Aktuāli

Dzintars: Referenduma sakarā Latvijā tiek izplatīti dažādi mīti

/ Andris / Komentēt

Rīga, 31.janv., LETA. Saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā, tiek izplatīti dažādi mīti, intervijā aģentūrai LETA apgalvo nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Daļu no tiem mērķtiecīgi izplatot divvalodības atbalstītāji. Viens no mītiem ir, ka latviešiem, kas atbalsta latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, uz referendumu nav jāiet, jo nepieciešamais atbalsta slieksnis – vismaz 771 893 vēlētāju atbalsts – tik un tā netiks sasniegts.

Pēc Dzintara domām, ir būtiski uzsvērt, ka balsojumam referendumā būs ļoti liela politiska nozīme. Proporciju, kā referendumā tiks nobalsots par vai pret krievu valodu, varēs izmantot noteiktas iedzīvotāju daļas ietekmēšanai. Ja referendumā liels skaits pilsoņu būs nobalsojis par divvalodību, latviešu valodas pretinieki teiks: jā, augstā balsojuma sliekšņa dēļ pozitīvs rezultāts netika sasniegts, toties tie, kam par šo jautājumu bija interese, gāja un lielā skaitā balsoja par.

Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK aicina pilsoņus doties uz referendumu un balsot pret valsts valodas statusu krievu valodai, lai nedotu iemeslu dažādām interpretācijām.

Pēc Dzintara teiktā, referendums ir sekas 20 gadus nesekmīgi īstenotajai sabiedrības integrācijas politikai Latvijā. Jo tikai pēdējos gados ir formulēts, ka sabiedrības saliedēšanas pamats var būt latviešu valoda un latviešu kultūra, kas visiem sabiedrības locekļiem ir jāatzīst kā Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas jēga un pamats.

Līdz šim Latvijas sabiedrības integrēšana vairāk bija sauklis, uzskata Dzintars. Tā rezultātā Latvijā vēl vairāk ir nostiprinājušās divkopienu sabiedrības pazīmes. Šo 20 gadu laikā ir bijušas atkāpšanās gan Pilsonības likuma, gan valodu un izglītības jautājumā. Tagad esam sasnieguši robežu, kad atgriežamies pie jautājumiem, kas jau pagājušā gadsimta 90.gados bija neapspriežami. Līdz ar to jebkurā gadījumā pēc referenduma atbilstoši tā rezultātiem tomēr būs jāizdara arī tālejoši politiski secinājumi, vai kaut kas būtiski nav jāmaina arī nacionālās politikas jomā, ir pārliecināts nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs.

Ilmārs Mežs: Latvijā dzīvo mazāk nekā 1 880 000 iedzīvotāji

/ Andris / Komentēt

Video Diena.lv 2012. gada 26. janvāris

Latvijā, visticamāk, dzīvo mazāk kā tautas skaitīšanā saskaitītie 1 880 000 iedzīvotāji, ceturtdien laikraksta Diena un portāla Diena.lv rīta raidījumā Dienas Rīts sacīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

Viņš uzskata, ka internetā saskaitījušies arī tie iedzīvotāji, kuri nedzīvo Latvijā. I.Mežs sacīja, ka viņš arī personiski pazīstot šādus cilvēkus. Piemēram, trūcīgā ģimenē, kurā bērni strādā ārzemēs, māte tautas skaitītājiem var pateikt, ka bērni dzīvo Latvijā. To ietekmējot gan pabalsta saņemšana, gan citi apstākļi. “Arī šie 1,88 miljoni ir vēl uz jautājuma zīmes. Reālais skaits ir zem diviem miljoniem.  1 880 000 ir reģistru dati,” rīta raidījumā teica I.Mežs.

Viņš atzina, ka neizprot amatpersonas, kuras pauž viedokli, ka tautas skaitīšanas rezultāti ir labāki, nekā cerēts. “Nevaru atrast neko optimistisku, ja tik krasi zaudējam iedzīvotājus. Samazinājums 10 gados ir 13%. Parēķiniet – pietiek 80 gadiem,” sacīja demogrāfs. Viņš sacīja, ka samazināšanas iemesli ir migrācija un dzimstības samazināšanās.

“Mēs bruģējam strauji ceļu, ja jaunieši brauc prom un bērni dzimst mazāk, tad piecus, desmit gadus varam tāpat ar šiem procentiem samazināties, tad nejutīs, bet tas, ko ietaupām uz bērniem, mūs sitīs desmitkārtīgi, jo tiem, kam tagad 40, 50 gadi, kad ies pensijā, kādam vajadzēs ienākt šeit un nākotnes bērnu skaits pūs puse, trešdaļa. Būs tik milzīgs trūkums pēc darba rokām, ka Latvijai nekas cits neatliks kā masveida imigrācijai,” rīta raidījumā pauda I.Mežs. Viņš arī informēja, ka amatpersonas ir lūgušas, lai nesabiezina krāsas, bet, viņaprāt, viņam jābūt kā brīdinātājam.

Demogrāfijas politikai, ko Latvijai būtu jāīsteno, neesot nekur tālu jāmeklē, bet jāpieņem Igaunijas piemērs. Kaimiņvalstī valdība spējusi ieguldīt 100 miljonu latu jaunajās ģimenēs. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijas Valsts prezidents spriež aplami, ka nauda jaunajās ģimenēs neveicinās bērnu radīšanu. “Cilvēks, kuram ir lieli ienākumi, nezina, ka māte ar bērnu, kuri saņem astoņus latus un bērnudārzu rindā viņiem jāgaida divus gadus, strādāt nevar, jo nav, kur atstāt bērnu,” teica I.Mežs. “Nevajag dot naudu, bet vajag dot iespēju pabarot bērnu. Ja būs bērnudārzs, tad būs arī otrs bērniņš,” uzsvēra demogrāfs.

I.Mežs sacīja, ka Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, nav cerību uz strauju dzimstības palielinājumu.

Viņš arī sacīja, ka bagātākās valstis bauda demogrāfijas celšanas pasākumu augļus. “Mums bija neliels uzaugums treknajos gados, tas apliecina, ka viss tas ekonomikas kāpums deva cerību,” sacīja I.Mežs.

Demogrāfs arī norādīja, ka ar “šausmām domā par to, kas notiks, kad Latvijā “ienāks” nedzimušo bērnu paaudze”. Viņš sacīja, ka tagad Latvijā ir divas reizes vairāk māmiņu, nekā būs pēc 10 gadiem.

Viņš arī sacīja, ka izmaiņas varētu notikt, ja notiktu “kustība valsts galveno amatpersonu galvās”. “Tai kustībai jānotiek finanšu ministra, Saeimas budžeta un finanšu nodokļu komisijas pārstāvju galvās, Valsts prezidenta galvā,” teica I.Mežs, vienlaikus uzsvērot, ka, piemēram, Krievija atbalstījusi jaunās ģimenes, piešķirot zemi.

I.Mežs apgalvoja, ka Eiropas valstis mēģina savu budžetu sabalansēt tā, lai jaunajām ģimenēm no IKP piešķirtu 2-4%, Latvijā patlaban novirza finansējumu 1% apmērā.

“Izdzīvos tie, kuri spēs saglabāt savu iedzīvotāju skaitu. Mēs varēs priecāties, ja pēc gadsimta būs 20 000 latviešu,” sacīja I.Mežs.

Ģimenes pieaugumu ietekmē ne tikai finanses (Vai tiešām?)

/ Andris / Komentēt

Andris: Kādi būs aptaujas rezultāti, ja aptaujās desmitiem tūkstošu nereģistrētās attiecībās dzīvojošu jaunu cilvēku bezbērnu pārus? Latvijā un jau svešumā…

Piektdiena, 20.janvāris (2012), plkst.18:40 | Portāls nra.lv

Divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurās ir bērni līdz divu gadu vecumam, atzīst, ka lēmums par bērna plānošanu viņu ģimenē nekad nav skatīts no finanšu viedokļa, komentējot tautas skaitīšanas datus par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos un ierosinājumus par demogrāfiskās situācijas vecināšanu, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

“Mūsu institūta organizētajā jauno māmiņu diskusijā atklājās, ka finansiālais stāvoklis parasti nav izšķirošais faktors, pieņemot lēmumu par ģimenes pieaugumu. To vēlāk apstiprināja arī plašākas aptaujas dati – ar bērniņa ienākšana ģimenē saistītās izmaksas ir skatītas tikai vienā no katrām piecām Latvijas ģimenēm. Daudz vairāk par to, kas ar ģimenes budžetu notiek pirmajā gadā pēc bērna piedzimšanas, vecākus satrauc viņu ģimenes stabilitāte un drošība vismaz tuvāko piecu līdz desmit gadu perspektīvā – cik viegli vecākiem būs atgriezties darba tirgū, vai bērnam būs pieejama vieta valsts apamksātā bērnudārzā, vai viņam tiks nodrošināta bezmaksas veselības aprūpe,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Institūta sadarbībā ar ģimenes portālu “Cālis.lv” veiktā aptauja liecina, ka tikai katrā piektajā ģimenē, kurā pēdējo divu gadu laikā piedzimis bērns, pirms mazuļa ieņemšanas veikti aprēķini par ar šo lēmumu saistītajām izmaksām. Īpaši zems šis rādītājs ir Latvijas lauku teritorijās, kur nekādus aprēķinus par bērniņa izmaksām nav veicis absolūtais vairākums jeb 96% ģimeņu.

Aprēķinus par bērniņa izmaksām mazliet biežāk – 30% gadījumu – ir veikušas ģimenes, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir no 400 līdz 600 latiem uz rokas, bet mājsaimniecības ar augstākiem vai zemākiem ienākumiem to ir darījušas salīdzinoši retāk. Mazliet biežāk šādi aprēķini veikti arī ģimenēs, kurās bērnu audzina abi vecāki kopā, partneriem ir kopīgs budžets, ir kredītsaistības izdevumi tiek plānoti ilgākam laikam uz priekšu un regulāri tiek veidoti uzkrājumi.

Jauno māmiņu aptauju sadarbībā ar ģimenes portālu “Cālis.lv” Swedbank Privātpersonu finanšu institūts veica 2011. gada oktobrī, internetā aptaujājot 300 respondentes, kuras ir gaidībās vai kurām ir bērni līdz divu gadu vecumam.

Bērnu īpatsvars Latvijā 11 gados samazinājies par četriem procentiem

/ Andris / Komentēt

Diena.lv 2012. gada 21. janvāris

LETA. Bērnu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā kopš 2000.gada tautas skaitīšanas ir samazinājies par četriem procentpunktiem, savukārt pensijas vecuma iedzīvotāju skaits audzis par 3,3 procentpunktiem, liecina 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek strauja sabiedrības novecošanās – samazinās bērnu un pieaug vecāka gada gājuma personu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā.

Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 jeb par 13%, tai skaitā 0-14 gadu vecumā samazinājums bija 138 000 jeb 32,2% no kopējā skaita šajā vecuma grupā, bet darbspējas vecuma grupā (15-61 gads) – 185 000 jeb 12,3%.

Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem Latvijā dzīvoja 291 744 bērni (0-14 gadi), 1 326 019 iedzīvotāji darbspējas vecumā (15-61 gads) un 450 124 iedzīvotāji pensijas cecumā (virs 62 gadiem). 2000.gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 430 275 bērni.

Bērnu (0-14 gadi) skaits izteikti strauji samazinājies Vidzemes reģionā – par 44,1%, Latgales reģionā – par 41,7%, Kurzemes reģionā – par 36,2% un Zemgales reģionā – par 35,9%.

Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3% pieauga pensijas vecuma iedzīvotāju skaits.
Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000.gadu visvairāk – par 24,9% – pieaudzis Pierīgas reģionā, turpretī Rīgā un Latgalē tagad dzīvo mazāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā.

Andris: Ne pret krieviem. Balsosim PRET jebkuru OTRO VALODU LATVIJĀ!

/ Andris / 1 komentārs

Rīga, 21.janv., LETA. Biedrības “Dzimtā valoda” līderis Vladimirs Lindermans izplatījis skrejlapas ar aicinājumu latviešiem “nepiedalīties krusta karā pret krievu valodu”.

Kā ziņots, Lindermans ir iniciators 18.februārī gaidāmajai tautas nobalsošanai par krievu valodas statusu. Satversmes tiesa nolēmusi neapturēt iecerēto tautas nobalsošanu.

Šonedēļ Rīgā izplatītas skrejlapas, kurās Lindermans uzrunā savus līdzpilsoņus – latviešus. Lindermans aicina ieklausīties viņā – “gudrā un godīgā cilvēkā, kas bija kopā ar jums barikādēs”. Viņa uzskati kopš tā laika neesot mainījušies un Lindermans joprojām iestājoties par taisnīgumu.

“Valdošie politiķi aicina uz krusta karu pret krievu valodu. Ar putām uz lūpām viņi cenšas pārliecināt latviešus, ka tā esot svēta cīņa par Latviju. Viņi melo. Tā ir cīņa par viņu savtīgajām interesēm,” raksta biedrības “Dzimtā valoda” līderis.

Viņš aicina latviešus nedoties “krusta karā” pret saviem krievu kaimiņiem, jo “nekas labs tur neiznāks”.

“Mēs kopā dzīvojam un dzīvosim šajā zemē. Kopā mēs varam izveidot lielisku valsti, ko apskaudīs visa pasaule. Latvijas krievi ir gatavi strādāt Latvijas labā, bet tikai ar vienādām tiesībām, nevis kā otrās šķiras cilvēki,” norāda Lindermans. “Mēs neesam šeit nedz nejauši viesi, nedz ārzemnieki, nedz okupanti. Mēs esam tādi paši saimnieki šajā zemē kā latvieši.”

Lindermans jautā, vai ir noziegums, ja cilvēki vēlas, lai viņu dzimtā valoda tiktu legalizēta. “Īsts noziegums un pilnīgs absurds ir fakts, ka krievu valodai Latvijā šodien ir tāds pats svešvalodas statuss kā, piemēram, portugāļu vai hindi valodai,” apgalvo politiķis.

Viņš aicina neticēt pasākām par “zaļo dzīvi “latviskajā Latvijā bez krieviem””. Tās esot tukšas iedomas un “bez krieviem nesanāks”.

“Māja, ja tā ir sašķēlusies divās pusēs, nepastāvēs. Bet kopā mēs esam spēks. Tikai balstoties uz šo spēku, Latvija atdzims,” rezumē Lindermans.

Skrejlapās iekļauts aicinājums krievu tautības cilvēkiem, ja šis uzsaukums nonācis viņu rokās, iedot to izlasīt latvietim – savam radiniekam, draugam vai kaimiņam.

Kā ziņots, februāra vidū notiks tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Demogrāfs: pēc 80 gadiem Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju būs iebraucēji

/ Andris / Komentēt

NRA.lv Trešdiena, 18.janvāris (2012) | Ziņu aģentūra BNS

Ja sabiedrība turpinās atbalstīt tos politiķus, kas sola pielikt piecus latus pie pensijas, nevis atbalstīt jaunās ģimenes, cilvēku skaits Latvijā turpinās samazināties, un pēc 70‒80 gadiem Latvijā pārsvarā dzīvos iebraucēji, prognozē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Komentējot 2011.gada tautas skaitīšanas provizoriskos datus, ka Latvijā dzīvo 2,068 miljoni iedzīvotāju, demogrāfs uzsvēra, ka apmēram 10% no saskaitītajiem iedzīvotājiem, iespējams, Latvijā nemaz nedzīvo, bet ir pieskaitīti, jo šajā laikā aktivizējušies kādos valsts reģistros.

“Bet galvenā problēma nav tik daudz tas, vai mēs esam divi miljoni vai ne, bet tas, ka pensionāru skaits ir strauji pieaudzis, bet bērnu un jauniešu skaits ir katastrofāli krities,” paskaidroja Mežs.

Līdz ar to iedzīvotājiem, kuriem pašlaik ir 40 un 50 gadu, ejot pensijā, viņus varēs nomainīt pat ne puse, bet tikai trešā daļa jaunu strādājošo. “Būs katastrofāls darba roku trūkums,” sprieda demogrāfs.

Viņš norādīja, ka Igaunijā, kur dzīvo salīdzinoši mazāk iedzīvotāju, situācija ir daudz cerīgāka, jo jau vairākus gadus mirušo skaits ir līdzīgs ar piedzimušo. “Nevis viņi ir lielāki patrioti vai viņiem vienkārši tā gadījās, bet tāpēc, ka valsts mērķtiecīgi ieguldījusi katru gadu simtus miljonu, lai jaunās ģimenes gribētu bērnus,” sacīja Mežs.

Demogrāfs cer, ka tautas skaitīšanas dati liks Latvijas iedzīvotājiem attapties un vairāk piedomāt par savu nākotni, “citādi mēs pārvērtīsimies par lielu pansionātu”.

Viņš atzina, ka tā būs valstiska izšķiršanās ‒ vai Latvijai svarīgāki ir infrastruktūras objekti vai ģimenes.

Mežs ar cerību raugās uz Demogrāfisko lietu padomes darbu, jo radies iespaids, ka tajā pārstāvētie politiķi un ierēdņi patiešām vēlas kaut ko darīt, lai uzlabotu Latvijas katastrofālo demogrāfisko situāciju.

“Vismaz dekorāciju ziņā attieksme ir mainījusies. Ja sabiedrības spiediens turpināsies, [padomes darbam] varētu būt arī kādi augļi. Bet, ja sabiedrībai būs vienalga un tā labprātāk balsos par tiem, kas sola pie pensijas pielikt piecus latus, Latvijai nav nākotnes,” pastāstīja Mežs.

Jau vēstīts, ka tautas skaitīšanā 2011.gadā Latvijā saskaitīti 2 067 887 iedzīvotāji, kas ir par 309 tūkstošiem jeb 13% mazāk nekā iepriekšējā tautas skaitīšanā 2000.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē – par 21,1% un Vidzemē – par 17,5%. Savukārt Pierīgas reģionā iedzīvotāju skaits pieaudzis par 3,2%

Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki

/ Andris / Komentēt

Rīga, 18.janv., NOZARE.LV. Latvijas iedzīvotāju skaits 2011.gada 1.martā bija 2 067 887, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011.gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā 2000.gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji.

Līdz šim pēc CSP datiem tika uzskatīts, ka 2011.gada decembrī Latvijā bija 2,208 miljoni iedzīvotāju.

Visvairāk – par 21,1% – kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits samazinājies Latgalē; seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 3,2%.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka no kopējā iedzīvotāju skaita latvieši ir 62,1%, bet krievi – 26,9%.

Salīdzinot ar iepriekšējo tautas skaitīšanu 2000.gadā, iedzīvotāju skaits visstraujāk ir samazinājies Latgalē un atsevišķos Latgales novados samazinājums pārsniedz pat 30%, liecina provizoriskie tautas skaitīšanas dati.

2011.gada tautas skaitīšanu CSP sāka 1.martā, piedāvājot iedzīvotājiem aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā, 17.martā darbu sāka 1960 tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās. No 1.jūnija tautas skaitīšanas iepriekšējos posmos nesastaptie iedzīvotāji varēja izpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā.

Lai arī redzamākā tautas skaitīšanas darbu daļa tika pabeigta jau 10.jūnijā, kurā tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju, tautas skaitīšanas process neapstājās. CSP turpināja strādāt, lai iegūtu informāciju par Latvijas patieso iedzīvotāju skaitu, analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus. Uz šo datu pamata tika izdarīti secinājumi par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem.

2011.gada 16.decembrī, lai arī datu apstrāde vēl pilnībā nebija pabeigta, CSP paziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits pārsniedz divus miljonus, un iedzīvotāju skaits kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas ir samazinājies, kas noticis gan iedzīvotāju dabiskā pieauguma (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē.