Demogrāfija 2011

Demogrāfs: migrācijas jautājumā netiek darīts pat minimālais

/ Andris / Komentēt

NRA.LV Otrdiena, 27.septembris (2011)

Vienīgais, kas ir izdarīts, risinot valsts iedzīvotāju skaita straujās samazināšanas jautājumu, – sākts spriest par to, ka kaut ko vajadzētu darīt, intervijā ziņu aģentūrai BNN sacījis demogrāfs, Nākotnes Fonda valdes priekšsēdētājs un IOM Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

Vērtējot Estonian Human Development augustā publicētos atzinumus, ka straujais demogrāfijas kritums un iedzīvotāju migrācija ir Baltijas valstu lielākā problēma, demogrāfs neizrāda izbrīnu.

«Patiešām, Baltijas valstu, visas Austrum Eiropas, bet īpaši Latvijas lielākā ilgtermiņa problēma ir zemā dzimstība, emigrācija un iedzīvotāju novecošanās,» teic Mežs, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās ir pārāk strauja – kopš 1990.gada ir zaudēti starp 0,5 un 0,7 miljoniem iedzīvotāju – atkarībā no tā, cik daudz aizbraucējus statistiķi pieskaitīs pie Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. «Tātad vienas paaudzes laikā ir zaudēts katrs trešais vai katrs ceturtais valsts iedzīvotājs. Tātad attiecīgi mūsu pietiks vēl tikai trim vai četrām paaudzēm…,» atzīmē Mežs.

Tāpat viņš norāda, ka sabiedrībā valda uzskats, ka iedzīvotāju skaits var samazināties, piemēram, līdz miljonam, un tad to minimumu vajadzēs saglabāt. «Diemžēl šo utopiju nebūs iespējams īstenot – jo tad, kad būsim sarukuši līdz miljonam mēs tikai turpināsim strauji samazināties – tas ir lavīnveida process, ko nav iespējams apturēt pusceļā,» teic Mežs.

Fonda vadītājs, atzīmē, ka jau šobrīd Latvijas bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 18 gadiem ir divas reizes mazāks par viņu vecāku skaitu. «Pēc nedaudz gadiem šie jaunieši būs tie, kas paši kļūs par vecākiem un ja viņiem joprojām dzims vidēji tikai viens bērns, tad viņu bērnu skaits būs atkal divreiz mazāks. Tas būs jau četreiz mazāks salīdzinot ar viņu vecvecāku paaudzi. Citiem vārdiem, ja mēs nespēsim pietiekoši atbalstīt mūsu jaunās ģimenes, lai viņiem dzimtu vidēji vismaz divi bērni, tad jau vienas paaudzes laikā Latvijas iedzīvotāju izzušana paliks par neizbēgamu,» tā Mežs. Viņš uzsver, ka to var vērst par labu tikai tagad – īpaši tuvākos piecos gados, kamēr mums ir visvairāk divdesmitgadnieku.

Uz jautājumu, vai viņaprāt tiek darīts maksimālais, lai uzlabotu radušos situāciju, Mežs atbild: «Jāsaka, ka nevien netiek darīts maksimālais, bet arī netiek darīts pat minimālais. Diemžēl līdz šim diemžēl vēl nav izdarīts gandrīz nekas, lai šo situāciju varētu uzlabot. Vienīgais kas ir izdarīts – ir sākts runāt un spriest par to ka kaut ko vajadzētu darīt.» Viņš izsaka cerību, ka tiksim pāri šai spriešanas stadijai un jau 2012.gadā mūsu jaunās ģimenes sajutīs valsts un pašvaldību atbalstu, piemēram, ka patiesi visiem bērniem būs garantēta vieta bērnudārzos. «Jācer arī ka daudzie pirmsvēlēšanu solījumi demogrāfijas jomā patiesi tiks pildīti. Ģeniālas darbības neredzu, bet galvenā kļūda ir tā, ka joprojām tiek cerēts uz brīnumu – ka šī situācija atrisināsies pati no sevis, bez būtiska valsts budžeta ieguldījuma,» tā Mežs.

Attiecībā uz ziņojumu Par nepieciešamo rīcību, lai veicinātu darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos, kuru izstrādā Kultūras, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Mežs norāda, ka ir par to dzirdējis, taču nav to redzējis. «Protams, ka tāds būtu ļoti nepieciešams. Tikai, ja politiķi cer, ka jebkādus būtiskus uzlabojumus varēs panākt esošā budžeta ietvaros, bet nepiešķirot papildus līdzekļus, tad šis dokuments būs kārtējais sapņojums bez reāla pielietojuma,» teic demogrāfs.

Nākamgad turpinās maksāt astoņu latu ģimenes valsts pabalstu

/ Andris / Komentēt

Rīga, 11.aug., LETA. Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) vadītā Demogrāfijas lietu padome šodien vienojusies ģimenes valsts pabalstu nākamgad izmaksāt esošajā apmērā, kas ir astoņi lati.

Kā pēc padomes sēdes žurnālistiem apliecināja Dombrovskis, pabalsts nākamgad netiks mainīts un izmaksāts esošajā apmērā. Vienlaikus gan padome šodien devusi uzdevumu Labklājības ministrijai sagatavot izvērtējumu, kā šo pabalstu varētu diferencēt atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa. Vienlaikus uzdodot arī izvērtēt citu valstu pieredzi.

Padome šodien uzdevusi sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) izvērtēt izmaksas un sagatavot modeļus bērnudārzu pieejamības uzlabošanai.

“Lai panāktu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, ir jāīsteno virkne aktivitāšu, taču būtiskākais ir katru bērnu nodrošināt ar vietu bērnudārzā, kā arī saglabāt ģimenes valsts pabalstu arī nākamajā gadā. Taču Labklājības ministrijai būs jāpiedāvā konkrēti risinājumi, kā diferencēt šī pabalsta saņemšanu atkarībā no ģimenes labklājības līmeņa. Turklāt, pieaicinot pašvaldību pārstāvjus, turpināsim diskusiju par to, no cik gadu vecuma bērnam obligāti jānodrošina bērnudārzs,” sacīja Dombrovskis.

Varētu tikt izskatīts priekšlikums, dot iespēju pašvaldībām noteikt 50% nekustamā īpašuma atlaidi daudzbērnu ģimenēm. Šī priekšlikuma fiskālā ietekme gan vēl tiks vērtēta sadarbībā ar FM.

Šim ierosinājumam atbalstu pauda arī premjers.

Arī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) uzsvēra, ka demogrāfijas situācijas uzlabošanai būtu jāstrādā kompleksi, gan stimulējot ģimenes dzīves un darba apvienošanu, tostarp nodrošināt bērnudārzu bērniem jau no pusotra gada vecuma, gan saglabājot ģimenes valsts pabalstu.

“Taču pabalstiem jākļūst mērķētiem, lai tos saņemtu iedzīvotāji, kam šie pabalsti ir vitāli nepieciešami. Nākotnē būtu jāatgriežas pie vecāku pabalstiem, kas tiktu izmaksāti līdz brīdim, kad bērnam paliek divi gadi, vienlaikus ļaujot vecākiem izvēlēties – saņemt lielāku pabalstu vienu gadu, vai šo summu sadalot uz diviem gadiem,” sacīja ministre.

Arī Saeimas deputāte Ingrīda Circene (V) pauda, ka ir būtiski nodrošināt pietiekamu vietu skaitu bērnudārzos, un akcentēja, ka ekonomiski aktīvajiem vecākiem būtu jāpiedāvā atvieglojumi samaksai par bērnudārzu, kā arī ieviešot citas izmaiņas nodokļu politikā par labu strādājošajiem vecākiem.

Šodien sēdē arī izskanējis viedoklis, ka, novirzot ģimenes valsts pabalstu brīvpusdienām, kancelejas preču iegādei un citiem atbalsta pasākumiem, bērns būtu tieša labuma guvējs.

Kā viens no būtiskajiem aspektiem demogrāfijas situācijas uzlabošanai minēts arī jautājums par neauglības ārstēšanas pasākumiem. Šo pasākumu atbalsta rezultātā Igaunijā dzimstība palielinājusies par 3%, un premjers uzsvēris, ka par finansējumu šai jomai varētu lemt jau nākamgad, diskutējot par 2012.gada budžeta grozījumiem.

Demogrāfisko lietu padomes mērķis ir veicināt vienotu valsts demogrāfiskās politikas izveidi un koordinēt tās īstenošanu visos valsts institūciju līmeņos. Padomē ir pārstāvētas gan valsts iestādes, gan arī nevalstiskās organizācijas un demogrāfijas jomas eksperti.

Dzimstībai – pabalsti vai nodokļu atlaides?

/ Andris / Komentēt

Demogrāfiskā problēma Latvijā vairs nav diskusiju objekts. Diskusijas ir par to, kā šo problēmu risināt. Iepriekš esmu izteicis viedokli, ka šodien Latvijā vienīgais problēmas risinājums ir efektīva bērnu pabalstu sistēma. Vienlaikus atzīstu arī oponentu bažas, ka ilgāka dzīvošana uz pabalstiem ir risks pašiem pabalstu saņēmējiem. Risks zaudēt iemaņas izcīnīt savu vietu dzīvē, risks zaudēt spēju nodrošināt sevi. Tomēr šodien Latvijā ir apstākļi, kuri spiež uzņemties šo risku vismaz uz noteiktu termiņu. Uz gadiem divdesmit.

Pirmkārt, šodien Latvijā kā nodokļu atlaide par apgādājamiem tiek izmantota tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tomēr IIN atlaide nespēj nodrošināt bērna uzturēšanai nepieciešamo ienākumu palielinājumu. Iztikas minimums šodien tiek lēsts ap 170 latiem. Lai nodrošinātu kaut pusi no šīs summas, neapliekamajai summai par apgādājamo būtu jābūt 350 latiem. Aptuveni tāda pašlaik ir vidējā alga… Cik lielai jābūt algai, ja ir apgādājami divi vai četri bērni?! Kamēr Latvijā ienākumu līmenis ir tik zems, IIN atlaidei ir tikai simboliska nozīme.

Otrkārt, ļoti liela daļa Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir zemu atalgoti vai pat bezdarbnieki. Daudzi desmiti tūkstoši jauno cilvēku ir izbraukuši vai gatavojas to darīt, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, ka krīze ir beigusies. IIN atlaide šos cilvēkus nekādi nestimulēs pievērsties Latvijas tautas vairošanai.

Treškārt, Latvijas darba tirgū šodien vietu nevar atrast vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Latvijas ekonomikai šobrīd nav nepieciešams, lai jaunās māmiņas pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū. Ja viņas mājās bērnus audzinās 3 – 5 gadus, tad citiem nebūs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts.

Tātad esošās nodokļu atlaides vai to palielinātas summas šodienas ekonomiskajā situācijā nesasniegs mērķi – būtisku dzimstības pieaugumu, otrā, trešā un ceturtā bērna dzimšanu. Šodien ir jāmaksā pabalsti. Un katru dienu jāatceras – lielas ģimenes šodien mums kā tautai ir vajadzīgas vairāk nekā pašām ģimenēm. Tādēļ par to ir jāmaksā arī no tautas kases – valsts budžeta. Turklāt jāsniedz ilgtermiņa garantija, ka šī budžeta sadaļa nekādā gadījumā netiks konsolidēta.

Tomēr nodokļu atlaidēm ir iespēja veicināt ģimeņu labklājību. Ātrāk vai vēlāk ir sagaidāma nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšana mājokļiem, un tas ir pareizi. Kopā ar nodokļa paaugstināšanu ir jāievieš neapliekamais minimums par katru mājoklī deklarēto iedzīvotāju. Tas veicinās arī īres tirgu, kas ir būtisks tieši jaunajām ģimenēm, jo īpašniekam būs izdevīgāk izmitināt kādu par komunālo maksājumu cenu, nevis turēt tukšu dzīvokli.

Otrs virziens varētu būt darba devēja maksātā sociālā nodokļa samazināšana par katru darbinieka apgādājamo bērnu. Tādējādi darbinieks ar bērniem, kuriem mēdz būt nepieciešama vecāku klātbūtne darba laikā, varētu līdzvērtīgi konkurēt ar darbinieku, kura vienīgais rūpju objekts ir tikai viņš pats.

Ilmārs Mežs prognozē, ka Latvija pati sāks aicināt imigrantus

/ Andris / Komentēt

Diena.lv

Būtu taisnīgi, ja Latvija piedalītos Eiropā nokļuvušo bēgļu izvietošanā, intervijā žurnālam “Otkritij Gorod” norādījis Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.

“Neviens taču neapgalvo, ka tūkstošiem šo cilvēku vajadzētu dzīvot Rīgas tuvumā, taču – proporcionāli ekonomiskajām iespējām. Un ja nu nākotnē kaut kas notiks, piemēram, Baltkrievijā, teiksim, nekārtības vai revolūcija, un šurp saplūdīs desmitiem tūkstošu baltkrievu, mums taču vajadzēs viņus ielaist… Un ko pēc tam? Mēs taču sāksim runāt par taisnīgumu Eiropā, par to, ka visām Eiropas valstīm proporcionāli savām iespējām jāsadala šī nasta. Tas ir ļoti nopietni,” savu viedokli pamatojis demogrāfs.

Viņš prognozē, ka ap 2020.gadu Latvija pati sāks aicināt imigrantus.

“Šobrīd mūsu imigrācijas politika, tāpat kā Igaunijā, ir visstingrākā visā Eiropas Savienībā. Ja es esmu Ķīnas vai Ukrainas pilsonis, man ir daudz grūtāk iekārtoties darbā Rīgā vai Tallinā nekā jebkuras citas Eiropas valsts galvaspilsētā,” saka Mežs.

Viņš uzskata, ka pēc 5-10 gadiem mūsu imigrācijas politikā notiks lielas izmaiņas un Latvija pati aicinās imigrantus sakarā ar ievērojamu darbaroku trūkumu attīstībā esošas ekonomikas apstākļos.

Narvesen Baltija: tendences ārpus Rīgas reģiona ir biedējošas

/ Andris / Komentēt

db.lv

Tendences tirdzniecībā ārpus Rīgas reģiona ir diezgan biedējošas, atzina Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums.

Viņš informēja, ka pašlaik Narvesen Latvijā ir aptuveni 240 tirdzniecības vietu, tostarp puse no tām ir veikali, bet otra puse – kioski.

 «Mūsu franšīzes sistēma ir tāda, ka mums pieder iekārtas, tie ir mūsu telpu nomas līgumi, mūsu kases uzskaites sistēmas, kā arī preču krājumi. Franšīzes ņēmējs savukārt tālāk darbojas ar šīm komponentēm un vada veikalu vai kiosku. Līdz ar to mēs atrodam tirdzniecības vietu, to iekārtojam un tad uzaicinām franšīzes ņēmēju. Savukārt peļņa pēc tam tiek dalīta starp Narvesen un veikala apsaimniekotāju. Ir arī vietas, kur mēs gandrīz visu peļņu atstājam franšīzes ņēmējam, lai viņam tur vispār būtu iespēja izdzīvot,» pastāstīja Razums.

Viņš sacīja, ka, vērtējot dažādu tirdzniecības vietu darbu, diezgan biedējoša tendence ir ārpus Rīgas. «Ir jūtams, ka cilvēki vienkārši brauc prom. Ja tā tas turpināsies, tad ir sajūta, ka pēc 20 gadiem ap Rīgas reģionu varēsim uzbūvēt sētu un visu pārējo ar retiem izņēmumiem pasludināt par dabas rezervāta zonu. Mēs to jūtam diezgan izteikti, un tas ir biedējoši. Viss pieaugums, kas mums ir, veidojas Rīgas reģionā,» klāstīja Narvesen valdes loceklis.

Razums atgādināja, ka kādreiz Preses apvienības kioski bija visādos ciemos un mazpilsētās, taču tagad tirgotājs no turienes jau praktiski ir aizgājis. «Tagad mēs esam tikai pilsētās un jāsaka – diezgan lielās pilsētās. Turklāt tas nav tā, ka mēs salīdzinātu pēdējos desmit gadus. Tas parādās, ja mēs salīdzinām darbības rezultātus ar pagājušo gadu,» viņš piebilda, minot – ja jūnijā, salīdzinot ar šo laiku pirms gada, darbības apmēri ir pieauguši par 8%, tad ārpus Rīgas reģiona šis pieaugums ir tuvu nullei.

Demogrāfs: politika Latvijā nav labvēlīga ģimenēm ar vairākiem bērniem

/ Andris / Komentēt

Delfi.lv

Bērnu politika Latvijā nav labvēlīga tiem patriotiskajiem latviešiem, kuri grib trešo un ceturto bērnu – puse no tiem automātiski nonāk nabadzības līmenī, intervijā žurnālam “Klubs” norādīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

“Biju šokēts, kad, izpētot statistiku, atklāju – Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, kurā ģimenēm ar trim un vairāk bērniem ir vislielākais risks nonākt uz nabadzības sliekšņa. Eiropā šāds risks tik ļoti nav atkarīgs no bērnu skaita ģimenē,” sacīja Mežs.

Turklāt sievietei, kurai vēlas atgriezties darba tirgū, nav kur atstāt bērnu, jo rindas bērnudārzos daudziem ir neizstāvamas, piebilst eksperts. “Demogrāfijā pirmā un galvenā problēma ir bērnudārzu trūkums. Tās risināšanai būtu nepieciešama tikai desmitā daļa no tā ārprāta, ko Rīgas dome iztērēja Dienvidu tilta celtniecībai,” uzskata Mežs.

Demogrāfs arī uzskata, ka Eiropā ir divas nometnes – apzinīgā Eiropa, kas sākas no Igaunijas, iet pāri Skandināvijai, Lielbritānijai, Īrijai un beidzas pie Francijas. Šajās valstīs par dzimstības problēmām tiek domāts – no nacionālā kopprodukta jaunajām ģimenēm ar bērniem tiek novirzīts divreiz vairāk līdzekļu.

“Igauņi, piemēram, nesaprot, ko nozīmē rindas bērnudārzos. Viņiem šķiet, ka mums problēmas ir tādā līmenī – mani neapmierina dārziņš Purvciemā un es gribu, lai bērns to apmeklē centrā. Igauņi ir izdarījuši neticamo – krīzes gados dzimstība pārsniegusi mirstību,” sacīja Mežs, piebilstot, ka Latvija un Igaunija ir labs piemērs, ko nozīmē slikta un laba demogrāfijas politika.

Tomēr viņš norāda, ka problēma ir ne tikai naudā, bet arī attieksmē. Piemēram, divām trešdaļām Latvijas sieviešu auglīgā vecumā nav bērnu un divas trešdaļas vīriešu nav pat precējušies. “Latviešos ir par daudz perfekcionisma – ja es nevaru nodrošināt bērnam visu to labāko, lai nav nemaz. Par to esmu strīdējies līdz asarām. Ja bērnam pajautātu – vai viņš izvēlētos piedzimt un dzīvot nabadzīgi vai nepiedzimt, domāju, ka bērns izvēlētos dzimt un būt,” šādu situāciju komentē Mežs.

Delfi.lv: Daugavpils novads atbrīvojas no pirmā izmirušā ciema

/ Andris / Komentēt

Delfi.lv

Daugavpils novadā 14.jūlijā palika par vienu ciemu mazāk – no dokumentiem tika izsvītrots Višķu pagasta ciems Degļi, vēsta portāls “D-fakti.lv”.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11.panta pirmo un otro daļu un 2009.gada 3.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1269 “Adresācijas sistēmas noteikumi” 30.punktu, Daugavpils novada domes deputāti nolēma atcelt ciema statusu ciemam “Degļi”. Ciemā vairs nedzīvo cilvēki un nav reģistrēta neviena ēka.

Višķu pagasta pārvaldes darbinieki pastāstīja, ka pēdējā Degļu ciema iedzīvotāja ir mirusi 2009.gadā, un tur vairs nav nevienas ēkas. Ciems atradās aiz Luknas kompleksa “Latgales bekons”.

Tas ir Daugavpils novadā pirmais precedents, taču, spriežot pēc visa, nebūt ne pēdējais: novadā ir vēl 43 ciemi, kas reāli vairs neeksistē un ir palikuši tikai oficiālos dokumentos.

Visvairāk izmirušo ciemu ir Tabores pagastā – 12, aiz tā seko Demenes pagasts, kur neeksistē jau 11 ciemi. Ambeļu pagastā izmiruši astoņi ciemi. Pārējos pagastos šie skaitļi nav tik briesmīgi – pa vienam līdz trijiem ciemiem.

Delfi.lv: Latvijā par izmirušiem var uzskatīt teju 500 ciemu