30–35 tūkstošiem bērnu ik gadu. Pēdējos desmit gados augstākais dzimstības rādītājs bija 2008. gadā, kad piedzima 24 414 bērnu.

• Pēc pašreiz pieejamiem statistikas datiem (līdz 1. decembrim), redzams, ka tikai jūnijā un augustā piedzimuši par dažiem bērniem vairāk nekā 2010. gadā, taču pārējos mēnešos jaundzimušo bijis ievērojami mazāk.

Avots: Neatkarīgā, CSP, Nākotnes fonds

Ekonomists: Latvijā glābj nevis iedzīvotājus, bet finanšu spekulantus

/ Andris / Komentēt

Rīga, 23.dec., NOZARE.LV. Latvijā un arī citur pasaulē patlaban tiek glābtas nevis valstis un iedzīvotāji, bet finanšu spekulanti, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Brīvers.

Viņš skaidroja, ka valsts nevar bankrotēt, bankrotēt var finanšu spekulanti, un starptautiskā aizdevuma programma Latvijā tika īstenota viņu interesēs. Līdzīgi procesi notiek arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Grieķijā un Spānijā.

“No bankrota glābj finanšu spekulantus,” sacīja ekonomists, piebilstot, ka parāda atdošana ietekmēs parastos iedzīvotājus, daļa no kuriem jau izmantojusi iespēju “pamest šo veiksmes stāstu” un doties lasīt sēnes uz Angliju.

Brīvers aicināja strikti nodalīt reālo ekonomiku un spekulatīvo ekonomiku, kā arī akcentēja, ka spekulants – tas nav lamuvārds.

Kā ierasts, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs asi kritizēja valdības darbu, norādot, ka “vietējie vietvalži stipri pārcenšas, izdabājot savu kungu interesēm”, situāciju salīdzinot ar padomju laikiem.

Arī virzība uz eirozonu esot “Latvijas pārdošana”. “Latviju izdevīgāk pārdot par eiro, nevis latiem,” sacīja Brīvers.

Latvijas Banka atzīst – Latviju desmit gados pametuši 177 600 iedzīvotāji

/ Andris / Komentēt

Rīga, 6.dec., NOZARE.LV. Latviju laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam pametuši 177 600 iedzīvotāji, savukārt tuvāko triju gadu laikā Latviju vēl pametīs 30 000 cilvēku, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Līdz ar to Krasnopjorova aprēķinātais emigrējušo cilvēku skaits ir tuvāks tam, ko aprēķinājis Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš izpētījis, ka Latviju desmit gados pametuši 200 000 cilvēku, nevis Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas uzrāda 33 000 emigrējušo.

LB ekonomists emigrācijas aprēķināšanā izmantojis transporta nozares datus, kas sniedz informāciju par valsts robežu šķērsotāju skaitu. Eksperts novērtējis Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Hazans emigrantu skaitu novērtējis, aprēķinot Latvijas rezidentu reģistrācijas citu valstu iedzīvotāju reģistros.

“Gan jāpiekrīt profesoram [Hazanam], ka neviens migrācijas novērtējums “nekad nevar būt pilnīgi precīzs” – attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti, piemēram, Lietuvas. Tomēr ar šo metodi ieguvu kopsummu, kas līdzīga profesora Hazana novērtējumam,” norādīja Krasnopjorovs.

Tajā pašā laikā LB ekonomists atzīst, ka pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk, nekā tā patiesībā notiek, jo tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā.

“Tas nozīmē, ka pēdējos gados faktiskā migrācija, visticamāk, bija mazāka par manu novērtējumu (un arī par profesora Hazana novērtējumu). Treknajos gados izbraukušie cilvēki tautsaimniecības lejupslīdes periodā iespējams paņēma līdzi arī savus bērnus un/vai vēcākus, pārdodot arī tiem piederošos nekustāmos īpašumus, tādējādi iepriekš notikušā emigrācija kļuva redzama statistikā,” akcentēja bankas eksperts.

Krasnopjorovs arī aprēķinājis, ka tuvākos trijos gados Latviju pametīs ap 30 000 cilvēku, nevis, kā prognozēja Hazans, – 100 000.

“Operatīvā statistika zīmē daudz labvēlīgāku ainu. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā būtiski sarucis un atgriezies 2009.gada sākuma līmenī. Tādējādi 2011.gada rādītājs, vērtējot to pēc pasažieru plūsmas datiem, vārētu sasniegt ap 30 000, kas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā un 2010.gadā (attiecīgi 47 000 un 43 000). Turpinoties šādai tendencei, līdz 2014.gadam no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 000 cilvēku,” norādīja ekonomists.

Pēc Krasnopjorova sacītā, uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās.

Viņš arī secina, ka pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku, nekā liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt abos periodos – gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā – aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā.

“Skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā. Īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos (gan oficiālajos datos, gan alternatīvajos migrācijas novērtējumos). Savukārt par prognozēm runājot, jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās,” norādīja LB ekonomists.

Valdošā koalīcija aicina visus piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu

/ Andris / Komentēt

Andris: Man ļoti nepatīk, ka esam tik tālu nonākuši. Man īpaši nepatīk, ka latviešu valodas atbalsts tagad atkal it kā būs valdošās koalīcijas atbalsts. Ir jāatrod izeja no “vienīgās izvēles” Saeimā, kas līdz šim nodrošinājusi politbiznesmeņu, biznesbirokrātu un kleptodrošībnieku varu. Jānāk kopā “radikāļiem” un jāpatriec “pareizie”!

 

Rīga, 6.dec., LETA. Valdošo koalīciju veidojošo politisko spēku – “Vienotības”, Zatlera reformu partijas (ZRP) un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – valdes aicina visu tautību Latvijas pilsoņus aktīvi piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aģentūru LETA informēja “Vienotības” preses sekretāre Laila Timrota.

Koalīcija uzskata, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir Latvijas neatkarīgās valsts pamats. Kopā ar pārējiem Satversmes pamatprincipiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts, tās teritorija ir nedalāma un vara pieder tautai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda izsaka Latvijas valsts būtību, paziņojumā savu nostāju pauž valdošās koalīcijas partijas.

“Sekojot tādu politiķu aicinājumiem, kas ir noskaņoti pret Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem, iespējams, ir savākti paraksti referendumam, kura nolūks ir panākt krievu valodai otras valsts valodas statusu. Šo politiķu mērķis ir izmantot referendumu, lai sašķeltu Latvijas sabiedrību,” teikts paziņojumā.

Tāpēc “Vienotība”, ZRP un VL-TB/LNNK aicina visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties tautas nobalsošanā. “Tā mēs vēlreiz apliecināsim un nostiprināsim Latvijas valsts nacionālo un demokrātisko identitāti un latviešu valodu kā kopīgu pamatu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saliedētai sabiedrībai,” norāda partiju pārstāvji.

Koalīcija “augstu novērtē to Latvijas krievu, baltkrievu, ukraiņu un citu tautību politiķu un sabiedrisko darbinieku nostāju, kuri ir aicinājuši neiesaistīties kampaņā pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”, nosoda “mēģinājumus apšaubīt Latvijas valstiskuma pamatus un sašķelt Latvijas sabiedrību”. Koalīcija aicina arī citas Latvijas politiskās partijas ieņemt līdzīgu nostāju.

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir aicinājusi ikvienu, kam svarīga latviešu valodas pastāvēšana arī tālākā nākotnē, piedalīties gaidāmajā referendumā un savākt vismaz vienu miljonu balsu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Kā ziņots, parakstu vākšanā referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu no šā gada 1.novembra līdz 30.novembrim piedalījušies 183 046 vēlētāji, tādējādi referendums, visticamāk, notiks. Galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi gada izskaņā, jo nepieciešams laiks saņemto parakstu pārbaudei.

Par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, būs jārīko referendums neatkarīgi no tā, vai Saeima iesniegto likumprojektu noraidīs vai pieņems, jo likums “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” nosaka, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima ir grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu. Lai Saeimas pieņemtais likums par grozījumiem Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantā iegūtu likuma spēku, tas nododams tautas nobalsošanai.

Referendums notiks divus mēnešus pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi lēmumu par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, un tas valsts budžetam maksās 1,7 miljonus latu.

Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas piešķiršanu referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Pensiju sistēma – sakropļota; Viņķele sola diskusiju par reformām

/ Andris / Komentēt

Rīga, 24.nov., NOZARE.LV. Partiju vēsturiskie politiskie apsvērumi sakropļojuši sākotnēji pareizu sociālās apdrošināšanas sistēmu, tāpēc nepieciešama plaša sabiedrības diskusija par tās reformām, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par sociālā budžeta ilgtspēju sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele.

Diskusijā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze un finanšu konsultāciju kompānijas “IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Viņķele norāda, ka, lai saprastu, kas nestrādā, būtu jāveic kļūdu vai problēmu analīze. “Tad nāktu ārā vairāki vēsturiski brīži sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas, es piekrītu, politisku apsvērumu dēļ ir kropļojuši sākotnēji pareizo sistēmu,” atzina ministre.

Viņasprāt, pirmais punkts ir neieviestais 4.pensiju līmenis, kurā bija jāieskaita nauda no uzņēmumu privatizācijas. “Visi zinām bēdu stāstu ar “Latvijas Kuģniecību”, un zinām, kā pilsēta pie jūras ietekmē kuģniecības peļņas sadali, kā arī zinām, ko tas ir nodarījis sociālajam budžetam neieņemto dividenžu rezultātā. Naudu pumpēja ārā uz ofšoriem, un neviens santīms neieripoja budžetā,” piebilda Viņķele.

Otrs jautājums esot par publikai patīkamo, bet finansiāli nesegto lēmumu par vecāku pabalstu izmaksu no sociālā budžeta, kaut arī sociālās apdrošināšanas likmē šī izmaksa neesot tikusi iekļauta.

Trešais punkts esot visiem piešķirtās pensiju piemaksas, kas pilnīgi radikāli atšķiroties no sākotnēji iecerētās pensiju sistēmas.

“Šie ir vismaz trīs pietiekami nopietni, politiski pieņemti lēmumi, kas atstājuši ietekmi uz sociālo budžetu. Un, līdz šāda plaša diskusija par lēmumu un seku apzināšanu nebūs veikta, runāt par to, ka kaut ko mainām, raujam nost un būvējam vietā nezin ko, manuprāt, ir nepareiza,” uzskata Viņķele.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3,2 miljardi latu, 2013.gadam – 3,05 miljardi latu un 2014.gadam – 3,033 miljardi latu. Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam ir aprēķināti 1,41 miljardi latu, 2013.gadam – 1,397 miljardi latu un 2014.gadam – 1,278 miljardi latu.

Profesors Hazans: Tuvākajos gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku

/ Andris / Komentēt

Rīga, 21.nov., NOZARE.LV. Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” prognozēja šā gada “Spīdolas balvas” ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā “Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?” secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 000 cilvēku, bet gan aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 000 cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 000) šādu iespēju pieļāva.

“Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās – viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 000 emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,” uzsvēra Hazans.

Pēc pētnieka sacītā, Latvijā saasinās “smadzeņu” aizplūdes problēma, jo patlaban katram trešajam aizbraucējam ir augstākā izglītība, turklāt šai proporcijai ir tendence pieaugt (pirms krīzes tā bija tikai nedaudz virs 20%). Turklāt aptaujā studenti bija tie, kas visvairāk pauda gatavību pamest valsti. No pētījuma rezultātiem arī izriet, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir par 80 000 cilvēku mazāks nekā oficiāli.

“Mums nav ar ko šos cilvēkus aizvietot, pat ja atļausim iebraukt imigrantiem. Tādā gadījumā Latvijā pēc dažiem gadiem sāks iebraukt varbūt 3000-4000 cilvēku gadā, kas nekompensēs aizbraukušo cilvēku skaitu. Pēdējo piecu gadu periods, kopš zaudējām lielu daļu iedzīvotāju, atspēlēsies pēc 20 gadiem, kad nokļūsim jaunā demogrāfiskā bedrē,” sacīja Hazans.

Vaicāts, vai pēc tam, kad šā gada maijā tika atvērts Vācijas darba tirgus, novērota ļaužu aizplūšana no Latvijas, Hazans norādīja, ka dati par emigrāciju uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas vēl nav pieejami, tomēr netieši dati liecina, ka interese ir liela.

“Skaidrs, ka šis tirgus ir papildu magnēts, bet tādas aizplūšanas, kāda 2005.-2006.gados notika uz Īriju un Angliju, nebūs. Paredzams, ka uz Vāciju aizplūdīs vidēji kvalificēts darbaspēks, un šajā aizbraucēju grupā būs vairāk vidējā un vecākā vecuma cilvēku. Zinot, ka Vācijā ir attīstīta rūpniecība, sagaidāms, ka uz turieni aizplūdīs inženieri, tehniķi un kvalificētie strādnieki, arī individuālo pakalpojumu sektora darbinieki,” teica pētnieks.

Viņš norādīja, ka patlaban Latviju pamet vairāk cilvēku nekā pirms krīzes, jo jau trešo gadu pēc kārtas Latvija zaudē 40 000 iedzīvotāju gadā, savukārt 2004.-2008.gados Latviju vidēji pameta 16 000 cilvēku gadā.

Hazans ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors un Bonnas Darba pētījumu institūta asociētais pētnieks, kā arī starptautiski atzīts eksperts darba ekonomikas, migrācijas un izglītības ekonomikas jautājumos ar pētījumu rezultātu publicējumiem gan zinātniskos žurnālos, gan monogrāfijās.

Hazans šogad ieguva “Ekonomistu apvienības 2010” “Spīdolas balvu” ekonomikā par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.

Mihails Hazans: Latvijas zaudējumi no vismaz 200 000 cilvēku emigrēšanas – ap 100 miljardiem latu

/ Andris / Komentēt

www.DELFI.lv  10. novembris 2011

Pēdējos desmit gados no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 000 cilvēku, un valsts zaudējumi no emigrācijas saskaņā ar piesardzīgu vērtējumu ir aptuveni 100 miljardi latu, neskaitot nepiedzimušus bērnus, intervijā laikrakstam “Diena” saka šā gada “Spīdolas balvas ekonomikā” ieguvējs, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

“Tas, ka desmit gados aizbraukušo skaits no Latvijas, šis skaitlis – 200 tūkstoši cilvēku – ir faktiski pierādīts. Šos cilvēkus var atrast dokumentētus citu valstu reģistros. Vairs nevajag zīlēt, vai ir aizbraukuši 100 tūkstoši vai 200 tūkstoši, nevajag fantazēt, ka varbūt puse jau ir atpakaļ un nemaz tik traki nav,” saka pētnieks.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāji devušies uz Lielbritāniju – uz šo valsti laikā no 2000.līdz 2010.gadam aizbraukuši 76 – 87 tūkstoši cilvēku. Nākamā ir Īrija, uz kurieni saskaņā ar pētnieka aplēsēm aizdevušies 28 – 34 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Seko Ziemeļvalstis, uz kurieni aizdevušies 11–13 tūkstoši cilvēki, visvairāk – uz Norvēģiju.

Uz pārējām Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm 2000.–2010.gadā ir aizplūduši 21–24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju – 14–18 tūkstoši, uz citām valstīm – vēl 19–24 tūkstoši, saka pētnieks.

“Latvijas zaudējumi no pēdējo desmit gadu emigrācijas šodienas cenās – pēc visai piesardzīga vērtējuma – ir ap 100 miljardiem latu, neskaitot nepiedzimušos bērnus. Cilvēks, kas ir aizbraucis 30 gadu vecumā, varētu būt strādājis Latvijā vēl 35 gadus. Ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu strādājošo, pārrēķinot uz 35 gadiem, protams, attiecīgi diskontējot rezultātu, var lēst, kāds tas ir,” tā profesors.

Viņš intervijā saka, ka lielākais zaudējums no aizbraukušajiem “nav tikai tie miljardi latu”, ko no Latvijas aizbraukušie vairs nedos Latvijas ekonomikai, bet gan reproduktīvais zaudējums. “Šeit nedzims viņu bērni, arī tie vairs nestrādās un nemaksās nodokļus Latvijā, un viņiem arī vairs nedzims bērni šeit. Novērtēt patieso emigrācijas zaudējumu ir ļoti smagi,” atzīst Hazans.

Viņaprāt, Latvija pārskatāmā nākotnē nevarēs izvairīties no papildu darbaspēka piesaistes no ārpuses.

“Latvijā ir ļoti liels iedzīvotāju trūkums vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem – tā ir vecuma grupa, no kuras visvairāk aizbrauca. Gan no darba tirgus, gan iedzīvotāju reproduktīvās atjaunošanās viedokļa tā ir mērķa vecuma grupa. Redzot tik lielu skaitu aizbraukušo, es nesaskatu iespējas, kā – ne ar dzimstības palielināšanu, ne efektīvāku darba resursu izmantošanu – iespējams aizpildīt to robu, kas ir. Var mēģināt atgriezt daļu no emigrantiem, bet tas viss kopā nebūs pietiekami, lai aizpildītu to iedzīvotāju trūkumu, kas ir radies,” uzskata Hazans.