Demogrāfija 2011

Latvijas Banka atzīst – Latviju desmit gados pametuši 177 600 iedzīvotāji

/ Andris / Komentēt

Rīga, 6.dec., NOZARE.LV. Latviju laika posmā no 2000. līdz 2010.gadam pametuši 177 600 iedzīvotāji, savukārt tuvāko triju gadu laikā Latviju vēl pametīs 30 000 cilvēku, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Līdz ar to Krasnopjorova aprēķinātais emigrējušo cilvēku skaits ir tuvāks tam, ko aprēķinājis Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans, kurš izpētījis, ka Latviju desmit gados pametuši 200 000 cilvēku, nevis Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, kas uzrāda 33 000 emigrējušo.

LB ekonomists emigrācijas aprēķināšanā izmantojis transporta nozares datus, kas sniedz informāciju par valsts robežu šķērsotāju skaitu. Eksperts novērtējis Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. Hazans emigrantu skaitu novērtējis, aprēķinot Latvijas rezidentu reģistrācijas citu valstu iedzīvotāju reģistros.

“Gan jāpiekrīt profesoram [Hazanam], ka neviens migrācijas novērtējums “nekad nevar būt pilnīgi precīzs” – attiecīgie dati par autotransportu un dzelzceļu nav pieejami, turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti, piemēram, Lietuvas. Tomēr ar šo metodi ieguvu kopsummu, kas līdzīga profesora Hazana novērtējumam,” norādīja Krasnopjorovs.

Tajā pašā laikā LB ekonomists atzīst, ka pasažieru plūsmas metode uzrāda emigrāciju vēlāk, nekā tā patiesībā notiek, jo tikai tad, kad cilvēks pārstāj regulāri ceļot atpakaļ uz Latviju, viņš parādās izbraukušo un iebraukušo pasažieru starpībā.

“Tas nozīmē, ka pēdējos gados faktiskā migrācija, visticamāk, bija mazāka par manu novērtējumu (un arī par profesora Hazana novērtējumu). Treknajos gados izbraukušie cilvēki tautsaimniecības lejupslīdes periodā iespējams paņēma līdzi arī savus bērnus un/vai vēcākus, pārdodot arī tiem piederošos nekustāmos īpašumus, tādējādi iepriekš notikušā emigrācija kļuva redzama statistikā,” akcentēja bankas eksperts.

Krasnopjorovs arī aprēķinājis, ka tuvākos trijos gados Latviju pametīs ap 30 000 cilvēku, nevis, kā prognozēja Hazans, – 100 000.

“Operatīvā statistika zīmē daudz labvēlīgāku ainu. Izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaits Rīgas lidostā un pasažieru ostā būtiski sarucis un atgriezies 2009.gada sākuma līmenī. Tādējādi 2011.gada rādītājs, vērtējot to pēc pasažieru plūsmas datiem, vārētu sasniegt ap 30 000, kas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā un 2010.gadā (attiecīgi 47 000 un 43 000). Turpinoties šādai tendencei, līdz 2014.gadam no Latvijas varētu izbraukt vēl ap 30 000 cilvēku,” norādīja ekonomists.

Pēc Krasnopjorova sacītā, uz lēnāku cilvēku aizplūšanu šogad norāda arī Latvijas rezidentu jauno reģistrāciju skaits Lielbritānijas un Īrijas sociālās apdrošināšanas sistēmās.

Viņš arī secina, ka pēdējā desmitgadē Latvija migrācijas rezultātā zaudēja daudz vairāk cilvēku, nekā liecina oficiālā CSP statistika. Turklāt abos periodos – gan pēc iestāšanās Eiropas Savienībā straujās izaugsmes gados, gan tai sekojošās krīzes laikā – aizbraukušo skaits ir visai līdzīgs, kliedējot baumas, ka Latvija būtu zaudējusi vairākus simtus tūkstošu cilvēku tieši šīs krīzes laikā.

“Skaidrs, ka diez vai tikai pēdējie gadi vainojami iedzīvotāju skaita zaudējumā. Īstermiņa migrācijai pārvēršoties par ilgtermiņa migrāciju, tā vienkārši kļūst vairāk atspoguļota statistikas datos (gan oficiālajos datos, gan alternatīvajos migrācijas novērtējumos). Savukārt par prognozēm runājot, jāatzīmē, ka šogad emigrācija kļuvusi būtiski mazāka, tajā pat laikā pieaugot Latvijas rezidentu skaitam, kuri atgriežas mājās,” norādīja LB ekonomists.

Pensiju sistēma – sakropļota; Viņķele sola diskusiju par reformām

/ Andris / Komentēt

Rīga, 24.nov., NOZARE.LV. Partiju vēsturiskie politiskie apsvērumi sakropļojuši sākotnēji pareizu sociālās apdrošināšanas sistēmu, tāpēc nepieciešama plaša sabiedrības diskusija par tās reformām, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā diskusijā par sociālā budžeta ilgtspēju sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele.

Diskusijā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos jautājumos Silvija Šimfa, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze un finanšu konsultāciju kompānijas “IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Viņķele norāda, ka, lai saprastu, kas nestrādā, būtu jāveic kļūdu vai problēmu analīze. “Tad nāktu ārā vairāki vēsturiski brīži sociālās apdrošināšanas sistēmā, kas, es piekrītu, politisku apsvērumu dēļ ir kropļojuši sākotnēji pareizo sistēmu,” atzina ministre.

Viņasprāt, pirmais punkts ir neieviestais 4.pensiju līmenis, kurā bija jāieskaita nauda no uzņēmumu privatizācijas. “Visi zinām bēdu stāstu ar “Latvijas Kuģniecību”, un zinām, kā pilsēta pie jūras ietekmē kuģniecības peļņas sadali, kā arī zinām, ko tas ir nodarījis sociālajam budžetam neieņemto dividenžu rezultātā. Naudu pumpēja ārā uz ofšoriem, un neviens santīms neieripoja budžetā,” piebilda Viņķele.

Otrs jautājums esot par publikai patīkamo, bet finansiāli nesegto lēmumu par vecāku pabalstu izmaksu no sociālā budžeta, kaut arī sociālās apdrošināšanas likmē šī izmaksa neesot tikusi iekļauta.

Trešais punkts esot visiem piešķirtās pensiju piemaksas, kas pilnīgi radikāli atšķiroties no sākotnēji iecerētās pensiju sistēmas.

“Šie ir vismaz trīs pietiekami nopietni, politiski pieņemti lēmumi, kas atstājuši ietekmi uz sociālo budžetu. Un, līdz šāda plaša diskusija par lēmumu un seku apzināšanu nebūs veikta, runāt par to, ka kaut ko mainām, raujam nost un būvējam vietā nezin ko, manuprāt, ir nepareiza,” uzskata Viņķele.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2012.gadam aprēķināti 3,2 miljardi latu, 2013.gadam – 3,05 miljardi latu un 2014.gadam – 3,033 miljardi latu. Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2012.gadam ir aprēķināti 1,41 miljardi latu, 2013.gadam – 1,397 miljardi latu un 2014.gadam – 1,278 miljardi latu.

Profesors Hazans: Tuvākajos gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku

/ Andris / Komentēt

Rīga, 21.nov., NOZARE.LV. Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” prognozēja šā gada “Spīdolas balvas” ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā “Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?” secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 000 cilvēku, bet gan aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 000 cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 000) šādu iespēju pieļāva.

“Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās – viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 000 emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,” uzsvēra Hazans.

Pēc pētnieka sacītā, Latvijā saasinās “smadzeņu” aizplūdes problēma, jo patlaban katram trešajam aizbraucējam ir augstākā izglītība, turklāt šai proporcijai ir tendence pieaugt (pirms krīzes tā bija tikai nedaudz virs 20%). Turklāt aptaujā studenti bija tie, kas visvairāk pauda gatavību pamest valsti. No pētījuma rezultātiem arī izriet, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir par 80 000 cilvēku mazāks nekā oficiāli.

“Mums nav ar ko šos cilvēkus aizvietot, pat ja atļausim iebraukt imigrantiem. Tādā gadījumā Latvijā pēc dažiem gadiem sāks iebraukt varbūt 3000-4000 cilvēku gadā, kas nekompensēs aizbraukušo cilvēku skaitu. Pēdējo piecu gadu periods, kopš zaudējām lielu daļu iedzīvotāju, atspēlēsies pēc 20 gadiem, kad nokļūsim jaunā demogrāfiskā bedrē,” sacīja Hazans.

Vaicāts, vai pēc tam, kad šā gada maijā tika atvērts Vācijas darba tirgus, novērota ļaužu aizplūšana no Latvijas, Hazans norādīja, ka dati par emigrāciju uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas vēl nav pieejami, tomēr netieši dati liecina, ka interese ir liela.

“Skaidrs, ka šis tirgus ir papildu magnēts, bet tādas aizplūšanas, kāda 2005.-2006.gados notika uz Īriju un Angliju, nebūs. Paredzams, ka uz Vāciju aizplūdīs vidēji kvalificēts darbaspēks, un šajā aizbraucēju grupā būs vairāk vidējā un vecākā vecuma cilvēku. Zinot, ka Vācijā ir attīstīta rūpniecība, sagaidāms, ka uz turieni aizplūdīs inženieri, tehniķi un kvalificētie strādnieki, arī individuālo pakalpojumu sektora darbinieki,” teica pētnieks.

Viņš norādīja, ka patlaban Latviju pamet vairāk cilvēku nekā pirms krīzes, jo jau trešo gadu pēc kārtas Latvija zaudē 40 000 iedzīvotāju gadā, savukārt 2004.-2008.gados Latviju vidēji pameta 16 000 cilvēku gadā.

Hazans ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors un Bonnas Darba pētījumu institūta asociētais pētnieks, kā arī starptautiski atzīts eksperts darba ekonomikas, migrācijas un izglītības ekonomikas jautājumos ar pētījumu rezultātu publicējumiem gan zinātniskos žurnālos, gan monogrāfijās.

Hazans šogad ieguva “Ekonomistu apvienības 2010” “Spīdolas balvu” ekonomikā par sabiedrībai svarīgiem pētījumiem ekonomikas jomā, kuros ar Latvijā līdz šim neizmantotām metodēm aprēķināts pēdējā desmitgadē emigrējušo iedzīvotāju skaits, analizēta demogrāfiskās situācijas ietekme uz tautas attīstību, iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju vecuma struktūru, produktivitāti, darbaspēka apjomu un citiem rādītājiem.

Mihails Hazans: Latvijas zaudējumi no vismaz 200 000 cilvēku emigrēšanas – ap 100 miljardiem latu

/ Andris / Komentēt

www.DELFI.lv  10. novembris 2011

Pēdējos desmit gados no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 000 cilvēku, un valsts zaudējumi no emigrācijas saskaņā ar piesardzīgu vērtējumu ir aptuveni 100 miljardi latu, neskaitot nepiedzimušus bērnus, intervijā laikrakstam “Diena” saka šā gada “Spīdolas balvas ekonomikā” ieguvējs, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

“Tas, ka desmit gados aizbraukušo skaits no Latvijas, šis skaitlis – 200 tūkstoši cilvēku – ir faktiski pierādīts. Šos cilvēkus var atrast dokumentētus citu valstu reģistros. Vairs nevajag zīlēt, vai ir aizbraukuši 100 tūkstoši vai 200 tūkstoši, nevajag fantazēt, ka varbūt puse jau ir atpakaļ un nemaz tik traki nav,” saka pētnieks.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāji devušies uz Lielbritāniju – uz šo valsti laikā no 2000.līdz 2010.gadam aizbraukuši 76 – 87 tūkstoši cilvēku. Nākamā ir Īrija, uz kurieni saskaņā ar pētnieka aplēsēm aizdevušies 28 – 34 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Seko Ziemeļvalstis, uz kurieni aizdevušies 11–13 tūkstoši cilvēki, visvairāk – uz Norvēģiju.

Uz pārējām Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm 2000.–2010.gadā ir aizplūduši 21–24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju – 14–18 tūkstoši, uz citām valstīm – vēl 19–24 tūkstoši, saka pētnieks.

“Latvijas zaudējumi no pēdējo desmit gadu emigrācijas šodienas cenās – pēc visai piesardzīga vērtējuma – ir ap 100 miljardiem latu, neskaitot nepiedzimušos bērnus. Cilvēks, kas ir aizbraucis 30 gadu vecumā, varētu būt strādājis Latvijā vēl 35 gadus. Ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu strādājošo, pārrēķinot uz 35 gadiem, protams, attiecīgi diskontējot rezultātu, var lēst, kāds tas ir,” tā profesors.

Viņš intervijā saka, ka lielākais zaudējums no aizbraukušajiem “nav tikai tie miljardi latu”, ko no Latvijas aizbraukušie vairs nedos Latvijas ekonomikai, bet gan reproduktīvais zaudējums. “Šeit nedzims viņu bērni, arī tie vairs nestrādās un nemaksās nodokļus Latvijā, un viņiem arī vairs nedzims bērni šeit. Novērtēt patieso emigrācijas zaudējumu ir ļoti smagi,” atzīst Hazans.

Viņaprāt, Latvija pārskatāmā nākotnē nevarēs izvairīties no papildu darbaspēka piesaistes no ārpuses.

“Latvijā ir ļoti liels iedzīvotāju trūkums vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem – tā ir vecuma grupa, no kuras visvairāk aizbrauca. Gan no darba tirgus, gan iedzīvotāju reproduktīvās atjaunošanās viedokļa tā ir mērķa vecuma grupa. Redzot tik lielu skaitu aizbraukušo, es nesaskatu iespējas, kā – ne ar dzimstības palielināšanu, ne efektīvāku darba resursu izmantošanu – iespējams aizpildīt to robu, kas ir. Var mēģināt atgriezt daļu no emigrantiem, bet tas viss kopā nebūs pietiekami, lai aizpildītu to iedzīvotāju trūkumu, kas ir radies,” uzskata Hazans.

VVA: oficiāla divvalodība novestu pie latviešu valodas izstumšanas

/ Andris / Komentēt

NRA.LV Ceturtdiena, 10.novembris (2011), plkst.11:03 | Ziņu aģentūra BNS

Ja Latvijā būtu otra valsts valoda, latviešu valodas pozīcijas tiktu ne tikai vājinātas, bet tā tiktu izstumta no oficiālās saziņas, uzskata Valsts valodas aģentūrā (VVA).

VVA Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola aģentūrai BNS norādīja, ka jāņem vērā krievu valodas lietotāju skaits arī ārpus Latvijas.

“Tas ne tikai vājinātu latviešu valodas pozīcijas, tā pamazām tiktu izstumta no oficiālās saziņas, jo valodām ir ekonomiska vērtība. Latviešu valodā runātāju skaits ir krietni mazāks. Krievu valodu Latvijā runā noteikts skaits iedzīvotāju, bet tai ir ļoti plašs lietotāju loks ārpus Latvijas. Tie ir loģiskie argumenti bez jebkādas politikas un etniskiem uzskatiem. Tā būtu loģiska pāreja uz vienu valodu,” uzskata speciāliste.

Vītola gan neprognozēja, cik ilgā laikā šāda izstumšana ar teorētisku scenāriju par divām valsts valodām varētu notikt, taču uzsvēra, ka nacionālās valstīs ir tikai viena valsts valoda.

Viņai grūti bija komentēt “Saskaņas centra” (SC) līdera Nila Ušakova minēto, ka jādomā, ko darīt ar krievu valodu, jo tā Latvijā ir dzimtā valoda trešdaļai iedzīvotāju. Ušakovs minēja, ka tas nozīmētu tiesības pašvaldībās iesniegumus iesniegt krievu valodā.

“Tad kāpēc tikai krievi? Ar ko atšķiras viena minoritāte no citas? Daudzums nav rādītājs. Integrācijas programmās ir skaidri pateikts, ka Latvijā integrācija notiek uz latviešu valodas bāzes. Politiskā vidē viedokļu maiņa – tas tomēr nav nopietni, jo tas ir ļoti būtisks jautājums,” sacīja Vītola.

Eksperte uzskata, ka nav pieļaujamas pat diskusijas par otru valsts valodu, jo pretējā gadījumā varam “ar vienu soli likvidēt to, ko tagad esam sasnieguši”.

“Valoda ir viens no valsts simboliem. Pasakiet Dānijā, ka viņiem nebūs valsts valoda dāņu, pasakiet Vācijā, ka viņiem valsts valoda nebūs vācu valoda, Francijā pasakiet iebraucējiem, ka viņi varētu nerunāt franču valodā,” uzskaitīja Vītola.

Jau ziņots, ka pašlaik Centrālā vēlēšanu komisija īsteno parakstu vākšanu par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu. Šādus grozījumus izstrādāja biedrība “Dzimtā valoda”. Par grozījumiem parakstījās arī Saeimā esošā SC līderis un Rīgas mērs Ušakovs, kas izraisīja viedokļu vētru, jo iepriekš šis politiskais spēks pilnībā norobežojās no šīs iniciatīvas.

Ušakovs parakstījies par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai

/ Andris / Komentēt

Rīga, 8.nov., LETA. Lai arī “Saskaņas centrs” (SC) vārdos neatbalsta referenduma rīkošanu par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tā līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs ir parakstījies par referenduma sarīkošanu.

Politiķis masu medijiem izsūtītajā paziņojumā, kuru viņš parakstījis kā Latvijas pilsonis, savu rīcība skaidro nevis kā vēršanos pret latviešu valodu, bet gan cīņu par savu pašcieņu.

Ušakovu saniknojusi apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) ministru rīcība, kuri valdībā nobalsoja pret līdzekļu piešķiršanu referenduma sarīkošanai. “Atbilstoši likumam, ja savākti 10 000 cilvēku paraksti, valstij ir jāturpina tālākā parakstu vākšana uz sava budžeta rēķina. Un ir vienalga, par ko cīnās referenduma iniciatori. Ministriem demokrātiskā valstī, kurā tiek cienīti visi tās pilsoņi, ir jāatbalsta līdzekļu piešķiršana. Taču tā tas nenotiek ar esošo valdību. Ministri, kuri pārstāv VL-TB/LNNK, nosauca iniciatoru mērķus par amorāliem un nobalsoja pret. (…) Ministriem nav tiesību pēc saviem ieskatiem traktēt likumu un šķirot Latvijas pilsoņus pareizajos un nepareizajos,” raksta Ušakovs.

Politiķis šādu ministru rīcību novērtējis kā spļāvienu sejā. “Runa ir par cieņas trūkumu pret lielu sabiedrības daļu. Šajās vēlēšanās SC vēlētāji apliecināja maksimālu toleranci un gatavību kompromisiem, atbalstot ideju par trīs gadu moratoriju likumdošanas iniciatīvām, kuras skar vēsturiskus un nacionālus jautājumus. Uz šādu soli SC vēlētāji bija gatavi kopēja mērķa labad – mēs visi vēlamies dzīvot vienotā sabiedrībā, kurā cilvēki ciena cits citu, neatkarīgi no tautības un dzimtās valodas, kurā mēs visi kopā strādājam savas valsts labā un kuru krievvalodīgie latvijieši, gluži tāpat kā latvieši uzskata par savu Dzimteni.”

“Bet simtiem tūkstošu krievvalodīgo latvijiešu uzskata, ka pašlaik runāt par cieņu pret viņiem būtu neveselīgs optimisms. Kaut vai tāpēc, ka valdībā ietilpst partija, kuras pārstāvji uzskata viņus par nelikumīgiem kolonistiem un kuri dala Latvijas pilsoņus tikai viņiem vien saprotamās kategorijās – latvieši, krievi un latvieši, kuri balso par nepareizām partijām. Un tādēļ, ka valdības veidošanas procesā politiķu vidū ar pilnu nopietnību tika lietots arguments, ka “latviska” valdība tomēr būšot labāka,” uzskata Ušakovs.

“Es nevēlos atkārtot banālas lietas, bet, kad Latvijas ministri spļauj sejā kādai no savas valsts iedzīvotāju grupām, tad nevajag sevi mierināt ar domu, ka ne jau tev iespļāva. Rīt var nepaveikties arī tev, kad tev kā pensionāram atņems pensijas piemaksu vai kad tev kā studentam atņems tiesības uz budžeta vietu, vai kad tev kā jaunajai māmiņai atņems pēdējo pabalstu,” sabiedrību biedē politiķis.

Kā uzskata Ušakovs, lai Latvijā saglabātu un nostiprinātu latviešu valodu un latviešu kultūru, nav vajadzīgas integrācijas programmas. “Vispār nav nepieciešamas kādas īpašas programmas, īpaši, ja tās pūlas izdomāt ministri. Vienkārši ir vajadzīga cieņa pret visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Un tad absolūtais vairākums krievvalodīgo latvijiešu ar prieku būs gatavi darīt daudz, lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas.”

Ušakova skatījumā, pašlaik notiekošā parakstu vākšana “tikai ļoti nosacīti” esot saistīta ar krievu valodas statusu. “Tā ir saistīta ar cieņu. Cilvēki, kuri tagad atnāk parakstīties “par” referenduma rīkošanu, parāda pašreizējiem valdošajiem politiķiem, ka viņiem ir apnikusi šī attieksme un ka viņi vēlas saglabāt savu pašcieņu. Un šeit ir nepieciešams strikti nodalīt – neviens no tiem, kuri parakstās par referendumu, neiestājas pret latviešiem un pret latviešu valodu. Cilvēki iestājas pret politiķiem, kurus valsts intereses, ieskaitot arī pašu latviešu intereses, uztrauc mazāk par visu.”

“Tieši tāpēc es aizgāju un parakstījos “par” referenduma rīkošanu. Es pats personīgi un mana partija iestājas par to, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda – latviešu valoda, un es kā pragmatisks politiķis saprotu, ka referendums nez vai var gūt panākumus. Taču man ir jābūt kopā ar simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri vēlas saglabāt savas pašcieņas izjūtu,” teikts Ušakova paziņojumā.

Rungainis: “maksai” par bērnu jābūt pensijas apmērā

/ Andris / Komentēt

Financenet.lv 6. novembris 2011

Nākamā gada valsts budžetā nav skaidri iezīmēti pasākumi kā tuvāko triju gadu laikā tiks pieņemti lēmumi, lai veicinātu demogrāfiju un cilvēki varētu droši pieņemt lēmumu par bērnu laišanu pasaulē. To, runājot par nākamā gada valsts budžetu, teica Finanšu konsultāciju kompānijas “Prundetia” pārstāvis Ģirts Rungainis.

iņš uzskata, ka maksājumam par vienu bērnu vajadzētu būt vidējās pensijas apmērā. “Kad būs skaidri iezīmēts konkrēts mērķis un uz to tieksies, tad es ticu, ka izdosies kaut ko izdarīt,” sacīja Rungainis.

Runājot par pašvaldību iebildumiem, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju par labu valstij, Rungainis pauda uzskatu, ka ir jāatzīst fakts, ka lauki dzīvo uz pilsētu rēķina un pirmkārt jau uz Rīgas rēķina.

“Notiek Rīgas kā vienīgā attīstības centra, kur ir pietiekami daudz cilvēku, pietiekama ideju apmaiņa starp uzņēmējiem un dažādi sinerģijas efekti, lai mūsdienīgu ekonomiku uzbūvētu, slāpēšana, izdalot līdzekļus laukiem. Es saprotu, ka arī ārpus pilsētas dzīvo cilvēki un nav iespējams un nevēlamies panākt pilnīgu urbanizāciju, ir jānotiek pārdalei, taču manā uztverē tā nav godīga, tā ir pārāk liela, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu, kas laukos dzīvo. Turklāt šī pārdale notiek ilgtermiņā neuzturamā veidā. Tiek izšķiesti līdzekļi pārāk lielai medicīnas un izglītības decentralizācijā. Diemžēl latviešu tauta ir izdarījusi izvēli, nelaist pasaulē bērnus un iedzīvotāju skaits turpinās samazināsies turpmākos 20 gadus vai pat ilgāk,” sacīja Rungainis.

Kur daudz aizbraukušo, nav loģiski būvēt ceļus

Viņš uzskata, ka pašvaldībām, no kurām ir aizbraucis vairums iedzīvotāju, nevar piešķirt naudu, lai tās būvē ceļus, uztur infrastruktūru. Tā vietā ir jāmeklē cits risinājums, jo nedrīkst žņaugt to vietu, kur tiek pelnīta nauda. Ir jāracionalizē tā saimniecība, kas ir ārpus pilsētām. “Ekonomikas attīstība pēdējos simtus gadu notiek pilsētās. Tas kopprodukts, ko saražo laukos ir tikai daži procenti lauksaimniecībā un daži procenti mežsaimniecībā. Mēs nevaram nodrošināt tik daudz slimnīcu un skolu. Nevar naudu tērēt, lai uzturētu vidi, kur nav cilvēku. To nedara arī daudzas bagātās Eiropas valstis – Šveice, Austrija, Vācija. Ja cilvēki izvēlas dzīvot nomalē, tad viņiem ir jārēķinās, ka viņiem slimnīca un skola būs noteiktā attālumā un ceļi nebūs remontēti,” stāstīja finanšu eksperts.

Rungainis domā, ka nevajadzētu naudu izšķiest reģionālajai politikai, bet gan veicināt bērnu dzimstību. Nedrīkstētu uzturēt pagastus ar dažiem simtiem vai tūkstošiem iedzīvotāju. Ir jāveido tādas administratīvās vienības, kur iedzīvotāju skaits sāktos vismaz no 40 000 un vairāk.

Jācer, ka ēnu ekonomika mazināsies

Runājot par valdības ieceri no nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas nākamgad papildus budžetā plānots iegūt 26 miljonus latu, Rungainis norādīja, ka tas ir reāls un piezemēts mērķis un valsts budžetā varētu iegūt vēl vairāk no ēnu ekonomikas. Viņš norādīja, ka valdībai ir skaidri jāieskicē, kad darbaspēka nodokļi sāks samazināties. Lai to sasniegtu ir svarīgi organizēt gan publiskās kampaņas, gan arī pilnveidojot iekasēšanas sistēmu.

Arī gadījumā, ja valstij neizdosies iekasēt 7,3 miljonus latu no fotoradaru darbības, jo cilvēki kļūs apzinīgāki un nepārkāps braukšanas ātrumu, Rungainis saskata ekonomiskos ieguvumus, proti, vajadzēs mazāk tērēt līdzekļus medicīnas pakalpojumiem, ieekonomēsies degviela, samazināsies oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzums.

Fotoradarus ieviest vajadzēja valstij

Rungainis uzskata, ka valsts nav rīkojusies pareizi, fotoradaru ieviešanā piesaistot privātuzņēmējus, jo valsts ar šiem jautājumiem varēja tikt galā pati. Viņš uzskata, ka svarīgi būs tas, cik liels būs noteikts ātruma pārsniegums par kuru cilvēki saņems rēķinus. “Jau tagad cilvēki ir ievērojami mainījuši savus braukšanas ieradumus un cenšas nenonākt konfliktsituācijās,” piebilda eksperts.

Kā ziņots, valdība 4.novembra slēgtajā sēdē vienojusies par pirmajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem.

No nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas nākamgad papildus budžetā plānots iegūt 26 miljonus latu, no Latvijas emisiju kvotu pārdošanas – 25 miljonus latu, bet no nekustamā īpašuma nodokļa bāzes palielināšanas, paredzot iespēju pašvaldībām iekasēt nodokli par palīgēkām, plānots iegūt 0,5 miljonus latu.

Ar pašvaldībām vēl notiks diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma proporciju 2012.gadam un tā maiņu. Patlaban pašvaldības saņem 82% no nodokļa ieņēmumiem, bet valdības pozīcija būs šo proporciju samazināt. Rīt, 7.novembrī, ar Latvijas Pašvaldību savienības domi plānotas valdības sarunas, pēc kurām arī varētu būt skaidrs, cik lielu nodokļa daļu pašvaldības saņems nākamgad.

Pašvaldības vēlas saņemt 84%, bet valdības pozīcija varētu būt par 82%, 81%, vai 80% no nodokļu ieņēmumiem.

Ieņēmumos no fotoradaru darbības valdība nākamgad plāno iegūt 7,3 miljonus latu, bet ar to darbību saistītie izdevumi varētu sasniegt 3,9 miljonus latu.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atkārtoti uzsvēra, ka budžeta konsolidācija netiks veikta uz nodokļu izmaiņu rēķina, tāpēc budžets neradīs “lielu šoku sabiedrībai”. “Galveno daļu konsolidācijai veidos izdevumu daļa, bet ieņēmumu daļā ieviesīsim reverso PVN kārtību, azartspēļu jomā gribam uzlabojumu un vēl efektīvāku kopējo nodokļu iekasēšanu,” diskusijas valdībā rezumēja ministrs.

Konsolidācijas apjoms šogad esot krietni mazāks nekā iepriekšējos gadus, jo būtiski uzlabojusies situācija ekonomikā un nav pamata domāt, ka tai nākamgad varētu būt negatīvs scenārijs, lai gan valdība jau ir ņēmusi par pamatu ļoti piesardzīgas prognozes.