Mihails Hazans: Latvijas zaudējumi no vismaz 200 000 cilvēku emigrēšanas – ap 100 miljardiem latu

www.DELFI.lv  10. novembris 2011

Pēdējos desmit gados no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 000 cilvēku, un valsts zaudējumi no emigrācijas saskaņā ar piesardzīgu vērtējumu ir aptuveni 100 miljardi latu, neskaitot nepiedzimušus bērnus, intervijā laikrakstam “Diena” saka šā gada “Spīdolas balvas ekonomikā” ieguvējs, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

“Tas, ka desmit gados aizbraukušo skaits no Latvijas, šis skaitlis – 200 tūkstoši cilvēku – ir faktiski pierādīts. Šos cilvēkus var atrast dokumentētus citu valstu reģistros. Vairs nevajag zīlēt, vai ir aizbraukuši 100 tūkstoši vai 200 tūkstoši, nevajag fantazēt, ka varbūt puse jau ir atpakaļ un nemaz tik traki nav,” saka pētnieks.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāji devušies uz Lielbritāniju – uz šo valsti laikā no 2000.līdz 2010.gadam aizbraukuši 76 – 87 tūkstoši cilvēku. Nākamā ir Īrija, uz kurieni saskaņā ar pētnieka aplēsēm aizdevušies 28 – 34 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Seko Ziemeļvalstis, uz kurieni aizdevušies 11–13 tūkstoši cilvēki, visvairāk – uz Norvēģiju.

Uz pārējām Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm 2000.–2010.gadā ir aizplūduši 21–24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju – 14–18 tūkstoši, uz citām valstīm – vēl 19–24 tūkstoši, saka pētnieks.

“Latvijas zaudējumi no pēdējo desmit gadu emigrācijas šodienas cenās – pēc visai piesardzīga vērtējuma – ir ap 100 miljardiem latu, neskaitot nepiedzimušos bērnus. Cilvēks, kas ir aizbraucis 30 gadu vecumā, varētu būt strādājis Latvijā vēl 35 gadus. Ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu strādājošo, pārrēķinot uz 35 gadiem, protams, attiecīgi diskontējot rezultātu, var lēst, kāds tas ir,” tā profesors.

Viņš intervijā saka, ka lielākais zaudējums no aizbraukušajiem “nav tikai tie miljardi latu”, ko no Latvijas aizbraukušie vairs nedos Latvijas ekonomikai, bet gan reproduktīvais zaudējums. “Šeit nedzims viņu bērni, arī tie vairs nestrādās un nemaksās nodokļus Latvijā, un viņiem arī vairs nedzims bērni šeit. Novērtēt patieso emigrācijas zaudējumu ir ļoti smagi,” atzīst Hazans.

Viņaprāt, Latvija pārskatāmā nākotnē nevarēs izvairīties no papildu darbaspēka piesaistes no ārpuses.

“Latvijā ir ļoti liels iedzīvotāju trūkums vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem – tā ir vecuma grupa, no kuras visvairāk aizbrauca. Gan no darba tirgus, gan iedzīvotāju reproduktīvās atjaunošanās viedokļa tā ir mērķa vecuma grupa. Redzot tik lielu skaitu aizbraukušo, es nesaskatu iespējas, kā – ne ar dzimstības palielināšanu, ne efektīvāku darba resursu izmantošanu – iespējams aizpildīt to robu, kas ir. Var mēģināt atgriezt daļu no emigrantiem, bet tas viss kopā nebūs pietiekami, lai aizpildītu to iedzīvotāju trūkumu, kas ir radies,” uzskata Hazans.



KategorijasDemogrāfija 2011, Krīze?

Birkas: ,

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: