Dzintars: Referenduma sakarā Latvijā tiek izplatīti dažādi mīti

Rīga, 31.janv., LETA. Saistībā ar referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu Latvijā, tiek izplatīti dažādi mīti, intervijā aģentūrai LETA apgalvo nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Daļu no tiem mērķtiecīgi izplatot divvalodības atbalstītāji. Viens no mītiem ir, ka latviešiem, kas atbalsta latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, uz referendumu nav jāiet, jo nepieciešamais atbalsta slieksnis – vismaz 771 893 vēlētāju atbalsts – tik un tā netiks sasniegts.

Pēc Dzintara domām, ir būtiski uzsvērt, ka balsojumam referendumā būs ļoti liela politiska nozīme. Proporciju, kā referendumā tiks nobalsots par vai pret krievu valodu, varēs izmantot noteiktas iedzīvotāju daļas ietekmēšanai. Ja referendumā liels skaits pilsoņu būs nobalsojis par divvalodību, latviešu valodas pretinieki teiks: jā, augstā balsojuma sliekšņa dēļ pozitīvs rezultāts netika sasniegts, toties tie, kam par šo jautājumu bija interese, gāja un lielā skaitā balsoja par.

Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK aicina pilsoņus doties uz referendumu un balsot pret valsts valodas statusu krievu valodai, lai nedotu iemeslu dažādām interpretācijām.

Pēc Dzintara teiktā, referendums ir sekas 20 gadus nesekmīgi īstenotajai sabiedrības integrācijas politikai Latvijā. Jo tikai pēdējos gados ir formulēts, ka sabiedrības saliedēšanas pamats var būt latviešu valoda un latviešu kultūra, kas visiem sabiedrības locekļiem ir jāatzīst kā Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas jēga un pamats.

Līdz šim Latvijas sabiedrības integrēšana vairāk bija sauklis, uzskata Dzintars. Tā rezultātā Latvijā vēl vairāk ir nostiprinājušās divkopienu sabiedrības pazīmes. Šo 20 gadu laikā ir bijušas atkāpšanās gan Pilsonības likuma, gan valodu un izglītības jautājumā. Tagad esam sasnieguši robežu, kad atgriežamies pie jautājumiem, kas jau pagājušā gadsimta 90.gados bija neapspriežami. Līdz ar to jebkurā gadījumā pēc referenduma atbilstoši tā rezultātiem tomēr būs jāizdara arī tālejoši politiski secinājumi, vai kaut kas būtiski nav jāmaina arī nacionālās politikas jomā, ir pārliecināts nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs.



KategorijasCiti jau uzrakstījuši, Krīze?

Birkas:

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: